Lai palēninātu koronavīrusa izplatīšanos un aizsargātu visu eiropiešu veselību un labklājību, bija nepieciešams noteikt atsevišķus ceļošanas ierobežojumus. Eiropas Komisija dara visu iespējamo, lai cilvēki varētu tikties ar ģimenes locekļiem un draugiem un ceļot darba vajadzībām un lai nodrošinātu pilsoņu brīvu pārvietošanos un preču un pakalpojumu brīvu apriti, pilnībā ievērojot pasākumus, kas pieņemti veselības aizsardzības un drošības jomā.

Komisija ir nākusi klajā ar vairākām iniciatīvām, kas iedzīvotājiem palīdz droši ceļot Eiropā:

2020. gada 13. oktobrī ES valstis pieņēma Padomes ieteikumu par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju. Ieteikums tika atjaunināts 2021. gada 1. februārī, 2021. gada 14. jūnijā un 2022. gada 25. janvārī. 

Plašāk par vienoto pieeju pasākumiem attiecībā uz ceļošanu

Vienota pasažieru lokalizācijas veidlapa

Datu apmaiņa starp dalībvalstu kontaktu izsekošanas iestādēm var būt īpaši svarīga tad, ja ceļotāji šķērso robežas, atrodoties ļoti tuvu cits citam, piemēram, lidmašīnās vai vilcienos. Dalībvalstis var izmantot digitālas pasažieru atrašanās vietas noteikšanas veidlapas, lai vāktu datus no pārrobežu ceļotājiem, kuri ieceļo to teritorijā. Lai dalībvalstis varētu apmainīties ar attiecīgajiem datiem, izmantojot Komisijas un Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) izveidoto apmaiņas platformu, Komisija 2021. gada 17. martā publicēja pasākumu projektu, ar kuru nosaka nepieciešamos juridiskos nosacījumus šo persondatu apstrādei.

Saskaņā ar ES noteikumiem pasažieriem un ceļotājiem ir tiesības par atcelta transporta biļetēm (aviobiļetēm, vilciena, autobusa un prāmja biļetēm) vai atceltiem kompleksajiem ceļojumiem izvēlēties kompensāciju — ar vaučeriem vai naudā. Komisija šīs tiesības apstiprina, taču savā 2020. gada 13. maija ieteikumā grib nodrošināt, lai šīs pandēmijas, kura arī radījusi smagu finansiālu slogu tūrisma organizētājiem, kontekstā vaučeri kļūtu par dzīvotspējīgu un pievilcīgāku alternatīvu kompensācijai par atceltiem ceļojumiem.

Varat izpētīt to Eiropas valsts iestāžu sarakstu, kuras sniedz ieteikumus ceļotājiem.

ES dalībvalstis ir vienojušās par kopīgu pieeju attiecībā uz ieceļošanu Savienībā no ārpussavienības valstīm, un tā ir izklāstīta Padomes ieteikumā. 2022. gada 22. februārī Padome atjaunināja savu ieteikumu nolūkā vēl vairāk atvieglot ceļošanu no valstīm ārpus ES uz ES.  Dalībvalstis ir vienojušās šos atjauninājumus piemērot no 2022. gada 1. marta. 

ES pilsoņiem un iedzīvotājiem, to ģimenes locekļiem, kā arī ikvienam, kuram ir būtisks iemesls iebraukt Eiropā, arī turpmāk jābūt šādai iespējai.

2022. gada 2. martā Komisija ierosināja aktivizēt Pagaidu aizsardzības direktīvu, lai piedāvātu ātru un efektīvu palīdzību cilvēkiem, kuri bēg no kara Ukrainā. Komisija arī pieņēma operatīvās vadlīnijas, kuru mērķis ir palīdzēt dalībvalstu robežsargiem efektīvi pārvaldīt ieceļotāju plūsmas pie robežām ar Ukrainu. Dalībvalstis tiek mudinātas atvieglināt robežšķērsošanu pie ES un Ukrainas robežām, arī tad, ja attiecīgajām personām nav atbilstošu dokumentu (piemēram, nav testa, vakcinācijas un/vai pārslimošanas sertifikāta).

Kā noteikts Padomes ieteikumā par ceļošanu ES teritorijā pandēmijas laikā, ieceļotājiem, kuri bēg no karadarbības zonām, nav jāievēro prasības, kas attiecas uz ieceļošanu Eiropas Savienībā.

Atbrīvojumi no ceļošanas ierobežojumiem, kas noteikti koronavīrusa dēļ

Vakcinētas un pārslimojušas personas

ES valstīm jāatceļ pagaidu ierobežojums nebūtiskiem ceļojumiem uz ES personām, kas vakcinētas ar ES atļautu vai PVO apstiprinātu vakcīnu, ar nosacījumu, ka šīs personas ir saņēmušas primārās vakcinācijas sērijas pēdējo devu vismaz 14 dienas un ne vairāk kā 270 dienas pirms ierašanās vai ir saņēmušas papildu (“balstvakcinācijas”) devu.

ES valstīm arī jāatceļ pagaidu ierobežojums nebūtiskiem ceļojumiem personām, kas atveseļojušās no Covid-19 180 dienu laikā pirms viņu ceļojuma uz ES, ja tās var pierādīt savu atveseļošanos ar ES digitālo Covid sertifikātu vai ārpussavienības sertifikātu, kas uzskatāms par līdzvērtīgu ES digitālajam Covid sertifikātam.

Bērni

Bērniem, kas vecāki par 6 gadiem un jaunāki par 18 gadiem un kas atbilst nosacījumiem, kuri ir paredzēti pieaugušajiem, būtu jāļauj ceļot.

Visiem pārējiem bērniem, kas vecāki par 6 gadiem un jaunāki par 18 gadiem, būtu jāļauj ceļot ar negatīvu PCR testu, kas veikts ne agrāk kā 72 stundas pirms izbraukšanas. ES valstis varētu pieprasīt papildu testēšanu pēc ierašanās, kā arī karantīnu vai izolāciju.

Bērniem, kas jaunāki par 6 gadiem un ceļo kopā ar pieaugušo, nevajadzētu piemērot nekādus testus vai papildu prasības.

ES sarakstā iekļautās valstis 

Ja epidemioloģiskā situācija valstī ir pietiekami uzlabojusies, Padome to var iekļaut to valstu sarakstā, no kurām ceļošanai vajadzētu būt iespējamai neatkarīgi no vakcinācijas statusa. Patlaban sarakstā ir iekļautas šādas valstis:

• Bahreina
• Čīle
• Ķīna (ja tiek apstiprināta savstarpība)
• Kolumbija
• Indonēzija
• Kuveita
• Jaunzēlande
• Peru
• Katara
• Ruanda
• Saūda Arābija
• Dienvidkoreja
• Apvienotie Arābu Emirāti
• Urugvaja

Ierobežojumi ceļošanas jomā tāpat pakāpeniski būtu jāatceļ Ķīnas īpašajiem administratīvajiem reģioniem Honkongai un Makao. To teritoriālo struktūru un iestāžu kategorijā, kuras nav atzītas par valstīm vismaz no vienas dalībvalsts puses, Taivānai noteiktie ierobežojumi ceļošanas jomā būtu tāpat pakāpeniski jāatceļ. 

Padome sarakstu pēdējo reizi atjaunināja 2022. gada 17. janvārī. Šo sarakstu pārskata ik pēc divām nedēļām.

Attiecībā uz šo ieteikumu Andoras, Monako, Sanmarīno un Vatikāna iedzīvotāji uzskatāmi par ES iedzīvotājiem. Šengenas asociētās valstis (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice) arī piedalās šī ieteikuma īstenošanā. 

Ārkārtas apturēšana (jeb “avārijas bremze”) 

Padomes ieteikumā iekļauts arī “ārkārtas apturēšanas” mehānisms, kas ļauj dalībvalstīm ātri un koordinēti rīkoties, lai ierobežotu koronavīrusa variantu ievešanas risku ES.

Tā kā Padomes ieteikums nav juridiski saistošs dokuments, dalībvalstis un asociētās Šengenas līguma valstis var veikt citus pasākumus. Detalizēta informācija par ieviestajiem pasākumiem ir pieejama tīmekļvietnē Re-Open EU. 

Sakarā ar koronavīrusa pandēmiju to Šengenas zonā esošo vīzu turētāju uzturēšanos, kuri nevarēja izceļot pirms savas īstermiņa vīzas termiņa beigām, pagarināja līdz lielākais 90 dienām 180 dienu laikposmā. Ja vīzas turētāji bija spiesti uzturēties ilgāk par pagarināto termiņu, proti, 90 dienām 180 dienu laikposmā, kompetentajām valsts iestādēm bija jāizsniedz nacionāla ilgtermiņa vīza vai pagaidu uzturēšanās atļauja.

Dalībvalstis tiek mudinātas nenoteikt administratīvas sankcijas vai sodus trešo valstu piederīgajiem, kuri ceļošanas ierobežojumu dēļ nevarēja atstāt to teritoriju laikā, kad šie ierobežojumi bija spēkā. Atļautās uzturēšanās termiņa pārsniegšana ceļošanas pagaidu ierobežojumu dēļ nebūtu jāņem vērā, apstrādājot turpmākos vīzas pieteikumus.

Bezvīzu režīmā esošo trešo valstu piederīgie, kuri aizkavējušies Šengenas zonā pēc atļautās 90 dienu uzturēšanās

Bezvīzu režīmā esošo trešo valstu piederīgajiem, kuri spiesti uzturēties ilgāk par pagarināto 90/180 dienu termiņu, valstu kompetentajām iestādēm jāpagarina likumīgas uzturēšanās atļaujas derīgums, jāizsniedz jauna atļauja vai jāveic citi attiecīgi pasākumi, kas nodrošina nepārtrauktas tiesības uzturēties to teritorijā. Informācija ir pieejama dalībvalstu iestāžu vietnēs.

Ceļošanas dokumenti, kuru derīgums beidzies sakarā ar negaidīti ieilgušu uzturēšanos ārzemēs

ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuriem nav derīgas pases un/vai vīzas, jāļauj iebraukt ES teritorijā, ja viņi ar citiem līdzekļiem var pierādīt, ka ir ES pilsoņi vai ES pilsoņa ģimenes locekļi. Pases ar beigušos derīguma termiņu esība pašreizējā situācijā uzskatāma par pierādījumu ar citu līdzekli. Ģimenes locekļiem vienmēr jāspēj pierādīt, ka viņi ir ES pilsoņa ģimenes locekļi.

Saskaņā ar ES regulējumu ES pilsoņiem ir tiesības lūgt palīdzību jebkuras ES valsts vēstniecībā vai konsulātā, ja viņi ir nonākuši situācijā, kad viņiem ir nepieciešama palīdzība ārpussavienības valstī, kurā nav viņu pašu ES dalībvalsts vēstniecības vai konsulāta.

Informācija par ES pilsoņu tiesībām uz diplomātisko un konsulāro aizsardzību ārpus ES.

Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma Eiropas Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests sniedz palīdzību, lai nogādātu mājās ārvalstīs iestrēgušos ES pilsoņus. ES pilsoņi, kuriem vajadzīga palīdzība ārpus ES, tiek aicināti sazināties ar savu dalībvalsti.