ES civilās aizsardzības mehānisms
Covid-19 pandēmijas laikā ES koordinēja un finansēja medicīniskā aprīkojuma un ar to saistītu preču piegādi, un ar ES civilās aizsardzības mehānisma starpniecību līdzfinansēja gandrīz 100 000 ES pilsoņu repatriācijas lidojumus.
Eiropas un pasaules valstīm, kuras lūdza palīdzību, tika piegādāti aizsardzības līdzekļi, piemēram, sejas maksas, virsvalki, cimdi, aizsargbrilles, kombinezoni, dezinfekcijas līdzekļi un citi produkti.
Kopumā Covid-19 pandēmijas laikā ES
-
koordinēja un līdzfinansēja piegādes, kas ietvēra vairāk nekā 190 miljonu medicīnisko piederumu un individuālo aizsardzības līdzekļu,
-
stiprināja slimnīcu personālu, nosūtot papildu darbiniekus,
-
ar ES civilās aizsardzības mehānisma starpniecību nodrošināja vairāk nekā 10,5 miljonus vakcīnu devu vairāk nekā 55 valstīm Eiropā un citur pasaulē.
Palīdzību bija iespējams sniegt, pateicoties ES Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centram (ERCC), kas ir Eiropas Savienības ārkārtas situāciju centrs. ERCC reaģēja uz vairāk nekā 170 ar Covid-19 saistītiem palīdzības lūgumiem, neieskaitot repatriāciju.
rescEU – kopēja medicīnas aprīkojuma rezerve
Lai varētu straujāk reaģēt uz vajadzībām, ko izraisījušas veselības krīzes, kā Covid-19 pandēmija, Komisija 2021. gadā izveidoja stratēģisko “rescEU” medicīniskā aprīkojuma rezervi.
No šiem kopējiem krājumiem pandēmijas skartajām dalībvalstīm bija iespējams ātri piegādāt vairāk nekā 3 miljonus medicīniskā aprīkojuma, individuālo aizsardzības līdzekļu un laboratorijas piederumu vienību.
Krājumi tika izvietoti 10 ES valstīs (Beļģijā, Dānijā, Grieķijā, Horvātijā, Nīderlandē, Rumānijā, Slovēnijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā), un to pilnībā finansēja Komisija.
Eiropas komandas pieeja — palīdzība ārpus ES
No Covid-19 uzliesmojuma 2020. gada sākumā līdz 2021. gada beigām Eiropas komandas pieejas ietvaros tika izmaksāti 47,7 miljardi eiro, lai palīdzētu vairāk nekā 140 partnervalstīm pārvarēt pandēmiju un tās sekas. Saskaņā ar kopīgo Eiropas komandas uzraudzības mehānismu sniegto atbalstu veidoja Komisijas, ES dalībvalstu, Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas resursi.
Eiropas komanda kopumā piesaistīja 53,7 miljardus eiro, no kuriem 47,7 miljardi eiro līdz 2021. gada decembrim tika izmaksāti, lai reaģētu uz ārkārtas humanitārajām vajadzībām (3 miljardi eiro), stiprinātu veselības aprūpes, ūdens un sanitārijas sistēmas (10,6 miljardi eiro) un mazinātu pandēmijas sociālās un ekonomiskās sekas, tostarp tādās jomās kā nodarbinātība un izglītība (34,1 miljards eiro).
Ņemot vērā saistības, tika veiktas šādas izmaksas:
-
Eiropas kaimiņreģions – 13,6 miljardi eiro no 15,6 miljardiem eiro
-
Subsahāras Āfrika – 8,3 miljardi eiro no 9 miljardiem eiro
-
Rietumbalkānu valstis un Turcija – 6,8 miljardi eiro no 7,6 miljardiem eiro
-
Āzija un Klusā okeāna reģions – 4 miljardi eiro no 4,3 miljardiem eiro
-
Latīņamerika un Karību jūras reģions – 2,5 miljardi eiro no 3,2 miljardiem eiro
-
Āfrika, Karību jūras un Klusā okeāna reģioni – 539 miljoni eiro no 743 miljoniem eiro
-
Aizjūras teritorijas un Grenlande – 579 miljoni eiro no 631 miljoniem eiro
-
Globālās programmas – 8,6 miljardi eiro no 9,7 miljardiem eiro
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) savā gada statistikas ziņojumā par attīstības palīdzību apkopo un publicē datus par līdzekļu devēju globālo reakciju uz Covid-19. Dati par Eiropas komandas pieejas dalībnieku globālo reakciju uz pandēmiju no 2022. gada ir atrodami ESAO tiešsaistes datubāzē (kreditoru ziņošanas sistēma (CRS)), kurā iespējams lejupielādēt datu kopu un aplūkot darījumus, kas atzīmēti ar atslēgvārdu #COVID-19. Attiecīgos datus par 2022. gadu ESAO plāno publicēt 2023. gada decembrī.
Globāla vakcinācija
Valstu robežas pandēmijai nav šķērslis. Jau no paša sākuma ES ir centusies garantēt visiem vienlīdzīgu piekļuvi cenas ziņā pieejamām, drošām un iedarbīgām Covid-19 vakcīnām. ES organizēja iniciatīvu “Globāla reaģēšana uz koronavīrusu”, kopā ar partneriem uzsāka Covid-19 apkarošanas rīku pieejamības paātrināšanas iniciatīvu “ACT Accelerator” un atbalstīja COVAX — globālu iniciatīvu, kuras mērķis bija nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi Covid-19 vakcīnām.
Komisija, dalībvalstis un Eiropas Investīciju banka kļuva par mehānisma COVAX vadošajām investorēm, piešķirot vairāk nekā 5 miljardus eiro, lai 92 valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem darītu pieejamus 1,8 miljardus vakcīnu devu.
Vienlaikus jaunais ES vakcīnu izdales mehānisms dalībvalstīm deva iespēju nodot daļu ES iegādāto vakcīnu devu ārpussavienības valstīm, arī ar COVAX starpniecību.
Līdz 2023. gada augustam ES dalībvalstis bija ziedojušas vairāk nekā 530 miljonus vakcīnu devu valstīm visā pasaulē. Lielākā daļa šo devu (aptuveni 445 miljoni) tika ziedota ar COVAX starpniecību. Turklāt ES dalībvalstis ir nodrošinājušas vairāk nekā 87 miljonus vakcīnu devu, izmantojot divpusējus ziedojumus, piemēram, mūsu kaimiņvalstīm Rietumbalkānos.
ES arī atbalstīja partnerus vakcinācijas stratēģiju īstenošanā un piegāžu izpildē, piešķirot papildu 300 miljonus eiro, lai paātrinātu vakcīnu ieviešanu un aptveri Āfrikā, un papildu 100 miljonus eiro, lai uzlabotu diagnostikas un terapijas līdzekļu pieejamību un ieviešanu un stiprinātu veselības aprūpes sistēmas partnervalstīs.
Lai veicinātu vakcīnu ražošanu vietējā mērogā un piekļuvi tām Āfrikā, Eiropas komanda 2021. gada maijā sāka iniciatīvu 1 miljarda eiro apmērā, lai atbalstītu Āfrikas Savienības mērķi līdz 2040. gadam vietējā līmenī ražot 60 % no kontinentā izmantotajām vakcīnām. ES partnerībā ar Spāniju arī nāca klajā ar partnerību ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm. Arī šajā gadījumā mērķis ir atbalstīt vakcīnu, zāļu un citu veselības aprūpes tehnoloģiju ražošanu uz vietas un pastiprināt veselības aprūpes sistēmas.