EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 17.3.2021

COM(2021) 129 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Kopīgs ceļš uz drošu un noturīgu atkalatvēršanu

1.    IEVADS

Turpmākajos Covid-19 pandēmijas mēnešos būs jāpanāk rūpīgi veidots līdzsvars. Vīrus vēl aizvien ir globāla mēroga apdraudējums. ES iedzīvotāji un veselības sistēmas joprojām ir pakļauti spiedienam, savukārt vīrusa variantu izplatīšanās izraisa jaunus saslimšanas gadījumus. Vienlaikus ir pamats cerēt uz būtisku vīrusa izplatības samazinājumu, kas vieš izredzes atcelt ierobežojumus, kuri negatīvi ietekmē gan iedzīvotājus, gan ekonomiku. Šajā paziņojumā ir iezīmēta turpmākā virzība uz līdzsvarotu politiku un kopēju ES pieeju un norādīts uz to, kas mums jādara, lai ātrāk sasniegtu brīdi, kad varam atgūt mūsu eiropeisko dzīvesziņu, darot to droši un ilgtspējīgi un vēl aizvien kontrolējot vīrusu.

Lai kontrolētu Covid-19 pandēmiju, ir bijuši vajadzīgi vēl nepieredzēta apmēra ierobežojumi. Šie ierobežojumi joprojām rada lielas un arvien pieaugošas izmaksas atsevišķiem cilvēkiem, ģimenēm, kopienām un uzņēmumiem. Tā kā pastāv vīrusa variantu rašanās risks, dažas dalībvalstis ir paplašinājušas vai noteikušas jaunus ierobežojumus, kas sagādā neērtības iedzīvotājiem un rada traucējumus piegādes ķēdēs. Visā vienotajā tirgū jārada nosacījumi, kas ļautu īstenot drošu un koordinētu atkalatvēršanu – tā, lai iedzīvotāji varētu pilnībā izmantot savas tiesības un lai varētu atsākties ekonomiskā un sociālā aktivitāte. Tas mums dos pamatu spēcīgai sabiedrības veselības sistēmai, balstoties uz kuru mēs varam sākt iedzīvotājiem un uzņēmumiem tik ļoti vajadzīgo atlabšanu.

ES iedzīvotājiem ir pamatots iemesls cerēt uz situācijas uzlabošanos – galvenokārt pateicoties vakcinācijai. Vakcinācija ir mūsu svarīgākais līdzeklis vīrusa apkarošanai, un jau tagad ir viennozīmīgi pierādīts, ka vakcinētās iedzīvotāju grupas ir ievērojamā mērā aizsargātas pret šo slimību. Šobrīd atmaksājas ieguldījumi, kurus Eiropas Savienība un dalībvalstis 2020. gadā veica vakcīnu izstrādē un ražošanā, kā arī pašlaik īstenotie pasākumi ar mērķi palielināt vakcīnu ražošanu un piegādi uz ES, proti, tagad visās dalībvalstīs palielināsies vakcīnu piegāde – paredzams, ka 2021. gada otrajā ceturksnī tiks piegādāti 300 miljoni līdz šim atļauto vakcīnu devu. Ātra un efektīva šo vakcīnu izvēršana, par ko gādās dalībvalstis, būs galvenais faktors, lai samazinātu jaunu inficēšanās gadījumu skaitu un tādējādi noteiktu, kad un kā ierobežojumus var atcelt. Tajā pašā laikā higiēna un fiziskā distancēšanās vēl aizvien būs svarīgi pasākumi vīrusa kontrolēšanai līdz brīdim, kamēr tiks sasniegts augsts vakcinācijas tvēruma līmenis.

Ierobežojumu atcelšanā mums jāmācās no 2020. gadā gūtās pieredzes un jāizvairās no papildu izmaksām, kuru iemesls ir ierobežojumu atcelšana, kurai pēc tam seko šo ierobežojumu atkārtota ieviešana. Visiem atkalatvēršanas pasākumiem ir jābūt ilgtspējīgiem, jāvairo iedzīvotāju uzticēšanās un jānodrošina stabils pamats ekonomikas atveseļošanai. Viens no galvenajiem pasākumiem ir HERA inkubators, kura mērķis ir novērst risku, ka vīrusa varianti izraisīs vīrusa atkārtotus uzliesmojumus un ierobežos vakcīnu ietekmi 1 .

Šajā paziņojumā dalībvalstis tiek aicinātas pieņemt koordinētu pieeju drošai atkalatvēršanai, un tajā izklāstīti pasākumi un instrumenti, kas izmantojami, lai sasniegtu šo kopīgo mērķi. Katrs solis ceļā uz atkalatvēršanu būs efektīvāks un iedarbīgāks, ja tas tiks sperts saskaņā ar ES mēroga pieeju drošai un ilgtspējīgai atkalatvēršanai un sekmēs mērķi – atcelt ierobežojumus vienota pasākumu kopuma ietvaros, kuru pamatā ir skaidra izpratne par to, kā nodrošināt un uzturēt efektīvu vīrusa apkarošanu. Atkalatvēršana prasīs ilgāku laiku, būs dārgāka un ne tik ilgtspējīga, ja dalībvalstis nesadarbosies; turklāt koordinēta atkalatvēršana nodrošina iekšējā tirgus nepārtrauktību, kas ir nesaraujami saistīts ar Eiropas iedzīvotāju ekonomisko un sociālo dzīvi, kā arī to cilvēku dzīvi, kuri ar viņiem mijiedarbojas (neatkarīgi no tā, vai tas ir tirdzniecībā, ekonomikā vai mobilitātes ietvaros). Mūsu savstarpējā atkarība nozīmē to, ka tik ilgi, kamēr dažas dalībvalstis piemēro ierobežojumus, citām dalībvalstīm būs ierobežotas iespējas sekmīgi īstenot atkalatvēršanu.

Mūsu darbam Eiropas Savienības iekšienē jāiet roku rokā ar attīstību globālajā mērogā. ES apņemšanās nodrošināt atvērtību būs pamatā ES pieejai, kuras mērķis ir pakāpeniski atjaunot atvērtu sabiedrību un ekonomiku. Tikai ar globālu pieeju var rast risinājumu šai globālajai problēmai, un labākais veids, kā nodrošināt ilgtspējīgu atveseļošanos, ir kopēji globāla mēroga risinājumi.

2.    SADARBĪBA CEĻĀ UZ ATKALATVĒRŠANU

Epidemioloģiskā situācija ir atšķirīga gan Eiropas Savienībā kopumā, gan atsevišķās dalībvalstīs; tas pats attiecas uz pasākumiem, kas veikti, lai ierobežotu vīrusa izplatību. Taču viena no līdz šim gūtajām atziņām ir tāda, ka mūsu savstarpējā atkarība nozīmē to, ka ierobežojumu noteikšana vienā ES daļā ietekmē visus. Mēs varam pieņemt, ka tas pats notiks arī šo ierobežojumu atcelšanas gadījumā. Tādēļ ir vajadzīga vienota pieeja, lai virzītu rīcību visā Eiropas Savienībā.

Izšķiroša nozīme vīrusa kontrolēšanā ir bijusi tiem dažādajiem ierobežojumiem, kurus dalībvalstu valdības piemērojušas attiecībā uz pārvietošanos un ceļošanu, tikšanos ar draugiem un ģimeni, kā arī attiecībā uz skolām un augstskolām, veikaliem, kultūras iestādēm, restorāniem un bāriem. Ar pieņemtajiem lēmumiem par šādu ierobežojumu laikposmu un kombināciju tika reaģēts uz vīrusa izplatību, un tie arī ietekmēja šo izplatību. Pagājušajā gadā gūtā pieredze ir apliecinājusi, ka proaktīva situācijas pārvaldība sniedz priekšrocības, nevis reaģēšana uz situāciju brīdī, kad tā kļūst nekontrolējama. Tas pats būs konstatējams tad, kad mēs pakāpeniski novērtēsim vakcinācijas ietekmi uz pārneses ķēžu pārtraukšanu un infekciju skaita samazināšanu. Uz pierādījumiem balstītai lēmumu pieņemšanai, kuras pamatā ir stabili epidemioloģiskie rādītāji, būs izšķiroša nozīme, lai veiktu atvēršanu īstajā laikā – brīdī, kad vīruss tiek pietiekamā apmērā kontrolēts, lai varētu mīkstināt ierobežojumus un nepieļautu, ka ierobežojumi ilgst ilgāk, nekā tas nepieciešams.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) šodien izklāsta satvaru, kura mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm pieņemt šādus lēmumus. Ar šo pieeju tiktu noteikti līmeņi, kas atspoguļo epidemioloģisko situāciju katrā dalībvalstī. Tas ļautu veikt simulācijas, kuras parādītu to, cik liela rīcības brīvība ir katrai dalībvalstij, lai mīkstinātu reaģēšanas pasākumus, neriskējot ar vīrusa izplatības atkārtotu pieaugumu. Skaidri noteiktas, indikatīvas epidemioloģiskās robežvērtības palīdzēs nodrošināt koordināciju, prognozējamību un pārredzamību. Skaidrāks zinātniskais pamats 2 palīdzēs izprast un pārvaldīt saikni starp pasākumu atcelšanu un ietekmi uz Covid-19 izplatības rādītāju un mirstību brīdī, kad pieaugs vakcinācijas temps. Aprīlī sāks darboties ECDC izstrādāts interaktīvs digitālais rīks, kuru varēs izmantot dalībvalstis 3 . Dažādas dalībvalstis turpinās izdarīt dažādas izvēles par to, kurus ierobežojumus piemērot un atcelt dažādos laikos – iepriekš minētais satvars palīdzēs dalībvalstīm noteikt prioritātes attiecībā uz šīm izvēlēm, jo tas nodrošinās vienotu izpratni par iespējamo ietekmi.

Saskaņotā satvara kopīgā pamata izmantošana arī palīdzēs virzīt uz priekšu procesu, balstoties uz savstarpēju uzticēšanos starp dalībvalstīm. Pretējā gadījumā būs tā, ka dalībvalstu piesardzība attiecībā uz situācijas iespējamo ietekmi citās dalībvalstīs kavēs atkalatvēršanu. Komisija aicina dalībvalstis apstiprināt šo pieeju un to ātri piemērot.

Vienots satvars var arī palīdzēt vairot iedzīvotāju uzticēšanos pieņemtajiem lēmumiem, kas ir ārkārtīgi svarīgi, jo noteikumu ievērošanu apdraud pandēmijas radītais nogurums vai pašapmierinātība tajā brīdī, kad ir sākusies vakcinācija. Ir svarīgi arī sadarboties, lai sniegtu objektīvu informāciju un cīnītos pret dezinformācijas plūsmu, kas kavē efektīvas vakcinācijas kampaņas.

3.    Droša atkalatvēršana

Brīvas pārvietošanās droša atsākšana

Būtiska daļa no ierobežojumu atcelšanas ES pilsoņiem būs tas, vai viņi visā Eiropas Savienībā atkal varēs īstenot neierobežotas brīvas pārvietošanās tiesības un citas pamattiesības. Epidemioloģiskajai situācijai pietiekami uzlabojoties, koordinēta pieeja brīvas pārvietošanās jomā sniegs pārliecību, ka atkalatvēršana nenorit ātrāk par vīrusa kontrolēšanu. Iedzīvotājiem arī jāspēj īstenot savas tiesības bez jebkādas diskriminācijas.

Komisija pieņem tiesību akta priekšlikumu, ar ko izveido kopīgu satvaru digitālajam zaļajam sertifikātam, kurš aptver vakcināciju, testēšanu un atveseļošanos. Tādējādi tiks ieviesta ES līmeņa pieeja šādu sertifikātu izdošanai, pārbaudei un pieņemšanai, lai palīdzētu šo sertifikātu turētājiem īstenot savas tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā, kā arī lai atvieglotu to Covid-19 ierobežojumu atcelšanu, kuri ieviesti saskaņā ar ES tiesību aktiem. Tas ļaus ikvienam ES pilsonim un viņa ģimenes locekļiem saņemt drošu un savstarpēji izmantojamu sertifikātu. Visas dalībvalstis attiecīgā gadījumā pieņemtu šādu sertifikātu kā pietiekamu pierādījumu, lai atceltu brīvas pārvietošanās ierobežojumus (piemēram, karantīnas vai testēšanas prasības), kas ieviesti Covid-19 izplatības ierobežošanai. Ir būtiski uzsvērt, ka cilvēkiem, kuriem nav šāda sertifikāta, arī turpmāk jābūt iespējai ceļot un ka sertifikāta esamība nav priekšnoteikums brīvas pārvietošanās tiesību vai citu pamattiesību īstenošanai. Lai sertifikātus varētu pieņemt, ir svarīgi, ka tiem var uzticēties. Sertifikātus varētu izmantot, lai pārliecinātos par to, vai personas var ceļot bez pagaidu ierobežojumiem, kas, iespējams, ir tikuši ieviesti ar mērķi samazināt vīrusa izplatību (piemēram, testēšana ierašanās brīdī vai karantīna). Iepriekš minēto pasākumu kopums attieksies arī uz trešo valstu pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas vai dzīvo Eiropas Savienībā.

Šodien iesniegtais priekšlikums ir elastīgs un vienkāršs instruments, kas būs pieejams gan digitālā, gan papīra formātā. Tas ļaus vienas dalībvalsts iestādēm vajadzības gadījumā veikt ātru un vienkāršu citā dalībvalstī izdotā sertifikāta pārbaudi. Veicot šo pārbaudi, tiktu izmantots tikai minimālais vajadzīgo datu apmērs (piemēram, vakcinācijas datums un izmantotā vakcīna, vai arī Covid-19 testa datums). Lai būtu gatavībā līdz brīdim, kad vasarā pieaugs ceļojumu skaits, priekšlikums raiti jāizskata un jāpieņem Eiropas Parlamentam un Padomei. Attiecībā uz tuvāko nākotni Komisija arī apsvērs iespēju ierosināt izmaiņas ieteikumā par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai 4 . Jebkurā gadījumā būtu jāturpina piemērot visus izņēmumus attiecībā uz būtiskiem ceļojumiem, piemēram, tos, kuri ieteikti saistībā ar sezonas darbiniekiem, transporta nozares darbiniekiem vai pārrobežu darba ņēmējiem. Arī “zaļo joslu” principus attiecībā uz kravu pārvadājumiem jāturpina piemērot pilnā apmērā jebkurā gadījumā tad, ja kā galējais līdzeklis uz laiku tiek atjaunota iekšējā robežkontrole.

Lai īstenotu ar digitālo zaļo sertifikātu saistītos tiesību aktus, ir vajadzīgs arī saderīgs tehniskais satvars, kas jānosaka ES līmenī un jāievieš dalībvalstīs. Ar minēto satvaru būtu jānodrošina sadarbspēja, kā arī pilnīga atbilstība persondatu aizsardzības noteikumiem. Mērķim vajadzētu būt līdz jūnija vidum pabeigt šo darbu un ieviest sistēmu. Tehniskajā satvarā tiks iestrādāti globāla mēroga centieni atvieglot ceļošanas ierobežojumus – jau no paša sākuma būtu jāņem vērā sadarbspēja ar sistēmām, ko izstrādā Pasaules Veselības organizācija (PVO). Tas arī ļaus paplašināt sistēmas tvērumu, attiecinot to arī uz saderīgiem sertifikātiem, kas izdoti trešās valstīs. Priekšlikums par digitālo zaļo sertifikātu ir pietiekami elastīgs, lai varētu ņemt vērā jaunus zinātniskus pierādījumus un norādes laikā, kad mēs uzzinām vairāk par vakcinācijas ietekmi, jauno vīrusa variantu sekām un to, cik lielā mērā ir aizsargāti tie cilvēki, kuri atveseļojušies no infekcijas.

Komisija vienlaikus pieņem priekšlikumu, ar ko risina jautājumu par digitālā zaļā sertifikāta izdošanu trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas vai dzīvo dalībvalstīs un kuriem ir tiesības ceļot ES teritorijā 5 . Ja šādam trešās valsts valstspiederīgajam ir sertifikāts, kas ir pietiekami ticams pierādījums par vakcināciju vai ir izdots tādas sistēmas ietvaros, kura ir sadarbspējīga ar digitālā zaļā sertifikāta uzticamības sistēmu, tas atvieglotu ceļošanu Eiropas Savienības teritorijā.

Svarīgs atkalatvēršanas elements būs tas, lai ļautu trešo valstu valstspiederīgajiem droši ceļot uz Eiropas Savienību. Tūrisms un citi ceļojumi no valstīm ārpus ES ir svarīga ES atvērtības iezīme, un tam vajadzētu būt vērstam uz to pašu mērķi kā citu darbību gadījumā, proti, uz drošu atvēršanu. Atbilstošais satvars jau ir ieviests – ir pieņemts ieteikums, kurā apzinātas valstis, kuru epidemioloģiskā situācija padara iespējamus nebūtiskus ceļojumus uz Eiropas Savienību 6 . Padomei būtu uzmanīgi jāseko līdzi situācijas attīstībai valstīs ārpus Eiropas Savienības, jo īpaši tajās, kurās var konstatēt, ka Covid-19 izplatība ir ilgtspējīgi samazināta, piemēram, veicot plaša mēroga vakcināciju ar vakcīnām, kuru efektivitāte ir pierādīta. Vēl viens svarīgs faktors būtu zems to vīrusa variantu līmenis kādā trešā valstī, kuri ir iemesls bažām.

Attiecībā uz tuvāko nākotni Komisija cieši uzraudzīs ieteikuma darbību un ierosinās grozījumus atbilstīgi norisēm šajā jomā. Tas varētu ietvert grozījumus, kuru mērķis ir saskaņot ieteikumu ar digitālo zaļo sertifikātu un iniciatīvām, ko globālā mērogā uzņēmusies PVO vai Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija; pienācīgā laikā tas varētu atvieglot ierobežojumu pielāgošanu gadījumos, kad ceļotāji no trešām valstīm var uzrādīt sertifikātus, kas apliecina attiecīgo Covid-19 statusu un ir izdoti tādas sistēmas ietvaros, kuru uzskata par pietiekami uzticamu vai sadarbspējīgu ar digitālo zaļo sertifikātu, kolīdz tas būs pieejams ES dalībvalstīs. Vienlaikus Komisija cieši sadarbojas ar starptautiskām organizācijām, tostarp ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju 7 , ANO Pasaules Tūrisma organizāciju 8 un G20 ietvaros izveidoto tūrisma darba grupu, jautājumos par pasaules tūrisma atsākšanu un atjaunošanu ilgtspējīgā veidā.

Digitālā zaļā sertifikāta izmantošana būtu jāpapildina ar skaidru un pārredzamu saziņu ar iedzīvotājiem, lai izskaidrotu sertifikāta darbības jomu un tā izmantošanu, precizētu aizsardzības pasākumus attiecībā uz persondatu aizsardzību un pārliecinātu iedzīvotājus, ka šis instruments paredzēts tam, lai palīdzētu pilnībā izmantot brīvas pārvietošanās tiesības.

Ceļotājiem piemērojamie norādījumi par testēšanu un karantīnu 9 tiks atjaunināti, lai veicinātu tādu saskaņotāku un prognozējamāku pieeju uz robežām veicamajiem pasākumiem, kura ir vieglāk saprotama ceļotājiem un transporta pakalpojumu sniedzējiem.

Testēšana un kontaktu izsekošana kā instrumenti, kas palīdz panākt atvēršanu

Ar sekmīgu vakcināciju vien nepietiks, lai iznīdētu vīrusu. Joprojām būs nepieciešams uzraudzīt epidemioloģisko situāciju un reaģēt uz to, tādēļ testēšana un kontaktu izsekošana arī turpmāk būs ļoti nozīmīgi instrumenti. Īpaši svarīgi tas būs atkalatvēršanas posmā, lai nodrošinātu pārliecību par to, ka visi atkārtoti uzliesmojumi tiks ātri konstatēti.

Eiropas Savienība ir publicējusi vadlīniju dokumentus, kuru mērķis ir atbalstīt testēšanas stratēģiju izstrādi un īstenošanu visā ES, un ieteikumus, kuru nolūks ir atbalstīt vienotu pieeju dažādu testu izmantošanā, validācijā un savstarpējā atzīšanā 10 . Veselības drošības komitejā dalībvalstis regulāri apspriežas par testēšanas stratēģijām un jauniem testiem, kas ienāk tirgū. Veselības drošības komiteja ir arī vienojusies par kopīgu sarakstu ar Covid-19 noteikšanai paredzētajiem ātrajiem antigēna testiem, kā arī par tādu ātro antigēna testu izlasi, kuru rezultātus dalībvalstis savstarpēji atzīs 11 . Turklāt tagad Komisija dalībvalstīm sniedz 20 miljonus ātro antigēna testu 12 . Ātro antigēna testu precizitāte un pieejamība turpina uzlaboties, un tie tiek izmantoti aizvien biežāk un ir lietderīgi saistībā ar pakalpojumu sniegšanas atvieglošanu un drošu ceļošanu.

Tagad tirgū sāk ienākt Covid-19 paštesti (gan savas uztriepes ņemšanas, gan paštestēšanas komplekti). Komisija un ECDC pašlaik izvērtē šos testus. ECDC šodien publicēs tehniskos norādījumus par Covid-19 paštestiem, tostarp, piemēram, detalizētu informāciju par to pieejamību un iespējamo ietekmi uz profilakses un kontroles pasākumiem, klīnisko veiktspēju salīdzinājumā ar “zelta standarta” RT-PCR testiem, to ietekmi uz ziņošanu un epidemioloģisko uzraudzību, kā arī par apstākļiem šo testu pienācīgai izmantošanai. Ar Veselības drošības komitejas starpniecību Komisija uzrauga, vai un kā valstis izmanto ātros antigēna paštestus vai apsver iespēju izmantot tos.

Svarīgs testēšanas veids ir vīrusa un tā variantu izsekošana notekūdeņos. Tas var sniegt ātri un lēti iegūstamu informāciju par vīrusa klātbūtni un līdz ar to par iespējamiem atkārtotiem uzliesmojumiem – 6000 savākšanas punktu monitorings vien ļauj iegūt datus par 70 % no ES iedzīvotāju notekūdeņiem. Notekūdeņu monitoringu var izmantot preventīvos nolūkos vai agrīnai brīdināšanai, jo vīrusa atklāšana notekūdeņos liecina par vīrusa iespējamu atkārtotu parādīšanos. Līdzīgā kārtā vīrusa neesamība notekūdeņos varētu liecināt par to, ka konkrētā populācijas zona ir pakļauta mazākam riskam un ka pasākumi, kas ieviesti vīrusa pārnešanas ierobežošanai, ir bijuši efektīvi. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis ieviestu efektīvas notekūdeņu monitoringa sistēmas, ar kurām nodrošina to, ka attiecīgie dati tiek nekavējoties iesniegti kompetentajām veselības iestādēm.

Komisija šodien pieņem ieteikumu, ar kuru atbalsta konsekventu pieeju notekūdeņu monitoringa izmantošanai Covid-19 un tā variantu izsekošanai 13 . Ieteikuma pamatā ir dalībvalstu zināšanas un pieredze, un tajā ir ietverti konkrēti norādījumi par notekūdeņu uzraudzības tīkla izveidi un pārvaldību nolūkā ātri nosūtīt datus veselības jomas iestādēm. Minētais ieteikums veicinās kopīgu metožu izmantošanu paraugu ņemšanai, testēšanai un datu analīzei, un šīs darbības tiks atbalstītas ar Eiropas apmaiņas platformu. Tiks piešķirts finansiāls atbalsts, lai atbalstītu notekūdeņu monitoringa un uzraudzības konsekventu stratēģiju un darbību izvēršanu visā Eiropas Savienībā un ilgtermiņā stiprinātu dalībvalstu un partnervalstu spējas.

Testēšana pati par sevi nekontrolē infekcijas slimības. Tā ir efektīvi jāuzrauga un jāizmanto. Kontaktu izsekošanai ir būtiska nozīme, lai – uzlabojoties vispārējai situācijai – palīdzētu panākt drošu atvēršanu brīdī, kad īpaši svarīga kļūst atsevišķu, izolētāku uzliesmojumu efektīva ierobežošana. Mobilas kontaktu izsekošanas lietotnes, kas papildina kontaktu tradicionālo, manuālo izsekošanu, var palīdzēt pārtraukt pārneses ķēdes un glābt cilvēku dzīvību. Ņemot vērā to, ka vīrusa varianti ir transmisīvāki, ir svarīgi, ka lietotnēs izmantotie parametri tiek pārskatīti un vajadzības gadījumā pielāgoti sadarbībā ar ECDC un valstu iestādēm. Komisija palīdzēs dalībvalstīm apsvērt iespēju iestrādāt papildu funkcijas, lai uzlabotu kontaktu izsekošanas lietotnes un veicinātu šo lietotņu ieviešanu un izmantošanu. Šīs papildu funkcijas varētu ietvert, piemēram, infopaneli, kurā redzama jaunākā informācija par situāciju sabiedrības veselības jomā un par vakcinācijas kampaņu īstenošanu, vai arī lietotāju informēšanu par to, ka viņi ir atradušies pasākumā vai vietā, kur konstatēti apstiprināti Covid-19 gadījumi.

Dalībvalstis, izmantojot valsts līmenī izstrādātas pasažieru atrašanās vietas noteikšanas veidlapas (PLF), arī apkopo datus no pārrobežu ceļotājiem, kuri ierodas to teritorijā. Datu apmaiņa starp dalībvalstu kontaktu izsekošanas iestādēm var būt īpaši svarīga gadījumos, kad ceļotāji šķērso robežas tuvu viens no otra, piemēram, lidmašīnās vai vilcienos. Komisija ir izstrādājusi platformu, ar kuru tiek nodrošināta datu apmaiņa starp dalībvalstu PLF sistēmām.

Lai dalībvalstis ar apmaiņas platformas starpniecību varētu apmainīties ar attiecīgajiem pasažieru datiem, Komisija publicēs pasākumu projektu, kura mērķis ir nodrošināt, ka līdz vasaras ceļošanas sezonas sākumam ES juridiskajā pamatā 14 ir paredzēta likumīga persondatu apstrāde. Tajā tiks noteiktas ierobežotās un precīzi definētās datu kopas, ar kurām jāapmainās, un dažādo lietotāju uzdevumi un pienākumi.

Attiecībā uz dalībvalstīm, kurās nav ieviesta digitāla PLF sistēma, ES Vienotā rīcība “Healthy Gateways” ir izstrādājusi ES digitālu PLF platformu, kas darbosies kā vienots kontaktpunkts un mākoņmitināšanas pakalpojumu sniedzējs, kurš ļaus uzglabāt apkopotās pasažieru atrašanās vietas noteikšanas veidlapas. Abas minētās platformas – PLF apmaiņas platforma un ES digitālā PLF platforma – ir savstarpēji papildinoši un starpsavienoti projekti. Šie instrumenti ļaus ātrāk un efektīvāk izsekot pārrobežu pasažieru kontaktus.

Vīrusa turpmāka kontrole – ārstēšanas līdzekļi un medicīniskās iekārtas

Tā kā ārstēšanas līdzekļi ir uzlabojušies, tie ir palīdzējuši glābt cilvēku dzīvību, paātrināt atveseļošanās laiku un saīsināt hospitalizācijas ilgumu, kas nāk par labu gan pacientiem, gan ļoti noslogotajām veselības aprūpes sistēmām. Komisija izmanto vairākus instrumentus (tostarp kopīgas iepirkuma procedūras), lai nodrošinātu dalībvalstīm piekļuvi ierobežotam skaitam ārstēšanas līdzekļu, kas pašlaik tiek izmantoti ar Covid-19 saslimušo ārstēšanai, kā arī lai nodrošinātu piekļuvi pētniecības programmām. Ir vajadzīga aktīvāka un ātrāka rīcība. Aprīļa vidū ir plānots pieņemt kopēju ES stratēģiju par ārstēšanas līdzekļiem. Līdzīgi pieejai, kas sekmīgi tiek izmantota vakcīnu jomā, minētās stratēģijas mērķis būs paātrināt pētniecību un ražošanu, lai vajadzīgajā apmērā un ātrumā dalībvalstīm būtu piekļuve efektīviem ārstēšanas līdzekļiem. Tiks ieviesti elastīgāki reglamentējošie pasākumi attiecībā uz ārstēšanas līdzekļiem (piemēram, marķēšanas atvieglojumi), lai pandēmijas laikā varētu ātri veikt liela mēroga piegādes.

Tehnoloģiju var izmantot arī citos veidos. Dezinfekcijas roboti, kas izmanto ultravioleto starojumu, 10 minūtēs vien var dezinficēt standarta izmēra pacientu palātu, kā arī dezinficēt vairāk nekā 18 pacientu palātas, veicot tikai vienu uzlādi. Tie var palīdzēt nodrošināt sterilu vidi slimnīcās, nepakļaujot darbiniekus nevajadzīgam riskam. Šobrīd tiek īstenota 12 miljonu euro vērta programma, kuras ietvaros tiks iegādāti un uz dalībvalstīm nosūtīti vismaz 200 robotu, kuru faktiskā piegāde ir plānota 2021. gadā.

Palīdzība visvairāk skartajām nozarēm, lai sagatavotos drošai atkalatvēršanai

Dažas no Eiropas dinamiskākajām nozarēm – tūrisms, kultūra un transports – ir vienas no pandēmijas vissmagāk skartajām nozarēm. Jo vairāk var darīt, lai palīdzētu šīm nozarēm īstenot drošu atkalatvēršanu, kā arī palīdzētu darba ņēmējiem 15 un sabiedrībai tādā veidā, kas vairo uzticēšanos un paļāvību, jo ātrāk var sākties atlabšana šajās nozarēs – nozarēs, kurās daudzi uzņēmumi ir ļoti apdraudēti un no kurām ir atkarīgas daudzas darbvietas.

Eiropas tūrisma ekosistēma ir būtiski traucēta. 12 dalībvalstīs tūrisms rada 10 %–25% no valsts IKP, savukārt četras ES dalībvalstis 2019. gadā bija vienas no desmit pasaulē visvairāk apmeklētajiem galamērķiem ārvalstu tūristu skaita un ieņēmumu ziņā. Tā kā 2020. gadā ieņēmumi saruka par 70 % un līdz pat 11 miljoniem darbvietu ir apdraudētas 16 , tūrisma pakalpojumi ieņem pēdējo vietu uzņēmējdarbības sentimenta rādītājā. Nakšņošanas reižu skaits Eiropas Savienībā 2020. gadā samazinājās par 52 %, savukārt ārvalstu tūristu apmeklējumu skaits 2020. gadā saruka par 68 % 17 . Arī dažu dalībvalstu ekonomika ir ļoti atkarīga no starptautiskā tūrisma un nespēj kompensēt ārvalstu ceļotāju skaita sarukumu ar iekšzemes tūrismu. Droša ceļojumu un tūrisma nozares atkalatvēršana ļaus miljoniem eiropiešu atgriezties savās darbvietās un var sekmēt ātrāku ekonomikas atveseļošanu daudzos ES reģionos 18 .

Lai drošā un prognozējamā veidā atsāktu ceļošanu, ir jāatjauno patērētāju pārliecība par to, ka viņu veselība un tiesības tiek aizsargātas. Lejupielādējamā lietotne Re-open EU arī turpmāk sniegs iedzīvotājiem uzticamu informāciju par epidemioloģisko situāciju un visā Eiropas Savienībā spēkā esošajiem noteikumiem (tostarp par digitālajiem zaļajiem sertifikātiem), piedāvājot uzlabotas, jaunas un lietotājam draudzīgas funkcijas sadaļā “Ceļošanas plāns” 19 . Skaidra sistēma ES mērogā, kura ļautu cilvēkiem pilnībā paļauties uz sabiedrības veselības standartiem, var būt reāls solis uz priekšu, lai nodrošinātu skaidrību ceļotājiem, vienlaikus arī kliedējot atlikušās bažas un paverot ceļu uz nākamo vasaras sezonu. Komisija 2020. gadā sniedza vērtīgus norādījumus transporta 20 un viesmīlības nozarēm, lai palīdzētu samazināt riskus 21 . Komisija arī aicinājusi Eiropas Standartizācijas komiteju sagatavot standartizācijas dokumentu, kas kalpotu par pamatu sanitārajiem un drošības protokoliem viesmīlības nozarē; tie būs pieejami līdz vasaras sākumam. Šis brīvprātīgais rīks palīdzēs labāk informēt un sagatavot tūrisma nozares uzņēmumus, lai tie varētu pilnīgi droši uzņemt cilvēkus. Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm un nozares pārstāvjiem, lai nodrošinātu šā “ES tūrisma veselības zīmoga” sekmīgu ieviešanu.

Komisijai, dalībvalstīm un nozarei būtu jāturpina sadarboties komunikācijas kampaņās, kuru mērķis ir atjaunot uzticēšanos drošai ceļošanai Eiropā ne tikai eiropiešu starpā, bet arī attiecībā uz ceļotājiem no trešām valstīm.

Trešais solis, kura nolūks ir palīdzēt tūrisma nozarei sagatavoties drošai darbības atvēršanai, ir turpmāks atbalsts uzņēmumiem uz vietas, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un mikrouzņēmumiem, lai tie varētu saglabāt Covid-19 ziņā drošus pakalpojumus un pielāgot savus tūrisma produktus jaunajai realitātei. Dalībvalstis var mobilizēt atbalstu un ieguldījumus par labu visvairāk skartajām nozarēm un reģioniem, izmantojot Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu 22 un programmu REACT-EU, savukārt Atveseļošanas un noturības mehānisms un kohēzijas politikas fondi veicinās ilgtspējīgu atveseļošanu visvairāk skartajās nozarēs. Eiropas Reģionālās attīstības fondā 2021.–2027. gadam ir paredzēts konkrēts mērķis, proti, atbalstīt ekonomikas attīstību un sociālo iekļaušanu kultūras un tūrisma nozarē. Komisija izstrādās ceļvedi ES finansējuma saņemšanai, lai palīdzētu tūrisma nozarē strādājošām ieinteresētajām personām apzināt svarīgākos ES finansējuma avotus saviem projektiem un ieguldījumiem.

Viena no redzamākajām atkalatvēršanas pazīmēm būs iespēja no jauna dalīties ar kolektīvo pieredzi kultūras pasākumu norises vietās un pasākumos, kultūras mantojuma vietās un kultūrtūrisma ietvaros. Tas būs svarīgi arī kultūras un radošās ekonomikas izdzīvošanai, kuru īpaši smagi ietekmējuši pandēmijas kontroles nolūkā noteiktie ierobežojumi. 2020. gadā šī nozare zaudēja aptuveni 31 % no saviem ieņēmumiem; visvairāk tika skarta izpildītājmāksla (samazinājums par 90 %) un mūzika (samazinājums par 76 %) 23 . Arī šajā gadījumā kopīga pieeja un kopīgi rādītāji palīdzēs pieņemt lēmumus par ierobežojumu atcelšanu, vairojot klausītāju un apmeklētāju paļāvību par to, ka atvēršana notiek atbildīgā veidā. Komisija izmantos esošās sadarbības struktūras un tīklus 24 , lai apmainītos ar informāciju par drošu atkalatvēršanu kultūras nozarē. Lai labāk koordinētu dalībvalstu pasākumus drošai darbības atsākšanai kultūras un radošajā nozarē, Komisija izstrādās pamatnostādnes šādās jomās: mūzika (festivāli, norises vietas), audiovizuālā joma (filmu festivāli un tirgi, kinoteātri, producēšanas kompleksi), izpildītājmāksla (festivāli, norises vietas), izstāžu telpas (piemēram, muzeji vai galerijas), bibliotēkas un kultūras mantojuma vietas.

Kultūrtūrisms veicina ekonomikas izaugsmi un rada darbvietas – četri no desmit tūristiem izvēlas savu galamērķi atkarībā no kultūras piedāvājuma. Sociālajos plašsaziņas līdzekļos Komisija uzsāks īpašu ES kampaņu par ilgtspējīgu kultūrtūrismu, kuras mērķis ir popularizēt ES kultūras mantojuma objektus un kultūras maršrutus, kā arī kultūras pasākumus un festivālus. Ja apstākļi to atļaus, tiks atbalstītas jaunas iniciatīvas, izmantojot programmu “Erasmus+” un tās sadaļu “DiscoverEU”, lai veicinātu to, ka gan Eiropas Dzelzceļa gada laikā, gan pēc tam jaunieši atklāj Eiropas kultūras mantojumu, ceļojot ar vilcienu.

Globāla mēroga noturības veidošana pret Covid-19

Ilgtspējīgs ceļš, kā izkļūt no Covid-19 pandēmijas Eiropas Savienības iekšienē, ir atkarīgs no pasaules līmenī gūtā progresa. Neviena pasaules valsts vai reģions nebūs pasargāts no Covid-19, ja vien vīruss netiks ierobežots visas pasaules mērogā, un globālu krīzi var atrisināt tikai ar globālu pieeju. Tik ilgi, kamēr vīruss cirkulēs, postošā ietekme uz cilvēku dzīvi turpināsies – visā pasaulē jau apstiprināti gandrīz 120 miljoni saslimšanas gadījumu, un tiek ziņots par vairāk nekā 2,6 miljoniem nāves gadījumu. Vīrusa turpmāka cirkulācija nozīmē arī pastāvīgu atkārtotu uzliesmojumu un jaunu variantu parādīšanās risku, kas potenciāli var sagraut vakcīnu radīto aizsardzību. Eiropas Savienība ir gan atbildīga par to, lai pildītu savu apņemšanos cīnīties visā pasaulē pret Covid-19, gan tā ir ieinteresēta to darīt.

Eiropas Savienībai ir vadošā loma starptautiskā mērogā, reaģējot uz pandēmiju. Tā ir sniegusi konkrētu finansiālu, ārkārtas un praktisku atbalstu starptautiskajiem partneriem un valstīm visā pasaulē. Šīs “Eiropas komandas” pieejas 25 ietvaros līdz šim ir atvēlēti vairāk nekā 40 miljardi euro starptautiskajam atbalstam cīņā pret Covid-19.

Tāpat kā Eiropas Savienības iekšienē ilgtspējīga pieeja nozīmē vakcināciju. Tāpēc Eiropas Savienība ir stingri atbalstījusi COVAX mehānisma darbību nolūkā izplatīt vakcīnas visā pasaulē – piešķirot finansējumu vairāk nekā 2,2 miljardu euro apmērā, Eiropas Savienība un dalībvalstis – “Eiropas komandas” ietvaros – ir vienas no galvenajām COVAX (globālās iniciatīvas, kuras mērķis ir nodrošināt taisnīgu piekļuvi vakcīnām) atbalstītājām un ir mudinājušas visus partnerus iesaistīties šajā darbā. COVAX mehānisms ir sācis izplatīt vakcīnu devas, un tā mērķis ir 2021. gada pirmajā pusē izdalīt vakcīnas visām valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Tam vajadzētu būt pietiekamam, lai vakcinētu visus šo valstu veselības aprūpes darbiniekus un vismaz 3 % no to iedzīvotājiem, un līdz gada beigām palielināt šo rādītāju vismaz līdz 20 %. Humānās palīdzības rezerve ar 100 miljoniem devu, kuras paredzēts sadalīt ar pārredzama mehānisma starpniecību, palīdzēs nodrošināt to, ka neaizsargātām iedzīvotāju grupām ir iekļaujoša piekļuve vakcīnām.

ES un tās dalībvalstis izstrādā koordinētu Eiropas pieeju vakcīnu kopīgai izmantošanai, izveidojot ES Vakcīnu izdales mehānismu, kura pamatā ir taisnīguma, pakāpeniska pieauguma un bezatkritumu principi un Eiropas komandas pieeja. Mērķis ir vēl vairāk atbalstīt un pārsniegt dalībvalstu esošās divpusējās iniciatīvas, kā arī izveidot un palielināt ES fondu, kuram dalībvalstis taisnīgā veidā atvēl daļu no savām vakcīnu devām. Mehānisms sāks darboties un attīstīsies pakāpeniski, kolīdz uzlabosies vakcīnu pieejamība un tiks noteikti kvantitatīvi mērķi. Ideālā kārtā vakcīnas tiks novirzītas ar COVAX mehānisma starpniecību, un arī turpmāk tās varēs tieši izdalīt valstīm, īpaši koncentrējoties uz Rietumbalkāniem, kaimiņvalstīm un Āfriku. Eiropas Savienība arī turpinās veicināt koordināciju un loģistiku, kā arī līdzfinansēt vakcīnu transportēšanu ar Savienības civilās aizsardzības mehānisma (UCPM) starpniecību.

Vienlaikus Eiropas Savienība un tās dalībvalstis – Eiropas komandas ietvaros – turpinās atbalstīt sagatavošanos valstu un reģionāla līmeņa vakcinācijas stratēģijām un šo stratēģiju ieviešanu, nodrošinot kolektīvu rīcību partnerībā ar reģionāla un globāla mēroga dalībniekiem, tostarp humānās palīdzības sniedzējiem. Ilgtermiņā būs svarīgi sadarboties ar partnervalstīm (it īpaši Āfrikā), lai stiprinātu veselības aprūpes sistēmas un ražošanu, tostarp vakcīnu ražošanas jaudu, diagnostiku un terapiju.

Lai palielinātu vakcīnu ražošanu pasaules mērogā un to piegādi grūtībās nonākušajām valstīm, ir vajadzīga pastiprināta globāla sadarbība starp valsts iestādēm, vakcīnu izstrādātājiem un vakcīnu ražotājiem ar nolūku nodrošināt brīvprātīgu licencēšanu attiecībā uz nepieciešamo tehnoloģiskās zinātības pārnesi. Eiropas Savienība atbalsta šādus centienus, tostarp Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros. Tā sadarbosies ar citām vakcīnas ražojošām valstīm, lai nepieļautu traucējumus cieši integrētās piegādes ķēdēs. Eiropas Savienība nodrošinās arī to, ka tās Covid-19 vakcīnu eksporta pārredzamības un atļauju shēma, kurā paredzēti vairāki izņēmumi 26 , tiek piemērota taisnīgi un vienlīdzīgi.

Gatavība reaģēt uz atkārtotu Covid-19 uzliesmojumu

Galvenie pašreizējie veselības aizsardzības pasākumi – vakcinācija, testēšana, kontaktu izsekošana un gatavība vīrusa variantiem – sniedz spēcīgu pārliecību par to, ka regress, kas brīžam bija konstatējams pagājušajā gadā, ir mazāk ticams. Tomēr pieredze, kas gūta saistībā ar mīkstinātiem ierobežojumiem, kam sekoja atkārtoti vīrusa uzliesmojumi, nozīmē to, ka svarīgs uzticēšanās veidošanas elements ir apziņa, ka ES un dalībvalstis būtu gatavas rīkoties gadījumā, ja notiktu uzliesmojums (piemēram, jauna varianta dēļ). Iepriekš aprakstītais ECDC satvars būs ļoti vērtīgs, lai palīdzētu ātri konstatēt jebkādu uzliesmojuma risku un uzsvērt, kādi ir vispiemērotākie ierobežojumi, kas jāievieš.

Attiecībā uz reaģēšanu veselības jomā Komisija turpina atbalstīt dalībvalstis ar Savienības civilās aizsardzības mehānisma starpniecību. Šā mehānisma Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centrs, kas darbojas 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā, dažu stundu laikā var atvieglot un finansēt neatliekamās medicīniskās palīdzības vienību izvietošanu (kā tas notika nesen, kad Slovākijā tika izvietoti ārsti un medmāsas no Rumānijas, Dānijas un Beļģijas), kritiski svarīga medicīniskā aprīkojuma un vakcīnu izdali (kā nesen, kad Francija izdalīja vakcīnu devas Slovākijai un Čehijai) un individuālo aizsardzības līdzekļu piegādi (tostarp no medicīniskā aprīkojuma krājumiem rescEU ietvaros). Ārkārtas atbalsta instruments ļauj ātri nosūtīt pacientus pāri robežām, lai tādējādi mazinātu spiedienu uz veselības aprūpes iestādēm.

Ilgtermiņā Eiropas Savienībai arī jāizveido spēcīgāka sistēma, kas nodrošinās izturētspēju un sagatavotību turpmāku pandēmiju gadījumā. Tas jau tagad ir Eiropas veselības savienības izveides nolūkā iesniegto priekšlikumu mērķis, kā arī tā darba mērķis, kas pašlaik tiek veikts saistībā ar Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi. Šo darbu atbalstīs arī šobrīd notiekošā Savienības civilās aizsardzības mehānisma pārskatīšana. Pēc iespējas ātrāk būtu jāpieņem ar Eiropas veselības savienību saistītie priekšlikumi, kuru mērķis ir stiprināt ES veselības drošības satvaru. “Gūtās pieredzes” paziņojumā, kuru aicinājuši sagatavot Eiropadomes locekļi, Komisija nāks klajā ar redzējumu par izturētspēju un sagatavotību.

Eiropas Savienībai būtu arī jāapsver, vai citu pagājušajā gadā veikto ārkārtas pasākumu (piemēram, “zaļo joslu” sistēmas) īstenošanā gūtie panākumi būtu jānostiprina satvarā, kuru var aktivizēt, reaģējot uz ikvienu jaunu krīzi. Arī gaidāmā Šengenas stratēģija sniegs iespēju ieviest stabilus ārkārtas situāciju plānošanas un koordinācijas mehānismus attiecībā uz pasākumiem saistībā ar iekšējām un ārējām robežām, ņemot vērā krīzes laikā gūto pieredzi un nepieciešamību pēc iespējas ierobežot jebkādus varbūtējus brīvas pārvietošanās un vienotā tirgus darbības traucējumus.

4.    TURPMĀKĀ RĪCĪBA

Nākamo Covid-19 pandēmijas mēnešu laikā būs vajadzīga izlēmīga rīcība, lai nodrošinātu mūsu sabiedrības un ekonomikas ilgtspējīgu un drošu atkalatvēršanu. Ir vajadzīga saskaņota rīcība visos līmeņos, lai nodrošinātu, ka mūsu veiktie pasākumi ir pēc iespējas efektīvāki, samazinot vīrusa izplatību, atbalstot iedzīvotājus un uzņēmumus un ļaujot mūsu sabiedrībai atgriezties pie normalitātes. Komisija aicina visas ES iestādes un dalībvalstis turpināt kopīgos centienus – īpaši svarīgi ir pastiprināt centienus komunikācijas jomā.

(1)    “HERA inkubators: kopīga sagatavošanās Covid-19 variantu radītam apdraudējumam”, COM(2021) 78, 2021. gada 17. februāris.

(2)      Komisijas Kopīgā pētniecības centra izstrādātais Covid-19 scenāriju analīzes instrumentu kopums jau tagad piedāvā interaktīvus rīkus, lai simulētu vakcinācijas stratēģiju ietekmi apvienojumā ar dažādiem valsts un reģionālā mērogā veiktiem pasākumiem.

(3)      Minētais rīks tiktu izveidots tā, lai lēmumu pieņēmēji un sabiedrības veselības speciālisti dalībvalstīs varētu izmantot – ja viņi to vēlas – savas aplēses faktiskā reprodukcijas skaita un vakcinācijas tvēruma aprēķināšanai vai arī izmantot ECDC aplēses.

(4)      Padomes Ieteikums (ES) 2020/1475 (2020. gada 13. oktobris) par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju.

(5)      Balstoties uz LESD 77. pantu (Šengenas juridiskais pamats).

(6)      Padomes Ieteikums (ES) 2020/912 (2020. gada 30. jūnijs) par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu.

(7)      http://www.oecd.org/coronavirus/policy-responses/covid-19-international-mobility-and-trade-in-services-the-road-to-recovery-ec716823/

(8)      https://www.unwto.org/unwto-convenes-global-tourism-crisis-committee

(9)      https://www.ecdc.europa.eu/en/publications-data/guidelines-covid-19-testing-and-quarantine-air-travellers.

(10)

     Komisijas Ieteikums (ES) 2020/1595 (2020. gada 28. oktobris) par Covid-19 testēšanas stratēģijām, tai skaitā ātro antigēna testu izmantošanu (C/2020/7502).

(11)      https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/preparedness_response/docs/covid-19_rat_common-list_en.pdf

(12)

     Komisija 2020. gada 18. decembrī parakstīja pamatlīgumu ar uzņēmumiem Abbott un Roche, kas ļaus iegādāties vairāk nekā 20 miljonus ātro antigēna testu līdz 100 miljoniem euro vērtībā, kurus finansēs Ārkārtas atbalsta instruments (ĀAI).

(13) C(2021) 1925.

(14)   https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives?frontEndStage=ISC_WORKFLOW .

(15) https://oshwiki.eu/wiki/COVID-19:_Back_to_the_workplace_-_Adapting_workplaces_and_protecting_workers

(16)      Jo īpaši tas attiecas uz jauniešiem (13 % no darba ņēmējiem ir vecumā līdz 24 gadiem) un sievietēm (59 % no darba ņēmējiem).

(17)      Avots: Eurostat.

(18)      Komisija 2020. gada 13. maijā pieņēma vadlīnijas un ieteikumus, kas ietverti pirmajā tūrisma un transporta dokumentu kopumā: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/QANDA_20_870

(19)      https://reopen.europa.eu/lv/

(20)      C(2020) 169/02.

(21)      ES norādījumi par tūrisma pakalpojumu pakāpenisku atsākšanu un viesmīlības iestāžu sanitārajiem protokoliem, C(2020) 3251.

(22)      https://cohesiondata.ec.europa.eu/stories/s/4e2z-pw8r

(23)      https://www.rebuilding-europe.eu/

(24)      Piemēram, Creatives Unite – kultūras un radošo nozaru izveidota platforma šīm nozarēm, https://creativesunite.eu/

(25)      ES “Eiropas komandas” pieeja ir pieeja, kuras ietvaros tiek piesaistītas iemaksas no visām ES iestādēm un apvienoti ES dalībvalstu un finanšu iestāžu mobilizētie resursi, vienlaikus ievērojot ES Līgumos noteikto ES kompetenci un lēmumu pieņemšanas procedūras, tostarp balsošanas kārtību.

(26)      Izņēmumi jo īpaši attiecas uz piegādēm valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kuras iekļautas COVAX mehānisma saistību sarakstā, un uz tādu vakcīnu eksportu, kas iegādātas un/vai piegādātas ar COVAX starpniecību.