(1)

Padome 2020. gada 30. jūnijā pieņēma Ieteikumu (ES) 2020/912 par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu (1).

(2)

Kopš tā laika epidemioloģiskā situācija ir būtiski uzlabojusies, kam par iemeslu ir aizvien lielākā vakcinācijas aptvere visā pasaulē ar vakcīnām, kuras nodrošina augstu aizsardzības līmeni pret smagiem saslimšanas un nāves gadījumiem, kā arī omikrona BA.4 un BA.5 vīrusa celmu cirkulācija, kas kopš 2022. gada jūlija dominējuši visā pasaulē un parasti izraisa mazāk smagu slimības gaitu nekā iepriekšējie delta varianti.

(3)

Tāpēc, ņemot vērā pašreizējo un gaidāmo epidemioloģisko situāciju, šķiet lietderīgi ieteikt atcelt ierobežojumus ceļošanai uz Savienību. Visas dalībvalstis un valstis, uz kurām attiecas Šengenas acquis, vasarā jau atcēla šos ierobežojumus.

(4)

Ar Ieteikuma (ES) 2020/912 I pielikumu cita starpā tika ieviests to trešo valstu, īpašās pārvaldes apgabalu un citu administratīvi teritoriālo vienību (“trešās valstis un apgabali”) saraksts, kuras atbilst minētajā ieteikumā noteiktajiem kritērijiem un kuru iedzīvotajiem varētu atcelt ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz Savienību. Līdz ar ierobežojumu mīkstināšanu minētais saraksts vairs nav vajadzīgs, un tāpēc tas būtu jāatceļ.

(5)

Tomēr SARS-CoV-2 vīruss joprojām cirkulē. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt gatavām koordinēti un samērīgi rīkoties gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija būtiski pasliktinātos, tostarp jauna bažas raisoša varianta vai uzmanību prasoša varianta parādīšanās dēļ.

(6)

Jo īpaši gadījumos, kad epidemioloģiskā situācija trešā valstī vai apgabalā ievērojami pasliktinās, dalībvalstīm vajadzības gadījumā būtu jāierobežo nebūtiski ceļojumi, izņemot vakcinētās vai pārslimojušās personas vai personas, kurām 72 stundu laikā pirms izceļošanas ir veikts negatīvs nukleīnskābes amplifikācijas tests (NAAT). Minētajam nevajadzētu dalībvalstis atturēt no tādu papildu pasākumu veikšanas pēc personu ieceļošanas kā, piemēram, papildu testēšana, pašizolācija vai karantīna.

(7)

Ja dalībvalsts ievieš ar Covid-19 saistītus ierobežojumus saskaņā ar Padomes Ieteikumu (ES) 2022/107 (2), dalībvalstīm Padomes struktūru ietvaros un ciešā sadarbībā ar Komisiju, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) un Veselības drošības komiteju būtu jākoordinē sava rīcība, lai noteiktu to, vai būtu jāievieš līdzīgi ierobežojumi attiecībā uz ceļošanu no trešām valstīm uz dalībvalstīm. Informācija par jebkādiem jauniem pasākumiem būtu jāpublicē pēc iespējas ātrāk un parasti vismaz 48 stundas pirms to stāšanās spēkā, ņemot vērā, ka epidemioloģiskās ārkārtas situācijās ir vajadzīga zināma elastība.

(8)

ES digitālajam Covid sertifikātam, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/953 (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/954 (4), šajā kontekstā arī turpmāk vajadzētu būt atsauces punktam, lai pierādītu vakcināciju, pārslimošanu un testēšanu. Minētajam būtu jāattiecas arī uz trešo valstu izdotiem sertifikātiem, kuriem piemēro īstenošanas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/953 3. panta 10. punktu vai 8. panta 2. punktu.

(9)

Turklāt, ja trešā valstī vai apgabalā parādās bažas raisošs variants vai uzmanību prasošs variants, dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt iespējai koordinēti veikt steidzamus, laikā ierobežotus un elastīgus pasākumus, lai aizkavētu šāda bažas raisoša varianta vai uzmanību prasoša varianta izplatību un sagatavotos tai.

(10)

Šajā ieteikumā būtu jāparedz arī nepieciešamie atbrīvojumi no ierobežojumiem ceļošanai no trešām valstīm uz dalībvalstīm. Personām, kas ceļo būtisku vajadzību vai funkciju dēļ, būtu jāļauj ceļot uz dalībvalstīm un citām valstīm, uz kurām attiecas Šengenas acquis, arī ārkārtas apturēšanas mehānisma piemērošanas gadījumā. Šajā nolūkā būtu jāpielāgo personu ar būtisku ceļošanas iemeslu saraksts, lai attiecinātu to tikai uz tām personām, kurām jābūt iespējai ceļot pat šādās situācijās.

(11)

Tāpat Savienības pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas Savienībā, vienmēr vajadzētu būt iespējai atgriezties savā valstspiederības vai dzīvesvietas dalībvalstī, taču pēc ieceļošanas viņiem var tikt piemēroti attiecīgi pasākumi. Bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem, nevajadzētu prasīt uzrādīt vakcinācijas, pārslimošanas vai testa apliecinājumu.

(12)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā ieteikuma pieņemšanā. Tā kā šis ieteikums pilnveido Šengenas acquis, Dānijai saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo ieteikumu, būtu jāizlemj, vai tā šo ieteikumu īstenos.

(13)

Šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (5). Tādēļ Īrija nepiedalās šā ieteikuma pieņemšanā, un Īrijai šis ieteikums nav jāpiemēro.

(14)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (6) šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (7) 1. panta A. punktā.

(15)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (8) šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A. punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (9) 3. pantu.

(16)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (10) šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A. punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (11) 3. pantu.

(17)

Šengenas zonas pienācīgas darbības interesēs visām dalībvalstīm lēmums par ierobežojumu atjaunošanu nebūtiskiem ceļojumiem uz Savienību būtu jāpieņem koordinēti,

1)

2)

3)

4)

5)

6)

7)

8)

9)

10)

11)

12)

13)

14)

15)

16)

17)

Ja šādām personām nav derīga ES digitālā Covid sertifikāta, tām pēc ieceļošanas varētu piemērot papildu pasākumus, kas minēti 7. punktā.

18)

19)

20)

21)