Papildu informācija par pieejamajām Covid-19 vakcīnām un vispārējo ES stratēģiju attiecībā uz vakcīnām:

Eiropas Komisija ir ierosinājusi stratēģijas attiecībā uz Covid-19 testu veikšanu, un atbalsta terapijas izstrādi.

Komisija ir nākusi klajā ar iniciatīvām, kuru mērķis ir aizsargāt eiropiešu veselību, uzlabojot sagatavotību krīzēm un reaģēšanu uz tām, kā arī stiprinot veselības aprūpes sistēmu noturību ilgtermiņā.

Pārrobežu sadarbība veselības aprūpes jomā

Stāvokļa atvieglošanā būtiska nozīme ir Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram, kas 24 stundas diennaktī ir gatavs sniegt palīdzību valstīm Eiropā un citur pasaulē.

Pamatnostādņu par valstu, reģionālo un vietējo iestāžu pārrobežu sadarbību veselības aprūpes jomā mērķis ir: 

• atvieglot pacientu pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu;
• dot iespēju kvalificētiem medicīnas darbiniekiem piedāvāt palīdzību citās ES valstīs;
• atvieglot slogu, ko pandēmija ir radījusi valstu veselības aprūpes sistēmām;
• organizēt pacientu pārrobežu mobilitāti;
• sniegt norādes veselības aprūpes izmaksu atlīdzināšanai;
• mudināt valstu iestādes izmantot spēkā esošos divpusējos un reģionālos nolīgumus.

Pārrobežu veselības aprūpes palīdzības pieprasījumus koordinēs Veselības drošības komiteja, kuru vada Eiropas Komisija, un ES Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēma.

ES Solidaritātes fonda atbalsts reaģēšanai uz koronavīrusa izraisīto ārkārtas situāciju veselības jomā

ES, reaģējot uz koronavīrusa pandēmiju, 2020. gada martā paplašināja ES Solidaritātes fonda tvērumu, lai tajā iekļautu liela mēroga ārkārtas situācijas sabiedrības veselības jomā.

2021. gada martā Eiropas Komisija ierosināja no ES Solidaritātes fonda piešķirt finansējuma paketi teju 530 miljonu EUR apmērā kā papildu atbalstu 17 dalībvalstīm un trīs kandidātvalstīm cīņā pret koronavīrusa pandēmiju. 2021. gada 20. maijā Padome un Eiropas Parlaments apstiprināja ES Solidaritātes fonda līdzekļu izmantošanu atbilstoši Komisijas priekšlikumam.

2022. gada 19. janvārī Komisija pabeidza ES Sociālā fonda atbalsta izmaksu dalībvalstīm. Maksājumu kopsumma sasniedza 385,49 miljonus EUR. Atbalstu lūdza 17 dalībvalstis (Austrija, Beļģija, Čehijas Republika, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Portugāle, Rumānija un Spānija, Ungārija un Vācija) un trīs kandidātvalstis (Albānija, Melnkalne un Serbija). Šie līdzekļi ir piešķirti papildus 132,7 miljoniem EUR, kas jau izmaksāti dalībvalstīm, kuras 2020. gadā pieprasīja avansa maksājumus no ES Solidaritātes fonda.

ES Solidaritātes fonda atbalsts cīņā pret koronavīrusa pandēmiju

Riska novērtēšana ir reakcijas uz pandēmiju neatņemama sastāvdaļa. Eiropas Savienībā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) ir galvenā iestāde, kas novērtē vīrusu izplatīšanās risku un tās ietekmi uz sabiedrības veselību.

ECDC sniedz:

• ātrus riska novērtējumus,
• regulāri atjauninātu epidemioloģisko informāciju,
• tehnisku atbalstu.

ECDC Jautājumi un atbildes par Covid-19 

ECDC pamatnostādnes ar farmāciju nesaistītiem pretpasākumiem

2021. gada 15. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar Paziņojumu par agrīnajām atziņām, kas gūtas no Covid-19 pandēmijas. Tajā analizētas 10 atziņas par to, kā jāuzlabo rīcība ES un valstu līmenī, lai labāk sagatavotos riskiem, kas apdraud sabiedrības veselību, un tos savlaicīgi atklātu, kā arī lai veiksmīgāk plānotu ārkārtas rīcību un ātrāk un efektīvāk īstenotu kopīgus atbildes pasākumus visos līmeņos. Šis saraksts nav izsmeļošs, bet gan vienkārši pirmais pārskats par to, kas, cik mums jau zināms, var tikt darīts visu eiropiešu labā.

Eiropas Komisija 2022. gada 27. aprīlī ierosināja jaunas darbības, lai pārvaldītu pašreizējo Covid-19 pandēmijas fāzi un sagatavotos nākamajai.

Inficēšanās ar Covid-19 līmenis šobrīd ir zemāks, un tas dod ES dalībvalstīm iespēju stiprināt slimību uzraudzības un veselības aprūpes sistēmas, kā arī vispārējo sagatavotību pandēmijām. Konkrētāk, Komisija aicina dalībvalstis:

• intensificēt primāro vakcināciju un balstvakcināciju, ņemot vērā, ka izplatās gan Covid-19, gan sezonālā gripa;
• atbalstīt nākamās paaudzes vakcīnu un zāļu izstrādi;
• izveidot integrētas uzraudzības sistēmas, kuru pamatā vairs nav visu Covid-19 gadījumu identificēšana un ziņošana par tiem, bet gan uzticamu un reprezentatīvu aplēšu iegūšana;
• turpināt mērķtiecīgi testēt un sekvencēt, lai pareizi aplēstu variantu izplatību un atklātu jaunus variantus;
• investēt veselības aprūpes sistēmu atveseļošanā un novērtēt pandēmijas plašāko ietekmi uz veselību, arī uz garīgo veselību un ārstēšanas un aprūpes kavēšanos;
• efektīvāk koordinēt ceļošanas noteikumus Eiropas Savienībā un plašākā starptautiskā mērogā;
• pastiprināt cīņu pret maldinošu informāciju un dezinformāciju saistībā ar Covid-19;
• turpināt izvērst globālo solidaritāti un uzlabot globālo pārvaldību.

Turklāt saskaņā ar iniciatīvu “ES FAB” Eiropas Komisija ir izsludinājusi iepirkuma konkursu, kura mērķis ir veidot dažādu vakcīnu – mRNS, proteīnu un vektoru vakcīnu – ražošanas jaudas rezerves. Tādējādi jaunizveidotā ražošanas jauda tiks rezervēta turpmākām ārkārtas situācijām veselības jomā.

2022. gada 2. septembrī Komisija ierosināja konkrētus pasākumus, kuru mērķis ir novērst Covid-19 gadījumu skaita strauju pieaugumu gaidāmajā rudens un ziemas sezonā. Komisija jo sevišķi mudina dalībvalstis:

• palielināt vakcinācijas intensitāti, proti, uzlabot atbilstīgo personu pirmreizējās vakcinācijas kursa aptveri un vakcināciju ar pirmo balstvakcīnas devu.
• noteikt par prioritāti to, lai konkrētas iedzīvotāju grupas, jo īpaši personas, kas sasniegušas 60 gadu vecumu, un citas jebkura vecuma personas, kurām varētu būt smagāka slimības gaita, būtu saņēmušas papildu balstvakcīnas devu;
• apvienot Covid-19 un gripas vakcinācijas kampaņas. Līdztekus vakcinācijai nodrošināt skaidru saziņu un sniegt regulāri atjauninātu informāciju, ņemot vērā epidemioloģiskās norises, izpratni par uzvedību un sabiedrības uztveri;
• nodrošināt iedzīvotājiem skaidru informāciju par vakcinācijas priekšrocībām.

Turklāt ir svarīgi, lai visas dalībvalstis būtu gatavas, pamatojoties uz skaidrām robežvērtībām, no jauna ieviest sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus. Atkarībā no epidemioloģiskās situācijas svarīga dalībvalstu rīcības daļa vīrusa izplatības ierobežošanai joprojām ir nefarmaceitiski pasākumi, piemēram, sejas masku valkāšana vai pulcēšanās ierobežojumi.

Paziņojumā arī uzsvērts, cik svarīgi ir visās dalībvalstīs nodrošināt stabilas veselības aprūpes sistēmas un spējas. Jāuzlabo veselības aprūpes sistēmu gatavība infekcijas slimību uzliesmojumiem un cita veida satricinājumiem. Būtu jāveic arī turpmāki pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt veselības aprūpes darbinieku un visu iedzīvotāju garīgo veselību.