Veselības pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšana un nodrošināšana ir ES dalībvalstu pienākums. ES sabiedrības veselības politika papildina valstu politikas, lai sekmētu spēcīgākas Eiropas veselības savienības izveidi un nodrošinātu, ka tā darbojas visu eiropiešu interesēs.
Droša un iedarbīga vakcinācija
Lai garantētu Covid-19 vakcīnu piegādi un atvieglotu to izplatīšanu, Komisija un dalībvalstis īstenoja vienotu ES pieeju, kas palīdzēja nodrošināt savlaicīgu piekļuvi vakcīnām visā Eiropas Savienībā. Drošas un iedarbīgas vakcīnas Eiropas Savienībā sāka izplatīt 2020. gada beigās, ievērojot stingras atļauju piešķiršanas procedūras un visaugstākos drošuma standartus. Līdz šim brīdim Eiropas Komisija ir nodrošinājusi aptuveni 4,2 miljardus Covid-19 vakcīnu devu. Līdz 2023. gada augustam pret koronavīrusu bija vakcinējušies 84,8 % pieaugušo ES iedzīvotāju. Eiropas komanda ir ziedojusi vairāk nekā 530 miljonus vakcīnu devu valstīm visā pasaulē.
Covid-19 ārstēšana un testēšana
Lai arī vakcinācija ir labākais vaids, kā izbeigt pandēmiju un atgriezties normālā dzīvē, Komisija ir apņēmusies nodrošināt pieeju Covid-19 terapijas līdzekļiem, kas nepieciešami inficēto personu ārstēšanai. Eiropas Komisijas Covid-19 terapijas līdzekļu stratēģija atbalsta zāļu izstrādi un pieejamību, tai skaitā arī “garā Covid” ārstēšanai, tādējādi Eiropas veselības savienības ietvaros papildinot ES vakcīnu stratēģiju. No 15 terapijas līdzekļiem, kas tika iekļauti 2021. gada potenciālo Covid-19 ārstēšanas līdzekļu sarakstos, deviņus Eiropas Zāļu aģentūra ir atzinusi par drošiem un iedarbīgiem, un tie ir izmantoti pacientu ārstēšanai visā ES. Komisija ir noslēgusi iepirkuma līgumus par divu terapijas līdzekļu piegādi.
Eiropas Komisija izstrādāja ieteikumus par vienotu testēšanas pieeju un vīrusa izplatības pārraudzību, kā arī atbalstīja pārraudzības spēju veidošanu.
Eiropiešu veselības aizsardzība
Komisija ir nākusi klajā ar iniciatīvām, kuru mērķis ir aizsargāt eiropiešu veselību, uzlabojot sagatavotību krīzēm un reaģēšanu uz tām, kā arī stiprinot ES valstu veselības aprūpes sistēmu noturību ilgtermiņā.
Ņemot vērā pirmās atziņas, kas gūtas no Covid-19 krīzes, Komisija 2020. gada novembrī ierosināja veidot Eiropas veselības savienību. Tā sniegs Eiropai sociālās un ekonomiskās priekšrocības, kas palīdzēs novērst un pārvarēt veselības krīzes un sagatavoties tām kā Eiropas, tā globālā līmenī. Spēcīga Eiropas veselības savienība aizsargās mūsu dzīvesveidu, ekonomiku un sabiedrību.
Tā rezultātā tika pastiprināta koordinēta rīcība ES līmenī. 2022. gada 23. novembrī tika pieņemta Regula par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem. Šis tiesību akts, kas ir būtiska ES veselības drošības sistēmas sastāvdaļa, paplašina esošos ES līmeņa sagatavotības, agrīnas brīdināšanas un reaģēšanas mehānismus veselības jomā un pastiprina pilnvaras divām svarīgām ES veselības aģentūrām – Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC) un Eiropas Zāļu aģentūrai (EMA).
2021. gada martā pēc Komisijas iniciatīvas tika pieņemta ES rīcības programma veselības jomā 2021.–2027. gadam “ES – veselībai”. Tai atvēlētais finansējums 5,1 miljarda eiro apmērā palīdzēs stiprināt veselības sistēmu noturību un veicināt inovāciju veselības nozarē. Programma “ES – veselībai” palīdzēs ES atgūties pēc Covid-19 krīzes – iedzīvotāji būs veselāki, tiks veicināta cīņa pret pārrobežu veselības apdraudējumiem un ES spēja efektīvi reaģēt uz turpmākajām krīzēm veselības jomā, veidojot spēcīgu Eiropas veselības savienību nākotnē.
2020. gada novembrī pieņemtās Eiropas Zāļu stratēģijas mērķis ir izveidot nākotnes prasībām atbilstošu tiesisko regulējumu un palīdzēt nozarei veicināt pētniecību un tehnoloģijas, kas sasniedz pacientus un apmierina viņu terapeitiskās vajadzības, kā arī vienlaikus novērš tirgus nepilnības. Lai novērstu Covid-19 pandēmijas laikā atklātos trūkumus, stratēģijā tika ierosināti pasākumi regulatīvās sistēmas stiprināšanai. 2023. gada aprīlī Komisija ierosināja jaunu direktīvu un jaunu regulu, ar ko pārskata un aizstāj spēkā esošos farmācijas tiesību aktus.
Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, Komisija 2021. gada februārī nāca klajā Eiropas bioaizardzības sagatavotības plānu – HERA inkubatoru. Plāna mērķis ir atklāt un analizēt jaunus vīrusa variantus, kā arī izstrādāt un lielā apjomā un paātrināti saražot jauniem variantiem pielāgotas vakcīnas.
Pamatojoties uz šo plānu, Komisija 2021. gada septembrī izveidoja Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi (HERA), kas kļuva par vienu no galvenajiem Eiropas veselības savienības pīlāriem, kura mērķis ir uzlabot Eiropas noturību pret nākotnē iespējamām ārkārtas situācijām veselības jomā un citiem riskiem.
HERA prognozē apdraudējumus un iespējamās veselības krīzes, vācot datus un pilnveidojot nepieciešamās reaģēšanas spējas. Tā nodrošina zāļu, vakcīnu un citu medicīnisko pretlīdzekļu izstrādi, ražošanu un izplatīšanu ārkārtas situācijās. Pirmajā darbības gadā HERA izveidoja ekspertu grupu, kas pēta Covid-19 variantus, lai pārraudzītu vīrusa mutāciju veidošanos.
Galvenā iestāde, kas Covid-19 pandēmijas laikā izvērtēja vīrusa izplatības risku un ietekmi uz sabiedrības veselību, bija Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC). Tas regulāri sniedza riska novērtējumus un jaunāko epidemioloģisko informāciju, kā arī nodrošināja tehnisko atbalstu. ECDC arī sagatavoja informāciju par pandēmiju, vīrusa izplatību, simptomiem, testēšanu, ārstēšanu un profilaksi un publicēja to lapā, kurā apkopoti jautājumi un atbildes par Covid-19.
Komisija ir izveidojusi vakcīnu un terapijas līdzekļu ražošanai pastāvīgi gatavu jaudu tīklu ES FAB, kura darbību varētu aktivēt turpmāku krīžu gadījumā, un ir sākusi uzkrāt aprīkojumu un zāles, kas būtu noderīgas ķīmiska apdraudējuma un kodolapdraudējuma gadījumā.
Covid-19 pandēmijas laikā Komisija ierosināja konkrētus pasākumus, kuru mērķis ir novērst Covid-19 gadījumu skaita strauju pieaugumu, piemēram, 2022.–2023. gada rudens un ziemas sezonā. Tolaik dalībvalstis tika aicinātas uzlabot pirmreizējās vakcinācijas kursa aptveri, par prioritāti noteikt balstvakcinācijas devu ievadīšanu, apvienot Covid-19 un gripas vakcinācijas kampaņas un nodrošināt iedzīvotājiem skaidru informāciju par vakcinācijas priekšrocībām. Tika arī uzsvērts, cik svarīgi ir visās dalībvalstīs nodrošināt stabilas veselības aprūpes sistēmas un spējas. Dalībvalstīm arī tika ieteikts veikt turpmākus pasākumus ar mērķi stiprināt veselības aprūpes darbinieku un visu iedzīvotāju garīgo veselību.
Atbalsts veselības aprūpes sistēmām
ES civilās aizsardzības mehānisms un “rescEU” krājumi
Covid-19 pandēmijas laikā, un jo īpaši tās pirmajos mēnešos, ES ar civilās aizsardzības mehānisma starpniecību koordinēja un līdzfinansēja palīdzības sniegšanu vairāk nekā 55 valstīm Eiropā un citur pasaulē. Kopumā tika piegādāti vairāk nekā 190 miljoni medicīniskā aprīkojuma un individuālo aizsardzības līdzekļu vienību un vairāk nekā 10,5 miljoni vakcīnu devu, kā arī nodrošināts atbalsts medicīnas darbiniekiem slimnīcās.
Lai varētu straujāk reaģēt uz vajadzībām, ko radījušas veselības krīzes, kā Covid-19, Komisija 2021. gadā izveidoja stratēģisku “rescEU” medicīniskā aprīkojuma rezervi. No šiem kopējiem krājumiem pandēmijas skartajām dalībvalstīm bija iespējams ātri piegādāt vairāk nekā 3 miljonus medicīniskā aprīkojuma, individuālo aizsardzības līdzekļu un laboratorijas piederumu vienību.
Krīzes pārvarēšana un solidaritāte
Pārrobežu sadarbība veselības aprūpes jomā
Stāvokļa atvieglošanā būtiska nozīme bija Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram, kas darbojās 24 stundas diennaktī un bija gatavs sniegt palīdzību valstīm Eiropā un citur pasaulē.
2020. aprīlī Komisija pieņēma pamatnostādnes par valstu, reģionālo un vietējo iestāžu pārrobežu sadarbību veselības aprūpes jomā. To mērķis bija veicināt sadarbību attiecībā uz pacientu pārvietošanu un profesionālas medicīniskās palīdzības sniegšanu, nodrošināt pacientu mobilitāti, atvieglot veselības aprūpes izmaksu atlīdzināšanu, kā arī mazināt pandēmijas radīto slogu uz valstu veselības aprūpes sistēmām. Pārrobežu veselības aprūpes palīdzības pieprasījumus koordinēja Komisijas vadītā Veselības drošības komiteja un ES Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēma.
ES Solidaritātes fonds
Reaģējot uz koronavīrusa pandēmiju, ES 2020. gada martā paplašināja ES Solidaritātes fonda tvērumu, lai tajā iekļautu liela mēroga ārkārtas situācijas sabiedrības veselības jomā. 2021. gada martā Komisija ierosināja no ES Solidaritātes fonda piešķirt finansējuma paketi teju 530 miljonu eiro apmērā kā papildu atbalstu dalībvalstīm un kandidātvalstīm cīņā pret pandēmiju. 2021. gada maijā Padome un Eiropas Parlaments apstiprināja ES Solidaritātes fonda līdzekļu izmantošanu atbilstoši Komisijas priekšlikumam.