Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisija

Līdztiesība un iekļaušana

Ko dara ES

Svarīgākie dati

5,6 miljoni
sieviešu ienāca darba tirgū laikposmā no 2020. līdz 2024. gadam
69 %
ES pilsoņu atbalsta LGBTIK līdztiesību
Vairāk nekā 90 miljoni
personu ar invaliditāti gūst labumu no iniciatīvām saskaņā ar Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju

Rīcības jomas

Kā ES iestājas par vienlīdzīgām iespējām un veicina vienlīdzīgas tiesības visiem

Galvenie sasniegumi

  • Direktīva par vienlīdzīgu darba samaksu risina vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību, nodrošinot, ka sievietes un vīrieši par vienādu darbu saņem tādu pašu atalgojumu. Tas tieši ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi, īpaši strādājošas sievietes, veicinot taisnīgu atalgojumu un samazinot ienākumu nevienlīdzību.
  • Lai veicinātu labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, ES ieviesa jaunus noteikumus par vecāku atvaļinājumu, elastīgu darba laiku un tiesībām pieprasīt izmaiņas darba modeļos. Šie pasākumi būtiski ietekmē vecākus un aprūpētājus, veicinot dzimumu līdztiesību mājās un darbā un atvieglojot ģimenēm darba un aprūpes pienākumu līdzsvarošanu.
  • ES pirmā LGBTIK līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam nostiprināja ES rīcībuLGBTIK personu aizsardzībai, stiprinot atbalstu LGBTIK pilsoniskās sabiedrības organizācijām un uzlabojot sadarbību starp dalībvalstīm.
  • ES pievienojās Stambulas konvencijai, kas ir starptautisko standartu etalons vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanā un apkarošanā.
  • Lai atvieglotu ceļošanu, ES ieviesa ES invaliditātes karti un Eiropas stāvvietu karti personām ar invaliditāti. Kartes uzlabos personu ar invaliditāti piekļuvi pakalpojumiem, tostarp stāvvietām, ceļojot pāri Eiropas robežām.
  • Eiropas Piekļūstamības aktu tagad piemēro visās ES valstīs. Tas noteic, ka tādiem galvenajiem ražojumiem un pakalpojumiem kā tālruņi, datori, e-grāmatas, banku pakalpojumi un elektroniskie sakari ir jābūt piekļūstamiem arī personām ar invaliditāti. Tas palīdzēs aktivizēt cilvēku ar invaliditāti dalību sabiedrības dzīvē, arī izglītībā un nodarbinātībā, un nodrošinās viņiem lielāku patstāvību un mobilitātes iespējas. Ja uzņēmumi neievēro jaunos noteikumus, patērētāji var vērsties valsts iestādēs.
  • Ar daudzveidības hartu palīdzību, ES sadarbojas ar uzņēmumiem, publiskām iestādēm, bezpeļņas organizācijām un vietējām iestādēm, lai cīnītos pret diskrimināciju un veicinātu vienlīdzīgākas, daudzveidīgākas un iekļaujošākas darbavietas.
  • Katru maiju ES svin daudzveidības mēnesi, lai vairotu izpratni un izceltu centienus radīt vienlīdzīgus un iekļaujošus dzīves apstākļus.
  • Eiropas Integrācijas un dažādības galvaspilsētu balva godina pilsētas un reģionus, kas var kalpot par iedvesmas avotu citām Eiropas pilsētām iekļaujošākas vides veidošanā, kurā nav diskriminācijas.
  • Kopš 2010. gada Pilsētas pieejamības balva tiek piešķirta tām ES pilsētām, kuras pieliek lielas pūles, lai tās kļūtu pieejamas personām ar invaliditāti.

Tuvplānā