Ko dara Eiropas Savienība
Eiropas Savienībai ir unikāla un aktīva loma pasaules mērogā, proti, tā veicina mieru, stabilitāti un sadarbību ārpus tās robežām, atbalsta cilvēktiesības un demokrātiskās vērtības, reaģē uz krīzēm un veido partnerības dažādos kontinentos.
Ārlietu jomā ES rīcībā ir plašs instrumentu klāsts. Galvenie rīki ir šādi.
- Diplomātija un partnerības: ar ES delegāciju tīkla palīdzību tiek veidotas stratēģiskās partnerības ar reģioniem un valstīm un tiek īstenota daudzpusēja iesaiste (piemēram, ar ANO).
- Kopējā ārpolitika un drošības politika un kopējā drošības un aizsardzības politika: ES var nosūtīt civilās un militārās misijas, noteikt ierobežojošus pasākumus (sankcijas) un koordinēt dalībvalstu nodrošinātus valstu bruņotos spēkus.
- Humānā palīdzība: ES to sniedz gan kaimiņvalstīs, gan visā pasaulē bieži vien atbilstoši ģeopolitiskajiem un drošības mērķiem.
- Starptautiskās partnerības: ES sadarbojas ar valstīm visā pasaulē ar mērķi veicināt ilgtspējīgu attīstību, radīt iespējas un kopīgi risināt globālās problēmas.
- Tirdzniecība: lai gan tirdzniecības politika pārklājas ar citiem tematiem, tā ir svarīgs ārējās darbības instruments, ko ES izmanto, lai iesaistītos starptautiskās norisēs.
- Reaģēšana krīzes situācijās un konfliktu novēršana: ES un tās dalībvalstis var palīdzēt finansēt un veicināt miera uzturēšanu, mediāciju, robežsardzes misijas un stabilizēt situāciju.
Galvenās jomas
Reaģēšana uz krīzēm ar civilo un militāro misiju starpniecību
Cilvēktiesību aizsardzība pasaules mērogā
Būtiska atbalsta sniegšana tiem, kam tas vajadzīgs visvairāk
ES rīcība Tuvajos Austrumos – no humānās palīdzības piegādēm līdz iesaistei diplomātiskā ceļā
Sadarbība ar pasaules ekonomikas lielvarām koordinētu risinājumu kā atbildes uz globāliem izaicinājumiem meklēšanā
ES tirdzniecības attiecības un sarunas ar valstīm, reģioniem un PTO
ES dalība ANO Klimata pārmaiņu konferencē
Galvenie sasniegumi
- 2012. gadā Eiropas Savienībai tika piešķirta Nobela Miera prēmija par miera, izlīguma, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu Eiropā un citviet pasaulē vairāk nekā sešdesmit gadu garumā.
- ES saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku ir sākusi vairāk nekā 35 civilās un militārās misijas Āfrikā, Eiropā un Tuvajos Austrumos situācijas stabilizēšanai reģionos un vietējo spēku apmācīšanai.
- ES joprojām ir viena no vadošajām humānās palīdzības sniedzējām pasaulē. Tās humānās palīdzības finansējums laikposmā no 2018. līdz 2024. gadam pastāvīgi palielinājās. 2022. gadā ES galīgais humānās palīdzības budžets pieauga par 20 % un sasniedza 2,62 miljardus eiro, kas ir par 440 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, un šāda palīdzība deva labumu miljoniem cilvēku, kurus bija skāris karš, dabas katastrofas un pārvietošana.
- ES visā pasaulē ir atbalstījusi projektus, kas vērsti uz izglītības, veselības aprūpes un infrastruktūras uzlabošanu partnervalstīs, tādējādi palīdzot miljoniem cilvēku izkļūt no nabadzības.
- ES globālā līderība attiecas arī uz cīņu pret klimata pārmaiņām. ES ir vadījusi pasauli, lai īstenotu mērķi līdz 2050. gadam kļūt par klimatneitrālu kontinentu, un tagad šo mērķi ir pieņēmušas arī citas valstis.
- Līdz ar ES globālā cilvēktiesību sankciju režīma izveidi 2020. gada decembrī ES ir paudusi apņēmību iestāties par cilvēktiesībām visā pasaulē un vērsties pret tiem, kuri atbildīgi par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem.
Aktualitātes
2026. gada 13. jūlijā Eiropas Komisija Briselē rīkoja Palestīnas līdzekļu devēju grupas otro sanāksmi, kurā piedalījās 65 starptautiskās delegācijas, lai apspriestu Gazas atveseļošanai un Palestīniešu pašpārvaldes reformu programmai paredzēto atbalstu. Sanāksmē tika panākti divi galvenie rezultāti:
- lielākas finansiālās saistības, Palestīniešu pašpārvaldes atbalstam izmantojot PEGASE mehānismu;
- sākta Gazas komandas iniciatīva ar 883,6 miljonu eiro piešķīrumu Gazā vairākās nozarēs īstenojamiem agrīnas atveseļošanas centieniem, kas dos labumu civiliedzīvotājiem.
Diskusijās, kurās piedalījās ES dalībvalstis, partnervalstis, starptautiskās organizācijas, finanšu iestādes un galvenie palestīniešu un starptautiskie pārstāvji, galvenokārt tika apspriesta starptautiskā atbalsta koordinēšana atbilstoši Gazas miera plānam un ANO Drošības padomes Rezolūcijai 2803.
Šī lapa pēdējoreiz atjaunināta 16 jūlijs 2026