Tuvajos Austrumos pastāvošie konflikti izraisa strauju fosilā kurināmā cenu kāpumu, kas ietekmē mūsu ekonomiku. Eiropas Komisija ir veikusi tūlītējus pasākumus, lai palīdzētu ES valstīm atbalstīt patērētājus un uzņēmumus, tai skaitā visneaizsargātākās sabiedrības grupas un nozares, kuras saskaras ar vislielākajām grūtībām.
Pateicoties mūsu tīrās enerģijas programmai, ko paātrinājuši plāna REPowerEU pasākumi, energoapgādes situācija ES joprojām ir stabila. ES turpina gādāt par savu energosistēmu noturīgumu, samazinot atkarību no fosilā kurināmā. Tomēr globālais cenu kāpums joprojām rada bažas.
Tūlītēja palīdzības
2026. gada aprīlī Eiropas Komisija ierosināja plānu “AccelerateEU” – pasākumu kopumu, kura mērķis ir sniegt atbalstu mājsaimniecībām un rūpniecības nozarēm, veicot šādas darbības:
palielinot ES koordināciju gan Savienībā, gan ar enerģijas piegādātājiem un partnervalstīm,
atbalstot ES valstis patērētāju un uzņēmumu aizsardzībā pret cenu kāpumiem,
samazinot atkarību no naftas un gāzes,
veicinot elektrifikāciju un tīru pašmāju enerģiju,
veicinot publiskās un privātās investīcijas.
“AccelerateEU” aicina dalībvalstis ciešāk koordinēt gāzes krātuvju piepildīšanu, iespējamu naftas krājumu atbrīvošanu un elastības iespēju izmantošanu, lai novērstu deficītu.
Tajā arī ierosināts ieviest pagaidu un mērķtiecīgus pasākumus, piemēram, valsts atbalstu ekonomikas nozarēm, kas ir visvairāk pakļautas straujam cenu kāpumam.
Komisija ir izveidojusi Degvielas observatoriju, kas apzina transporta degvielu piedāvājumu (ES ražoto, importēto un eksportēto), kā arī ES pieejamos krājumus.
Lai pasargātu mājsaimniecības un uzņēmumus no strauja cenu kāpuma, ES valstis varētu ieviest ienākumu atbalsta shēmas, enerģijas kuponus un sociālā līzinga shēmas, kā arī samazināt elektroenerģijas nodokļus neaizsargātām mājsaimniecībām.
Piegādes drošības nodrošināšana
Komisija kopā ar ES valstīm cieši uzrauga enerģijas tirgus, izmantojot īpašu Enerģētikas savienības darba grupu, kura nesen norādīja, ka energoapgādes situācija joprojām ir stabila.
Mūsu apgāde ar naftu, tostarp dīzeļdegvielu un reaktīvo dzinēju degvielu, un gāzi pasaules tirgos ir diversificēta. ES ir sekmīgi pārgājusi no pārmērīgas paļaušanās uz vienu gāzes piegādātāju uz cauruļvadu un LNG piegāžu kombināciju no visas pasaules.
2026. gada oktobrī G7 valstu līderi vienojās par koordinētu 100 miljonu barelu naftas izlaišanu tirgū nākamo četru mēnešu laikā, lai risinātu neatliekamās enerģijas vajadzības, tostarp paredzot ievērojama dīzeļdegvielas daudzuma nonākšanu tirgū pirmo 20 dienu laikā.
Investēšana tīrā enerģijā un infrastruktūrā
Lai nodrošinātu cenas ziņā pieejamu enerģiju un enerģētisko neatkarību, ES paātrina infrastruktūras un tīras enerģijas tehnoloģiju attīstību. Galvenās iniciatīvas:
- Eiropas elektrotīklu pakete, kas nodrošina efektīvu pārrobežu elektroenerģijas piegādi un integrē lētāku un tīrāku enerģiju;
- 2026. gada jūlijā iesniegtais Elektrifikācijas rīcības plāns, kas veicinās rūpniecības, transporta un būvniecības nozaru elektrifikāciju; tajā ir noteikts indikatīvs elektrifikācijas mērķrādītājs 46 % apmērā līdz 2040. gadam, un tas līdz 2040. gadam varētu samazināt ES fosilā kurināmā importu par 260 miljardiem eiro gadā.
Laikposmā no 2025. līdz 2026. gadam dotācijas gandrīz 2 miljardu eiro apmērā tiek piešķirtas pārrobežu enerģētikas projektiem, lai stiprinātu enerģētisko drošību un konkurētspēju.
ES ir arī pārskatījusi savu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS), lai vēl vairāk samazinātu atkarību no fosilā kurināmā un veicinātu investīcijas atjaunīgajos energoresursos un kodolenerģijā. Galvenie pasākumi ir šādi:
Pēc tam, kad Krievijas darbību dēļ 2022. gadā sākās enerģētiskā krīze, ES kopīgā rīcība nodrošināja enerģiju, stabilizēja cenas un paātrināja pāreju uz tīru enerģiju. Kopš tā laika Eiropa ir samazinājusi atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un strādā pie tā, lai padarītu enerģiju cenas ziņā pieejamāku un piekļūstamāku mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Bieži uzdotie jautājumi
No kurienes rodas enerģija?
Enerģija, ko mēs izmantojam savās mājās ES, nāk no dažādiem avotiem gan ES, gan ārpus tās.
Uzziniet vairāk par enerģijas ražošanu ES un enerģiju, ko ES importē.
Kāpēc cenas pieaug?
Pašreizējais konflikts Tuvajos Austrumos paaugstina fosilā kurināmā cenas un importa izmaksas. ES joprojām lielā mērā ir atkarīga no importētā fosilā kurināmā, tāpēc cenu kāpums ārvalstīs nekavējoties rada augstākas izmaksas vietējā tirgū.
Ņemot vērā nestabilitāti pasaules tirgos, ES ir labi sagatavojusies, bet tā pastiprina rīcību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
Vai ES sniedz atbalstu iedzīvotājiem, kuri saskaras ar augstām enerģijas izmaksām?
2025. gadā Komisija pieņēma Lētākas enerģijas rīcības plānu ar konkrētiem īstermiņa un strukturāliem pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt elektroenerģijas rēķinus un strauju cenas svārstību ietekmi.
Iedzīvotāju enerģētikas paketē, kas ir būtiska šā rīcības plāna daļa, ir izklāstīti konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir samazināt rēķinus, aizsargāt patērētājus un risināt enerģētiskās nabadzības problēmu,
atvieglojot pāreju uz lētāku enerģijas piegādātāju. Patērētāji varētu ietaupīt vidēji 150 eiro gadā;
samazinot nodokļus un nodevas par elektroenerģijas rēķiniem; Tādējādi mājsaimniecības varētu ietaupīt vidēji 200 eiro gadā;
nodrošinot pārredzamāku informāciju par elektroenerģijas rēķiniem un līgumiem. Tas palīdz patērētājiem pieņemt informētus lēmumus.
ES valstis tiek mudinātas palīdzēt neaizsargātiem patērētājiem, sniedzot mērķorientētu ienākumu atbalstu, enerģijas kuponus un samazinot enerģijas nodokļus.
Kā ES plāno aizsargāt mājsaimniecības, kas saskaras ar enerģētisko krīzi?
ES ir ieviesusi jaunus noteikumus elektroenerģijas un gāzes tirgum, kuru mērķis ir stiprināt mājsaimniecību aizsardzību pret strauju cenu kāpumu. Šie noteikumi cita starpā paredz:
- plašākas izvēles iespējas starp līgumiem ar fiksētu cenu un līgumiem ar dinamisku cenas noteikšanu. Fiksētās cenas nodrošina labāku paredzamību;
- skaidrāku informāciju un stingrākus aizsardzības pasākumus, izvēloties enerģijas piegādātāju vai mainot to;
- mazaizsargāto lietotāju pastiprinātu aizsardzību pret elektroenerģijas vai gāzes piegādes pārtraukumiem;
- ārkārtas situācijā – iespēju ES valstīm uz laiku ierobežotam patērētās elektroenerģijas daudzumam noteikt cenas, kas ir zemākas par pašizmaksu.
Vai būs enerģijas trūkums?
Energoapgādes situācija ES joprojām ir stabila. Mūsu apgāde ar naftu, tostarp dīzeļdegvielu un reaktīvo dzinēju degvielu, un gāzi pasaules tirgos ir diversificēta. ES ir sekmīgi pārgājusi no pārmērīgas paļaušanās uz vienu gāzes piegādātāju uz cauruļvadu un LNG piegāžu kombināciju no visas pasaules.
Kā ES investīcijas atjaunīgajos energoresursos palīdz mazināt globālās enerģētikas krīzes ietekmi Eiropā?
Eiropas augstās enerģijas izmaksas ir lielā mērā saistītas ar atkarību no importētā fosilā kurināmā. Atjaunīgo energoresursu klāsta un daudzuma paplašināšana palīdzētu samazināt energoapgādes izmaksas un cenas gan rūpniecībai, gan iedzīvotājiem.
Dalībvalstīs, kurās ir liels atjaunīgo energoresursu un kodolenerģijas īpatsvars, elektroenerģijas cenas parasti ir zemākas par ES vidējo rādītāju.
Kopš 2021. gada ES ir panākusi ievērojamu progresu atjaunīgās enerģijas jaudas paplašināšanā, un atjaunīgo energoresursu īpatsvars elektroenerģijas struktūrā līdz 2025. gadam palielinājās no 36 % līdz 48 %. Kopā ar kodolenerģiju vairāk nekā 70 % no mūsu elektroenerģijas tagad tiek ražota no mazoglekļa enerģijas avotiem.
Vai ES dara visu iespējamo, lai nepieļautu, ka energouzņēmumi iekasē pārmērīgas maksas?
ES aktīvi regulē enerģijas tirgus, lai novērstu negodīgas cenas, tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un praksi, kuras rezultātā patērētājiem varētu tikt piemērotas pārmērīgas cenas.
Regula par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT) ir svarīga ES rīcībpolitika, kas aizsargā ES iedzīvotājus un uzņēmumus no enerģijas tirgus ļaunprātīgas izmantošanas. Tā novērš tirgus manipulācijas, pieprasot ziņošanu par darījumiem un izveidojot cenu uzraudzības sistēmas, kā arī ļaujot regulatoriem izmeklēt un sodīt pārkāpumus, piemēram, iekšējās informācijas izmantošanu.
“AccelerateEU” paziņojumā Komisija ir apstiprinājusi, ka dalībvalstis var arī veikt pasākumus attiecībā uz negaidītas papildu peļņas aplikšanu ar nodokli, lai nodrošinātu sociālo taisnīgumu; Komisija respektēs dalībvalstu lēmumus un novērtēs šo valstu pasākumus un to ietekmi uz vienoto tirgu.
Kādas ir manas tiesības, ja mans lidojums vai atvaļinājums tiek atcelts degvielas cenu kāpuma dēļ?
Ja aviokompānija atceļ vai maina jau rezervētu lidojumu degvielas cenu pieauguma dēļ, jūs aizsargā ES noteikumi.
- Ja jūsu lidojums no ES vai uz to ir atcelts, jums ir tiesības uz biļetes maiņu vai biļetes cenas atmaksu.
Ja atcelšana notiek mazāk nekā 14 dienas pirms lidojuma, jums ir tiesības arī uz kompensāciju.
Plašāka informācija par pasažieru tiesībām - Komplekso ceļojumu gadījumā ceļojumu aģentūras var paaugstināt ceļojuma cenu līdz 8 % pēc tā apmaksas, bet tikai tad, ja palielinājums ir pamatots un informācija par to tiek sniegta ne vēlāk kā 20 dienas pirms izbraukšanas. Ja cenas pieaugums ir lielāks par 8 %, jums ir tiesības ceļojumu atcelt.
Plašāka informācija par kompleksajiem ceļojumiem
Aviokompānijām kompensācija nav jāmaksā vien tad, ja tās var pierādīt, ka lidojuma atcelšanu ir izraisījuši ārkārtēji apstākļi, piemēram, vietējs degvielas trūkums. Komisija neuzskata augstās degvielas cenas par ārkārtējiem apstākļiem.
Kā ES nodrošinās, ka aviokompānijas neiekasē papildu maksu no pasažieriem?
Lai nodrošinātu pārredzamu gaisa pārvadājumu cenu noteikšanu, Gaisa pārvadājumu pakalpojumu regulā ir noteikts, ka aviokompānijām galīgās biļešu cenas ir jānorāda uzreiz. Tāpēc nav atļauts iekasēt papildu maksu ar atpakaļejošu datumu, piemēram, degvielas piemaksu.
Komplekso ceļojumu gadījumā Komplekso ceļojumu direktīva var atļaut cenu paaugstinājumu tikai tad, ja tas ir noteikts līgumā un īpašos apstākļos.
Kā ES atbalstīs aviokompānijas degvielas piegādes deficīta gadījumā?
Lai palīdzētu izvairīties no konkrētu maršrutu slēgšanas, aviosabiedrības var tikt atbrīvotas no noteikuma par degvielas uzpildi 90 % apmērā saskaņā ar iniciatīvu “ReFuelEU Aviation”, ja drošības prasības attiecībā uz papildu degvielas pārvadāšanu varētu kavēt turpmākus lidojumus nepietiekamas degvielas dēļ galamērķa lidostā.
Tās var arī atbrīvot no parastajiem nolaišanās un pacelšanās laika nišu pienākumiem, un netiek sodītas par laika nišu pamatotu neizmantošanu degvielas piegādes problēmu dēļ.
Šī lapa pēdējoreiz atjaunināta 8 oktobris 2026