ES pasākumi enerģētiskās krīzes pārvarēšanai

Pašreizējais konflikts Tuvajos Austrumos paaugstina fosilā kurināmā cenas un importa izmaksas. ES joprojām lielā mērā ir atkarīga no importētā fosilā kurināmā, tāpēc cenu kāpums ārvalstīs nekavējoties rada augstākas izmaksas vietējā tirgū. Ņemot vērā nestabilitāti pasaules tirgos, ES ir labi sagatavojusies, bet tā pastiprina rīcību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.

2025. gadā Komisija pieņēma Lētākas enerģijas rīcības plānu ar konkrētiem īstermiņa un strukturāliem pasākumiem, lai samazinātu elektroenerģijas rēķinus, samazinātu cenu satricinājumu ietekmi un aizsargātu patērētājus. Iedzīvotāju enerģētikas paketē, kas ir būtiska šā rīcības plāna daļa, ir izklāstīti konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir samazināt rēķinus, aizsargāt patērētājus un risināt enerģētiskās nabadzības problēmu,

• palīdzot pāriet uz lētāku enerģijas piegādātāju. Patērētāji varētu ietaupīt vidēji 150 eiro gadā;

• samazinot nodokļus un nodevas par elektroenerģijas rēķiniem. Tādējādi mājsaimniecības varētu ietaupīt vidēji 200 eiro gadā;

• nodrošinot pārredzamāku informāciju par elektroenerģijas rēķiniem un līgumiem. Tas palīdz patērētājiem pieņemt informētus lēmumus.

ES valstis tiek mudinātas palīdzēt neaizsargātiem patērētājiem, sniedzot mērķorientētu ienākumu atbalstu, enerģijas kuponus un samazinot enerģijas nodokļus. Dalībvalstīm būtu arī jāizmanto jau spēkā esošie noteikumi, lai mazaizsargātus patērētājus aizsargātu pret atvienošanu no energoapgādes tīkla. 

Plānotās ES darbības ir vērstas uz:

• stingru koordināciju starp dalībvalstīm, piemēram, attiecībā uz gāzes krātuvju piepildīšanu, lai novērstu vairāku valstu vienlaicīgu ienākšanu tirgū, kā arī attiecībā uz krājumu koordinētu atbrīvošanu;

• pasākumiem, kas ļauj dalībvalstīm labāk aizsargāt mazaizsargātas mājsaimniecības un nozares pret augstām enerģijas cenām, un jaunu pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem;

• pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt pieprasījumu, vienlaikus pilnībā respektējot patērētāju izvēli, kā ēku renovācija vai iekārtu atjaunošana rūpnieciskajās darbībās.

Tūlītēju bažu par piegādes drošību Eiropas Savienībā nav. Mūsu naftas, tostarp dīzeļdegvielas un reaktīvo dzinēju degvielu, un gāzes piegāde pasaules tirgos ir diversificēta. ES ir sekmīgi pārgājusi no pārmērīgas paļaušanās uz vienu gāzes piegādātāju uz cauruļvadu un LNG piegāžu kombināciju no visas pasaules.

Eiropas augstās enerģijas izmaksas ir lielā mērā saistītas ar atkarību no importētā fosilā kurināmā. Atjaunīgo energoresursu klāsta un daudzuma paplašināšana palīdzētu samazināt energoapgādes izmaksas un cenas gan rūpniecībai, gan iedzīvotājiem. Dalībvalstīs, kurās ir liels atjaunīgo energoresursu un kodolenerģijas īpatsvars, elektroenerģijas cenas parasti ir zemākas par ES vidējo rādītāju. Kopš 2021. gada ES ir panākusi ievērojamu progresu atjaunīgās enerģijas jaudas paplašināšanā, un atjaunīgo energoresursu īpatsvars elektroenerģijas struktūrā līdz 2025. gadam palielinājās no 36 % līdz 48 %. Kopā ar kodolenerģiju vairāk nekā 70 % no mūsu elektroenerģijas tagad tiek ražota no mazoglekļa enerģijas avotiem.

ES aktīvi regulē enerģijas tirgus, lai novērstu negodīgas cenas, tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un praksi, kuras rezultātā patērētājiem varētu tikt piemērotas pārmērīgas cenas. Regula par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT) ir svarīga ES politika, kas aizsargā ES iedzīvotājus un uzņēmumus no enerģijas tirgus ļaunprātīgas izmantošanas. Tā novērš tirgus manipulācijas, pieprasot ziņošanu par darījumiem un izveidojot cenu uzraudzības sistēmas, kā arī ļaujot regulatoriem izmeklēt un sodīt pārkāpumus, piemēram, iekšējās informācijas izmantošanu.

“AccelerateEU” paziņojumā Komisija ir apstiprinājusi, ka dalībvalstis var arī veikt pasākumus attiecībā uz negaidītas papildu peļņas aplikšanu ar nodokli, lai nodrošinātu sociālo taisnīgumu; Komisija respektēs dalībvalstu lēmumus un novērtēs šo valstu pasākumus un to ietekmi uz vienoto tirgu. 

Pašlaik ES nav reaktīvo dzinēju degvielas deficīta. Viena no ES prioritātēm ir nodrošināt, lai aviosabiedrībām būtu nepieciešamā degviela. Eiropas Savienībā ir ievērojama jauda jēlnaftas rafinēšanai un reaktīvo dzinēju degvielas ražošanai. Mēs īstenojam plānus, lai gadījumā, ja nākotnē radīsies problēmas, mēs būtu gatavi rīkoties ātri.