Krievijas nepamatotā militārā agresija pret Ukrainu un gāzes piegāžu izmantošana par ieroci Eiropas Savienībā ir izraisījusi vēl nepieredzētu enerģētikas krīzi. Strauji pieauga enerģijas cenas, un eiropieši saskarās ar grūtībām. ES uz to reaģēja, 2022. gadā īstenojot ārkārtas pasākumus, lai stabilizētu enerģijas cenas un nodrošinātu piekļuvi gāzes piegādēm ziemā. Pašreiz Komisija pieliek pūliņus, lai pārvarētu pastāvīgi augsto enerģijas izmaksu problēmu, kas ietekmē ES iedzīvotājus un uzņēmumus. Tālab tā 2025. gada februārī nāca klajā ar jaunu rīcības plānu, kura mērķis ir samazināt enerģijas izmaksas, pabeigt enerģētikas savienības izveidi, piesaistīt investīcijas un uzlabot sagatavotību iespējamām enerģētikas krīzēm. Plāns “REPowerEU” 2022. gada maijā Komisija nāca klajā ar plānu “REPowerEU”, kura mērķis ir strauji samazināt ES atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, paātrinot pāreju uz tīru enerģiju un apvienojot spēkus, lai izveidotu noturīgāku energosistēmu ar patiesu enerģētikas savienību.Pateicoties “REPowerEU”, mēs pasargājām ES iedzīvotājus un uzņēmumus no enerģijas nepietiekamības, palīdzējām Ukrainai iztukšot Krievijas kara kasi, paātrinājām pāreju uz tīru enerģiju un stabilizējām cenas.Pirmajos divos gados kopš tā ieviešanas esamsamazinājuši gāzes patēriņu par 18 %;pārvarējuši mūsu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā;nodrošinājuši piekļuvi drošai un cenas ziņā pieejamai enerģijai;pirmo reizi no vēja un saules saražojuši vairāk enerģijas nekā no gāzes;strauji palielinājuši atjaunīgās enerģijas iekārtu skaitu. Nodrošināt gāzes piegādes ziemā 2022. gada jūnijā un jūlijā Komisija ar jaunu noteikumu priekšlikumiem nodrošināja, ka Eiropa ir pietiekami apgādāta ar gāzi un var pārdzīvot ziemas mēnešus pat tad, ja Krievija pēkšņi pārtrauktu piegādes.Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem gāzes uzglabāšanas jomā ES valstīm ik gadu vēlākais 1. novembrim ir jāuzpilda krātuves līdz 90 %. 2024.–2025. gada ziemas sezonas sākumā gāzes krātuvju uzpilde bija 95 %, un 90 % robežvērtība bija sasniegta jau 2024. gada augustā.Turklāt 2022. gada augustā ES valstis vienojās par regulu dabasgāzes pieprasījuma brīvprātīgam samazinājumam par 15 % 2022./2023. gada ziemas sezonā un tad 2023./2024. gada sezonā. 2024. gada martā Padome pieņēma ieteikumu par brīvprātīgo pasākumu turpmāku piemērošanu līdz 2025. gada martam, lai saglabātu kolektīvo gāzes pieprasījuma samazinājumu par 15 % salīdzinājumā ar vidējo pieprasījumu laikposmā no 2017. gada aprīļa līdz 2022. gada martam.2022. gada aprīlī Komisija arī izveidoja ES Enerģijas platformu, lai palīdzētu ES valstīm sadarboties globālajos tirgos. Mērķis ir izvairīties no konkurences starp ES valstīm, izmantot ES ietekmi, lai nodrošinātu enerģijas avotu dažādību, veicināt konkurenci starp lielākajiem piegādātājiem un radīt labākus apstākļus patērētājiem. Dabasgāzes krātuvju uzpildei ik gadu pirms ziemas sākuma līdz 1. novembrim ir jābūt90 %no kopējās kapacitātes95 %no kopējās kapacitātes tās bija uzpildītas pirms 2024.–2025. gada ziemas sezonas Gāzes avotu dažādošana un investīcijas infrastruktūrā Drošu un cenas ziņā pieejamu piegāžu nodrošināšanā izšķiroša nozīme ir piegādes maršrutu dažādošanai. Pēdējos gados ES ir sadarbojusies ar starptautiskajiem partneriem, lai dažādotu savas piegādes. Kopš 2022. gada Komisija ir noslēgusi līgumus ar Ēģipti, Izraēlu un Azerbaidžānu par dabasgāzes eksportu uz Eiropu. ES ir arī palielinājusi sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importu no Ziemeļamerikas, Austrālijas, Kataras un Austrumāfrikas un pa cauruļvadiem no Norvēģijas, Apvienotās Karalistes, Azerbaidžānas un Ziemeļāfrikas.Pateicoties ES investīcijām LNG termināļos un starpsistēmu gāzes vados, katra ES valsts gāzi tagad var saņemt no vismaz diviem avotiem un starp kaimiņvalstīm ir iespējama plūsmas reversēšana. Tā 2022. gada maijā sāka darboties starpsistēmu gāzes vads starp Poliju un Lietuvu, nostiprinot izvēles iespējas un noturību Baltijas gāzes tirgū. Tāpat 2022. gada oktobrī ekspluatācijā tika nodots Grieķijas un Bulgārijas gāzes sistēmu starpsavienojums, kam ir izšķiroša nozīme gāzes piegāžu dažādošanā Dienvidaustrumeiropā. Atjaunīgās enerģijas izmantošana Papildus enerģijas avotiem ārvalstīs mums pēc iespējas jāizmanto pašu mājās saražotā enerģija. ES jau tagad ir pasaules līdere atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju izstrādē. 2023. gadā atjaunīgo energoresursu enerģijas īpatsvars ES enerģijas patēriņā bija 24,5 %. Ar pārstrādāto Atjaunojamo energoresursu direktīvu 2023. gada novembrī ES valstis vienojās par vispārēju atjaunīgās enerģijas īpatsvara mērķrādītāju — vismaz 42,5 % ES līmenī līdz 2030. gadam, tomēr mēs tiecamies sasniegt 45 %.Lai paātrinātu atjaunīgās enerģijas izvēršanu, ES valstis 2022. gada decembrī vienojās par pagaidu noteikumiem, kas ļauj racionalizēt atļauju izsniegšanas procedūras. Atjaunīgo energoresursu enerģijaEiropas Savienībā24,5 %atjaunīgo energoresursu enerģijas īpatsvars ES enerģijas patēriņā 2023. gadā42,5 %vispārējais atjaunīgo energoresursu enerģijas mērķrādītājs ES līmenī līdz 2030. gadam (ar mērķi sasniegt vismaz 45 %) Mazāki rēķini Eiropas mājsaimniecībām un uzņēmumiem Reaģējot uz to, ka Krievija izmanto enerģiju kā ieroci, ES valstis 2022. gada oktobrī vienojās par ārkārtas pasākumiem nolūkā samazināt enerģijas rēķinus Eiropas mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Runa ir par šādiem ārkārtas pasākumiem:elektroenerģijas pieprasījuma samazināšana (kopumā par 10 %, ar obligātu 5 % samazinājumu maksimumstundās);ieņēmumu ierobežošana (180 eiro/MWh) zemu izmaksu enerģijas (kodolenerģija, no lignīta iegūta enerģija, atjaunīgo energoresursu enerģija) ražotājiem un pārpalikuma pārdale patērētājiem;pagaidu solidaritātes iemaksas ieviešana virspeļņai naftas, gāzes, ogļu un rafinēšanas nozarēs, novirzot līdzekļus enerģijas patērētājiem.Ārkārtas pasākumu termiņš beidzās 2023. gadā. 2023. gada februārī ES valstis vienojās arī par tirgus korekcijas mehānismu, lai izvairītos no traucējumiem enerģijas un finanšu tirgū. Vajadzības gadījumā tas tiktu aktivizēts automātiski:ja cena TTF (“Title Transfer Facility”) nākamajam mēnesim pārsniegtu 180 eiro/MWh triju darbdienu laikā, un ja TTF cena par 35 eiro pārsniegtu sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) atsauces cenu pasaules tirgos tajās pašās trijās darbdienās.Mehānisms bija spēkā līdz 2025. gada janvārim, un tas tā arī nekad netika iedarbināts, pateicoties tādiem faktoriem kā pieprasījuma strukturāla samazināšana, uzticams imports sašķidrinātā veidā un pa cauruļvadiem no uzticamiem partneriem un uzlabota importa infrastruktūra. Rīcības plāns cenas ziņā pieejamai enerģijai Tomēr enerģijas cenas ES joprojām ir strukturāli augstas, un tas kaitē ES iedzīvotājiem un ES rūpniecības konkurētspējai. Komisija līdz ar to 2025. gada februārī ierosināja rīcības plānu lētākai enerģijai, kurā ir izklāstīti konkrēti īstermiņa pasākumi, kas palīdzēs samazināt enerģijas izmaksas iedzīvotājiem, uzņēmumiem, rūpniecības nozarei un kopienām visā Eiropas Savienībā, pabeigt enerģētikas savienības izveidi, piesaistīt investīcijas un labāk sagatavoties iespējamām enerģētiskajām krīzēm.Tiek lēsts, ka tādējādi 2025. gadā kopējie ietaupījumi sasniegs 45 miljardus eiro un pēc tam pakāpeniski pieaugs, 2030. gadā sasniedzot 130 miljardus eiro gadā un 2040. gadā – 260 miljardus eiro gadā.Kopējie sagaidāmie ietaupījumi 24 miljardi eiro2025. gadālīdz 131 miljardiem eirokatru gadu līdz 2030. gadamlīdz 260 miljardiem eirokatru gadu līdz 2040. gadam Noderīgas saites Plāns “REPowerEU”Enerģijas cenas ES Kampaņa “You are EU”
2022. gada maijā Komisija nāca klajā ar plānu “REPowerEU”, kura mērķis ir strauji samazināt ES atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, paātrinot pāreju uz tīru enerģiju un apvienojot spēkus, lai izveidotu noturīgāku energosistēmu ar patiesu enerģētikas savienību.Pateicoties “REPowerEU”, mēs pasargājām ES iedzīvotājus un uzņēmumus no enerģijas nepietiekamības, palīdzējām Ukrainai iztukšot Krievijas kara kasi, paātrinājām pāreju uz tīru enerģiju un stabilizējām cenas.Pirmajos divos gados kopš tā ieviešanas esamsamazinājuši gāzes patēriņu par 18 %;pārvarējuši mūsu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā;nodrošinājuši piekļuvi drošai un cenas ziņā pieejamai enerģijai;pirmo reizi no vēja un saules saražojuši vairāk enerģijas nekā no gāzes;strauji palielinājuši atjaunīgās enerģijas iekārtu skaitu.
Drošu un cenas ziņā pieejamu piegāžu nodrošināšanā izšķiroša nozīme ir piegādes maršrutu dažādošanai. Pēdējos gados ES ir sadarbojusies ar starptautiskajiem partneriem, lai dažādotu savas piegādes. Kopš 2022. gada Komisija ir noslēgusi līgumus ar Ēģipti, Izraēlu un Azerbaidžānu par dabasgāzes eksportu uz Eiropu. ES ir arī palielinājusi sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importu no Ziemeļamerikas, Austrālijas, Kataras un Austrumāfrikas un pa cauruļvadiem no Norvēģijas, Apvienotās Karalistes, Azerbaidžānas un Ziemeļāfrikas.Pateicoties ES investīcijām LNG termināļos un starpsistēmu gāzes vados, katra ES valsts gāzi tagad var saņemt no vismaz diviem avotiem un starp kaimiņvalstīm ir iespējama plūsmas reversēšana. Tā 2022. gada maijā sāka darboties starpsistēmu gāzes vads starp Poliju un Lietuvu, nostiprinot izvēles iespējas un noturību Baltijas gāzes tirgū. Tāpat 2022. gada oktobrī ekspluatācijā tika nodots Grieķijas un Bulgārijas gāzes sistēmu starpsavienojums, kam ir izšķiroša nozīme gāzes piegāžu dažādošanā Dienvidaustrumeiropā.
Reaģējot uz to, ka Krievija izmanto enerģiju kā ieroci, ES valstis 2022. gada oktobrī vienojās par ārkārtas pasākumiem nolūkā samazināt enerģijas rēķinus Eiropas mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Runa ir par šādiem ārkārtas pasākumiem:elektroenerģijas pieprasījuma samazināšana (kopumā par 10 %, ar obligātu 5 % samazinājumu maksimumstundās);ieņēmumu ierobežošana (180 eiro/MWh) zemu izmaksu enerģijas (kodolenerģija, no lignīta iegūta enerģija, atjaunīgo energoresursu enerģija) ražotājiem un pārpalikuma pārdale patērētājiem;pagaidu solidaritātes iemaksas ieviešana virspeļņai naftas, gāzes, ogļu un rafinēšanas nozarēs, novirzot līdzekļus enerģijas patērētājiem.Ārkārtas pasākumu termiņš beidzās 2023. gadā.
