Ko dara ES
Eiropas Savienība sniedz humāno palīdzību tur, kur tā visvairāk vajadzīga, un ātri reaģē uz cilvēku izraisītām katastrofām, kā arī dabas katastrofām. Stingra apņemšanās aizsargāt visneaizsargātākos upurus ir šo pūliņu centrā.
ES palīdzības pamatā ir starptautiskie humanitārie principi un Eiropas konsenss par humāno palīdzību. To raksturo taisnīgums un objektivitāte, un tā tiek sniegta, nediskriminējot saņēmējus pēc rases, etniskās piederības, reliģijas, dzimuma, vecuma, tautības vai politiskās piederības. Kopā ES dalībvalstis un iestādes ir viens no vadošajiem humānās palīdzības sniedzējiem un solidarizējas ar cilvēkiem, kuriem tā ir steidzami vajadzīga.
Fakti par ES humāno palīdzību
Darbības jomas
Bērnu aizsardzības pasākumi bruņotu konfliktu skartās zonās
Pasākumi nolūkā saglabāt bērnu piekļuvi izglītībai un skolotāju tālākizglītību
Pastiprināta humānā vai ārkārtas palīdzība nestabilā situācijā esošām valstīm
Nekaitīgas un uzturvielām bagātas pārtikas nodrošināšana visizsalkušākajiem un neaizsargātajiem cilvēkiem krīzes apstākļos
Palīdzība piespiedu kārtā pārvietotām personām
Humānā veselības palīdzība visneaizsargātākajām personām
ES centieni risināt bērnu uztura nepietiekamības problēmu
Kopienu aizsardzības nodrošināšana, sākot ar būtiskas humānās palīdzības sniegšanu un beidzot ar miera uzturēšanas spēku izvietošanu
Humāno patvēruma vietu un apmetņu nodrošināšana, reaģējot uz katastrofu vai tai sagatavojoties.
Galvenie sasniegumi
- Eiropas Komisija kopš 1992. gada ir sniegusi humāno palīdzību vairāk nekā 110 valstīs, katru gadu palīdzot miljoniem cilvēku visā pasaulē.
- Ar mazāk nekā 1 % no ES budžeta – tikai aptuveni 3 eiro uz vienu ES iedzīvotāju gadā – ES sniedz dzīvību glābjošu palīdzību miljoniem cilvēku visā pasaulē, tādējādi radot būtiskas pārmaiņas to cilvēku dzīvēs, kurus skārušas postošas globālas krīzes.
- Pēdējos gados ES humānā palīdzība ir bijusi izšķiroša kopienu izdzīvošanai sarežģītos apstākļos, ko izraisījuši konflikti Sīrijā, Ukrainā, Jemenā, Palestīnā, Afganistānā un Kongo Demokrātiskajā Republikā.
- ES humānā palīdzība tiek mobilizēta arī ar klimatu saistītās ārkārtas situācijās, kā sausums Sāhelā un Āfrikas ragā, plūdi Bangladešā un El Ninjo ietekme Āfrikas dienvidos un Indijas okeānā.
- Sniedzot humāno palīdzību, ES īpašu uzmanību pievērš visneaizsargātāko personu, tai skaitā bērnu, sieviešu, cilvēku ar invaliditāti un citu grupu, aizsardzībai. Būtiska šo centienu daļa ir atbalsts izglītībai ārkārtas situācijās, lai bērni varētu turpināt mācīties pat konflikta vai pārvietošanas laikā.
- ES iegulda līdzekļus sagatavotības iniciatīvās, kā agrīnās brīdināšanas sistēmas un uz vietas organizētas apmācības par ārkārtas palīdzību katastrofas gadījumā, lai palīdzētu kopienām labāk pārvarēt turpmākas krīzes.
Uzmanības centrā
Starptautiskā humānās palīdzības sistēma ir pakļauta nopietnam spiedienam pēc konfliktu izcelšanās Gazā, Ukrainā un Sudānā. Tas apvienojumā ar ievērojamiem finansējuma samazinājumiem nozīmē, ka palīdzības sniegšanas kontekstā jānosaka jaunas prioritātes. Lai sagatavotos turpmākajiem izaicinājumiem, Eiropas Komisija ir ierosinājusi pielāgot savu darbības veidu, lai maksimāli palielinātu ES humānās palīdzības efektivitāti un ietekmi visā pasaulē. Saskaņā ar jauno pieeju ES ciešāk sadarbosies ar partneriem, lai droši sniegtu humāno palīdzību, aizsargātu humānās palīdzības darbiniekus, padarītu palīdzību efektīvāku, sadarbotos ar vairāk organizācijām un ar to palīdzību padarītu kopienas noturīgākas un ilgtermiņā mazinātu kopienu atkarību no palīdzības.
Šī lapa pēdējoreiz atjaunināta 27 maijs 2026