Ko dara ES
ES ir apņēmusies nodrošināt veselīgu okeānu, ilgtspējīgas zvejniecības, plaukstošu ilgtspējīgu zilo ekonomiku un dinamiskas piekrastes kopienas visā Eiropā. Īstenojot kopējo zivsaimniecības politiku, ES gādā par to, lai zveja būtu atbildīga un ilgtspējīga, un tādā veidā atbalsta Eiropas nodrošinātību ar pārtiku. Eiropas Okeāna pakts apvieno ES rīcībpolitikas, kas saistītas ar okeānu, arī kuģošanas drošību, starptautisko okeāna pārvaldību un okeāna novērošanu.
ES zivsaimniecības un okeāna politikas galvenie mērķi
- Izmantot Eiropas jūru potenciālu, lai radītu stabilas darbvietas, kas palīdz saglabāt dabas resursus
- Garantēt nodrošinātību ar pārtiku, atjaunojot un uzturot zivju krājumus ilgtspējīgā apjomā
- Sadarbībā ar globālajiem partneriem izstrādāt noteikumus par okeāna pārvaldību pasaules mērogā
- Cīnīties pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju
- Atbalstīt pētniecību un inovāciju jūrniecības sektoros
- Sniegt piekrastes reģioniem un kopienām finansiālu atbalstu no Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda
Svarīgākie skaitļi
Darbības jomas
ES stratēģija, kā aizsargāt okeānu un veicināt jūrniecības industriju ilgtspēju
Noteikumi par Eiropas zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un zivju krājumu saglabāšanu
Izpētiet, kā ES rīcībpolitikas aizsargā dzīvos jūras organismus, atbalsta zvejniekus un veido mūsu jūru nākotni
Uzziniet, kāda ir ES vadošā loma okeāna aizsardzībā, ilgtspējīgā izaugsmē un globālajā sadarbībā jūrlietu jautājumos
Saimnieciskās darbības, kas saistītas ar okeānu un jūrām
Uzziniet, kā ES atbalsta zivju, gliemju, vēžveidīgo un aļģu audzēšanu inovatīvā un mazietekmējošā veidā
Sadarbība ar partneriem veselīga un produktīva okeāna labā
Finansējums projektiem, kas atbalsta ūdeņu un jūras resursu ilgtspēju
Galvenie sasniegumi
- ES zilā ekonomika ir nozīmīgs ekonomikas virzītājspēks, kas rada teju 5 miljonus darbvietu un pievienoto vērtību 250 miljardu eiro apmērā.
- ES rāda priekšzīmi jūras atjaunīgās enerģijas jomā un attīsta viļņu, plūdmaiņu un atkrastes vēja enerģijas ražošanu, lai sasniegtu savus atjaunīgās enerģijas mērķrādītājus un klimata mērķus.
- Lai palīdzētu zvejniecības un akvakultūras sektoriem virzīties uz tīrāku un ilgtspējīgāku praksi, ES ir aizsākusi Enerģētikas pārkārtošanas partnerību, kuras mērķis ir izstrādāt praktiskus risinājumus, kas palīdzēs līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti.
- Lai nepieļautu pārzveju un ilgtermiņā uzturētu dzīvotspējīgus zivju krājumus, ES nosaka kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un nozvejas kvotas. Visā visumā Eiropas zvejniecību ilgtspēja turpina pamazām uzlaboties – arī 2024. gadā ilgtspējīgā apjomā apzvejots vairāk zivju krājumu nekā 2003. gadā.
- Pasaules mērogā ES ir bijusi vadošā loma sarunās par 2023. gada Atklātās jūras līgumu un tā pieņemšanā. Šis līgums ļauj izveidot aizsargājamās jūras teritorijas, kas ir svarīgs solis ceļā uz to, lai līdz 2030. gadam aizsargāti būtu vismaz 30 % okeāna.
- ES raugās, lai importētie zvejas produkti būtu iegūti likumīgā zvejā, kurā ievēro tiesību aktus un starptautiskos saglabāšanas pasākumus. Tā kā 70 % no ES patērētās ūdens cilmes pārtikas tiek importēti, šāda pārraudzība ir ļoti svarīga.
Tuvplānā
Okeāns aizņem 70 % no planētas platības, tomēr tikai 5 % no tā ir izpētīti un kartēti. Jo vairāk informācijas mums ir par okeānu, jo labāk mēs varam to aizsargāt.
Ar “OceanEye” palīdzību ES pastiprina savu lomu okeānu novērošanā. Ar šo jauno iniciatīvu ES mērķis ir līdz 2035. gadam nodrošināt 35 % no globālās okeānu novērošanas sistēmas un kļūt par līderi informācijas vākšanā par okeāniem.
Šī lapa pēdējoreiz atjaunināta 25 jūnijs 2026