Ko dara Komisija
Eiropas Komisija ir apņēmusies īstenot politiku, kas palīdzēs sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķi – līdz 2050. gadam panākt oglekļneitralitāti. Šīs politikas mērķis ir arī veicināt iekšējo enerģijas tirgu, padarot mūsu enerģiju drošāku, ilgtspējīgāku un pieejamāku. Lai gan katra ES valsts izvēlas savu energoresursu struktūru, ir kopīgi noteikumi, kas attiecas uz ES enerģijas tirgu. Tie ietver gan noteikumus, kas nodrošina energoapgādes ķēdes efektivitāti un drošību, ieskaitot kodoldrošību, gan mērķus energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu enerģijas un pārrobežu starpsavienojumu jomā. Arī patērētāju līmenī ekodizaina un energomarķējuma noteikumi ir izrādījušies ļoti ietekmīgi, lai veicinātu ieguldījumus energoefektīvākās tehnoloģijās. Enerģētikai ir būtiska nozīme Komisijas Eiropas zaļā kursa ceļvedī, un Komisija 2020. gadā publicēja vairākas jaunas iniciatīvas un stratēģijas, kas palīdzēs dekarbonizēt enerģētikas nozari.
Mērķi
ES enerģētikas politika aptver plašu tematu loku, un mērķis ir vispārēji paātrināt un atvieglot pāreju no fosilā kurināmā uz tīras enerģijas tehnoloģijām tā, lai neviens netiktu atstāts novārtā. Līdz šim politika tika izstrādāta attiecībā uz trim mērķiem, proti, panākt drošāku, ilgtspējīgāku un cenas ziņā pieejamāku energosistēmu ES līmenī. Ar Eiropas zaļo kursu Komisijas galvenais mērķis ir koncentrēties uz oglekļneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam. Pamatojoties uz šo plašo ilgtermiņa mērķi, Komisija 2020. gadā publicēja stratēģijas ar šādiem nosaukumiem:
- atjaunīgie atkrastes energoresursi
- renovācijas vilnis
- energosistēmas integrācija
- ūdeņradis
- metāns
Pēc politiskās apņemšanās līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 55 %, kura tagad ir nostiprināta ES tiesību aktos, Komisija plāno pārskatīt ES tiesību aktus, lai sasniegtu šo mērķi, pamatojoties uz 2020. gadā izklāstītajām koncepcijām. Runa ir par tiesību aktu priekšlikumiem, kuru mērķis ir pārskatīt noteikumus par atjaunojamiem energoresursiem, energoefektivitāti un ēku energoefektivitāti, kā arī pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt gāzes tirgus dekarbonizāciju, tostarp izmantojot tīru ūdeņradi, un pasākumiem metāna emisiju mazināšanai.
Mērķrādītāji
Saskaņā ar Eiropas zaļā kursa vērienīgāko mērķi, kas tagad paredz saistības līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55 % (nevis 40 %) salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem, ES pašlaik paredz šādus jaunus mērķus 2030. gadam:
- palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru līdz 40 % no kopējā ES enerģijas patēriņa (pieaugums no 32 %);
- uzlabot energoefektivitāti par 36 % (enerģijas galapatēriņš) un par 39 % (primārās enerģijas patēriņš) salīdzinājumā ar 2007. gada prognozēm attiecībā uz patēriņa līmeņiem bez energoefektivitātes pasākumiem (pieaugums no 32,5 %). 2020. gada prognozes līdz ar to būs pārsniegtas par 9 %.