Reaģēšanas gatavība krīžu situācijās Eiropas Savienība saskaras ar vēl nepieredzētiem apdraudējumiem: ģeopolitisko spriedzi un konfliktiem, ar riskiem kiberdrošības jomā un riskiem, kas saistīti ar informācijas manipulēšanu, kā arī ar klimata pārmaiņām un arvien pieaugošiem dabas katastrofu riskiem. Lai uzlabotu ES spēju paredzēt šos apdraudējumus, tos nepieļaut un reaģēt uz tiem, Komisija ir nākusi klajā ar stratēģiju krīžgatavības savienībai.Šīs stratēģijas mērķis ir uzlabot ES civilo un militāro sagatavotību turpmāku krīžu situācijām, lai visi iesaistītie vajadzības gadījumā būtu gatavi un spētu ātri un efektīvi reaģēt. Stratēģija sekmēs sagatavotības jomā pieliktos valstu pūliņus, nostiprinot koordināciju un efektivitāti esošo stratēģiju ietvaros, veicinot noturības kultūru, kuras pamatā ir visu sabiedrības līmeņu iesaistīšana. Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centrs (<em>ERCC</em>) Stratēģijas principi ir šādi:integrēta pieeja, kas aptver visu veidu apdraudējumus: akcentējot krīžgatavību un reaģēšanu uz visu veidu apdraudējumiem, nevis to izskatīšanu nošķirti;pieeja, kas aptver visu sabiedrību: ir jāiesaista visas nozares, organizācijas un iedzīvotāji;pieeja, kas aptver visus pārvaldības līmeņus: valsts aģentūras un administrācija saskaņo savu darbību un sadarbojas apdraudējumu efektīvākai pārvarēšanai. Stratēģija ietver detalizētas darbības, kuru mērķis ir veicināt krīžzgatavības savienības mērķu sasniegšanu. Krīžgatavības savienības stratēģijas galvenās darbības Prognozēšana un paredzēšanaIzstrādāt risku un apdraudējumu visaptverošu novērtējumu ES līmenīIzveidot “krīžu infopaneli” lēmumu pieņēmējiemNostiprināt Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centruIzstrādāt ES apmācības katalogu un platformu gūtajām atziņāmIzveidot ES Zemes novērošanas pakalpojumu valdības līmeņa lietotājiem (EOGS)Vitāli svarīgu sabiedrības funkciju noturībaPrevencijas, gatavības un reaģēšanas plāns veselības krīžu gadījumāIntegrēt krīžgatavību ES politikā un darbībās jau to plānošanas posmāPieņemt minimālās prasības krīžgatavības jomāPārskatīt Savienības civilās aizsardzības mehānismuIerosināt krājumu veidošanas stratēģiju ES līmenīIerosināt klimatadaptācijas plānuNodrošināt apgādi ar ūdeni un citiem kritiski svarīgiem dabas resursiem Iedzīvotāju sagatavotībaUzlabot agrīnās brīdināšanas sistēmasPalielināt informētību par riskiem un apdraudējumiemVeicināt izpratnes veidošanas programmas, kā pilsoņu forumi, tiešsaistes kampaņas un rīkkopas stratēģiskai komunikācijai un cīņai ar informācijas manipulēšanuIzstrādāt pamatnostādnes par iedzīvotāju pašpietiekamību vismaz 72 stundāmIekļaut krīžgatavību skolu izglītības programmās un izglītības darbinieku apmācībāVeicināt krīžgatavību jaunatnei domātās programmāsPiesaistīt talantus ES krīžgatavības nostiprināšanaiPubliskā sektora un privātā sektora sadarbībaIzveidot publiskā un privātā sektora darba grupu krīžgatavības jomāIzstrādāt publiskā un privātā sektora protokolus ārkārtas situācijāmPārskatīt regulējumu, kas piemērojams publiskajam iepirkumamIzveidot Eiropas Pētniecības drošības ekspertīzes centruCivilmilitārā sadarbībaIeviest visaptverošas civilmilitāras vienošanās krīžgatavības jomāIzstrādāt standartus civilmilitārai plānošanai un investīcijām, kas paredz divējādu lietojumuOrganizēt regulāras mācības ES līmenī, lai veicinātu visaptverošu krīžgatavībuReakcijas koordinēšana krīzes situācijāIzveidot krīžu koordinācijas centru ES līmenīNostiprināt rescEU — reaģēšanas spēju stratēģisko rezervi ES līmenīNoturība, izmantojot ārējās partnerībasVeicināt savstarpēju noturību ar kandidātvalstīmIntegrēt krīžgatavību un noturību divpusējās partnerībās un daudzpusējās iestādēsIntegrēt krīžgatavību un noturību sadarbībā ar NATOAttīstīt savstarpējo noturību, izmantojot ārējo ekonomikas un attīstības politiku Konteksts Savās politiskajās pamatnostādnēs Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka ir svarīgi nostiprināt Eiropas spējas, kā arī to, ka ir vajadzīgi jauni mērķi krīžgatavības un drošības jomā.Nīnistes ziņojumā par ES sagatavotību un krīžgatavību uzsvērts, ka steidzami jāstiprina Eiropas civilā un militārā sagatavotība, lai pārvarētu izaicinājumus drošības jomā. Tajā ir atzīts, ka krīžgatavība ir gan valstu, gan kopīga Eiropas līmeņa atbildība, kas prasa, lai Savienība uzņemtos lielāku lomu dalībvalstu atbalstīšanā. Dokumenti 2025. GADA 26. MARTSFactsheet - Preparedness union strategy 2025. GADA 26. MARTSEU preparedness union strategy to prevent and react to emerging threats and crises 2025. GADA 26. MARTSQuestions and answers on the EU preparedness union strategy 2025. GADA 24. MARTSEU preparedness union strategy - Communication 2025. GADA 25. MARTSEU preparedness union strategy - Annex Noderīgas saites Jauns Eiropas aizsardzības un drošības laikmetsĪpašā padomdevēja Nīnistes ziņojumsCivil protectionEuropean Civil Protection PoolĀrkārtas situāciju pārvaldības pakalpojums (<em>Copernicus</em>)Dabas un cilvēka izraisīti apdraudējumiKatastrofu riska pārvaldības zināšanu centrsPrognozesEiropas noturības stiprināšana mainīgā pasaulēSavienības civilās aizsardzības mehānisma (<em>UCPM</em>) zināšanu tīkls
Eiropas Savienība saskaras ar vēl nepieredzētiem apdraudējumiem: ģeopolitisko spriedzi un konfliktiem, ar riskiem kiberdrošības jomā un riskiem, kas saistīti ar informācijas manipulēšanu, kā arī ar klimata pārmaiņām un arvien pieaugošiem dabas katastrofu riskiem. Lai uzlabotu ES spēju paredzēt šos apdraudējumus, tos nepieļaut un reaģēt uz tiem, Komisija ir nākusi klajā ar stratēģiju krīžgatavības savienībai.Šīs stratēģijas mērķis ir uzlabot ES civilo un militāro sagatavotību turpmāku krīžu situācijām, lai visi iesaistītie vajadzības gadījumā būtu gatavi un spētu ātri un efektīvi reaģēt. Stratēģija sekmēs sagatavotības jomā pieliktos valstu pūliņus, nostiprinot koordināciju un efektivitāti esošo stratēģiju ietvaros, veicinot noturības kultūru, kuras pamatā ir visu sabiedrības līmeņu iesaistīšana. Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centrs (<em>ERCC</em>)
