ES paplašināšanās ir svarīgs ilgtermiņa drošības, miera, stabilitātes un labklājības virzītājspēks Eiropā. Tā veicina kopīgas vērtības, kā demokrātija, tiesiskums un pamattiesību ievērošana, vienlaikus sekmējot ekonomikas izaugsmi.
Paplašināšanās politika attiecas uz valstīm, kuras vēlas pievienoties ES, un uz potenciālajām kandidātvalstīm. Izredzes pievienoties ir spēcīgs stimuls demokrātijas un ekonomikas reformām valstīs, kuras vēlas kļūt par ES dalībvalstīm.
Komisija palīdz valstīm, kuras vēlas pievienoties Eiropas Savienībai, izpildīt prasītos kritērijus un veikt nepieciešamās ekonomikas un demokrātijas reformas.
ES paplašināšanās politikas galvenie mērķi ir šādi:
- sekmēt mieru un stabilitāti reģionos pie ES robežām;
- veicināt dzīves kvalitātes uzlabošanos, pateicoties pārrobežu integrācijai un sadarbībai;
- vairot Eiropas uzņēmumu un iedzīvotāju labklājību un iespējas;
- ievērojot ES vērtības, tiesību aktus un standartus, ievirzīt, atbalstīt un pārraudzīt pārmaiņas, kas notiek valstīs, kuras vēlas pievienoties Eiropas Savienībai.
Ir notikušas septiņas paplašināšanās kārtas, kuras ikreiz pārveidoja kā Eiropas Savienību, tā valstis, kas pievienojās. Eiropas Savienībā ir 27 dalībvalstis. Desmit valstis, kuras vēlas iestāties Savienībā, pašlaik ir iesaistītas pievienošanās procesā.
Kā notiek ES paplašināšanās
Kuras valstis var pievienoties ES?
Dalībai Eiropas Savienībā var pieteikties jebkura Eiropas valsts, ja tā ievēro ES demokrātiskās vērtības un apņemas tās sekmēt.
Valsts var iestāties Eiropas Savienībā tikai tad, ja tā atbilst visiem dalības kritērijiem.
Kādi ir pievienošanās procesa posmi?
Pievienošanās process sastāv no trim galvenajiem posmiem, un tiem visiem nepieciešams apstiprinājums no visām ES valstīm.
Paplašināšanās procesā Komisija palīdz valstīm, kuras vēlas pievienoties ES, izpildīt prasītos kritērijus un veikt nepieciešamās ekonomikas un demokrātijas reformas. Reformu rezultātiem ir jābūt būtiskiem, ilgtspējīgiem un neatgriezeniskiem.
Ja sarunas un vajadzīgās reformas ir pabeigtas un abas puses ir vienojušās, valsts var pievienoties ES, ja vien tam piekrīt visas ES dalībvalstis.
Rīcības jomas
Pienākumi, kas valstīm jāizpilda pirms pievienošanās ES, un kā ES palīdz kandidātvalstīm izveidot sabiedrību, kuras pamatā ir tiesiskums.
Kā ES atbalsta vārda brīvību, kā arī mediju brīvību un integritāti kandidātvalstīs.
Ko ES dara, lai mudinātu pilsoņus piedalīties sabiedriskajā un politiskajā dzīvē kandidātvalstīs.
Kā ES veicina sadarbību, lai risinātu kopīgās problēmas Rietumbalkānu reģionā.
Rietumbalkāni veido kopēju tirgu, lai šo reģionu labāk integrētu ES vienotajā tirgū pirms pievienošanās.
Ekonomiskie kritēriji, kas valstīm jāizpilda pirms pievienošanās ES, un kā ES palīdz valstīm veikt nepieciešamās ekonomikas reformas.
ES sniedz finansiālu un tehnisku palīdzību, lai atbalstītu reformas paplašināšanās reģionā.
Galvenie sasniegumi
- Paplašināšanās ir palielinājusi labklājību, uzlabojusi dzīves līmeni un nostiprinājusi demokrātiju un drošību kā ES, tā kandidātvalstīs.
- ES paplašināšanās Rietumbalkānos ir palīdzējusi atrisināt konfliktus, veicināt sadarbību un izlīgumu un nodrošināt reģioniem vajadzīgos līdzekļus, kas ļauj īstenot demokrātijas un ekonomikas reformas.
- ES ir kļuvusi par pasaulē lielāko vienoto tirgu, kas to padarījis par vēl pievilcīgāku tirdzniecības partneri. Kopš 2004. gada mūsu starptautiskā tirdzniecība kopumā ir pieaugusi, un 2023. gadā tās apjoms ir sasniedzis 5 triljonus eiro.
- Kopš 2004. gada paplašināšanās, kad ES pievienojās 10 valstis, ES ekonomika ir palielinājusies par 27 %.
- Pateicoties ES investīcijām un finansējumam, visās 27 dalībvalstīs ir izbūvēta kontinentāla mēroga moderna infrastruktūra un savienojumi.
- Eiropas sabiedrība ir guvusi labumu no plašākām inovācijām, publiskām un privātām investīcijām, preču, pakalpojumu, kapitāla brīvas aprites un cilvēku brīvas pārvietošanās, augstākiem standartiem un lielākām iespējām.
Tuvplānā
Eiropas Komisija ir pieņēmusi jaunus pasākumus attiecībā uz pirmspaplašināšanās politikas pārskatiem, nosakot politikas ievirzes un darbības, kas jāveic, lai sagatavotu Savienību turpmākām paplašināšanās kārtām. Kā savā 2023. gada runā par stāvokli Savienībā paziņoja Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un kā noteikusi Eiropadome, ierosinātie pasākumi sagatavo Savienības pārvaldības struktūras, politiku un budžetu paplašināšanās procesam, vienlaikus stiprinot Savienības vērtību un tiesiskuma aizsardzību.
Šī lapa pēdējoreiz atjaunināta 6 oktobris 2026