Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas logotips
lv
Eiropas Komisija

Kosmoss

Ko dara ES

Copernicus Sentinel imagery

Lai gan kosmoss var šķist tālu prom, tā tehnoloģijas, dati un pakalpojumi ir dziļi integrēti mūsu ikdienas dzīvē. Mums tas palīdz izmantot navigācijas sistēmas viedtālrunī vai auto, kā arī skatīties satelīttelevīziju. Tāpat tas tiek izmantots ražīguma paaugstināšanai lauksaimniecībā, klimata uzraudzībā un mūsu robežu aizsardzībā. Ar kosmosa politiku ES tiecas stimulēt Eiropas tehnoloģisko inovāciju, radīt darbvietas un palielināt ekonomikas konkurētspēju, kā arī maksimāli palielināt ieguvumus visiem.

ES kosmosa politikas galvenie mērķi ir šādi:

  • efektīvāka lauksaimniecība un zivsaimniecība labākai nodrošinātībai ar pārtiku un arī vides aizsardzībai;
  • labāka reaģēšana krīzes situācijā un saīsināts reaģēšanas laiks, pateicoties gandrīz reāllaika postījumu attēliem un drošiem satelītsakariem, ja cietzemes tīkli ir bojāti vai nav izmantojami;
  • vides aizsardzība un cīņa pret klimata pārmaiņām, kas tiek īstenota, ar satelītu palīdzību novērojot atmosfēras piesārņotājus, siltumnīcefekta gāzes, ozona slāni un to ietekmi uz ūdens kvalitāti un dabas resursiem;
  • lielāka drošība, kas tiek panākta, atklājot nelegālo imigrāciju, cīnoties ar pirātismu jūrā, novēršot pārrobežu noziedzību un atbalstot tiesībaizsardzību ar kosmosā balstītiem datiem un komunikācijas iespējām;
  • optimizēts transports pilsētās, ostās, lidostās un citos loģistikas mezglos, uzlabojot flotes pārvaldību, kuģu izsekojamību un novēršot sadursmes;
  • ekonomikas stimulēšana, radot kvalitatīvas darbvietas, uzlabojot konkurētspēju, veicinot inovāciju un uzlabojot Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Pamatdati

Vairāk nekā 30
ES īpašumā esošo Zemes novērošanas (<em>Copernicus</em>), pozicionēšanas, navigācijas un laika sinhronizācijas pavadoņu (<em>Galileo</em> un <em>EGNOS</em>) skaits.
10 % –
satelītnavigācijas atbalstītā ES IKP daļa. Satelītnavigācija un Zemes novērošana 2023. gadā nodrošināja globālos ieņēmumus vairāk nekā 225 miljardu eiro apmērā.
Labākās iespējas savā klasē
<em>Galileo</em> ir pasaulē visprecīzākā satelītnavigācijas sistēma, kuras precizitāte ir 20 cm. <em>Copernicus</em> ir pasaulē lielākais kosmosa datu sniedzējs

Darbības jomas

<em>Galileo</em>

Globālā navigācijas satelītsistēma (<em>GNSS</em>) pozicionēšanas, navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojumiem

<em>EGNOS</em>

Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests, kas ļauj <em>GNSS</em> signālus izmantot drošībai kritiskos lietojumos aviācijā

<em>Copernicus</em>

Eiropas Zemes novērošana un uzraudzības sistēma, kuras pamatā ir satelītdati un dati, kas nav saistīti ar kosmosu

<em>Cassini</em>

Atbalsts Eiropas uzņēmējiem, jaunuzņēmumiem un MVU kosmosa nozarē

Galvenie sasniegumi

  • 2023. gadā Eiropas kosmosa nozares gada apgrozījums bija 8,5 miljardi eiro, kas ir divreiz vairāk nekā pirms 20 gadiem. Nodarbinātība nozarē 2023. gadā ar vairāk nekā 62 500 darbvietu sasniedza rekordaugstu līmeni, lielā mērā pateicoties kosmosa nozares jaunuzņēmumiem. Pēdējo 20 gadu laikā Eiropa ir divkāršojusi kosmosa nozares darbaspēku.
  • Kosmosa uzņēmējdarbības iniciatīva Cassini ir sekmīgi sniegusi atbalstu un palīdzējusi desmitiem Eiropas kosmosa jaunuzņēmumu un MVU. Inovatīvi uzņēmumi saņēma tik ļoti nepieciešamo kapitālu no miljardu eiro vērtā izaugsmes fonda un varēja izmantot iespējas apgūt vajadzīgās prasmes, strādāt tīklā un veidot partnerības.
  • Copernicus katru dienu ģenerē vairākus terabaitus Zemes novērošanas datu un līdz ar to ir pasaulē lielākais šādu datu sniedzējs. Atbilstīgi Copernicus atvērto datu politikai šie vērtīgie dati ir brīvi un vispārēji pieejami.
  • Simtiem tūkstošu lietotāju visā pasaulē izmanto Copernicus pakalpojumus. Klimata datu krātuvei, piemēram, ir vairāk nekā 250 000 reģistrētu lietotāju, kas ir tikai neliela daļa no plašās Copernicus ekosistēmas.
  • EGNOS nodrošina uzlabotus, drošākus un noturīgākus signālus, kas piemēroti tādiem kritiskiem lietojumiem kā civilā aviācija. Gandrīz 450 lidostas un helikopteru lidlauki 35 valstīs izmanto EGNOS, lai vadītu gaisa kuģu drošu piezemēšanos.
  • Galileo glābj dzīvības! Tas tiek automātiski aktivizēts lielākajā daļā ES valstu, kad no mobilā tālruņa tiek zvanīts uz 112. Pateicoties eCall direktīvai, Galileo palīdz atrast ceļu satiksmes negadījumos cietušos. Tā satelīti var uztvert signālus no avārijas bākām un pārraidīt brīdinājumu un precīzus atrašanās vietas datus glābšanas centriem. 2023. gadā vien Galileo palīdzēja ārkārtas situācijās glābt aptuveni 1400 cilvēku visā ES.
  • Galileo pakalpojums nodrošina navigāciju vairāk nekā 2,5 miljardos viedtālruņu – lai atrastu ceļu, pasūtītu pārtiku vai plānotu pārgājiena maršrutu kalnos. Tā globālais pārklājums aptver sauszemi, jūru un gaisa telpu.
  • Lai stiprinātu drošību, Eiropas Komisija un ES Kosmosa programmas aģentūra izveidoja ES Kosmosa informācijas apmaiņas un analīzes centru. Iniciatīva apvieno ES un Norvēģijas kosmosa uzņēmumus, lai uzlabotu noturību un cīnītos pret jauniem apdraudējumiem.
  • ES kosmosa uzraudzības un orbītā esošo objektu novērošanas sistēma (ES SST) palīdz aizsargāt vairāk nekā 550 satelītus visā pasaulē no sadursmēm ar kosmiskajām atlūzām vai citiem satelītiem. Šos pakalpojumus ES SST partnerība un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūras (EUSPA) SST atbalsta dienests 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā bez maksas sniedz ES un ārpusavienības valstu struktūrām.

Uzmanības centrā

ES Kosmosa tiesību akts: uzlabot piekļuvi tirgum un drošību kosmosā

Eiropas Komisija ir ierosinājusi jaunus vērienīgus pasākumus, lai padarītu Eiropas kosmosa nozari tīrāku, drošāku un konkurētspējīgāku. Eiropas kosmosa noteikumi pašlaik ir sadrumstaloti, kavējot inovāciju, samazinot Eiropas tirgus daļu un radot papildu izmaksas. Saskaņots ES satvars nodrošinās drošību, noturību un vidisko atbildību, tai pašā laikā palīdzot uzņēmumiem augt un izvērst darbību pāri robežām.

Plašāka informācija

Jaunākās ziņas

Skatīt visus

Pasākumi

Saistīta informācija