Ko dara ES
Eiropas Komisija ar ES valstu atbalstu un ciešā sadarbībā ar tām veicina dzīvnieku labturību jau vairāk nekā 40 gadus.
2024. gadā pirmo reizi oficiāli tika iecelts par dzīvnieku labturības politiku atbildīgs Eiropas komisārs – tas iezīmēja jaunu politiskās atbildības līmeni attiecībā uz dzīvnieku aizsardzību.
Šobrīd Komisija strādā pie tā, lai modernizētu ES noteikumus par suņu un kaķu labturību un izsekojamību, dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā un eksotisku dzīvnieku importu.
Šajā darbā tiek ņemti vērā ētiskie, zinātniskie, ilgtspējas un ekonomiskie apsvērumi, kā arī Eiropas iedzīvotāju viedokļi un gaidas attiecībā uz izturēšanos pret dzīvniekiem.
Fakti par dzīvnieku labturību
Darbības jomas
Atbildīgu īpašumtiesību, audzēšanas un izsekojamības veicināšana
Ciešanu mazināšana tālsatiksmes braucienu laikā
Ieinteresēto personu sadarbības un zināšanu apmaiņas veicināšana
Humāna izturēšanās nonāvēšanas brīdī
Ētisko apsvērumu izvērtēšana un aizliegumu apsvēršana
Dzīves apstākļu uzlabošana un pakāpeniska atteikšanās no sprostiem
Slimību novēršana ar stingru importa pārbaužu palīdzību
ES rīcība izmēģinājumu dzīvnieku aizsardzības jomā
Galvenie sasniegumi
- Komisijas ir reģistrējusi divas Eiropas pilsoņu iniciatīvas – “Eiropa bez kažokādām” (2023) un “End the Cage Age” (2021) – un atbildējusi uz tām.
- Aizliegums izmantot noteiktus sprostus (vistām, sivēnmātēm, teļiem). ES tiesību akti ir uzlabojuši dzīves kvalitāti 360 miljoniem dējējvistu un 12 miljoniem sivēnmāšu.
- Kopš 2009. gada Eiropas Savienībā vairs netiek veikti izmēģinājumi ar dzīvniekiem kosmētikas līdzekļu ražošanas vajadzībām.
- Saskaņā ar Lisabonas līgumu ES oficiāli atzina, ka dzīvnieki ir jutīgas būtnes. Tas nozīmē, ka ES iestādēm, veidojot politiku, ir “jāvelta pienācīga uzmanība dzīvnieku labturības prasībām”.
- Kopš 2006. gada vairāk nekā 2000 veterinārārstu ar Komisijas finansētu programmu starpniecību ir izgājuši apmācību dzīvnieku labturības jomā.
Tuvplānā
Lopkopības nozarē visā ES ir nodarbināti aptuveni septiņi miljoni cilvēku, un tās gada apgrozījums ir 400 miljardi eiro. Tomēr zema rentabilitāte situācijā, kad pieaug izmaksas, mainās tirgus apstākļi un uzliesmo dzīvnieku slimības, rada spiedienu uz nozari. Nesen ieviestās lopkopības nozares stratēģijas mērķis ir nodrošināt,ka lauksaimnieki šīm problēmām var rast ilgtspējīgus risinājumus ilgtermiņā.
Stratēģijai ir piecas prioritārās darbības jomas: krīžsagatavotība, konkurētspēja, ilgtspēja, piemērotība visām saimniecībām un reģioniem, izcilība lopkopībā. Darbībāmšajās jomās būtujāpalīdz lauksaimniekiemmazāk paļauties uz importu un vairāk uz vietējiem resursiem, samazināt emisijas, saglabāt pārtikas nekaitīgumu, uzlabot dzīvnieku labturību un stiprināt lopkopības nozares vispārējo noturību.
Šī lapa pēdējoreiz atjaunināta 7 jūlijs 2026