Klimatrīcība

Ko dara ES

Droša un pārticīga nākotne Eiropā un visā pasaulē nav iespējama bez rīcības klimata pārmaiņu ierobežošanai. Tāpēc ES ir apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Klimatrīcība neaprobežojas tikai ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu: mūsu iniciatīvas veicina inovāciju un Eiropas rūpniecības konkurētspēju, atbalsta tīru izaugsmi, uzlabo drošību un stiprina noturību. ES sadarbojas ar dalībvalstīm, lai virzītu un īstenotu sociāli taisnīgu pārkārtošanos, no kuras ieguvēji ir visi eiropieši.

ES klimata politikas galvenie mērķi ir šādi:

sekmēt dekarbonizāciju un samazināt emisijas, lai Eiropas ekonomiku padarītu konkurētspējīgāku;
integrēt klimatrīcību visās ES politikas jomās;
veicināt inovāciju ar pētniecības un investīciju palīdzību;
īstenot tīru un taisnīgu pārkārtošanos, par prioritāti izvirzot iedzīvotāju vajadzības;
uzlabot kopienu spējas pielāgoties klimata ietekmei un veidot noturību pret to;
vadīt globālos centienus attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos tām un klimatfinansējumu.

Fakti un skaitļi

55 %

ES emisiju samazināšanas mērķrādītājs 2030. gadam

40 miljardi eiro

Inovāciju fonda investīcijas inovatīvās tīrās tehnoloģijās no 2020. līdz 2030. gadam

2050

ES klimatneitralitātes sasniegšanas mērķgads

Rīcības jomas

Eiropas Klimata akts

Mērķi un noteikumi attiecībā uz ES pāreju uz klimatneitralitāti

Pielāgošanās un noturība pret klimata pārmaiņām

Pasākumi, kuru mērķis ir sagatavoties pašreizējām un turpmākajām klimata pārmaiņu sekām

Klimats un daba

Klimata un dabas krīžu kopīga novēršana

Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS)

Emisiju ierobežošanas un tirdzniecības sistēma izmaksu ziņā efektīvai emisiju samazināšanai

Rūpnieciskā oglekļa pārvaldība

Tehnoloģiju izmantošana rūpniecisko CO₂ emisiju samazināšanai

Fluorētas siltumnīcefekta gāzes

Spēcīgu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana

Oglekļa piesaiste un oglekļsaistīga saimniekošana

CO₂ piesaiste no atmosfēras un ilgstoša uzglabāšana

Zemes izmantošanas nozare

Rīcība ilgtspējīgai un klimatam nekaitīgai zemes izmantošanai

Transports

Emisiju samazināšana uz autoceļiem, jūrā un gaisā

Ozona slānis

Ozona slāni noārdošu vielu izmešu samazināšana

Galvenie sasniegumi

2023. gadā ES siltumnīcefekta gāzu emisijas bija par 37 % mazākas nekā 1990. gadā. Galvenais šī samazinājuma iemesls ir atjaunīgās enerģijas īpatsvara pieaugums. Tas vairo uzticēšanos ES spējai sasniegt 2030. gada klimata mērķrādītāju, proti, samazināt emisijas vismaz par 55 %.
Elektroenerģijas ražošanas un apkures radītās emisijas posmā no 2022. līdz 2023. gadam samazinājās par 24 %; to sekmējuši tādi faktori kā plašāks vēja un saules enerģijas izmantojums un atteikšanās no oglēm.
Būtiska nozīme ir ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai (ES ETS), jo tā nodrošina, ka piesārņotāji maksā par savām siltumnīcefekta gāzu emisijām, tīrākām alternatīvām un rada ieņēmumus zaļās pārkārtošanās finansēšanai. Līdz 2023. gadam tā salīdzinājumā ar 2005. gadu ir samazinājusi emisijas no spēkstacijām un rūpnīcām par aptuveni 47 %.
Lai pasargātu cilvēkus no biežākiem ekstrēmiem laikapstākļiem, piemēram, karstuma viļņiem, sausuma un plūdiem, ES Klimatadaptācijas stratēģija nodrošina gudrāku, ātrāku un efektīvāku rīcību.
Inovācijas fonds ir viena no pasaulē lielākajām finansēšanas programmām, kas atbalsta neto nulles līmeņa un inovatīvas tehnoloģijas. Tas palīdz dekarbonizēt Eiropas rūpniecību, vienlaikus veicinot tās konkurētspēju. Tā tiks finansēta no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) un laikposmā no 2020. līdz 2030. gadam nodrošinās aptuveni 40 miljardus EUR, ja pieņem, ka oglekļa cena ir 75 EUR/t CO₂.
Klimata pārmaiņas ir globāla parādība, un ar emisiju samazināšanu ES vien nepietiek. Tāpēc ES veicina klimatrīcību visā pasaulē, jo īpaši piedaloties ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP).
Lai panāktu globālu klimatneitralitāti, Eiropas Komisija ikgadējās Pušu konferencēs aktīvi iesaistās daudzpusējās sarunās saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām. ES ir palīdzējusi sasniegt svarīgus starpposma mērķus, tostarp Parīzes nolīgumu un jaunu finansējumu, lai palīdzētu neaizsargātām jaunattīstības valstīm.
ES kopā ar tās dalībvalstīm un Eiropas Investīciju banku sniedz lielāko ieguldījumu publiskā klimatfinansējuma nodrošināšanā jaunattīstības valstīm. COP 29 sanāksmē Baku valstis vienojās līdz 2030. gadam divkāršot savus klimatfinansējuma mērķus līdz 200 miljardiem USD gadā saskaņā ar jauno kolektīvo kvantitatīvo mērķi klimatfinansējuma jomā.

Tuvplānā

Kas ir Inovācijas fonds?

Tas ir ES galvenais klimata politikas fonds, kas galveno uzmanību pievērš enerģētikai un rūpniecībai. Šim fondam ir būtiska nozīme ES klimata un enerģētikas mērķu, tostarp Parīzes nolīgumā izvirzīto, sasniegšanā.

Fonds atbalsta progresīvas tehnoloģijas un pamatprojektus, kas ievērojami samazina emisijas. Tas palīdz dalīt riskus ar projektu virzītājiem un koncentrējas uz ļoti inovatīviem projektiem.

Uzzināt vairāk