ES kopīgā reakcija uz 2022. gada enerģētisko krīzi pēc Krievijas manipulācijām ar gāzes piegādēm tolaik palīdzēja stabilizēt enerģijas cenas un nodrošināt gāzes piegādes, kā arī padarīja mūsu energosistēmu noturīgāku.
ES un tās dalībvalstis jau ir veikušas pasākumus, lai samazinātu atkarību no importēta fosilā kurināmā un veicinātu pāreju uz tīru enerģiju. Eiropas energosistēma tagad ir drošāka, daudzveidīgāka un stabilāka. Tādas iniciatīvas kā “REPowerEU” ir paātrinājušas pāreju uz tīru enerģiju, uzlabojušas enerģijas tirgus darbību un samazinājušas atkarību no importēta fosilā kurināmā.
- samazinājuši naftas importu līdz 2%,
salīdzinot ar iepriekšējiem 43 %;
- samazinājuši savu atkarību no Krievijas gāzes līdz 12% 2025. gadā,
salīdzinot ar 45 % 2021. gadā, un ir plānots pakāpeniski pilnībā izskaust šo atkarību;
- sasnieguši vairāk nekā 70 %
mazoglekļa elektroenerģijas (atjaunīgā enerģija un kodolenerģija) īpatsvaru.
Neraugoties uz panākto progresu, tādas nozares kā transports joprojām ir ļoti atkarīgas no fosilā kurināmā, un enerģijas cenas ir jāturpina stabilizēt. Mums ir jāturpina darbs pie integrētākas enerģētikas savienības izveides un vēl vairāk jāpaātrina pāreja uz valsts līmenī ražotu mazoglekļa enerģiju.
Gāzes piegādes noturības nodrošināšana ziemā
2022. gada vasarā Komisija ierosināja jaunus noteikumus, lai nodrošinātu, ka Eiropa ir pietiekami apgādāta ar gāzi un var pārdzīvot ziemas mēnešus pat tad, ja Krievija pēkšņi pārtrauktu piegādes.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem gāzes uzglabāšanas jomā ES valstīm ik gadu vēlākais līdz 1. novembrim ir jāuzpilda krātuves līdz 90 %. 2024.–2025. gada ziemas sezonas sākumā gāzes krātuvju uzpilde bija 95 %, un 90 % robežvērtība bija sasniegta jau 2024. gada augustā.
Turklāt ES valstis vienojās par regulu dabasgāzes pieprasījuma brīvprātīgam samazinājumam par 15 % 2022./2023. gada ziemas sezonā un tad 2023./2024. gada sezonā. 2024. gada martā Padome pieņēma ieteikumu par brīvprātīgo pasākumu turpmāku piemērošanu līdz 2025. gada martam, lai saglabātu kolektīvo gāzes pieprasījuma samazinājumu par 15 % salīdzinājumā ar vidējo pieprasījumu laikposmā no 2017. gada aprīļa līdz 2022. gada martam.
2022. gada aprīlī Komisija arī izveidoja ES Enerģijas platformu, lai palīdzētu ES valstīm sadarboties globālajos tirgos. Mērķis ir izvairīties no konkurences starp ES valstīm, izmantot ES ietekmi, lai nodrošinātu enerģijas avotu dažādību, veicināt konkurenci starp lielākajiem piegādātājiem un radīt labākus apstākļus patērētājiem.
Gāzes avotu dažādošana un investīcijas infrastruktūrā
Drošu un cenas ziņā pieejamu piegāžu nodrošināšanā izšķiroša nozīme ir piegādes maršrutu dažādošanai. Pēdējos gados ES ir sadarbojusies ar starptautiskajiem partneriem, lai dažādotu savas piegādes. Kopš 2022. gada Komisija ir noslēgusi līgumus ar Ēģipti, Izraēlu un Azerbaidžānu par dabasgāzes eksportu uz Eiropu.
ES ir arī palielinājusi sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importu no Ziemeļamerikas, Austrālijas, Kataras un Austrumāfrikas un pa cauruļvadiem no Norvēģijas, Apvienotās Karalistes, Azerbaidžānas un Ziemeļāfrikas.
Pateicoties ES investīcijām LNG termināļos un starpsistēmu gāzes vados, katra ES valsts gāzi tagad var saņemt no vismaz diviem avotiem un starp kaimiņvalstīm ir iespējama plūsmas reversēšana. Tā 2022. gada maijā sāka darboties starpsistēmu gāzes vads starp Poliju un Lietuvu, nostiprinot izvēles iespējas un noturību Baltijas gāzes tirgū. Tāpat 2022. gada oktobrī ekspluatācijā tika nodots Grieķijas un Bulgārijas gāzes sistēmu starpsavienojums, kam ir izšķiroša nozīme gāzes piegāžu dažādošanā Dienvidaustrumeiropā.
Atjaunīgās enerģijas izmantošana
Papildus enerģijas avotiem ārvalstīs mums pēc iespējas vairāk jāizmanto pašu mājās saražotā enerģija. ES jau tagad ir pasaules līdere atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju izstrādē.
2024. gadā atjaunīgo energoresursu enerģijas īpatsvars ES enerģijas patēriņā bija 25,2 %. Ar pārstrādāto Atjaunojamo energoresursu direktīvu 2023. gada novembrī ES valstis vienojās par vispārēju atjaunīgās enerģijas īpatsvara mērķrādītāju — vismaz 42,5 % ES līmenī līdz 2030. gadam, tomēr mēs tiecamies sasniegt 45 %.
Mazāki rēķini Eiropas mājsaimniecībām un uzņēmumiem
Reaģējot uz to, ka Krievija izmanto enerģiju kā ieroci, ES valstis 2022. gada oktobrī vienojās par ārkārtas pasākumiem nolūkā samazināt enerģijas rēķinus Eiropas mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Runa ir par šādiem ārkārtas pasākumiem:
elektroenerģijas pieprasījuma samazināšana (kopumā par 10 %, ar obligātu 5 % samazinājumu maksimumstundās);
ieņēmumu ierobežošana (180 eiro/MWh) zemu izmaksu enerģijas (kodolenerģija, no lignīta iegūta enerģija, atjaunīgo energoresursu enerģija) ražotājiem un pārpalikuma pārdale patērētājiem;
pagaidu solidaritātes iemaksas ieviešana virspeļņai naftas, gāzes, ogļu un rafinēšanas nozarēs, novirzot līdzekļus enerģijas patērētājiem.
Ārkārtas pasākumu termiņš beidzās 2023. gadā.
2023. gada februārī ES valstis vienojās arī par tirgus korekcijas mehānismu, lai izvairītos no traucējumiem enerģijas un finanšu tirgū. Vajadzības gadījumā tas tiktu iedarbināts automātiski:
ja cena TTF (“Title Transfer Facility”) nākamajam mēnesim pārsniegtu 180 eiro/MWh trīs darbdienas un
ja TTF cena par 35 eiro pārsniegtu sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) atsauces cenu pasaules tirgos tajās pašās trijās darbdienās.
Mehānisms bija spēkā līdz 2025. gada janvārim, un tas tā arī nekad netika iedarbināts, pateicoties tādiem faktoriem kā pieprasījuma strukturāla samazināšana, uzticams imports sašķidrinātā veidā un pa cauruļvadiem no uzticamiem partneriem un uzlabota importa infrastruktūra.
Rīcības plāns cenas ziņā pieejamai enerģijai
Tomēr enerģijas cenas ES joprojām ir strukturāli augstas, un tas kaitē ES iedzīvotājiem un ES rūpniecības konkurētspējai. Komisija līdz ar to 2025. gada februārī ierosināja rīcības plānu lētākai enerģijai, kurā ir izklāstīti konkrēti īstermiņa pasākumi, kas palīdzēs samazināt enerģijas izmaksas iedzīvotājiem, uzņēmumiem, rūpniecības nozarei un kopienām visā Eiropas Savienībā, pabeigt enerģētikas savienības izveidi, piesaistīt investīcijas un labāk sagatavoties iespējamām enerģētiskajām krīzēm.
Tiek lēsts, ka tādējādi 2025. gadā kopējie ietaupījumi sasniegs 45 miljardus eiro un pēc tam pakāpeniski pieaugs, 2030. gadā sasniedzot 130 miljardus eiro gadā un 2040. gadā – 260 miljardus eiro gadā.
Lai nodrošinātu enerģijas pieejamību cenas ziņā, Komisija ir arī nākusi klajā ar šādiem pasākumiem:
iedzīvotāju enerģētikas paketi, kas piedāvā zemākus nodokļus, ātrāku piegādātāja maiņu un pārredzamus rēķinus;
Tīras enerģijas investīciju stratēģiju, kas veicina investīcijas tīrās tehnoloģijās;
200 miljoni eiro privāto investīciju garantijās, lai atbalstītu progresīvu kodoltehnoloģiju, tostarp mazo modulāro reaktoru, ieviešanu.
Pāreja uz tīru enerģiju nozīmē izveidot noturīgu, cenas ziņā pieejamu un neatkarīgu energosistēmu, kas sniedz labumu ikvienam. Tas nozīmē arī samazināt atkarību no fosilā kurināmā.
Šī lapa pēdējoreiz atjaunināta 22 aprīlis 2026