Plāns “REPowerEU”

Īsumā par “REPowerEU”  

Reaģējot uz pasaules enerģijas tirgus grūtībām un traucējumiem, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā, Eiropas Komisija īsteno plānu “REPowerEU”, lai pakāpeniski izbeigtu Krievijas fosilā kurināmā importu.

Plāns “REPowerEU”, kas tika sākts 2022. gada maijā, palīdz ES

• panākt enerģijas ietaupījumus,
• dažādot energoapgādi,
• ražot tīru enerģiju.

Pateicoties “REPowerEU”, mēs pasargājām ES iedzīvotājus un uzņēmumus no enerģijas nepietiekamības, palīdzējām Ukrainai, iztukšojot Krievijas kara kasi, paātrinājām pāreju uz tīru enerģiju un stabilizējām cenas.

Putina mēģinājums sadalīt Eiropu, izmantojot enerģiju, ir bijis neveiksmīgs. Mūsu kopīgie centieni turpinās, un Eiropa tagad ir labāk sagatavota un vienotāka nekā jebkad agrāk.

Galvenie sasniegumi 

Enerģijas imports no Krievijas

• ES sankcijas aizliedz jebkādu Krievijas ogļu importu
• ES valstis, kas joprojām izmanto Krievijas augstspiediena ūdens kodolreaktorus, sekmīgi virzās uz Krievijas kodoldegvielas aizvietošanu ar citu ražotāju degvielu.

Ceļvedis, lai pilnībā izbeigtu enerģētisko atkarību no Krievijas

Pēc tam, kad 2024. gadā atkal pieauga gāzes imports, 2025. gada maijā un jūnijā tika prezentēti vēl citi soļi ceļā uz pilnīgu neatkarību. Tie parāda, kā saskaņotā un drošā veidā pakāpeniski izņemt no ES tirgiem Krievijas naftu, gāzi un kodolenerģiju un turpināt ES pāreju uz tīru enerģiju.

ES plāni

• Gāze – līdz 2027. gada beigām apturēt visu Krievijas cauruļvadu un sašķidrinātās dabasgāzes importu
• Nafta – vērsties pret Krievijas “ēnu floti” (kuģiem, ko Krievija izmanto, lai izvairītos no sankcijām), transportējot naftu, un līdz 2027. gada beigām apturēt Krievijas naftas importu
• Kodolenerģija – ierobežot urāna, bagātināta urāna un citu no Krievijas iegūtu kodolmateriālu importu

ES valstīm līdz 2026. gada 1. martam ir jāiesniedz Komisijai nacionālie diversifikācijas plāni ar sīki izstrādātiem pasākumiem un atskaites punktiem Krievijas gāzes un naftas tiešā un netiešā importa pakāpeniskai likvidēšanai. Tajā pašā laikā tiks turpināti centieni paātrināt ES enerģētikas pārkārtošanu un dažādot energoapgādi, lai netiktu apdraudēta enerģētiskā drošība un tirgu stabilitāte.

Uzziniet vairāk par to, ko cīņā pret enerģētisko krīzi dara ES

Nodrošināt enerģiju par pieejamu cenu

Pateicoties koordinētai Eiropas reakcijai un plānam “REPowerEU”, enerģijas cenas Eiropā ir ievērojami samazinājušās salīdzinājumā ar 2022. gada augstajiem rādītājiem. Eiropa investē tīras un cenas ziņā pieejamas enerģijas ražošanā un enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ES ierosināja kopīgu gāzes iepirkuma sistēmu, lai nodrošinātu, ka eiropiešiem ir pieejama enerģija par pieņemamu cenu, un lai izvairītos no jebkādiem energoapgādes traucējumiem. Šī sistēma mums ļāva daļu mūsu gāzes iegādāties kopīgi, kā eiropiešiem, bez savstarpējas konkurences par ierobežotajiem resursiem.

EU Energy Platform, kura sāka darboties 2022. gada aprīlī, ir izšķiroša nozīme mūsu energoapgādes dažādošanā. Platforma palīdz koordinēt investīcijas infrastruktūrā un sarunas ar ārējiem gāzes piegādātājiem, lai novērstu to, ka ES valstis pārsola viena otru. Tā arī izmanto ES vienotā tirgus ietekmi, lai nodrošinātu labākos nosacījumus visiem patērētājiem ES.

Gāzes pieprasījums

2023. gada aprīlī Komisija sāka pieprasījuma agregēšanas un kopīgā iepirkuma mehānismu “AggregateEU”. Šī iniciatīva apvieno ES un energokopienas uzņēmumu pieprasījumu pēc gāzes un saskaņo šo pieprasījumu ar konkurētspējīgiem piegādes piedāvājumiem no pasaules tirgus. Pēc uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus uzņēmumi var brīvprātīgi noslēgt iepirkuma līgumus ar gāzes piegādātājiem individuāli vai kopā.

Līdz šim organizētajās septiņās konkursa kārtās ES Enerģijas platforma ir ļāvusi apvienot pieprasījumu pēc vairāk nekā 119 miljardiem m³ gāzes no ES uzņēmumiem, savukārt starptautiskie piegādātāji ir piedāvājuši kopumā 191 miljardu m³ gāzes. Pēc tam, kad “AggregateEU”​mehānisma ietvaros tika atlasīti viskonkurētspējīgākie piedāvājumi, tika pasūtīti gandrīz 100 miljardi m³ gāzes, lai segtu ES pieprasījumu. “AggregateEU”​mehānisms sākotnējā formā beidzās 2025. gada martā.

Komisija tagad strādā pie pastāvīga brīvprātīga instrumenta gāzu pieprasījuma agregēšanai un gāzu kopīgam iepirkumam, kā arī pie atsevišķiem mehānismiem citu preču, piemēram, ūdeņraža un tā atvasinājumu un stratēģisko izejvielu, pieprasījuma agregēšanai.

Tīras enerģijas ražošana

Atjaunīgā enerģija nāk par labu

• klimatam,
• ES enerģētiskajai neatkarībai,
• piegādes drošībai,
• zaļo darbvietu radīšanai.

Plāns “REPowerEU” paātrina zaļo pārkārtošanos un veicina apjomīgas investīcijas atjaunīgajā enerģijā.

Kopš 2022. gada mums ir izdevies palielināt ražošanu un jaudu:  

• sasniedzot jaunuzstādītas saules enerģijas jaudas rekordu — gandrīz 338 GW;  
• palielinot vēja enerģijas jaudu par 234 GW; 
• nodrošinot, ka nedaudz vairāk par 47 % no mūsu elektroenerģijas tagad tiek iegūti no atjaunīgajiem energoresursiem. 

Paātrināta pāreja uz tīru enerģiju

Pārskatītā Atjaunīgo energoresursu direktīva stājās spēkā 2023. gada novembrī. Šā jaunā tiesību akta mērķis ir palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru ES kopējā enerģijas patēriņā. Saistošais mērķis 2030. gadam ir paaugstināts līdz 42,5%, bet vēl labāk būtu sasniegt 45%. Tādējādi atjaunīgās enerģijas īpatsvars ES tiktu gandrīz divkāršots.

Lai atbalstītu pāreju uz tīru enerģiju, mums ir labāk jāatbalsta sava rūpniecība. Lai to panāktu, 2023. gada februārī mēs ierosinājām Eiropas Zaļā kursa industriālo plānu. Plāns palīdzēs ES apstrādes rūpniecībai palielināt neto nulles emisiju tehnoloģiju un produktu ražošanu, kas vajadzīgi, lai sasniegtu Eiropas vērienīgos klimata mērķrādītājus.

Divi svarīgi plāna elementi ir Kritiski svarīgo izejvielu akts un Neto nulles emisiju industrijas akts, ar ko nāca klajā 2023. gada martā. Tie abi radīs paredzamu un vienkāršotu normatīvo vidi, veicinot investīcijas un tādu projektu izstrādi, kas ir būtiski Eiropas ekonomikai. 

2023. gada beigās Komisija nāca klajā ar rīcības plānu elektrotīklu izvēršanas paātrināšanai. Modernizēts infrastruktūras tīkls pilnībā integrētajos ES tirgos nodrošina to, ka iedzīvotāji un uzņēmumi varēs gūt labumu no lētākas un tīrākas enerģijas.

Tajā pašā gadā mēs pārskatījām arī Energoefektivitātes direktīvu kopā ar citiem enerģētikas un klimata noteikumiem. Jaunie noteikumi nosaka principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, kas nozīmē, ka praksē ES valstīm ir jāņem vērā energoefektivitāte visās attiecīgajās rīcībpolitikās un nozīmīgos investīciju lēmumos, kas pieņemti gan enerģētikas, gan ar enerģētiku nesaistītās nozarēs. Noteikumi ir arī vērsti uz to, lai nodrošinātu, ka mēs sasniedzam klimata mērķrādītāju līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gadu.

2024. gada jūlijā stājās spēkā ES elektroenerģijas tirgus modeļa reforma. Tas palīdz padarīt ES enerģijas tirgu noturīgāku un sniedz labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, padarot viņu enerģijas rēķinus neatkarīgākus no elektroenerģijas īstermiņa tirgus cenas. Reforma arī palīdz paātrināt atjaunojamo energoresursu progresīvu integrēšanu energosistēmā un uzlabot aizsardzību pret tirgus manipulācijām.

2025. gada sākumā tika iesniegts plaša mēroga uzņēmējdarbības plāns, lai vēl vairāk atbalstītu ES rūpniecības konkurētspēju un noturību, proti, tīras rūpniecības kurss. Kurss paātrinās dekarbonizāciju, vienlaikus veicinot ES ražošanu, pazeminot enerģijas cenas, radot kvalitatīvas darbvietas un pareizos apstākļus uzņēmumu uzplaukumam.

“REPowerEU” finansējums

Plāna “REPowerEU” finansēšanai Komisija ir mobilizējusi gandrīz 300 miljardus eiro. Atveseļošanas un noturības mehānisms ir “REPowerEU” kodols. 

Pateicoties grozītajai ANM regulai, ES dalībvalstīm no Inovāciju fonda un saskaņā ar Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) kvotu pārdošanas tika piešķirtas papildu “REPowerEU” dotācijas 20 miljardu eiro apmērā.  

Lai finansētu savus “REPowerEU” plānus, dalībvalstis var arī pieprasīt pārvedumus no Brexit korekcijas rezerves (BKR). Kopējā no rezerves pieejamā summa ir 5,4 miljardi eiro.

Turpmākie soļi

Trīs gadus vēlāk ES ir sekmīgi sasniegusi lielāko daļu no vērienīgajiem mērķrādītājiem, kas noteikti plānā “REPowerEU”, un tagad ir uz pareizā ceļa, lai pilnībā atbrīvotos no Krievijas fosilā kurināmā, vienlaikus turpinot īstenot zaļo pārkārtošanos un atbalstot Ukrainu.

Mēs joprojām koncentrējamies uz “REPowerEU” plāna īstenošanu ar šādām darbībām:

• Krievijas gāzes importa turpmāka samazināšana
• Rūpniecības dekarbonizācijas stimulēšana
• Atjaunīgo energoresursu ātrāka izvēršana
• Investīcijas energoinfrastruktūrā un starpsavienojumos
• Energoefektivitātes uzlabošana

^{Pēdējoreiz atjaunināts: 2025. gada 17. jūnijā}