Kas ir ES ETS?
ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) ir pasaulē pirmais un viens no lielākajiem oglekļa tirgiem pasaulē. Tas ir ES galvenais rīks, kas nodrošina, ka tīrās investīcijas atmaksājas, atalgo priekšgājējus un atbalsta ekonomikas pārveidi, tādējādi veicinot ES konkurētspēju un neatkarību.
Šajā sistēmā uzņēmumiem ir jāmaksā par savām siltumnīcefekta gāzu emisijām, un tas kalpo par pamudinājumu piesārņojumu pēc iespējas izmakslietderīgi samazināt. Iegūtie līdzekļi palīdz finansēt pāreju uz tīrāku enerģiju un tehnoloģijām.
Kopš sistēmas ieviešanas 2005. gadā tā ir palīdzējusi samazināt emisijas par aptuveni 50 %. Tā ir arī palīdzējusi samazināt gāzes patēriņu un Eiropas atkarību no importētām fosilajām degvielām.
Attīstoties Eiropas ekonomikai un globālajiem izaicinājumiem, ir jāattīstās arī ES ETS. ES jaunās rūpniecības vajadzības un sarežģītais ģeopolitiskais konteksts prasa sistēmas reformu. Reforma stiprinās atbalstu tīrajām investīcijām un nodrošinās skaidru un paredzamu ceļu, kas uzņēmumiem palīdzēs samazināt emisijas, vienlaikus saglabājot konkurētspēju.
ES ETS kopš 2005. gada attiecas uz elektroenerģijas ražošanu un energoietilpīgām nozarēm. 2012. gadā tās tvērumu paplašināja, to attiecinot arī uz aviāciju, savukārt 2024. gadā tās tvērumā iekļāva jūras transportu. Tā darbojas visās ES valstīs, kā arī Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā. Kopš 2020. gada tā ir sasaistīta ar Šveices emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (Šveices ETS).
ES ETS ir devusi reālus rezultātus. Kopš 2005. gada emisijas aptvertajās nozarēs ir samazinājušās par vairāk nekā 50 %.
Avots: Eiropas Vides aģentūra
ES ETS investīcijas
Kopš 2013. gada ar ES ETS palīdzību gūti ieņēmumi vairāk nekā 270 miljardu eiro apmērā, no kuriem aptuveni trīs ceturtdaļas iedalītas dalībvalstīm. Turklāt ES ir iedalījusi bezmaksas kvotas aptuveni 255 miljardu eiro vērtībā pārkārtošanās atbalstam.
- Inovāciju fondsvairāk nekā15.00miljardi EURinvestēti kopš 2020. gada
- ES ETS izsoļu ieņēmumimiljardi270.00EURgūti kopš 2013. gada
- Modernizācijas fondsvairāk nekā23.00miljardi EURizmaksāti kopš 2021. gada
- Kvotu bezmaksas iedalemiljardi255.00EURrūpniecības atbalstam 2013.–2025. gadā
ETS pārskatīšana
Eiropas ekonomika un globālie izaicinājumi kopš ES ETS ieviešanas 2005. gadā ir mainījušies. Tas nozīmē, ka attiecīgi ir jāpielāgo arī ES ETS, tāpēc ES pašlaik emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu pārskata.
Kas ES ETS mainīsies?
ES ETS tiks pārskatīta tā, lai tā vairāk atbalstītu Eiropas rūpniecību, vienlaikus gādājot, ka tā joprojām ir svarīgs Eiropas klimata mērķu sasniegšanas rīks.
- Ikgadējais ES ETS emisiju maksimālās robežvērtības samazinājums tiks pielāgots tā, lai pāreju padarītu pakāpeniskāku:
- 2031.–2035. gadā – samazinājums par 3,7 % gadā,
- 2036.–2040. gadā – samazinājums par 1,7 % gadā.
- Tas uzņēmumiem nodrošinās lielāku paredzamību, vienlaikus saglabājot virzību uz klimatneitralitāti.
- ES ar jaunās Rūpniecības dekarbonizācijas bankas starpniecību mobilizēs 100 miljardus eiro, kuri rūpniecībai palīdzēs investēt tīrākās tehnoloģijās.
- Arī ETS investīciju veicināšanas mehānisms atbalstīs papildu investīcijas pirms 2030. gada.
- ES ETS Inovāciju fonds turpinās atbalstīt inovatīvu tīro tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu.
- ES valstīm 50 % nacionālo ETS ieņēmumu būs jānovirza ETS nozaru dekarbonizācijas atbalstam.
- Tas līdz 2030. gadam varētu nest vairāk nekā 100 miljardu eiro papildu investīcijās.
- Modernizācijas fonds turpinās atbalstīt ES valstis ar zemākiem ienākumiem energosistēmu modernizācijā un rūpniecības nozaru pārveidē.
- Kvotas uzņēmumiem tiks iedalītas bez maksas arī pēc 2030. gada, taču iedale būs ciešāk saistīta ar investīcijām dekarbonizācijā.
- Tādējādi tiks atalgoti uzņēmumi, kas investē tīrās tehnoloģijās, un citi uzņēmumi tiks mudināti pāreju paātrināt.
- 2026.–2030. gadā rūpniecības nozare saņems papildu 6 miljardus eiro bezmaksas kvotu.
- Nozarēs, ko aptver oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (OIM), bezmaksas kvotu samazināšana tiks palēnināta un pakāpeniska atcelšana tiks izbeigta tikai 2038. gadā.
- ES ETS tiks integrēti pastāvīgi oglekļa piesaistījumi. Tas nodrošinās lielāku elastību nozarēs, kurās emisiju samazināšana ir īpaši sarežģīta, vienlaikus atbalstot oglekļa piesaistes tehnoloģiju izaugsmi.
ETS2 – jaunā emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku, autotransporta un papildu sektoros
ETS2 ir jaunais ES oglekļa tirgus, kas izveidots, lai palīdzētu samazināt emisijas nozarēs, kuras pašreizējā ES ETS neaptver, galvenokārt autotransporta, ēku un vēl dažās citās mazās rūpniecības nozarēs. Tā sāks pilnvērtīgi darboties 2028. gadā, un to reformas priekšlikumi neskar.
Tāpat kā sākotnējā ETS, tā darbosies, izmantojot emisiju ierobežošanas un tirdzniecības sistēmu, bet tā emisijas regulēs augšposmā: proti, tā būs piemērojama kurināmā un degvielas piegādātājiem, nevis tieši mājsaimniecībām vai individuāliem patērētājiem.
Daļa gūto ieņēmumu tiks izmantoti, lai ar Sociālā klimata fonda starpniecību mazaizsargātas mājsaimniecībām un mikrouzņēmumiem palīdzētu
- renovēt ēkas nolūkā uzlabot siltumizolāciju un energoefektivitāti,
- novecojušas siltumapgādes, dzesēšanas un ēdiena gatavošanas sistēmas aizstāt ar tīrākām iekārtām,
- uzstādīt atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtas, piemēram, saules enerģijas paneļus,
- uzlabot piekļuvi bezemisiju transportam, piemēram, elektriskam sabiedriskajam transportam, un kopīgotai mobilitātei,
- saņemt īslaicīgu tiešu finansiālu palīdzību – tiem, kam tā vajadzīga visvairāk.
Bieži uzdotie jautājumi
Kā oglekļa cenas noteikšana palīdz samazināt emisijas?
Oglekļa cenas noteikšana palīdz samazināt emisijas, jo tādējādi piesārņojumam tiek noteikta cena un uzņēmumiem tiek dots skaidrs stimuls samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Ar ES ETS palīdzību emisiju maksimālā robežvērtība laika gaitā tiek samazināta, mudinot uzņēmumus investēt tīrākās tehnoloģijās un inovācijās.
Gūtie ieņēmumi tiek investēti atpakaļ cilvēkos un kopienās, lai atbalstītu pāreju uz tīru enerģiju. 20 gadu laikā kopš ES ETS izveides tā ir palīdzējusi par 50 % samazināt emisijas, ko rada elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana, energoietilpīga rūpniecība, aviācija un jūras transports.
Kā ES ETS palīdz ES uzņēmumiem?
ES ETS emisiju maksimālo robežvērtību katru gadu paredzami samazina, raidot uzņēmumiem skaidru ilgtermiņa signālu, ka tīrām tehnoloģijām ir ekonomisks pamatojums. Tas uzņēmumiem palīdz plānot nākotni un investēt mazemisiju tehnoloģijās ar apziņu, ka šādas investīcijas nemazinās to konkurētspēju un laika gaitā tās atmaksāsies.
Oglekļa cenas noteikšana veicina rūpniecības modernizāciju un atbalsta investīcijas tīrās tehnoloģijās. Tādas programmas kā Inovāciju fonds un Modernizācijas fonds, ko pilnībā finansē no ES ETS ieņēmumiem, nodrošina finansējumu tīriem projektiem visā Eiropā.
Kā ETS pārskatīšana palīdzēs ES rūpniecībai?
ES ETS pārskatīšana Eiropas rūpniecības nozarēm palīdzēs samazināt emisijas, vienlaikus saglabājot konkurētspēju pasaules mērogā. Nozares, kurās pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks (proti, risks, ka CO2 emisijas no vienas valsts tiks pārvirzītas uz citu, kurā ir mazāk stingri noteikumi klimata jomā), arī turpmāk saņems bezmaksas kvotas, lai saglabātu konkurētspēju. Piekļuve šādām bezmaksas kvotām būs atkarīga no veiktajām investīcijām dekarbonizācijā Eiropā.
ES ETS pārskatīšana arī veicinās investīcijas rūpniecības dekarbonizācijā, izmantojot Rūpniecības dekarbonizācijas banku, investīciju veicināšanas mehānismu, kā arī turpinot Inovāciju fonda un Modernizācijas fonda darbību.
Nozarēs, ko aptver oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (OIM), tiks palēnināta bezmaksas kvotu samazināšana un pakāpeniska atcelšana tiks izbeigta tikai 2038. gadā. Tas palīdzēs aizsargāt Eiropas uzņēmumus no negodīgas konkurences, it sevišķi tirdzniecības ziņā intensīvās nozarēs.
Kā ieņēmumi no oglekļa cenas noteikšanas mehānisma atbalsta darbvietas ES?
Līdz 2030. gadam ieņēmumi no oglekļa cenas noteikšanas mehānisma varētu palīdzēt radīt vairāk nekā 1 miljonu jaunu darbvietu tādos sektoros kā tīrās rūpniecības nozares, energoefektivitāte un zaļais transports. Šo darbvietu radīšanu sekmēs ieņēmumu reciklēšana, pārkvalifikācijas shēmas un reģionālās investīcijas saskaņā ar ETS.
Kāda ir ES ETS loma ES enerģētiskās atkarības mazināšanā un tīras un cenas ziņā pieejamas enerģijas veicināšanā?
Eiropas atkarība no importētām fosilajām degvielām palielina enerģijas izmaksas. Oglekļa emisiju cenas noteikšana veicina investīcijas tīrā pašmāju enerģijā, un tas nozīmē, ka Eiropas ekonomikā paliek vairāk naudas un samazinās atkarība no importētām degvielām.
Oglekļa cenas noteikšana arī veicina tīru un cenas ziņā pieejamu enerģiju. 2023. gadā gandrīz puse ES elektroenerģijas tika iegūta no atjaunīgajiem energoresursiem, un, pieskaitot kodolenerģiju, no bezemisiju avotiem tika saražoti gandrīz 70 % enerģijas. ETS cenu signāli investīcijas tīrā enerģijā padara pievilcīgākas un mudina patērētājus pāriet uz lētākiem, tīrākiem energoresursiem.
Kā oglekļa cenas noteikšana veicina veselīgāku vidi?
Oglekļa cenas noteikšana veicina tīrāku gaisu. Tā attur no fosilo degvielu izmantošanas, un tādējādi tiek mazāk emitēti kaitīgie piesārņotāji, piemēram, sēra oksīdi (SOx), slāpekļa oksīdi (NOx) un smalkās daļiņas (PM2,5).
Tā kā oglekļa cenas noteikšana samazina gaisa piesārņojumu, tā var palīdzēt samazināt arī astmas, elpceļu slimību, sirds un asinsvadu slimību un priekšlaicīgas nāves risku. Tīrāks gaiss nozīmē mazākas izmaksas par veselības aprūpi un uzlabo dzīves kvalitāti, it sevišķi pilsētu teritorijās.
Kādus ieguvumus ES ETS sniedz sabiedrībai?
Ieņēmumi no oglekļa emisijām sabiedrībā, ekonomikā un iedzīvotāju ikdienas dzīvē dod tiešu labumu. Kopš 2013. gada, kad tika sāktas izsoles, ES dalībvalstis ar ES ETS palīdzību guvušas ieņēmumus aptuveni 270 miljardu eiro apmērā. Šie līdzekļi ir tieši investēti atpakaļ tīrā sabiedriskajā transportā, energoefektīvos mājokļos un modernā infrastruktūrā, kas miljoniem cilvēku uzlabo ikdienas dzīvi.
Ar šiem ieņēmumiem ir atbalstīti tādi projekti kā jauni zaļie autobusi Ungārijā, plūdu riska pārvaldība Igaunijā un mobilitātes kuponu programma Itālijā. Pēc ETS pārskatīšanas lielāka ieņēmumu daļa tiks investēta atpakaļ ETS aptvertajās rūpniecības nozarēs, lai palīdzētu paātrināt rūpniecības dekarbonizāciju.
Vai ES ir vienīgais reģions pasaulē, kurā tiek noteikta oglekļa cena?
Oglekļa cenas noteikšana ir pierādīta pieeja, ko izmanto arvien vairāk valstu visā pasaulē. Tā jau ir ieviesta tādās valstīs kā Ķīna, Dienvidkoreja, Jaunzēlande, Kanāda un vairākos ASV štatos. Jaunas sistēmas tiek izstrādātas Brazīlijā, Turcijā, Japānā un Indijā un vēl daudzās citās valstīs.
2016.–2026. gadā ieviesto oglekļa nodokļu un ETS skaits, kā arī aptverto globālo SEG emisiju īpatsvars ir vairāk nekā divkāršojies. Oglekļa cenas noteikšanas shēmas tagad aptver gandrīz 30 % globālo emisiju.
Šī lapa pēdējoreiz atjaunināta 17 jūlijs 2026