Kas ir ES ETS?
ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) ir pasaules oglekļa tirgus. Tā ir ES galvenais instruments siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai.
Šajā sistēmā uzņēmumiem ir jāmaksā par savām siltumnīcefekta gāzu emisijām, un tas kalpo par pamudinājumu piesārņojumu pēc iespējas izmakslietderīgi samazināt. Iegūtie līdzekļi palīdz finansēt pāreju uz tīrāku enerģiju un tehnoloģijām.
ES ETS nodrošina, ka tīrās investīcijas atmaksājas, atalgo priekšgājējus un atbalsta ekonomikas pārveidi, tādējādi veicinot ES konkurētspēju un neatkarību.
ES pašlaik pārskata savu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, lai nodrošinātu, ka tā pielāgojas Eiropas mainīgajām vajadzībām. Tajā pašā laikā ETS2 paplašinās oglekļa cenas noteikšanu, attiecinot to ne tikai uz pašreizējo ES ETS, bet arī uz ēkām, autotransportu un citiem papildu sektoriem.
ES ETS kopš 2005. gada attiecas uz elektroenerģijas ražošanu un energoietilpīgām nozarēm. 2012. gadā tās tvērumu paplašināja, to attiecinot arī uz aviāciju, savukārt 2024. gadā tās tvērumā iekļāva jūras transportu. Tā darbojas visās ES valstīs, kā arī Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā. Kopš 2020. gada tā ir sasaistīta ar Šveices emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (Šveices ETS).
ES ETS sniegtās priekšrocības
ES ETS ir devusi reālus rezultātus. Kopš 2005. gada emisijas aptvertajās nozarēs ir samazinājušās par vairāk nekā 50 %.
Avots: Eiropas Vides aģentūra
Kopš 2013. gada ar ES ETS palīdzību gūti ieņēmumi vairāk nekā 270 miljardu eiro apmērā, no kuriem aptuveni trīs ceturtdaļas iedalītas dalībvalstīm. Turklāt ES ir iedalījusi bezmaksas kvotas aptuveni 255 miljardu eiro vērtībā pārkārtošanās atbalstam.
- Inovāciju fonds ir ieguldījisvairāk nekā15.00miljardu eirotīrās tehnoloģijās un inovatīvos projektos kopš 2020. gada
- ES ETS ir guvusimiljardu270.00eiroizsoļu ieņēmumos kopš 2013. gada
- Modernizācijas fonds ir izmaksājisvairāk nekā23.00miljardu eirokopš 2021. gada
- Eiropas Savienībai ir piešķīrusimiljardu255.00eirovērtas bezmaksas kvotas laikposmā no 2013. līdz 2025. gadam
Kā tiek modernizēta ES ETS?
Attīstoties Eiropas ekonomikai un globālajiem izaicinājumiem, ir jāattīstās arī ES ETS. ES jaunās rūpniecības vajadzības un sarežģītais ģeopolitiskais konteksts prasa sistēmas reformu.
Reforma stiprinās atbalstu tīrajām investīcijām un nodrošinās skaidru un paredzamu ceļu, kas uzņēmumiem palīdzēs samazināt emisijas, vienlaikus saglabājot konkurētspēju.
Kas ES ETS mainīsies?
ES ETS tiks pārskatīta tā, lai tā vairāk atbalstītu Eiropas rūpniecību, vienlaikus gādājot, ka tā joprojām ir svarīgs Eiropas klimata mērķu sasniegšanas rīks.
ETS2 – jaunā emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku, autotransporta un papildu sektoros
ETS2 ir jaunais ES oglekļa tirgus, kas izveidots, lai palīdzētu samazināt emisijas nozarēs, kuras pašreizējā ES ETS neaptver, galvenokārt autotransporta, ēku un vēl dažās citās mazās rūpniecības nozarēs. Tā sāks pilnvērtīgi darboties 2028. gadā, un to reformas priekšlikumi neskar.
Tāpat kā sākotnējā ETS, tā darbosies, izmantojot emisiju ierobežošanas un tirdzniecības sistēmu, bet tā emisijas regulēs augšposmā: proti, tā būs piemērojama kurināmā un degvielas piegādātājiem, nevis tieši mājsaimniecībām vai individuāliem patērētājiem.
Daļa gūto ieņēmumu tiks izmantoti, lai ar Sociālā klimata fonda starpniecību mazaizsargātas mājsaimniecībām un mikrouzņēmumiem palīdzētu
- renovēt ēkas nolūkā uzlabot siltumizolāciju un energoefektivitāti,
- novecojušas siltumapgādes, dzesēšanas un ēdiena gatavošanas sistēmas aizstāt ar tīrākām iekārtām,
- uzstādīt atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtas, piemēram, saules enerģijas paneļus,
- uzlabot piekļuvi bezemisiju transportam, piemēram, elektriskam sabiedriskajam transportam, un kopīgotai mobilitātei,
- saņemt īslaicīgu tiešu finansiālu palīdzību – tiem, kam tā vajadzīga visvairāk.
Bieži uzdotie jautājumi
Kāpēc Komisija maina ES ETS?
Sistēmai ir jāattīstās, lai atspoguļotu Eiropas mainīgo ekonomiku un globālās problēmas. Emisiju maksimālā apjoma ikgadējā samazinājuma pielāgošana padarīs pārkārtošanos pakāpeniskāku un paredzamāku, dodot uzņēmumiem vairāk laika plānot, investēt tīrās tehnoloģijās un saglabāt konkurētspēju, vienlaikus turpinot samazināt emisijas.
Kā ieņēmumi no oglekļa cenas noteikšanas mehānisma atbalsta darbvietas ES?
Līdz 2030. gadam ieņēmumi no oglekļa cenas noteikšanas mehānisma varētu palīdzēt radīt vairāk nekā 1 miljonu jaunu darbvietu tādos sektoros kā tīrās rūpniecības nozares, energoefektivitāte un zaļais transports. Šo darbvietu radīšanu sekmēs ieņēmumu reciklēšana, pārkvalifikācijas shēmas un reģionālās investīcijas saskaņā ar ES ETS.
Kā oglekļa cenas noteikšana veicina veselīgāku vidi?
Oglekļa cenas noteikšana veicina tīrāku gaisu. Tā attur no fosilo degvielu izmantošanas, un tādējādi tiek mazāk emitēti kaitīgie piesārņotāji, piemēram, sēra oksīdi (SOx), slāpekļa oksīdi (NOx) un smalkās daļiņas (PM2,5).
Tā kā oglekļa cenas noteikšana samazina gaisa piesārņojumu, tā var palīdzēt samazināt arī astmas, elpceļu slimību, sirds un asinsvadu slimību un priekšlaicīgas nāves risku. Tīrāks gaiss nozīmē mazākas izmaksas par veselības aprūpi un uzlabo dzīves kvalitāti, it sevišķi pilsētu teritorijās.
Kādus ieguvumus ES ETS sniedz sabiedrībai?
Ieņēmumi no oglekļa emisijām sabiedrībā, ekonomikā un iedzīvotāju ikdienas dzīvē dod tiešu labumu. Kopš 2013. gada, kad tika sāktas izsoles, ES dalībvalstis ar ES ETS palīdzību guvušas ieņēmumus aptuveni 270 miljardu eiro apmērā. Šie līdzekļi ir tieši investēti atpakaļ tīrā sabiedriskajā transportā, energoefektīvos mājokļos un modernā infrastruktūrā, kas miljoniem cilvēku uzlabo ikdienas dzīvi.
Ar šiem ieņēmumiem ir atbalstīti tādi projekti kā jauni zaļie autobusi Ungārijā, plūdu riska pārvaldība Igaunijā un mobilitātes kuponu programma Itālijā. Pēc ETS pārskatīšanas lielāka ieņēmumu daļa tiks ieguldīta atkārtoti ES ETS aptvertajās rūpniecības nozarēs, lai palīdzētu paātrināt rūpniecības dekarbonizāciju.
Vai ES ir vienīgais reģions pasaulē, kurā tiek noteikta oglekļa cena?
Oglekļa cenas noteikšana ir pierādīta pieeja, ko izmanto arvien vairāk valstu visā pasaulē. Tā jau ir ieviesta tādās valstīs kā Ķīna, Dienvidkoreja, Jaunzēlande, Kanāda un vairākos ASV štatos. Jaunas sistēmas tiek izstrādātas Brazīlijā, Turcijā, Japānā un Indijā un vēl daudzās citās valstīs.
2016.–2026. gadā ieviesto oglekļa nodokļu un ETS skaits, kā arī aptverto globālo SEG emisiju īpatsvars ir vairāk nekā divkāršojies. Oglekļa cenas noteikšanas shēmas tagad aptver gandrīz 30 % globālo emisiju.
Šī lapa pēdējoreiz atjaunināta 24 septembris 2026