Eiropas neatkarības stiprināšana

Mūsu vērtību aizsardzība

Eiropa – tā ir vērtību savienība. Demokrātija, tiesiskums un pamattiesības ir ne vien mūsu identitātes kodols, bet arī būtiski ES darbības principi. Tāpēc arī šajā gadā viena no galvenajām prioritātēm ir bijusi šo pamatvērtību aizsardzība pret iekšēju eroziju un ārējiem apdraudējumiem.

Demokrātijas aizsardzība Eiropā

Pret Eiropas demokrātisko iekārtu arvien biežāk vēršas spēki, kas grib graut mūsu vēlēšanas, izplatīt dezinformāciju un šķelt mūsu sabiedrību. Tāpēc esam nākuši klajā Eiropas demokrātijas vairogu – pasākumu kopumu, kas

Lai uzlabotu mūsu spējas labāk atklāt apdraudējumus un reaģēt uz tiem, esam izveidojuši Eiropas Demokrātiskās noturības centru, kura mērķis ir vienuviet apkopot lietpratību no visām ES dalībvalstīm.

Komisija arīdzan atbalsta programmas, kas palīdz kopienās, jo īpaši lauku apvidos un mazpilsētās, uzlabot medijpratību visās paaudzēs un stiprina uzticēšanos demokrātiskām debatēm.

Eiropas iedzīvotāju aizsardzība tiešsaistē

Mēs dzīvojam būtisku tehnoloģisku pārmaiņu laikā – tās paver vienreizējas iespējas, bet rada arī milzīgas problēmas. Eiropas nostāja ir skaidra: noteikumi par mūsu digitālās telpas darbību ir jāpieņem demokrātiskai sabiedrībai, nevis tehnoloģiju uzņēmumiem.

Digitālo pakalpojumu akts un Digitālo tirgu akts ir divi spēcīgi instrumenti, kas ir Eiropas rīcībā, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti tās noteikumi un ka platformas darbojas atbildīgi un godīgi. Pagājušā gada laikā ES izskatīja vairākas lietas, tai skaitā par

• platformas “TikTok” atkarību izraisošo dizainu,
• minimālā vecuma prasību neizpildi platformā “Meta”,
• MI rīka “Grok” izmantošanu platformā “X” tādu materiālu radīšanā un izplatīšanā, kuros attēlota seksuāla vardarbība pret bērniem.

Mēs esam arī noteikuši naudas sodu tādām e-komercijas platformām kā “AliExpress” par nelikumīgu un nedrošu produktu tirdzniecību un “Temu” par to, ka nav pienācīgi novērtēts risks, ko rada nelikumīgi produkti. Esam arī vērsušies pret platformām “Apple”, “Meta” un “Google” par ļaunprātīgu tirgus varas izmantošanu.

ES ir panākusi progresu attiecībā uz bērnu un jauniešu aizsardzību tiešsaistē, lai viņi varētu droši izmantot digitālās savienojamības sniegtās priekšrocības. Tie, kuru prāts vēl nav nobriedis, bieži vien ir visvairāk pakļauti atkarību izraisošam platformu dizainam, kaitīgam saturam un spiedienam tiešsaistē. Bērni nav preces, un neviens uzņēmums nedrīkst gūt peļņu, izmantojot viņu neaizsargātību. Tāpēc Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena izveidoja īpašu ekspertu grupu jautājumos par bērnu drošību tiešsaistē, kura attiecībā uz bērnu auditoriju pēta ieguvumus, iespējas un kaitējumu, ko rada sociālo mediju algoritmi, un izstrādā ieteikumus, kā Komisija varētu pastiprināt aizsardzības pasākumus.

Šo darbu papildina vecuma verifikācijas lietotne, kura darbojas visā ES un kuras mērķis ir aizsargāt bērnus no kaitīga satura. Savukārt rīcības plāns cīņai pret kiberbulingu sekmēs profilaksi un informētību, kā arī paredz izveidot tiešsaistes drošības mehānismu, kas bērniem un jauniešiem sniegs iespēju viegli ziņot par kiberbulingu.

Eiropa parāda, ka tehnoloģiskajam progresam ir jāiet roku rokā ar demokrātiskām vērtībām un iedzīvotāju aizsardzību.

Aizsardzības savienības izveide

Eiropas drošības vide šobrīd ir kļuvusi bīstamāka nekā pirms vairākām paaudzēm. Lai saglabātu mieru, ir jāstiprina mūsu spēja atturēt agresiju. Kopš 2020. gada ES valstis savus aizsardzības izdevumus ir palielinājušas par gandrīz 80 %. Atbalsts šiem izdevumiem tiek nodrošināts ES līmenī, piesaistot mūsu Savienības vēsturē vislielāko līdzekļu apjomu aizsardzības vajadzībām.

^{Dati no 2026. gada janvārī un maijā veiktām Eirobarometra aptaujām}

Investīcijas aizsardzībā

Plāns “ReArm Europe / Gatavība 2030” paredz piesaistīt 800 miljardus eiro, kas tiks izmantoti, lai novērstu spēju nepietiekamību, kāpinātu rūpniecisko jaudu un paātrinātu investīcijas mūsu kolektīvajā drošībā. Aizsardzības gatavības ceļvedī 2030. gadam ir noteikti konkrēti atskaites punkti un termiņi.

Šo norišu centrā ir instruments SAFE, kas ES valstīm nodrošina aizdevumus 150 miljardus eiro apmērā investīcijām aizsardzībā.

Šīs investīcijas

Koordinēta pieeja spēju attīstīšanai

Ar investīcijām vien nepietiek – ir vajadzīgs plāns. Tāpēc šo investīciju atbalstam tiek piemērota koordinēta pieeja spēju attīstīšanai. Ceļvedī 2030. gadam tika ieviestas spēju koalīcijas, kas sekmēs dalībvalstu sadarbību ar mērķi apzināt kopīgas prasības, kopīgi attīstīt spējas un sagādāt tās plašākā mērogā.

Šis jaunais modelis jau tagad ietekmē šādus Eiropas aizsardzības pamatprojektus:

Tās ir stratēģiskās spējas, kuras attīstīt valstīm vienām pašām būtu pārāk dārgi, pārāk sarežģīti vai pārāk laikietilpīgi.

Spēcīgas rūpnieciskās bāzes veidošana

Lai varētu saražot mūsu bruņotajiem spēkiem vajadzīgo aprīkojumu tik ātri un tik lielā apjomā, cik nepieciešams, Eiropai ir jāstiprina sava rūpnieciskā bāze. Komisija izmantos jauno Eiropas Aizsardzības industrijas programmu (EDIP), lai mobilizētu 1,5 miljardus eiro, kas tiks izlietoti ražošanas jaudas palielināšanai, kopīgā iepirkuma stiprināšanai un kritisko atkarību mazināšanai.

Pateicoties ES Aizsardzības inovācijas birojam Kijivā, ES apvieno Ukrainas kaujaslaukā iegūto lietpratību ar Eiropas rūpniecisko jaudu, lai attīstītu nākamās paaudzes spējas.

Proaktīva pieeja Eiropas aizsardzībai

Nākotnes kaujaslaukā izšķiroša nozīme būs inovācijai. ES ar Eiropas Aizsardzības fonda un jaunā instrumenta AGILE starpniecību atbalsta Eiropas novatorus, lai viņu revolucionārās idejas tiktu pārvērstas reālās spējās.

Gatavība ir atkarīga arī no spējas parādīt, ka savus bruņotos spēkus varam ātri un plašā mērogā izvietot tur, kur nepieciešams. Jaunajā militārās mobilitātes paketē ir ietverti

Attiecības ar uzticamiem partneriem visā pasaulē

Būt neatkarīgam nenozīmē būt vienam. Tāpēc mēs padziļinām sadarbību aizsardzības un drošības jomā ar uzticamiem partneriem visā pasaulē. Instrumenta SAFE ietvaros pastiprinājām industriālo sadarbību ar Kanādu un noslēdzām aizsardzības partnerības ar Austrāliju, Ganu, Islandi un Indiju. Šīs partnerības paver jaunas iespējas sadarboties rūpniecības jomā un kopīgu drošības problēmu risināšanā.

Austrumu pierobežas reģionu stiprināšana

Eiropas austrumu pierobežas reģioni ir mainīgās drošības vides priekšpostenis. Komisija ir pieņēmusi jaunu stratēģiju pierobežas reģionu labklājības, noturības un drošības stiprināšanai, savukārt jaunais instruments “EastInvest” šiem reģioniem atvieglos piekļuvi finansējumam un konsultatīvajam atbalstam.

Droša Savienība

Lai garantētu Eiropas drošību, ar tradicionāliem aizsardzības līdzekļiem vien nepietiek. Vai tie būtu mērķtiecīgi kiberuzbrukumi loģistikas centriem, ārvalstu iejaukšanās demokrātijas procesos vai vardarbīgs ekstrēmisms – apdraudējumi, ar kuriem saskaramies, bieži tiek plānoti tā, lai nepārkāptu bruņotas agresijas slieksni.

Cīņa pret hibrīddraudiem

Viena no visstraujāk augošajām drošības problēmām Eiropā ir droni. Pēdējā gada laikā mūsu robežās ielidojušu dronu dēļ ES iedzīvotāji ir bijuši spiesti steigties uz patversmēm, kā arī ir nācies atcelt lidojumus. ES rīcība šī apdraudējuma novēršanai ietver šādus pasākumus:

Eiropā aktivizējas arī ļaunprātīga kiberdarbība: ik dienu notiek kiberuzbrukumi pamatpakalpojumiem, uzņēmumiem un valsts iestādēm. Lai risinātu šo problēmu, Komisija pārskatīja Kiberdrošības aktu. Ieviestās izmaiņas palīdzēs nodrošināt, ka Eiropas tirgū laistie produkti ir izstrādāti atbilstoši kiberdrošības standartiem un novērsīs neaizsargātību kritiski svarīgās IKT piegādes ķēdēs.

Ar ES Kiberdrošības un mākslīgā intelekta rīcības plānu mēs novēršam riskus, ko kiberdrošībai rada revolucionāri MI modeļi.

Terorisma un radikalizācijas apkarošana

Turpina attīstīties arī terorisma un vardarbīga ekstrēmisma draudi. Teroristu grupas arvien vairāk izmanto digitālās tehnoloģijas, sociālos medijus, mākslīgo intelektu un kriptovalūtas, lai vervētu sekotājus, finansētu un organizētu savas darbības. Ar “ProtectEU” programmu terorisma novēršanai un apkarošanai Eiropa stiprina sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm, uzlabojot izlūkdatu kopīgošanu, apkarojot teroristu finansēšanu un izstrādājot jaunus rīkus radikalizācijas identificēšanai un novēršanai, pirms tā noved pie vardarbības.

Cīņa pret organizēto noziedzību

Noziedzīgie tīkli, kas iesaistīti narkotiku tirdzniecībā, šaujamieroču kontrabandā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un kibernoziegumos, darbojas pāri robežām un darbības izvēršanai arvien vairāk izmanto digitālās tehnoloģijas. Komisija ir pastiprinājusi savu reakciju vairākās jomās, piemēram:

Sadarbība dabas katastrofu pārvarēšanā

Arī šovasar Eiropu skāra postoši savvaļas ugunsgrēki, liels sausums un nepieredzēti plūdi. Savvaļas ugunsgrēku sezona nesa ārkārtīgi smagus postījumus. Līdz augusta vidum izdegusī platība vairāk nekā divkārt pārsniedza vidējo rādītāju, kāds parasti novērojams šajā gadalaikā. 

Pirms vasaras visvairāk apdraudētajās valstīs tika izvietoti simtiem ugunsdzēsēju un desmitiem ugunsdzēsības līdzekļu. Kopš tā laika ES civilās aizsardzības mehānisms (UCPM) ir aktivizēts 11 reizes un pēc palīdzības ir vērsušās deviņas valstis, arī Beļģija un Nīderlande, kuras savvaļas ugunsgrēku dēļ to darīja pirmoreiz.

Drošas ārējās robežas

Stiprai drošībai ir vajadzīgas drošas ārējās robežas. Eiropa veido līdzsvarotu migrācijas un patvēruma sistēmu, kura cilvēcību apvieno ar atbildību un solidaritāti – ar drošību. Tā vienlaikus ir gan taisnīga, gan stingra. ES arī veido efektīvāku robežu pārvaldību.

2026. gada jūnijā stājās spēkā Migrācijas un patvēruma pakta noteikumi – līdz ar to Eiropai tagad ir vienots satvars, kas nodrošinās, ka migrācijas pārvaldība ir taisnīga, sakārtota un balstīta uz solidaritāti starp ES valstīm.

2026. gada jūlijā Komisija arī ierosināja jaunu sankciju režīmu, lai cīnītos pret migrantu kontrabandas draudiem un citām nelikumīgām darbībām, kuras veiktas ārpus Savienības.

Šovasar, kad tūkstošiem nelikumīgu migrantu no Marokas mēģināja iekļūt Seūtā, Komisija jau pirmajā dienā piedāvāja Spānijai finansiālu un operatīvu atbalstu. Lai gan situācija uz vietas joprojām ir sarežģīta, ir novērsti jauni nelikumīgi robežšķērsošanas mēģinājumi. Noziedznieku tīklu izplatītās dezinformācijas apturēšanā izšķiroša nozīme bija mūsu darbam ar platformām “Meta”, “TikTok” un neatkarīgiem faktu pārbaudītājiem. Esam arī pastiprinājuši cīņu pret migrantu kontrabandu.

2026. gada aprīlī sāka darboties jaunā ieceļošanas/izceļošanas sistēma, kas nodrošina uzticamāku informāciju par ārpussavienības valstu pilsoņiem, kuri šķērso Eiropas ārējās robežas, un pastiprina drošības pārbaudes. Pirmā ES vīzu politikas stratēģija pastiprinās drošības pārbaudes personām, kuras vēlas ierasties ES, vienlaikus palīdzot piesaistīt talantus, kas ir vajadzīgi Eiropas izaugsmei.

Savienība ikvienam

Daudzām Eiropas mājsaimniecībām pēdējie gadi ir bijuši grūti. Augstā inflācija, pieaugošās mājokļu izmaksas un spiediens uz ģimenes budžetu ir ietekmējis sabiedrību visā Savienībā. Šo problēmu risināšana ir ne tikai sociālā taisnīguma jautājums, bet arī būtisks Eiropas konkurētspējas faktors.

Pievēršanās pieaugošajai dzīves dārdzībai

Eiropas Savienībā katrs piektais iedzīvotājs joprojām ir pakļauts nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Pirmā ES Nabadzības novēršanas stratēģija ietver ilgtermiņa ceļvedi nabadzības izskaušanai līdz 2050. gadam, savukārt Eiropas Garantija bērniem gādā, lai ikvienam bērnam neatkarīgi no izcelsmes vai dzīves apstākļiem būtu pieejami pakalpojumi un atbalsts, kas vajadzīgs, lai attīstītos.

Pieejamu cenu problēma nekur nav tik akūta kā mājokļu jomā. Drošs mājoklis par pieņemamu cenu ir pamats, uz kura cilvēks var veidot savu dzīvi. Tāpēc cenas ziņā pieejami mājokļi ir viena no ES prioritātēm. Lai risinātu mājokļu dārdzības problēmu, Komisija

Mājsaimniecības joprojām izjūt sekas, ko radījusi enerģētikas krīze, kas sākusies ārpus mūsu robežām. Ar Iedzīvotāju enerģētikas paketi ES stiprina neaizsargāto patērētāju aizsardzību, palīdzot novērst elektroenerģijas padeves pārtraukumus, uzlabojot pārredzamību un nodrošinot mājsaimniecībām lielāku kontroli pār enerģijas izvēli un rēķiniem.

Patērētāju aizsardzība

Lai gan Eiropā patērētāju aizsardzības līmenis ir viens no augstākajiem pasaulē, digitālo pakalpojumu uzplaukums un e-komercijas straujā izaugsme rada jaunas problēmas. Ar Patērētāju tiesību aizsardzības programmu 2030. gadam Eiropa stiprina patērētāju aizsardzību, arī tiešsaistē, īpašu uzmanību pievēršot bērniem un neaizsargātiem patērētājiem. Cita starpā tā

Jauni muitas noteikumi, piemēram, 3 eiro nodoklis par pakām, kuru izcelsme ir ārpus ES un vērtība ir mazāka par 150 eiro, palīdz radīt vienlīdzīgākus konkurences apstākļus starp tiešsaistes platformām un tradicionālajiem mazumtirgotājiem un nodrošina, ka Eiropā pārdotie ražojumi atbilst standartiem, ko sagaida patērētāji.

Vienkāršāka ceļošana ar vilcienu

Ceļošana ar vilcienu pāri robežām joprojām var būt nepamatoti sarežģīta. Braucienam, kurā iesaistīti vairāki dzelzceļa uzņēmumi, nereti dažādās sistēmās ir jāiegādājas vairākas biļetes, bet, nokavējot pārsēšanos, aizsardzība ir ierobežota. Komisijas jaunā iniciatīva “Viens ceļojums, viena biļete”

Iekļaujošāka Savienība

Ikvienam Eiropas Savienībā vajadzētu būt iespējai justies droši, dzīvot cieņpilni un tikt respektētam. Mēs veidojam Savienību, kurā valda līdztiesība. Līdztiesība nozīmē ne tikai tiesību aizsardzību, bet arī tādas sabiedrības veidošanu, kuras dzīvē ikviens var pilnvērtīgi piedalīties un justies tai piederīgs. Pēdējā gada laikā Komisija ir nākusi klajā ar vairākām jaunām stratēģijām.

Šajā lapā ir uzskaitīti tikai daži pagājušajā gadā gūtie sasniegumi. 
Lai uzzinātu vairāk, lejupielādējiet brošūru (PDF).