Pēdējā gada laikā Eiropa ir apliecinājusi savu spēku pasaulē, kas kļūst aizvien nestabilāka. Drošības apdraudējumi turpina pieaugt, ekonomiskā atkarība tiek izmantota par ieroci, un konflikti ārpus mūsu robežām ietekmē arī mūsu dzīvi. Tomēr Eiropa turpināja virzīties uz priekšu,
- parakstot jaunus nozīmīgus tirdzniecības nolīgumus, kas aptver trīs kontinentus,
- turpinot sniegt nelokāmu atbalstu Ukrainai,
- veidojot jaunas partnerības Eiropas interešu un vērtību virzībai,
- saglabājot vadošo lomu pasaulē klimatrīcības, globālās veselības un citos jautājumos.
Eiropa ir parādījusi, ka ir iespējams cits ceļš, kas spēku apvieno ar partnerību un neatkarību – ar atvērtību.
Spēks dažādībā – Eiropas tirdzniecības programma
Eiropas labklājība ir atkarīga no starptautiskās tirdzniecības. Tāpēc ES iepriekšējā gada laikā paplašināja savu sadarbības rādiusu ar mērķi dažādot partnerības, stiprināt piegādes ķēdes un samazināt ekonomisko atkarību. Eiropa arī nostiprināja savu pozīciju kā uzticams ilgtermiņa partneris, piedāvājot noturību un paredzamību nenoteiktos laikos.
Valstis, kas noslēdza tirdzniecības nolīgumus ar ES
ES jau ir noslēgusi 45 tirdzniecības nolīgumus, kas aptver 81 valsti. Pateicoties šiem nolīgumiem, 712 000 Eiropas uzņēmumu, kuri eksportē produkciju ārpus ES robežām, muitas nodokļos ik gadu ietaupa aptuveni 25 miljardus eiro.
Sadarbība ar plašākām reģionālām grupām, piemēram, Klusā okeāna valstu partnerību, arī palielina Eiropas ietekmi dažos no pasaules visstraujāk augošajiem tirgiem.
ES un ASV tirdzniecības attiecības
Transatlantiskās tirdzniecības attiecības joprojām ir visnozīmīgākās tirdzniecības attiecības pasaulē. Katru dienu pāri Atlantijas okeānam virzās ES un ASV preču un pakalpojumu tirdzniecības plūsma 4,9 miljardu eiro vērtībā. Eiropa turpina darbu, lai nodrošinātu stabilas attiecības, kas aizsargā Eiropas uzņēmumu un darba ņēmēju intereses. Tā arī cieši sadarbojas ar ASV un citiem partneriem “Pax Silica” iniciatīvas ietvaros, lai izveidotu ciešāku koordināciju kritisku MI piegādes ķēžu, pusvadītāju un progresīvo tehnoloģiju jomā.
Mūsu ekonomiskās drošības stiprināšana
Tirdzniecību, investīcijas un piekļuvi kritiskiem resursiem arvien biežāk izmanto par ģeopolitiskiem instrumentiem. Eiropa uz šādu pieeju ir reaģējusi, izveidojot visaptverošu rīkkopu negodīgas tirdzniecības prakses, naidīgu ieguldījumu, ekonomiskās piespiešanas, tirgus izkropļojumu un globālo jaudas pārpalikumu novēršanai. Komisija 2025. gada decembrī pieņēma paziņojumu par Eiropas ekonomiskās drošības stiprināšanu. Tajā ES apliecina, ka ir gatava izmantot šos instrumentus, ja tiks apdraudēta tās rūpniecība, darbaspēks un ekonomiskā drošība.
Teksta versija
Kritiskās izejvielas un “RESourceEU” rīcības plāns
Droša un uzticama piekļuve mūsu ekonomikai nepieciešamajām izejvielām
- Par kritiski svarīgām izejvielām atzīti 34 materiāli, piemēram, gallijs, germānijs, mangāns un dabiskais grafīts.
- 47 stratēģiski projekti ES robežās un 13 projekti ārpus ES saņems mērķorientētu atbalstu saskaņā ar Kritiski svarīgo izejvielu aktu.
- Nolīgumi ar trešām valstīm par drošāku piekļuvi izejvielām, tai skaitā pirmā tīras tirdzniecības un investīciju partnerība ar Dienvidāfriku un tirdzniecības nolīgums ar Austrāliju.
- Tagad “RESourceEU” rīcības plāns līdz 2029. gadam par 50 % samazinās atkarību no baterijām, retzemju metāliem, kā arī aizsardzības nozarei nepieciešamajām izejvielām.
- Gada laikā stratēģisku projektu atbalstam piesaistīti 3 miljardi eiro.
- Kritiski svarīgo izejvielu centra izveide ar mērķi veicināt vērtības ķēžu diversifikāciju un noturību.
Valstis, kas parakstīja digitālus nolīgumus ar ES
Tā kā vairāk nekā 60 % no globālā IKP ir saistīti ar darījumiem tiešsaistē, Eiropa paplašina digitālās tirdzniecības partnerības. Februārī stājās spēkā ES digitālās tirdzniecības nolīgums ar Singapūru, savukārt jūnijā tika parakstīts līdzīgs nolīgums ar Korejas Republiku, un martā sākās sarunas ar Kanādu. Ar Brazīliju ir panākta atsevišķa vienošanās par drošu datu plūsmu nodrošināšanu.
Spēcīga un brīva Ukraina
Krievijas karš Ukrainā ilgst jau piecus gadus, un Ukraina ne tikai turpina pretoties, bet arī cenšas radīt apstākļus miera sarunām no spēka pozīcijām. Par to pirmkārt un galvenokārt jāpateicas Ukrainas tautas drosmei un uzņēmībai. Tomēr nozīme ir arī nelokāmajam atbalstam, ko Ukrainai sniedz Eiropa, kas ir tās lielākā līdzekļu devēja.
ES militārais atbalsts
ES ir lielākā Ukrainas militārā atbalstītāja, kas šīs valsts militāro un aizsardzības spēju stiprināšanai līdz šim ir mobilizējusi 89,7 miljardus eiro. ES militārās palīdzības misijā ir apmācīti gandrīz 97 000 Ukrainas bruņoto spēku karavīru. Īstenojot Eiropas Aizsardzības industrijas programmu, Eiropa atbalsta Ukrainas aizsardzības industriālo bāzi un palīdz to integrēt Eiropas sistēmā.
2026. gada jūlijā ES parakstīja jaunu aizsardzības industriālo partnerību, kas ir būtisks solis uz priekšu mūsu aizsardzības nozaru integrācijā. Tā izveidoja arī ES un Ukrainas dronu kursu, kura mērķis ir padziļināt sadarbību dronu un pretdronu tehnoloģiju jomā.
Sankcijas
Līdz šim ES ir apstiprinājusi 21 sankciju paketi pret Krieviju un tās atbalstītājiem. Šīs sankcijas pakļauj spiedienam Krievijas ekonomiku un ierobežo tās spēju karot.
Teksta versija
21 sankciju pakete
Stiprāks ekonomiskais spiediens uz Krieviju
- Ēnu flote – Krievijas ēnu flotes sarakstā ir iekļauti vairāk nekā 600 kuģu, kuriem aizliegts ienākt ostās un sniegt pakalpojumus.
- Krievijas aktīvi – imobilizēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi 210 miljardu eiro vērtībā.
- Sankciju saraksti – bloķēti vairāk nekā 2900 personu un vienību aktīvi. Attiecīgām personām ir noteikts arī ceļošanas aizliegums.
- Ieņēmumi no naftas – aizliegts importēt pa jūru transportētu jēlnaftu, un naftas cenai ir noteikti griesti, lai samazinātu Krievijas ienākumus no enerģijas eksporta. Cenu griestu pārskatīšana ir apturēta līdz 2027. gada jūlijam.
- Gāzes imports – no 2027. gada janvāra aizliegts importēt Krievijas sašķidrināto dabasgāzi un no 2027. gada rudens – cauruļvadu gāzi.
- Finanses, tirdzniecība un propaganda – darbības aizliegums vairāk nekā 100 Krievijas bankām, vairāk nekā 20 Krievijas propagandas kanāliem un tirdzniecības aizliegums attiecībā uz dažādām divējāda lietojuma precēm un kritiskām tehnoloģijām.
Apiešana
Uzsvars uz sankciju apiešanas novēršanu
Taisnīguma nodrošināšana Ukrainai un aizsardzība cilvēkiem, kuri bēg no kara
ES pievienojās Īpašajam tribunālam agresijas noziegumam pret Ukrainu, kas varēs saukt pie atbildības politiskos un militāros līderus, kuri ir atbildīgi par agresijas noziegumu pret Ukrainu. 2026. gada maijā Komisija kā viena no dibinātājām ratificēja konvenciju, ar ko izveido Starptautisko Prasību komisiju Ukrainai, kura izvērtēs un noteiks kompensāciju kara upuriem.
Mums jānodrošina, ka ikviens Ukrainas bērns, kas piespiedu kārtā pārvests uz Krieviju, atgriežas savā ģimenē. ES ir pievienojusies Starptautiskajai koalīcijai Ukrainas bērnu atgriešanai, un 2026. gada maijā Komisija kopā ar Ukrainu un Kanādu rīkoja augsta līmeņa sanāksmi, lai šo jautājumu izvirzītu pasaules darba kārtības priekšplānā.
ES dalībvalstis ir vienojušās līdz 2028. gada 4. martam pagarināt pagaidu aizsardzību cilvēkiem, kas bēg no kara.
Atbalsts Ukrainas enerģētiskajai drošībai
Kopš sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums, Ukrainas enerģētiskajai drošībai jau ir sniegts atbalsts vairāk nekā 4 miljardu eiro apmērā. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 2026. gada 24. februārī paziņoja par papildu 920 miljonu eiro paketi, kas 2026./2027. gada ziemā nodrošinās tik ļoti vajadzīgo atbalstu enerģijas ražošanai, tīkla noturībai, energoefektivitātei un siltumapgādei.
- Remonts
Elektrostaciju atjaunošana un papildu aprīkojuma piegādes sedz 15 % no Ukrainas vajadzībām.
- Atjaunošana
ES elektroenerģijas eksporta palielināšana sedz 12 % no Ukrainas vajadzībām.
- Jauns sākums
Decentralizētas elektroenerģijas ražošanas veicināšana, piegādājot saules enerģijas paneļus slimnīcām u. c.
Paplašināšanās – mūsu Savienības turpmāka attīstība
Pasaulei kļūstot bīstamākai un sadrumstalotākai, Eiropas drošība ir atkarīga no tā, cik liela stabilitāte pastāv tās kaimiņvalstīs. Tas sākas ar mūsu paplašināšanās politiku. Paplašināšanās vienmēr būs uz nopelniem balstīts process, un mēs esam apņēmušies sniegt kandidātvalstīm pilnīgu atbalstu ceļā uz dalību mūsu Savienībā.
Stabilitāte plašākā kaimiņreģionā un atbalsts mieram Tuvajos Austrumos
No Ziemeļāfrikas līdz Dienvidkaukāzam Eiropa stiprina partnerības, lai nodrošinātu stabilitāti un pavērtu jaunas ekonomiskās iespējas.
Partnerības Eiropas interešu un vērtību virzībai
Eiropa strādā pie tā, lai pasaules ekonomikā panāktu neatkarību, kuras pamatā ir partnerība, nevis izolācija. Tā veido noturīgas attiecības, balstoties uz savstarpējām interesēm, tiecoties uz kopīgu labklājību un respektējot suverenitāti.
Šajā lapā ir uzskaitīti tikai daži pagājušajā gadā gūtie sasniegumi.
Lai uzzinātu vairāk, lejupielādējiet brošūru (PDF).
Šī lapa pēdējoreiz atjaunināta 11 septembris 2026