Konkurētspējīga ekonomika ir būtiska Eiropas labklājībai, jo tā rada turību, kvalitatīvas darbvietas, finansē sabiedriskos pakalpojumus un atbalsta mūsu sociālo modeli un neatkarību.
Eiropa ir pasaules līdere progresīvās ražošanas un tīro tehnoloģiju jomā. Tajā atrodas pasaules līmeņa universitātes un pētniecības institūti, un tās tirdzniecības partnerību tīkls ir lielāks nekā jebkurai citai pasaulē ietekmīgai ekonomikai. Tomēr sadrumstaloti tirgi, augstas enerģijas izmaksas, prasmju trūkums un regulējuma sarežģītība ierobežo Eiropas izaugsmi.
Mēs koncentrējamies uz šo problēmu risināšanu ar šādām metodēm:
- vienotā tirgus izveides pabeigšana,
- stratēģisko nozaru stiprināšana,
- enerģijas izmaksu samazināšana ar pašmāju tīru enerģiju,
- konkurētspējas saskaņošana ar Eiropas sociālo modeli.
Spēcīgāks vienotais tirgus iedzīvotājiem un uzņēmumiem
Vienotais tirgus, kurā ir 450 miljoni patērētāju, ir Eiropas izaugsmes un konkurētspējas dzinējspēks. Tirgū atlikušo šķēršļu likvidēšana līdz ar vienotā tirgus izveides pabeigšanu ir ļoti svarīgs nosacījums Eiropas neatkarībai un viena no mūsu lielākajām prioritātēm.
Vienkāršoti noteikumi
Atsakoties no nevajadzīgas birokrātijas, vienotajā tirgū būs vieglāk darboties. Mēs esam nākuši klajā ar 12 vienkāršošanas paketēm un dažnedažādiem vienkāršošanas pasākumiem vairākās nozarēs, sākot ar autobūvi un beidzot ar ķīmisko rūpniecību.
Mēs sadarbojamies ar Parlamentu un Padomi, turpinot īstenot vienkāršošanas programmu, lai uzņēmumiem būtu vairāk resursu inovācijai, darbības izvēršanai un kvalitatīvu darbvietu radīšanai.
Paredzams, ka ierosinātie vienkāršošanas pasākumi Eiropas uzņēmumiem ļaus samazināt administratīvās izmaksas vismaz par 17 miljardiem eiro.
Mūsu mērķis ir samazināt administratīvo slogu vismaz par 25 % visiem uzņēmumiem un vismaz par 35 % maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Ātrākais ceļš uz spēcīgāku konkurētspēju un patiesu Eiropas neatkarību ir pārvarēt vienotā tirgus sadrumstalotību. Mēs esam
nākuši klajā ar lielāko daļu iniciatīvu, kuras pieteicām Konkurētspējas kompasā, un tagad uzmanība tiek veltīta to īstenošanai;
ar Parlamentu un Padomi vienojušies par ceļvedi “Viena Eiropa, viens tirgus”, kura mērķis ir līdz 2027. gada beigām virzīt uz priekšu galvenās reformas, un jau ir panākts straujš progress.
EU Inc. uzņēmums: vienots Eiropas uzņēmumu regulējums
Eiropas uzņēmēji un inovatīvie uzņēmumi ir pirmie, kas cieš no regulējuma sadrumstalotības. Viņi nevis darbojas vienā tirgū, bet meklē ceļu starp 27 tiesību sistēmām un vairāk nekā 60 uzņēmējdarbības formām. Mēs esam nākuši klajā ar iniciatīvu EU Inc., lai mūsu uzņēmumi varētu gūt labumu no patiesa vienotā tirgus.
Teksta versija
EU Inc. – jauns, saskaņots uzņēmumu tiesiskais režīms
- Ātri un lēti — reģistrācija 48 stundās. Maksimālās izmaksas 100 €.
- Vienkārši — procedūras pilnībā digitālas. Vienreizēja informācijas iesniegšana. Centrālais ES uzņēmumu informācijas reģistrs.
- Zems risks — esam vienkāršojuši un digitalizējuši maksātnespējas procedūru jaunuzņēmumiem.
- Pievilcīgs investoriem — vienkārša daļu nodošana un piekļuve biržai.
- Pievilcīgs darba ņēmējiem — darbiniekiem ir pieejamākas iespējas iegādāties darbinieku akcijas.
- Stingra aizsardzība — netiek vājināti darba ņēmēju aizsardzības noteikumi.
Inovatīva Savienība nākotnes rūpniecības avangardā
Eiropai tagad ir dziļas tehnoloģiskās un industriālās pārveides laiks. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par MI un kvantu tehnoloģijām vai tīrām tehnoloģijām un biotehnoloģiju, pasaulē ir sākusies sacensība, kas veidos nozares, no kurām būs atkarīga turpmākā labklājība un varas pozīcijas. Eiropas spēja rīkoties neatkarīgi un saglabāt konkurētspēju ir atkarīga no tā, vai izdosies šīs tehnoloģijas Eiropā ne tikai ieviest, bet arī tepat uz vietas projektēt, izstrādāt un ražot.
Eiropā darbojas pasaules vadošie rūpniecības un tehnoloģiju uzņēmumi, mums ir progresīva pētniecība, dinamiska jaunuzņēmumu vide un augsti kvalificēts darbaspēks. Mums jārīkojas šādi:
šie aktīvi ir pilnvērtīgāk jāizmanto, lai palīdzētu jauniem uzņēmumiem dzimt, paplašināties un iegūt līderpozīcijas pasaulē;
jāpalielina pieprasījums pēc Eiropas tehnoloģijām un tīriem produktiem, lai piesaistītu investīcijas.
Industriālās attīstības paātrināšanas akts
2026. gada martā mēs nācām klajā ar Industriālās attīstības paātrināšanas aktu, kura mērķi ir šādi
Akta mērķis ir ražošanas īpatsvaru ES iekšzemes kopproduktā (IKP) palielināt no 14,3 % 2024. gadā līdz 20 % 2035. gadā.
Lielāks pieprasījums pēc tīriem un inovatīviem Eiropas produktiem nodrošinās uzņēmumiem noteiktību, kas tos motivēs investēt un paplašināties Eiropā.
Atbalsts tradicionālajām rūpniecības nozarēm un palīdzība tām dekarbonizēties
Tādas nozares kā enerģētika, ķīmiskā rūpniecība un tērauda rūpniecība saskaras ar augošu spiedienu, ko rada augstās enerģijas izmaksas, pieaugošā globālā konkurence un tirgus izkropļojumi, kurus izraisa milzīgas ārvalstu subsīdijas.
Lai veidotu Eiropu par kontinentu, kurš ne tikai izceļas ar inovācijām, bet kurā arī notiek ražošana un attīstība, esam rīkojušies šādi:
Mākslīgais intelekts (MI) un digitālās tehnoloģijas
Eiropas panākumi nākotnē ir atkarīgi no tehnoloģiskās līderības digitālo tehnoloģiju un MI jomā, ko atbalsta dinamiska rūpniecība. Nākamā inovācijas viļņa noteicošais faktors būs tas, kā digitālās spējas tiek izmantotas reālajā pasaulē. Lai radītu vērtību, tādas tehnoloģijas kā MI ir jāsavieno ar fiziskajām sistēmām, kuras ar tām paredzēts uzlabot.
ar MIpielietošanasstratēģiju palīdzam Eiropas rūpniecībai ieviest MI galvenajās nozarēs, sākot no veselības aprūpes līdz progresīvai ražošanai un zālēm;
veidojam infrastruktūru, kas vajadzīga, lai konkurētu pasaules mērogā: jau ir izveidotas 19 MIrūpnīcas, un 2026. gada jūlijā tika izsludināts uzaicinājums izveidot Eiropas pirmās MIgigarūpnīcas, lai paplašinātu datošanas jaudu, kas vajadzīga progresīvu MI modeļu apmācībai un plaša mēroga inovācijas veicināšanai;
ar ierosināto MākoņdatošanasunMIattīstībasaktu mēs stiprināsim Eiropas suverenitāti un konkurētspēju mākoņdatošanas un MI ekosistēmu jomā.
Lai iegūtu vadošās tehnoloģiskās pozīcijas, ir vajadzīga arī stabila piekļuve kritiskiem resursiem. Šajā nolūkā mēs
Teksta versija
Eiropas tehnoloģiskās suverenitātes pakete
Tehnoloģiskās suverenitātes pakete stiprinās Eiropas konkurētspēju, stratēģisko autonomiju un ģeoekonomiskās pozīcijas.
Ko tas nozīmē
- Palielināt pašmāju rūpniecības jaudu un autonomiju visā piegādes ķēdē.
- Paplašināt izvēles iespējas galalietotājiem.
- Gādāt par digitālo tehnoloģiju drošu piegādi.
- Izstrādāt kritiskās tehnoloģijas, pilnveidot infrastruktūru, pakalpojumus un datus, kā arī kontrolēt tos un izvērst plašākā mērogā.
- Noteikt standartus galvenajām stratēģiskajām tehnoloģijām.
Šajā paketē ietilpst:
- Mikroshēmu akts 2.0,
- Mākoņdatošanas un MI attīstības akts,
- ES Atvērtā pirmkoda stratēģija,
- Stratēģiskais enerģētikas nozares digitalizācijas un MI izmantojuma ceļvedis.
Enerģētiskās neatkarības nodrošināšana
Tā kā Eiropa jau otro reizi šajā desmitgadē ir saskārusies ar globālu enerģētikas satricinājumu, nepieciešamība pēc lielākas enerģētiskās neatkarības nekad nav bijusi skaidrāka.
Konflikta saasināšanās Tuvajos Austrumos un Hormuza šauruma slēgšana izraisīja strauju naftas un gāzes cenu pieaugumu pasaulē, radot Eiropai gandrīz 50 miljardu EUR papildu enerģijas izmaksas un parādot, kā ģeopolitiskā nestabilitāte ārpus mūsu robežām var strauji radīt ekonomisku spiedienu mūsu ģimenēm un uzņēmumiem.
Pēdējos gados ES ir daudz darījusi, lai paātrinātu pāreju uz tīru enerģiju, samazinātu emisijas un pakļautību svārstīgiem enerģijas tirgiem. Pateicoties šiem centieniem, Eiropa šai krīzei bija sagatavota labāk nekā iepriekš.
“AccelerateEU”
2026. gada aprīlī mēs nācām klajā ar AccelerateEU — pasākumu kopumu, kura mērķi ir šādi:
Paketē ir paredzēts gan īstermiņa atbalsts neaizsargātiem iedzīvotājiem un energoietilpīgām nozarēm, gan strukturāli pasākumi, kuru mērķis ir samazināt atkarību no svārstīgiem fosilā kurināmā tirgiem.
Atjaunīgo energoresursu īpatsvars Eiropas elektroenerģijas struktūrā ir palielinājies no 36 % 2021. gadā līdz 47 % 2025. gadā. Tiek lēsts, ka straujais saules enerģijas pieaugums vien Hormuza šauruma krīzes laikā mums katru dienu ietaupīja aptuveni 110 miljonus eiro, jo nevajadzēja importēt attiecīgo gāzes daudzumu.
Mums ir arī jāpaātrina elektrifikācija, lai transports, siltumapgāde un rūpnieciskie procesi balstītos uz tīru, Eiropā iegūtu elektroenerģiju, nevis importētu fosilo degvielu vai kurināmo. 2026. gada jūlijā mēs nācām klajā Elektrifikācijas rīcības plānu, kā padarīt Eiropu par pirmo kontinentu, kas primāri izmanto elektroenerģiju.
ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS)
Pārejai un citiem enerģijas avotiem ir vajadzīgi arī pareizi tirgus stimuli. Tāpēc esam sākuši pārskatīt ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu.
Teksta versija
ES ETS un siltumnīcefekta gāzu emisijas
Kopš ETS ieviešanas 2005. gadā
- aptvertajās nozarēs siltumnīcefekta gāzu emisijas ir samazinājušās par 50 %,
- sistēma ir radījusi vairāk nekā 280 miljardus EUR, kas tālāk ieguldīti inovācijā, modernizācijā un rūpniecības dekarbonizācijā.
ES ekonomika turpina augt
Eiropas līmenī šie ieņēmumi tiek ieguldīti tālāk – tīro tehnoloģiju inovācijā un industriālajā pārveidē.
Dalībvalstīm turpmāk 50 % no savas valsts ETS ieņēmumiem būs jāizmanto ETS nozaru dekarbonizācijai. Tas palīdzēs nodrošināt, ka no Eiropas rūpniecības gūtie ieņēmumi tiek investēti tālāk, lai palīdzētu Eiropas uzņēmumiem veidot nākotnes tīro rūpniecību.
Lauksaimniecība
Eiropas lauksaimniekiem ir nenovērtējama nozīme mūsu pārticības un neatkarības veidošanā. Viņi nodrošina drošas un kvalitatīvas pārtikas piegādi, atbalsta miljoniem darbvietu visā agropārtikas nozarē, uz saviem pleciem tur lauku kopienas un palīdz saglabāt ainavas, kas ir daļa no Eiropas identitātes.
Tā kā lauksaimnieki saskaras ar aizvien lielāku spiedienu — gan ar pieaugošām resursu izmaksām un globālo konkurenci, gan ar klimata pārmaiņu un ģeopolitisko problēmu pieaugošo ietekmi, mēs viņus atbalstām šādos veidos:
publicējām Stratēģiju par paaudžu nomaiņu lauksaimniecībā, kuras mērķis ir līdz 2040. gadam panākt, lai gados jaunu lauksaimnieku un jaunpienācēju skaits divkāršotos;
vēl vairāk vienkāršojām kopējo lauksaimniecības politiku, samazinot administratīvo slogu un uzlabojot atbalsta pieejamību;
stiprinājām lauksaimnieku pozīcijas pārtikas piegādes ķēdē ar jauniem noteikumiem, kas palīdz nodrošināt, ka lauksaimnieki saņem taisnīgāku daļu no viņu radītās vērtības;
nācām klajā ar Mēslošanas līdzekļu rīcības plānu, kura mērķis ir nodrošināt mēslošanas līdzekļu pieejamību par pieņemamu cenu, stiprināt vietējo ražošanu, palielināt ekonomisko drošību un veicināt neatkarību; mēs arī piešķīrām 540 miljonus eiro (kurus dalībvalstis varētu papildināt līdz 1,5 miljardiem eiro), lai sniegtu finansiālu atbalstu lauksaimniekiem, kas iegādājas mēslošanas līdzekļus;
mēs pieņēmām lopkopības stratēģiju, kuras mērķis ir stiprināt nodrošinātību ar pārtiku, atbalstīt lauku kopienas un veicināt noturīgāku lauksaimniecības sistēmu;
tāpat arī izstrādājām proteīna plānu, lai plašāk izvērstu Eiropas Savienībā audzētu olbaltumvielu ražošanu un izmantošanu.
Iespējas cilvēkiem un mūsu sociālā modeļa stiprināšana
Konkurētspēja ir mūsu iedzīvotāju labklājības pamats un palīdz saglabāt mūsu sociālo modeli. Mūsu konkurētspējas dzinējspēks sakņojas Eiropas unikālajā sociālajā modelī un tradicionāli spēcīgajā sociālajā dialogā starp darba ņēmējiem un darba devējiem. Tas arī palīdz cilvēkiem attīstīt prasmes, kas vajadzīgas, lai varētu gūt panākumus pasaules ekonomikā, kurā valda aizvien izteiktāka konkurence.
Tomēr ģeopolitiskās spriedzes un tehnoloģisko pārmaiņu apstākļos daudzi eiropieši raizējas par nākotni un MI ietekmi, jo uzņēmumi tiek pārstrukturēti un nozares saskaras ar intensīvu globālo konkurenci. Pašreizējos apstākļos, kad notiek dziļas un straujas pārmaiņas, Eiropai ir jāturpina virzīties uz priekšu, vienlaikus nodrošinot, ka neviens netiek atstāts novārtā.
Prasmju savienība
No prasmēm lielā mērā ir atkarīga gan mūsu konkurētspēja, gan cilvēku drošības sajūta. Prasmju savienības mērķis ir nodrošināt Eiropas iedzīvotājiem spējas, kas vajadzīgas, lai gūtu panākumus mainīgajā ekonomikā.
- Vairāk nekā10.00miljoni cilvēkukopš 2020. gada ir guvuši labumu no prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iniciatīvām
- 3.90miljoni cilvēku2025. gadā vien guva labumu no šīm iniciatīvām
Ar Prasmju garantiju mēs palīdzēsim darba ņēmējiem nozarēs, kas piedzīvo tālejošas pārmaiņas, pāriet uz augošām un stratēģiskām nozarēm, kurās ir darbaspēka trūkums. Tas nozīmē, ka jāveic šādas darbības:
vairāk jāinvestē prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā,
jāpalīdz uzņēmumiem pielāgot darbvietas, kad tie ievieš MI.
Mēs arī gādājam par to, lai Eiropa varētu pilnvērtīgāk likt lietā potenciālu, ko piedāvā tās talantīgie un čaklie iedzīvotāji. Brīva pārvietošanās ir viens no lielākajiem ieguvumiem mūsu Savienībā, tomēr darba ņēmēji, kas izlemj strādāt citā ES valstī, joprojām saskaras ar nevajadzīgiem šķēršļiem, piemēram, šādiem:
Gaidāmās Taisnīgas darbaspēka mobilitātes paketes mērķis ir novērst šādus nevajadzīgus šķēršļus un atvieglot cilvēkiem iespēju apliecināt savas prasmes tur, kur tās ir visvairāk vajadzīgas.
Kvalitatīvas darbvietas
Konkurētspēja ir atkarīga arī no darbvietu kvalitātes. Kvalitatīvas darbvietas sekmē ražīgumu un piesaista talantus, kā arī palīdz veidoties kvalificētam darbaspēkam, kas Eiropai vajadzīgs, lai spētu konkurēt pasaules mērogā. Tālab Komisija kopā ar sociālajiem partneriem ir izstrādājusi kvalitatīvu darbvietu ceļvedi, lai veicinātu taisnīgu atalgojumu, labus darba apstākļus, stingrus veselības un drošības standartus un raitāku pāreju no vienas darbavietas vai nozares uz citu.
Šajā lapā ir uzskaitīti tikai daži pagājušajā gadā gūtie sasniegumi.
Lai uzzinātu vairāk, lejupielādējiet brošūru (PDF).
Šī lapa pēdējoreiz atjaunināta 11 septembris 2026