ES un Mercosur tirdzniecības nolīgums

Kāpēc ES un Mercosur tirdzniecības nolīgums ir svarīgs?

Ar ES un Dienvidu kopējā tirgus (Mercosur) tirdzniecības nolīgumu, ko provizoriski piemēro no 2026. gada 1. maija, tiek izveidota tirdzniecības zona ar aptuveni 700 miljoniem iedzīvotāju. Par to panākta vienošanās starp ES un Dienvidamerikas tirdzniecības bloku, kurā ietilpst Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja. Šis nolīgums stiprina Eiropas ekonomiku un globālās partnerības, vienlaikus aizsargājot ES lauksaimniekus, patērētājus un vides standartus. Šis nolīgums

novērš tirdzniecības šķēršļus,
rada darbavietas un uzņēmējdarbības iespējas,
aizsargā ES noteikumus un taisnīgu konkurenci.

Paredzamais ES un Mercosur tirdzniecības nolīguma devums līdz 2040. gadam

> 77,6 miljardi eiro
ES IKP pieaugums
Līdz 50 miljardiem eiro
ES ikgadējā eksporta pieaugums par 39 %
līdz 600 000
Eiropā atbalstītas darbvietas

Iespējas ES uzņēmumiem

Rūpniecības preces

ES un Mercosur tirdzniecības nolīgums pazemina tarifus
- automobiļiem (šobrīd līdz 35 %),
- mašīnām (šobrīd 14–20 %),
- farmācijas izstrādājumiem (šobrīd līdz 14 %)
un daudziem citiem produktiem, tādējādi ļaujot ES uzņēmumiem ik gadu ietaupīt vairāk nekā 4 miljardus eiro.

Kritiskās izejvielas

Mercosur ir svarīgs zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai būtisku materiālu piegādātājs. Piemēram, ES no šī tirgus importē 82 % no tai nepieciešamā niobija, ko izmanto, lai ražotu supravadošus magnētus magnētiskās rezonanses attēldiagnostikas skeneriem un vēža ārstēšanai. ES un Mercosur nolīgums nodrošina ilgtspējīgu piekļuvi kritiskajām izejvielām.

Publiskais iepirkums

ES uzņēmumi var piedalīties konkursos par Mercosur valstu valdības līgumiem.
Brazīlijas federālā iepirkuma tirgus vien pārsniedz 8 miljardus eiro gadā.

Ieguvumi ES lauksaimniekiem un patērētājiem

ES un Mercosur tirdzniecības nolīgums samazina agrākos augstos tarifus galvenajiem ES agropārtikas produktiem, piemēram, vīnam un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem (līdz 35 %), šokolādei (20 %) un olīveļļai (10 %). Paredzams, ka ES lauksaimniecības produktu eksports palielināsies par gandrīz 50 %.

Gaidāmie ieguvumi no samazinātiem tarifiem

Nolīgums dod labumu arī ES lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem,

atbalstot tradicionālu un kvalitatīvu ES agropārtikas produktu eksporta pieaugumu;
aizsargājot autentiskus ES produktus (ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) no atdarināšanas Mercosur valstīs, nostiprinot zīmolu un tirgus ekskluzivitāti un tādējādi izbeidzot šo negodīgo konkurenci;
ierobežojot agropārtikas preferenciālo importu – liellopu gaļas un mājputnu gaļas imports nepārsniegs attiecīgi 1,5 % un 1,3 % no ES kopējā gada ražošanas apjoma. Papildu aizsardzība noteikta arī rīsu, medus un etanola importam.

Eiropas Komisija nolīguma īstenošanas gaitā cieši uzraudzīs tirgus norises, jo īpaši lauksaimniecības nozarē. Lai aizstāvētu Eiropas lauksaimnieku intereses un nodrošinātu taisnīgu un līdzsvarotu partnerību ar Mercosur, vajadzības gadījumā tiks piemēroti aizsardzības pasākumi, kas pasargās sensitīvus Eiropas produktus no strauja importa pieauguma. Turklāt ES lauksaimnieku aizsardzībai tirgus traucējumu gadījumā ir izveidots drošības tīkls 6,3 miljardu eiro apmērā.

ES augsto veselības un pārtikas nekaitīguma standartu saglabāšana

Pateicoties pasaulē augstākajiem veselības un pārtikas standartiem, Eiropas iedzīvotāji var baudīt nekaitīgu un veselīgu pārtiku, un šis jaunais nolīgums šos standartus aizsargā. Lai nodrošinātu, ka šie standarti tiek saglabāti,

ir atļauts tikai tāds imports, kas atbilst ES stingrajiem pārtikas nekaitīguma noteikumiem;
ES saglabā pilnīgu kontroli attiecībā uz Eiropas veselības un drošības aizsardzības turpmāku stiprināšanu;
tiek pastiprinātas pārbaudes un revīzijas eksportētājvalstīs un pie ES robežām.

ES un tās dalībvalstis pārbauda importu, veicot dažāda veida kontroli gan ārvalstīs, gan uz ES robežām. Šīs pārbaudes attiecas uz visām valstīm neatkarīgi no tā, vai tās ir noslēgušas tirdzniecības nolīgumu ar ES. Šīs pārbaudes nākamajos divos gados pastiprināsies.

Šie pasākumi nodrošina, ka importētā pārtika joprojām ir nekaitīga un veselīga, vienlaikus atbalstot pārtikas nodrošinājumu.

Kopīgu vērtību un ilgtspējīgas attīstības veicināšana

Šis nolīgums ir kas vairāk par vienošanos tirdzniecības jomā. Tas nodrošina satvaru sadarbībai tādos neatliekamos globālos jautājumos kā cilvēktiesības un klimata pārmaiņas,

paužot apņēmību efektīvi īstenot Parīzes klimata nolīgumu;
uzņemoties konkrētas un izmērāmas saistības aizsargāt ekosistēmu bioloģisko daudzveidību un cīnīties pret atmežošanu;
stiprinot darba ņēmēju tiesības;
veicinot atbildīgu darījumdarbību;
stiprinot intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) aizsardzību un piemērošanu – IĪT ietilpīgas nozares veido vairāk nekā 47 % no ES IKP un vairāk nekā 80 % no ES eksporta.

Bieži uzdotie jautājumi

Kāpēc ES risināja sarunas par partnerības nolīgumu ar Mercosur?

Mercosur ir liels ES eksporta tirgus. Līdz šim ES uzņēmumi uz četrām Mercosur dibinātājvalstīm eksportēja

preces 55 miljardu eiro vērtībā (2024. gadā),
pakalpojumus 29 miljardu eiro vērtībā (2023. gadā).

Eiropas uzņēmumi, eksportējot uz šīm valstīm, saskaras ar daudziem tirdzniecības šķēršļiem, kas apgrūtina godīgu konkurenci.

Pat neraugoties uz šiem šķēršļiem, tirdzniecība ar ES 2023. gadā veidoja 16,9 % no Mercosur kopējā tirdzniecības apjoma, un šis tirdzniecības nolīgums varētu palielināt ES eksportu uz šo tirgu, kuru veido aptuveni 295 miljoni cilvēku.

Vai ES ir noslēgusi tirdzniecības nolīgumus ar citām Latīņamerikas valstīm?

ES jau ir noslēgusi tirdzniecības nolīgumus ar gandrīz visām pārējām Latīņamerikas valstīm. Nolīgums ar Mercosur ļauj ES eksportētājiem vēl vairāk paplašināt preferenciālo piekļuvi un nostiprina ES politiskās saites ar Latīņamerikas valstīm.

Kāds būs ES un Mercosur nolīguma devums?

ES partnerības nolīgums ar Mercosur sniegs šādus ieguvumus:

sekmēs ES uzņēmumu iespējas izvērst tirdzniecību un investēt Mercosur valstīs;
nodrošinās ilgtspējīgu piekļuvi izejvielām, tādējādi stiprinot ES ekonomisko drošību;
palīdzēs ES un Mercosur veidot pasaules tirdzniecības noteikumus saskaņā ar visaugstākajiem ES standartiem;
raidīs spēcīgu signālu par atbalstu uz noteikumiem balstītai tirdzniecībai un iestāšanos pret protekcionismu;
turpinās integrēt vērtību ķēdes starp abiem reģioniem, tādējādi palīdzot abu pušu rūpniecības nozarēm saglabāt konkurētspēju pasaules tirgū;
popularizēs Eiropas vērtības, uzņemoties saistības ilgtspējīgas attīstības, klimata pārmaiņu un darba ņēmēju tiesību jomā.

Kā imports no Mercosur valstīm ietekmēs ES tirgu?

Nolīgumam ar Mercosur būs līdzsvarota ietekme uz ES tirgu. Tas rada labākus apstākļus dažu produktu tirdzniecībai. Taču tajā ir noteikti arī ierobežojumi (t. i., kvotas) tam, cik lielam Mercosurproduktu daudzumam drīkst piemērot labākus tirdzniecības nosacījumus. Tāpēc samazināti tarifi neattiecas uz visu, un tos nepiemēro neierobežoti. Tas attiecas, piemēram, uz lauksaimniecības produktiem, kuru tirgu ES atver tikai ierobežotā veidā un uz kuriem attiecas daudzi nosacījumi, piemēram, jāievēro ES produktu drošuma noteikumi un princips, ka importa pieaugumam jābūt samērīgam.

Vai šī vienošanās patiešām izpaužas tā, ka ES autoražošanas nozarei ir priekšrocības salīdzinājumā ar ES liellopu gaļas ražotājiem?

Nē. Šis nolīgums ir līdzsvarots darījums, kas dod labumu visām ES ekonomikas nozarēm.

ES rūpniecības eksports veido 91 % no mūsu kopējā eksporta uz pārējo pasauli, tāpēc šis nolīgums dažkārt tiek raksturots kā “labs automobiļu eksportam”. Tomēr nolīgums paver arī daudzas iespējas agropārtikas nozares eksportam. Paredzams, ka ar šo vienošanos ES agropārtikas eksports uz Mercosur valstīm palielināsies par 50 %, veidojot 1,2 miljardu EUR papildu eksporta vērtību pasaulē labi pazīstamajiem ES pārtikas produktiem un dzērieniem.

Tas ir saistīts ar ļoti augsto Mercosur tarifu samazināšanu ES eksportam saskaņā ar šo nolīgumu. Agrāk ES agropārtikas eksports uz Mercosur valstīm veidoja tikai 6 % no mūsu eksporta uz šo reģionu, galvenokārt ļoti augsto Mercosur tarifu dēļ. Saskaņā ar jauno nolīgumu pakāpeniski tiks atcelti tarifi tādiem produktiem kā vīns, kam pašlaik piemēro tarifu līdz 35 % apmērā, olīveļļa, kam piemēro tarifus līdz 31,5 % apmērā, un siers, kam piemēro 28 % tarifu.

Vai ir bijusi demokrātiska kontrole pār to, kā nolīgums tika noslēgts?

ES un Mercosur nolīgums ir pakļauts demokrātiskai kontrolei visos posmos.

ES valstu valdības un Eiropas Parlamenta deputāti aktīvi iesaistījās 25 gadus ilgajā sarunu procesā. Eiropas Komisija ES vārdā risināja sarunas par šo tirdzniecības nolīgumu saskaņā ar visu ES valstu piešķirtajām pilnvarām. Process bija pārredzams un atbildīgs. Eiropas Parlaments arī izveidoja īpašu uzraudzības grupu, lai rūpīgi sekotu līdzi sarunām.

Visbeidzot, lēmumu par nolīguma parakstīšanu un noslēgšanu pieņem 27 valstu valdības ES Padomē, un tam ir vajadzīgs kvalificēts balsu vairākums. Dalībvalstu valdības pilnvaroja Komisiju provizoriski piemērot ES un Mercosur nolīgumu, tiklīdz Mercosur valstis būs ratificējušas nolīgumu. Tas ļauj ES uzņēmumiem izmantot nolīguma sniegtās priekšrocības jau no 2026. gada 1. maija. Nolīgums oficiāli stāsies spēkā, kad Eiropas Parlaments būs devis savu piekrišanu.

Kuri lauksaimniecības produkti ir “visjutīgākie”, un kā tie tiek aizsargāti?

Visjutīgākās nozares ir liellopu gaļa, mājputnu gaļa un cukurs. Lai aizsargātu tos no ārvalstu konkurences, nolīgums:

nosaka ierobežojumus jeb kvotas importa daudzumam,
importa tarifus samazina pakāpeniski.

ES var ātri apturēt vai ierobežot šo importu, ja pieaugums rada vai pat draud radīt nopietnu kaitējumu attiecīgajām ES nozarēm. Tiek veikta arī importa apjoma cieša uzraudzība, lai varētu izmeklēt jebkādas bažas.

Daži piemēri

Liellopu gaļa: 99 000 tonnām liellopu gaļas, ko importē no Mercosur, tiks piemērots samazināts tarifs 7,5 % apmērā. Tas atbilst 1,5 % no pašreizējā ES liellopu gaļas ražošanas apjoma. Proti, tikai ļoti neliels daudzums Mercosur liellopu gaļas (kas atbilst 1,5 % no ES ražošanas apjoma) nonāks ES tirgū ar samazinātiem nodokļiem, turklāt liellopu gaļai nebūs nulles tarifa kvotas.

Mājputnu gaļa: 180 000 tonnām no Mercosur importētas mājputnu gaļas piemēros nodokļu atcelšanu, kas tiks pakāpeniski ieviesta piecu gadu laikā. Tas nozīmē, ka tarifu atcels tādam importa gaļas daudzumam, kas atbilst tikai 1,3 % pašreizējās mājputnu produkcijas ES, un tas tiks darīts pakāpeniski un uzraudzīti.

Etanols: 450 000 tonnām etanola, ko importē no Mercosur, tiks atcelta ievedmuita. Tas attieksies tikai uz izmantošanu ķīmiskajā rūpniecībā.

Rīsi: 60 000 tonnām no Mercosur importētu rīsu piemēros nodokļu atcelšanu, kas tiks pakāpeniski ieviesta piecu gadu laikā. Rīsu ražošanā ES nav pašpietiekama, jo tā saražo mazāk nekā pusi vajadzīgā daudzuma.

Medus: 45 000 tonnām no Mercosur importēta medus piemēros nodokļu atcelšanu, kas tiks pakāpeniski ieviesta piecu gadu laikā. Tas tiks darīts pakāpeniski un uzraudzīti.

Ko ES pašlaik importē no Mercosur valstīm?

Aptuveni 13 % no visa ES importa 2025. gadā bija no Mercosur valstīm. Lielāko daļu šo produktu mūsu tirgos nevar saražot vai viegli atrast.

Galvenie importa produkti no Mercosur valstīm 2025. gadā bija šādi:

- eļļas augi un proteīnaugi (34 %, 8,55 miljardu EUR vērtībā),

- kafija, tēja, kakao un garšvielas (26,4 %, 6,66 miljardu EUR vērtībā),

- liellopu un teļa gaļa (7,7 %, 1,94 miljardu EUR vērtībā),

- augļi un rieksti (7,6 %, 1,91 miljarda EUR vērtībā).

Kāds atbalsts ir pieejams ES lauksaimniekiem, kurus šis nolīgums varētu ietekmēt?

ES lauksaimnieki tiks pasargāti no iespējamiem tirgus traucējumiem ar 6,3 miljardus eiro vērtu “drošības tīklu”, ko ES izveidos nākamā ES ilgtermiņa budžeta ietvaros.

Vai nolīgums atļaus gaļu, kuras audzēšanā izmantotas ES aizliegtas vielas, piemēram, hormoni vai dažas antibiotikas?

Nē. Visiem pārtikas produktiem, kas importēti no ārpussavienības valstīm, ir jāatbilst tādām pašām sanitārajām prasībām kā ES ražotajiem pārtikas produktiem. Ja prasības nav ievērotas, tos noraida pie ES robežas.

Citi jautājumi un atbildes

Vispārīga informācija

Sarunas par ES un Mercosur nolīgumu sākās 2000. gadā, un gadu gaitā tajās iziets cauri vairākiem posmiem. Kulminācija tika sasniegta 2024. gada 6. decembrī, kad Eiropas Savienība un četras Mercosur dibinātājvalstis panāca politisku vienošanos par vērienīgu, līdzsvarotu un visaptverošu partnerības nolīgumu. 2026. gada 9. janvārī tirdzniecības nolīgumu oficiāli apstiprināja ES valstis.

Pēc provizoriskas piemērošanas Komisija turpinās darbu pie tā, lai nolīgums tiktu pilnībā noslēgts saskaņā ar ES līgumiem.

Šī lapa pēdējoreiz atjaunināta 30 aprīlis 2026

ES un <em>Mercosur</em> tirdzniecības nolīgums