ES un Mercosur tirdzniecības nolīgums: kāpēc tas ir svarīgs?Ar ES un Dienvidu kopējā tirgus (Mercosur) tirdzniecības nolīgumu tiek izveidota tirdzniecības zona ar aptuveni 700 miljoniem iedzīvotāju. Par to panākta vienošanās starp ES un Dienvidamerikas tirdzniecības bloku, kura sastāvā ir Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja. Šis nolīgums stiprinās Eiropas ekonomiku un globālās partnerības, vienlaikus aizsargājot ES lauksaimniekus, patērētājus un vides standartus. Tas palīdzēs novērst tirdzniecības šķēršļus,radīt darbavietas un uzņēmējdarbības iespējas,aizsargāt ES noteikumus un taisnīgu konkurenci. Paredzamais ES un Mercosur tirdzniecības nolīguma devums līdz 2040. gadam > 77,6 miljardi eiroES IKP pieaugumsLīdz 50 miljardiem eiroES ikgadējā eksporta pieaugums par 39 %līdz 600 000Eiropā atbalstītas darbvietas Iespējas ES uzņēmumiemRūpniecības precesES un Mercosur tirdzniecības nolīgums pazeminās tarifus - automobiļiem (šobrīd līdz 35 %), - mašīnām (šobrīd 14–20 %), - farmācijas izstrādājumiem (šobrīd līdz 14 %) un daudziem citiem produktiem, tādējādi ļaujot ES uzņēmumiem ik gadu ietaupīt vairāk nekā 4 miljardus eiro.Kritiskās izejvielasMercosur ir svarīgs zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai būtisku materiālu piegādātājs. Piemēram, ES no šī tirgus importē 82 % no tai nepieciešamā niobija, ko izmanto, lai ražotu supravadošus magnētus magnētiskās rezonanses attēldiagnostikas skeneriem un vēža ārstēšanai. ES un Mercosur nolīgums nodrošinās ilgtspējīgu piekļuvi kritiskajām izejvielām.Publiskais iepirkumsES uzņēmumi var piedalīties konkursos par Mercosur valdības līgumiem. Brazīlijas federālā iepirkuma tirgus vien pārsniedz 8 miljardus eiro gadā. Ieguvumi ES lauksaimniekiem un patērētājiemES un Mercosur tirdzniecības nolīgums samazinās pašreizējos augstos tarifus galvenajiem ES agropārtikas produktiem, piemēram, vīnam un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem (līdz 35 %), šokolādei (20 %) un olīveļļai (10 %). Paredzams, ka ES lauksaimniecības produktu eksports palielināsies par gandrīz 50 %. Gaidāmie ieguvumi no samazinātiem tarifiem Nolīgums dos labumu arī ES lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, atbalstot tradicionālu un kvalitatīvu ES agropārtikas produktu eksporta pieaugumu;aizsargājot autentiskus ES produktus (ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) no atdarināšanas Mercosur valstīs, nostiprinot zīmolu un tirgus ekskluzivitāti un tādējādi izbeidzot šo negodīgo konkurenci;ierobežojot agropārtikas preferenciālo importu – liellopu gaļas un mājputnu gaļas imports nepārsniegs attiecīgi 1,5 % un 1,3 % no ES kopējā gada ražošanas apjoma. Papildu aizsardzība noteikta arī rīsu, medus un etanola importam. Eiropas Komisija nolīguma īstenošanas gaitā cieši uzraudzīs tirgus norises, jo īpaši lauksaimniecības nozarē. Lai aizstāvētu Eiropas lauksaimnieku intereses un nodrošinātu taisnīgu un līdzsvarotu partnerību ar Mercosur, vajadzības gadījumā tiks piemēroti aizsardzības pasākumi, kas pasargās sensitīvus Eiropas produktus no strauja importa pieauguma. Turklāt ES lauksaimnieku aizsardzībai tirgus traucējumu gadījumā ir izveidots drošības tīkls 6,3 miljardu eiro apmērā. ES augsto veselības un pārtikas nekaitīguma standartu saglabāšanaPateicoties pasaulē augstākajiem veselības un pārtikas standartiem, Eiropas iedzīvotāji var baudīt nekaitīgu un veselīgu pārtiku, un šis jaunais nolīgums šos standartus aizsargās. Lai nodrošinātu, ka šie standarti tiek saglabāti, būs atļauts tikai tāds imports, kas atbilst ES stingrajiem pārtikas nekaitīguma noteikumiem;ES saglabās pilnīgu kontroli attiecībā uz Eiropas veselības un drošības aizsardzības turpmāku stiprināšanu;tiks pastiprinātas pārbaudes un revīzijas eksportētājvalstīs un pie ES robežām. Šie pasākumi nodrošina, ka importētā pārtika joprojām ir nekaitīga un veselīga, vienlaikus atbalstot pārtikas nodrošinājumu. Kopīgu vērtību un ilgtspējīgas attīstības veicināšana Šis nolīgums ir kas vairāk par vienošanos tirdzniecības jomā. Tas nodrošina satvaru sadarbībai tādos neatliekamos globālos jautājumos kā cilvēktiesības un klimata pārmaiņas, paužot apņēmību efektīvi īstenot Parīzes klimata nolīgumu;uzņemoties konkrētas un izmērāmas saistības aizsargāt ekosistēmu bioloģisko daudzveidību un cīnīties pret atmežošanu;stiprinot darba ņēmēju tiesības;veicinot atbildīgu darījumdarbību;stiprinot intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) aizsardzību un piemērošanu – IĪT ietilpīgas nozares veido vairāk nekā 47 % no ES IKP un vairāk nekā 80 % no ES eksporta. Bieži uzdotie jautājumi Kāpēc ES risināja sarunas par partnerības nolīgumu ar Mercosur?Mercosur ir liels ES eksporta tirgus. Līdz šim ES uzņēmumi uz četrām Mercosur dibinātājvalstīm eksportējapreces 55 miljardu eiro vērtībā (2024. gadā),pakalpojumus 29 miljardu eiro vērtībā (2023. gadā).Eiropas uzņēmumi, eksportējot uz šīm valstīm, saskaras ar daudziem tirdzniecības šķēršļiem, kas apgrūtina konkurenci godīgos apstākļos. Pat neraugoties uz šiem šķēršļiem, tirdzniecība ar ES 2023. gadā veidoja 16,9 % no Mercosur kopējā tirdzniecības apjoma, un šis tirdzniecības nolīgums varētu palielināt ES eksportu uz šo tirgu, kuru veido aptuveni 295 miljoni cilvēku. Vai ES ir noslēgusi tirdzniecības nolīgumus ar citām Latīņamerikas valstīm?ES jau ir noslēgusi tirdzniecības nolīgumus ar gandrīz visām pārējām Latīņamerikas valstīm. Nolīgums ar Mercosur ļauj ES eksportētājiem vēl vairāk paplašināt preferenciālo piekļuvi un nostiprina ES politiskās saites ar Latīņamerikas valstīm.Kāds būs ES un Mercosur nolīguma devums?ES partnerības nolīgums ar Mercosur sniegs šādus ieguvumus:sekmēs ES uzņēmumu iespējas izvērst tirdzniecību un investēt Mercosur valstīs;nodrošinās ilgtspējīgu piekļuvi izejvielām, tādējādi stiprinot ES ekonomisko drošību;palīdzēs ES un Mercosur veidot pasaules tirdzniecības noteikumus saskaņā ar visaugstākajiem ES standartiem;raidīs spēcīgu signālu par atbalstu uz noteikumiem balstītai tirdzniecībai un iestāšanos pret protekcionismu;turpinās integrēt vērtību ķēdes starp abiem reģioniem, tādējādi palīdzot abu pušu rūpniecības nozarēm saglabāt konkurētspēju pasaules tirgū;popularizēs Eiropas vērtības, uzņemoties saistības ilgtspējīgas attīstības, klimata pārmaiņu un darba ņēmēju tiesību jomā. Citi jautājumi un atbildes Vispārīga informācija Sarunas par ES un Mercosur nolīgumu sākās 2000. gadā, un gadu gaitā tās ir izgājušas vairākus posmus. Kulminācija tika sasniegta 2024. gada 6. decembrī, kad Eiropas Savienība un četras Mercosur dibinātājvalstis panāca politisku vienošanos par vērienīgu, līdzsvarotu un visaptverošu partnerības nolīgumu. 2026. gada 9. janvārī tirdzniecības nolīgumu oficiāli apstiprināja ES valstis. Noderīgas saites Faktu lapa: ES un Mercosur partnerības nolīgums ES tirdzniecības attiecības ar Mercosur EU-Mercosur: Text of the agreementES tirdzniecības sarunas un nolīgumi ES tirdzniecības politika
ES un Mercosur tirdzniecības nolīgums: kāpēc tas ir svarīgs?Ar ES un Dienvidu kopējā tirgus (Mercosur) tirdzniecības nolīgumu tiek izveidota tirdzniecības zona ar aptuveni 700 miljoniem iedzīvotāju. Par to panākta vienošanās starp ES un Dienvidamerikas tirdzniecības bloku, kura sastāvā ir Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja. Šis nolīgums stiprinās Eiropas ekonomiku un globālās partnerības, vienlaikus aizsargājot ES lauksaimniekus, patērētājus un vides standartus. Tas palīdzēs novērst tirdzniecības šķēršļus,radīt darbavietas un uzņēmējdarbības iespējas,aizsargāt ES noteikumus un taisnīgu konkurenci.
Rūpniecības precesES un Mercosur tirdzniecības nolīgums pazeminās tarifus - automobiļiem (šobrīd līdz 35 %), - mašīnām (šobrīd 14–20 %), - farmācijas izstrādājumiem (šobrīd līdz 14 %) un daudziem citiem produktiem, tādējādi ļaujot ES uzņēmumiem ik gadu ietaupīt vairāk nekā 4 miljardus eiro.
Kritiskās izejvielasMercosur ir svarīgs zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai būtisku materiālu piegādātājs. Piemēram, ES no šī tirgus importē 82 % no tai nepieciešamā niobija, ko izmanto, lai ražotu supravadošus magnētus magnētiskās rezonanses attēldiagnostikas skeneriem un vēža ārstēšanai. ES un Mercosur nolīgums nodrošinās ilgtspējīgu piekļuvi kritiskajām izejvielām.
Publiskais iepirkumsES uzņēmumi var piedalīties konkursos par Mercosur valdības līgumiem. Brazīlijas federālā iepirkuma tirgus vien pārsniedz 8 miljardus eiro gadā.
