Lēmumu pieņemšanas process Komisijā

Komisijas lēmumi tiek pieņemti koleģiālā un skaidri noteiktā procesā, ko reglamentē Līgumi un Komisijas Reglaments. Komisijas lēmumi var būt leģislatīvi, piemēram, tiesību aktu priekšlikumi, kas adresēti citām iestādēm, vai tiesību akti, piemēram, īstenošanas un deleģētie akti. Tie var būt arī neleģislatīvi, piemēram, paziņojumi par politikas stratēģijām un ziņojumi, kas adresēti citām ES iestādēm, vai lēmumi sākt pārkāpuma procedūras.

Komisija pieņem tiesību aktu priekšlikumus, pamatojoties uz savām likumdošanas iniciatīvas tiesībām (Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 2. punkts). Tas nozīmē, ka Komisija ir atbildīga par tāda jauna regulējuma un citu tiesību aktu izstrādi un ierosināšanu, par kuriem jāvienojas ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi pirms to pieņemšanas. Šo sarunu rezultātā galīgais ES tiesību akts var būtiski atšķirties no Komisijas iesniegtā priekšlikuma. 

Eiropas Parlaments un Padome var pieprasīt Komisijai iesniegt atbilstīgu priekšlikumu par jautājumiem, attiecībā uz kuriem tie uzskata, ka Līgumu īstenošanai ir nepieciešams Savienības tiesību akts.

Ja Padome un Parlaments ir pilnvarojuši Komisiju, tā var arī pieņemt deleģētos vai īstenošanas aktus. Ar deleģētajiem aktiem groza vai papildina tiesību akta nebūtiskus elementus. Īstenošanas akti ir vajadzīgi, lai nodrošinātu ES tiesību aktu vienādu īstenošanu. Pirms šo aktu pieņemšanas procesa Komisija arī apspriežas ar dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar citām ieinteresētajām personām, izmantojot ekspertu grupas (deleģēto aktu gadījumā), un strādā dalībvalstu kontrolētās komitejās (īstenošanas aktu gadījumā).
 

Kā Komisija plāno

Komisijas iniciatīvas, jo īpaši tiesību aktu un politikas priekšlikumi, tiek plānotas laikus. Šī plānošana sākas, tiklīdz jaunā piecu gadu termiņa sākumā ir noteiktas Komisijas politiskās prioritātes un kad ievēlētais Komisijas priekšsēdētājs iesniedz Eiropas Parlamentam politiskās pamatnostādnes un nosaka visu jaunās komisāru kolēģijas locekļu pilnvaras. Katru gadu priekšsēdētāja runā par stāvokli Savienībā un nodomu vēstulē tiek izklāstītas nākamā gada prioritātes. Pēc tam šīs politiskās pamatnostādnes tiek pārvērstas konkrētās darbībās Komisijas darba programmā. Tajā izklāstītas iniciatīvas, kuras plānots pieņemt nākamajos 12 mēnešos. Tas neliedz Komisijai pieņemt arī citus priekšlikumus, piemēram, steidzamu un neparedzētu vajadzību gadījumā.

 Pastāv arī atsevišķs process ES ilgtermiņa budžeta plānošanai. 

Kā Komisija izstrādā savu politiku un apspriežas ar iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām

ES politika tiek izstrādāta tā, lai tā sniegtu labumu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām ES. Labāka regulējuma instrumenti nodrošina, ka katra jaunā politika ir balstīta uz pierādījumiem un plašām apspriedēm un atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem.

Pirms jaunas politikas vai tiesību akta ierosināšanas vai jau esošas politikas vai tiesību akta pārskatīšanas Komisija:

• sagatavo uzaicinājumu iesniegt atsauksmes, kas ietver iniciatīvas aprakstu un aicina iedzīvotājus un ieinteresētās personas sniegt pierādījumus un viedokļus, un tas tiek pārtulkots visās oficiālajās ES valodās. Vairumā gadījumu tas ietver sabiedrisko apspriešanu internetā, izmantojot īpašu tīmekļa portālu “Izsakiet viedokli: sabiedriskās apspriešanas un atsauksmes”, kurā var sniegt atsauksmes visās ES oficiālajās valodās. Komisija sniegtās atbildes izmanto iniciatīvu izstrādē;
• tā novērtē iepriekšējo darbību efektivitāti, lietderību, atbilstību, ES pievienoto vērtību un saskaņotību saistītās jomās, iekļaujot šos pierādījumus politikas vai programmas pārskatā;
• īpašu uzmanību pievērš tam, lai tiesību akti būtu pēc iespējas vienkāršāki un lai līdz minimumam samazinātu to piemērošanas iespējamās izmaksas uzņēmumiem un iedzīvotājiem, ievērojot pieeju “viens pieņemts – viens atcelts” un cenšoties samazināt ziņošanas prasību slogu vismaz par 25 % (MVU gadījumā – vismaz par 35 %);
• ietekmes novērtējumā vāc pierādījumus, lai novērtētu, vai ES rīcība ir pamatota, un, ja tā ir, kā to vislabāk izstrādāt, lai sasniegtu attiecīgos politikas mērķus, analizējot vairāku politikas risinājumu ietekmi uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku, turklāt ievērojot subsidiaritātes principu (ES neiejaucas, ja jautājumu var efektīvi risināt ES dalībvalstis) un proporcionalitātes principu (ES rīcība nepārsniedz to, kas ir nepieciešams mērķu sasniegšanai);
• izmanto stratēģisko prognozēšanu, lai nodrošinātu, ka politika un iniciatīvas ir piemērotas nākotnes izaicinājumiem un ļauj ES izmantot nākotnes iespējas. Tā arī nodrošina, ka tās priekšlikumi pēc noklusējuma ir digitāli un pirms papildu prasību ieviešanas ievēro vienreizējas iesniegšanas principu. 

Iedzīvotāji, izmantojot Eiropas pilsoņu iniciatīvu, var ierosināt jaunus ES politikas pasākumus vai tiesību aktus.

Dariet mums zināmu savu viedokli, piedaloties sabiedriskā apspriešanā!

Kā Komisija iekšēji apspriežas

Kad iniciatīvas izstrāde ir pabeigta, iniciatīva tiek nodota visiem attiecīgajiem Komisijas departamentiem pārskatīšanai un atsauksmju sniegšanai. Šis process nodrošina, ka lēmumos tiek izmantotas visas pieejamās iekšējās speciālās zināšanas, dodot katram departamentam iespēju sniegt ieguldījumu priekšlikuma izstrādē un apzināt iespējamās problēmas. Tikai pēc tam, kad to ieguldījums ir ņemts vērā un attiecīgā gadījumā atspoguļots iniciatīvas projektā, inciatīvu var iesniegt pieņemšanai Kolēģijā.