Eiropas zaļais kurss

Mūsu solījumu izpilde

Eiropas zaļais kurss pārveido ES par modernu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku.

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 2019. gadā uzsāka iniciatīvu, atbildot uz iedzīvotāju steidzamo aicinājumu, jo īpaši no jauniešu puses, rīkoties klimata jomā. Iniciatīvā izklāstīts plāns, kā pārveidot Eiropas ekonomiku, enerģētiku, transportu un rūpniecību ilgtspējīgākai nākotnei.

Tās mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 50 %, palielinot šo mērķi līdz pat 55 %, un padarīt 2050. gada klimatneitralitātes mērķi juridiski saistošu, īstenojot Eiropas Klimata aktu.  Zaļais kurss virza pāreju uz tīru enerģiju, kas aizsargā cilvēkus un planētu, ir ekonomiski pamatota un sociāli taisnīga.

Ar zaļo kursu tiek veiktas investīcijas inovācijā, tīrās tehnoloģijās un zaļajā infrastruktūrā, vienlaikus nodrošinot taisnīgu pārkārtošanos visvairāk skartajām kopienām. Pateicoties Eiropas zaļajam kursam, eiropiešiem ir pieejams tīrāks gaiss un energoefektīvāki ražojumi un mājokļi. Turklāt tiek veicināta arī atjaunojamo energoresursu izmantošana.

turēti solījumi

Klimatneitralitāte un emisiju samazināšana

Ir stājies spēkā Klimata akts, ar ko 2050. gada klimatneitralitātes mērķi ir padarīti juridiski saistoši
Vienošanās līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 55 % un līdz 2040. gadam par 90 %

NextGenerationEU un REPowerEU finansēšana

275 miljardi eiro tīrās investīcijās un 42 % līdzekļu piešķirti klimatrīcībai

Taisnīga un godīga pārkārtošanās

Taisnīgas pārkārtošanās fonds piešķīra gandrīz 20 miljardus eiro investīcijām ekonomikas diversifikācijai un darba ņēmēju pārkvalifikācijai neaizsargātos reģionos 
Sociālais klimata fonds palīdz mazaizsargātām mājsaimniecībām nodrošināt energoefektivitāti, tīru siltumapgādi un transportu
ES Solidaritātes fonds un ES civilās aizsardzības mehānisms atbalstīja valstis Eiropā un ārpus tās, kad tajās bija ar klimatu saistītas ārkārtas situācijas

Oglekļa cenas noteikšana un rūpniecības reforma

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ir paplašinājusies, aptverot arī ēkas un transportu, un ir radījusi ieņēmumus vairāk nekā 200 miljardu eiro apmērā no zaļajiem un sociālajiem fondiem.
Paredzams, ka oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (OIM), kas stimulē nozares visā pasaulē ieviest videi draudzīgākas ražošanas metodes, līdz 2026. gadam sāks pilnībā darboties

Tīra un droša enerģija

Plāns “REPowerEU”: 40 % līdzekļu tika novirzīti cenas ziņā pieejamas, drošas un ilgtspējīgas enerģijas nodrošināšanai; tas palīdzēja samazināt atkarību no fosilā kurināmā un dažādot piegādi
Tīra energoinfrastruktūra: paātrināta atļauju piešķiršana atjaunīgajiem energoresursiem, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas ik pēc 60 km

Zaļās rūpniecības konkurētspēja

Zaļā kursa industriālais plāns ražošanas izvēršanai un neto nulles emisiju tehnoloģiju veicināšanai
Kritiski svarīgo izejvielu akts: ES mērķrādītāji attiecībā uz būtisku izejvielu ieguvi/pārstrādi/reciklēšanu līdz 2030. gadam
Neto nulles emisiju industrijas akts: atbalsta tīro tehnoloģiju vietējo ražošanu
Atbalsts akumulatoriem, ūdeņradim, tīrai mobilitātei, mikroelektronikai

Aprites ekonomika

Nulles piesārņojuma rīcības plāns, kura rezultātā tiek noteikti augstāki ūdens un gaisa kvalitātes standarti
Atkritumu un produktu reformas: ilgtspējīgs iepakojums, aizliegums iznīcināt nepārdotās preces, tāda preču konstrukcija, lai tās būtu iespējams remontēt

Sadarbība ar ieinteresētajām personām

Stratēģisks dialogs par ES lauksaimniecības nākotni ir iekļaujošs process nākotnes pārtikas sistēmu veidošanai
Dialogi par pāreju uz tīru enerģiju ar tādām nozarēm kā ūdeņradis, pilsētas, tīras tehnoloģijas, tērauds

Uzziniet vairāk par zaļā kursa sasniegumiem