Lauksaimniekiem ir izšķiroša nozīme mūsu tagadnē un nākotnē
Pateicoties Eiropas lauksaimniecības pārtikas nozarei, 450 miljoniem cilvēku ir piekļuve nekaitīgai, veselīgai un cenas ziņā pieejamai pārtikai.
ES lauksaimnieki ir Eiropas pašpietiekama pārtikas nodrošinājuma pamats un svarīgi nodarbinātības un ilgtspējīgas izaugsmes virzītājspēki laukos. Viņi sniedz būtisku ieguldījumu mūsu kolektīvajā pārejā uz zaļo ekonomiku. Tomēr lauksaimnieki saskaras ar grūtībām, ko rada klimata pārmaiņas un konkurence pasaules tirgū. Viņi ir izrādījuši ievērojamu noturību pandēmijas laikā, enerģētikas krīzes apstākļos, kā arī situācijā, ko radījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un augsta inflācija.
Mums ir jāstrādā kopā ar ES lauksaimniekiem, lai nodrošinātu apgādi ar pārtiku arī nākotnē. Mūsu lauksaimnieki saskaras ar aizvien lielākām problēmām. Tālab vēlamies sākt stratēģisku dialogu par ES lauksaimniecības nākotni. Esmu pārliecināta, ka lauksaimniecība un dabas aizsardzība var iet roku rokā. Mums vajadzīgas tās abas.
Stratēģiskā dialoga uzsākšana
Ņemot vērā pieaugošās problēmas, ES meklē veidus, kā vislabāk atbalstīt ES lauksaimniekus un pielāgot ES lauksaimniecības politiku viņu vajadzībām.
Lai to panāktu, priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, pildot 2023. gada septembra runā par stāvokli Savienībā doto solījumu, ir sākusi stratēģisku dialogu par lauksaimniecības nākotni.
Eiropas Komisija saved kopā lauksaimniekus, vietējo pārtikas veikalu īpašniekus, Eiropas mazumtirgotājus, patērētāju organizācijas, vides aizsardzības grupas, finanšu iestādes un akadēmisko aprindu pārstāvjus, lai tie dalītos idejās un uzklausītu lauksaimnieku vajadzības.
Par dialoga vadītāju ir iecelts profesors Pēters Štrošneiders (Peter Strohschneider), kuram ir ilggadēja pieredze, īpaši Vācijas federālās valdības Lauksaimniecības nākotnes komisijas priekšsēdētāja amatā.
Stratēģiskā dialoga par lauksaimniecību pirmā sanāksme notika 2024. gada 25. janvārī.
Plenārsēžu datumi
- 1. plenārsēde25. janvāris
- 2. plenārsēde11.–12. marts
- 3. plenārsēde22.–23. aprīlis
- 4. plenārsēde11.–12. jūnijs
- 5. plenārsēde9.–10. jūlijs
- Agroecology Europe (AEEU)
- Eiropas patērētāju organizācija (BEUC)
- BirdLife Europe (BirdLife)
- Eiropas Jauno lauksaimnieku padome (CEJA)
- Eiropas lauksaimniecības produktu un lauksaimniecisko pārtikas produktu tirgotāju komiteja (CELCAA)
- Eiropas lauksaimniecības kooperatīvi (COGECA)
- Eiropas lauksaimnieki (COPA)
- Eiropas Kooperatīvo banku apvienība (EACB)
- European Coordination Via Campesina (ECVC)
- Eiropas Vides birojs (EEB)
- Eiropas Pārtikas, lauksaimniecības un tūrisma nozaru arodbiedrību federācija (EFFAT)
- Eiropas Investīciju banka (EIB)
- Eiropas apvienība LEADER lauku attīstībai (ELARD)
- Eiropas Zemes īpašnieku organizācija (ELO)
- Eiropas Lauksaimniecības pētījumu iniciatīva (EURAGRI)
- EuroCommerce: mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība (EuroCommerce)
- Eurogroup for Animals
- Eiropas Biorūpniecības apvienība (EuropaBio)
- Euroseeds
- Eiropas Pārtikas banku federācija (FEBA)
- Fertilizers Europe
- FoodDrinkEurope
- Food Services Europe (FSE)
- Eiropas profesionālo lauksaimniecības organizāciju darba devēju grupa (GEOPA)
- Greenpeace Europe
- Starptautiskās Bioloģiskās lauksaimniecības kustību asociācijas ES reģionālā grupa (IFOAM Organics Europe)
- Rural Youth Europe
- Slow Food
- Vāgeningenes Universitāte
Dialoga mērķis
Šim dialogam ir ļoti svarīga loma kopīgas izpratnes veidošanā par to, kādai jābūt ES lauksaimniecības un pārtikas sistēmas nākotnei. Tajā tiek runāts par šādām problēmām un iespējām.
- Kā mēs varam sniegt mūsu lauksaimniekiem un lauku kopienām, kurās viņi dzīvo, labāku perspektīvu, arī pietiekami augstu dzīves līmeni?
- Kā mēs varam atbalstīt lauksaimniecību mūsu planētas un tās ekosistēmas robežās?
- Kā mēs varam labāk izmantot milzīgās iespējas, ko sniedz zināšanas un tehnoloģiskā inovācija?
- Kā mēs varam veicināt spožu un plaukstošu nākotni Eiropas pārtikas sistēmai konkurētspējīgā pasaulē?
Dialogs ir iespēja uzklausīt lauksaimnieku un citu lauksaimniecības un pārtikas ķēdes galveno ieinteresēto personu viedokli, mērķus, bažas un risinājumus, lai rastu kopīgu pamatu Savienības lauksaimniecības pārtikas nozares nākotnei.
Nokausieties jaunāko raidierakstu sērijas #FoodForEurope ierakstu!
Stratēģiskā dialoga par lauksaimniecības nākotni Eiropas Savienībā vadītājs profesors Štrošneiders skaidro
- diskusiju mērķus,
- procesa posmus,
- turpmākos izaicinājumus.
11. un 12. martā Briselē norisinājās Stratēģiskā dialoga par lauksaimniecības nākotni Eiropas Savienībā otrā plenārsēde. Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas 25. janvārī aizsāktajā stratēģiskajā dialogā šobrīd aktīvi piedalās 29 ieinteresētās personas, un to koordinē dialoga vadītājs profesors Pēters Štrošneiders.
Ko ES dara lauksaimniecības jomā
Eiropas Komisija 2023. gadā jau sāka piecu gadu atbalsta sistēmu lauksaimniekiem jaunas kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) veidā. Šai sistēmai piešķīra finansējumu 300 miljardu eiro apmērā, un tā ietver spēcīgākus stimulus, lai palīdzētu mūsu lauksaimniekiem ieviest ilgtspējīgāku un noturīgāku praksi. Lauksaimniekiem tiks maksāts vairāk par ražību, ja viņi arī uzglabā oglekli.
Savos KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis lielāku atbalstu novirza tiem, kam tas vajadzīgs visvairāk. Piemēram, vairāk nekā 10 % no ES tiešajiem maksājumiem, kas ir 4 miljardi eiro gadā, tiks pārdalīti mazākām saimniecībām. Esam arī palielinājuši ārkārtas atbalstu dabas katastrofu gadījumiem un cenu satricinājumiem.
2023. gadā vien ES sniedza ārkārtas palīdzību vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērā lauksaimniekiem, kurus visvairāk skārušas krīzes.
Reaģējot uz lauksaimnieku bažām, Komisija ir nākusi klajā ar iespējamiem risinājumiem, kā varētu samazināt administratīvo slogu ES lauksaimniekiem, un izstrādā pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimnieku stāvokli pārtikas piegādes ķēdē un pastiprināt negodīgas tirdzniecības prakses izskaušanu. Tā ir arī uzsākusi divas aptaujas: vienu, kurā lauksaimnieki un visi mazie piegādātāji, kas iesaistīti pārtikas piegādes ķēdē, var dalīties ar savu pieredzi saskarē ar negodīgu tirdzniecības praksi, un otru, kuras mērķis ir apkopot lauksaimnieku viedokļus par konkrētu noteikumu un procedūru vienkāršošanu.