Vadošā loma tīro tehnoloģiju revolūcijā
Zaļā kursa industriālais plāna uzdevums ir uzlabot Eiropas neto nulles emisiju industrijas konkurētspēju un paātrināt pāreju uz klimatneitralitāti. Tas nodrošina labvēlīgākus apstākļus tādu neto nulles emisiju tehnoloģiju un produktu ES ražošanas jaudas izvēršanai, kas vajadzīgi Eiropas vērienīgo klimatisko mērķrādītāju sasniegšanai.
Mums ir vienreizēja iespēja ātri, vērienīgi un ar mērķa apziņu virzīties uz priekšu, lai nodrošinātu ES industriālo līderību strauji augošajā neto nulles emisiju tehnoloģiju nozarē. Eiropa ir apņēmības pilna uzņemties vadošo lomu tīro tehnoloģiju revolūcijā. Vienkāršāks un efektīvāks regulējums nodrošinās to, ka mūsu uzņēmumi un cilvēki prasmes varēs likt lietā kvalitatīvās darbvietās un inovācijas ievirzīt masveida ražošanā. Labāka piekļuve finansējumam ļaus strauji paplašināties svarīgām tīro tehnoloģiju nozarēm.
Ceļš uz neto nulles emisijām
Plāna četri pīlāri
Zaļā kursa industriālais plāns aptvers četrus pīlārus, kas ir būtiski, lai Eiropa kļūtu par industriālās inovācijas un tīro tehnoloģiju mājvietu.
Prognozējama un vienkāršota normatīvā vide
Šis plāna pīlārs attiecas uz regulatīvo vidi. Tā mērķis ir radīt vienkāršāku, efektīvāku un prognozējamāku regulējumu, nodrošināt pietiekamu piekļuvi kritiski svarīgām izejvielām un palīdzēt patērētājiem gūt labumu no zemajām atjaunīgo energoresursu izmaksām. Darbu šajā jomā atbalsta trīs iniciatīvas.
Initiatives
izvirza neto nulles emisiju industriālās jaudas mērķus un nodrošina tās ātrai izvēršanai piemērotu tiesisko regulējumu
nodrošina pietiekamu piekļuvi šādām izejvielām, piemēram, retzemju metāliem, kas ir neaizstājami svarīgu tehnoloģisko risinājumu ražošanā
palīdz patērētājiem gūt labumu no zemajām atjaunīgo energoresursu izmaksām
Ātrāka piekļuve finansējumam
Plāna otrais pīlārs paātrinās investīcijas un finansējumu tīro tehnoloģisko risinājumu ražošanai Eiropā.
Konkurences politikas ietvaros Komisijas mērķis ir vienotajā tirgū nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, vienlaikus atvieglojot dalībvalstīm iespējas piešķirt atbalstu, kas nepieciešams zaļās pārkārtošanās paātrināšanai. Šajā nolūkā, lai paātrinātu un vienkāršotu atbalsta piešķiršanu, Komisija
- apspriedās ar dalībvalstīm un grozīja valsts atbalsta krīzes un pārejas pagaidu regulējumu;
- pārskatīja Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu, ņemot vērā zaļo kursu.
Komisija arī atvieglos esošo ES līdzekļu izmantošanu tīru tehnoloģiju inovācijas finansēšanai, ražošanai un izvēršanai, īpašu uzmanību pievēršot plānam “REPowerEU”, programmai “InvestEU” un Inovāciju fondam. Vidējā termiņā Komisija plāno sniegt strukturālu atbildi uz investīciju vajadzībām, ierosinot izveidot Eiropas Suverenitātes fondu.
Nepieciešamo prasmju pilnveidošana
Ņemot vērā jauno tehnoloģiju straujo attīstības tempu, mums tikpat strauja izaugsme jānodrošina arī prasmju jomā un jāpalielina kvalificētu darbinieku skaits šajā nozarē. Lai attīstītu zaļās pārkārtošanās īstenošanai nepieciešamās prasmes, Komisija
- ierosina izveidot neto nulles emisiju industrijas akadēmijas, kas stratēģiskās nozarēs izvērsīs prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas programmas;
- apsver, kā pieeju “prasmes pirmajā vietā”, kura atzīst faktiskās prasmes, apvienot ar esošajām pieejām, kuras balstās uz kvalifikācijām;
- meklē veidus, kā atvieglot trešo valstu valstspiederīgo piekļuvi ES darba tirgiem prioritārās nozarēs;
- izvērtē pasākumus, kas atvieglo un saskaņo publiskā un privātā finansējuma izmantošanu prasmju attīstīšanai.
Atvērtas un godīgas tirdzniecības veicināšana
Ceturtais pīlārs paredz globālu sadarbību un tirdzniecības darbību zaļās pārkārtošanās interesēs atbilstīgi godīgas konkurences un atvērtas tirdzniecības principiem, balstoties uz sadarbību ar ES partneriem un Pasaules Tirdzniecības organizācijas darbu.
Šajā nolūkā Komisija, lai atbalstītu zaļo pārkārtošanos, turpinās attīstīt ES brīvās tirdzniecības nolīgumu tīklu un citu veidu sadarbību ar partneriem. Tā arī turpinās aizsargāt vienoto tirgu no negodīgas tirdzniecības prakses.
Vispārīga informācija
Konkurence uz līderpozīciju tīro tehnoloģiju jomā ir liela. Pasaules lielākās ekonomikas – ASV, Indija, Ķīna, Japāna – jau veic vērienīgas investīcijas zaļajā inovācijā. No planētas veselības viedokļa šāds pavērsiens, protams, ir apsveicams, taču tas arī izdara lielu spiedienu uz ES.
Lai ES varētu īstenot pāreju uz tīru enerģiju, ir jārada vienlīdzīgi konkurences apstākļi gan pasaules, gan Eiropas mērogā. Tas nozīmē, ka ir labāk jārūpējas par mūsu industriju visās nozarēs – no ūdeņraža līdz ķimikālijām un no biotehnoloģijām līdz nanotehnoloģijām. Šo mērķi palīdzēs sasniegt Eiropas zaļā kursa industriālais plāns.