“REPowerEU”: cenas ziņā pieejama, droša un ilgtspējīga enerģija Eiropai

Darbības

Kad Krievija iebruka Ukrainā, kļuva vēl skaidrāks, ka ES ir vajadzīgi alternatīvi veidi, kā nodrošināt savu energoapgādi. Lai gan ir taisnība, ka dažas dalībvalstis vēsturiski importēja vairāk Krievijas gāzes nekā citas, iespējamo traucējumu sekas skartu tās visas. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai visas dalībvalstis apliecinātu solidaritāti un būtu gatavas vajadzības gadījumā kopīgot gāzi ar savām kaimiņvalstīm.

ES ir jānodrošina energoapgāde ne tikai nākamajai ziemai, bet arī turpmākajiem gadiem. Tāpēc mūsu partnerības ir vērstas uz zaļākas nākotnes veidošanu virzībā uz klimatneitralitāti.

Infrastruktūru, ko šodien izmantojam gāzei, nākotnē varēs izmantot tīram ūdeņradim. Investīcjias, ko īstenojam šodien, ir arī ieguldījums mūsu ekonomikas dekarbonizācijā nākotnē.

ES Enerģētikas platformai, kura sāka darboties 2022. gada aprīlī, bija izšķiroša nozīme mūsu energoapgādes dažādošanā 2022. gadā. Platforma palīdzēja koordinēt ES darbību un sarunas ar ārējiem gāzes piegādātājiem, lai novērstu to, ka ES valstis pārsola viena otru. Tā arī izmantoja ES vienotā tirgus ietekmi, lai nodrošinātu labākos nosacījumus visiem patērētājiem ES.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ES ierosināja kopīgu gāzes iepirkuma sistēmu, lai nodrošinātu, ka eiropiešiem ir pieejama enerģija par pieņemamu cenu, un lai izvairītos no jebkādiem energoapgādes traucējumiem. Šī sistēma mums ļāva daļu mūsu gāzes iegādāties kopīgi, kā eiropiešiem, bez savstarpējas konkurences par ierobežotajiem resursiem.

2023. gada maijā ES saņēma 25 piegādātāju piedāvājumus, kas atbilst vairāk nekā 13,4 miljardiem kubikmetru gāzes. Tas ievērojami pārsniedz kopējo pieprasījumu, 11,6 mljrd. m³ , ko ES uzņēmumi iesniedza pirmā uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus ietvaros (pateicoties mehānismam AggregateEU). Tagad ES uzņēmumi varēs apspriest piegāžu līgumu noteikumus tieši ar piegādātājiem. Līdz 2023. gada beigām tiks īstenoti vēl četri uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus.

Jauni noteikumi gāzes uzglabāšanas jomā

Lai izvairītos no elektropadeves pārtraukumiem un traucējumiem, ES valstis vienojās par savu gāzes glabātavu piepildīšanu pirms ziemas.

• Mērķis, par kuru tika panākta vienošanās iepriekšējā gadā, bija līdz 2022. gada 1. novembrim uzpildīt pazemes gāzes glabātavas līdz 80 % no to kapacitātes.
  Rīkojoties kopīgi, ES valstis šo mērķi pārsniedza, sasniedzot 95 % līmeni.
• Mērķis turpmākajām ziemām būs līdz 1. novembrim uzpildīt šīs glabātavas līdz 90 % no to kapacitātes.
• Šogad ES jau augusta vidū sasniedza šo 90 % mērķi.

Enerģijas taupīšana ir lētākais, drošākais un tīrākais veids, kā samazināt mūsu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā importa. Enerģiju ir palīdzējuši taupīt visi – ES uzņēmumi, rūpniecība un iedzīvotāji.

ES līmenī dalībvalstis piekrita Komisijas priekšlikumiem pagājušajā ziemā brīvprātīgi samazināt gāzes patēriņu ES par 15 %.

Koriģējam gāzes cenas

Gāzes cenas Eiropā pašlaik ir zemākas nekā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, daļēji pateicoties saskaņotajai Eiropas reakcijai “REPowerEU” ietvaros. Un Eiropa tagad vairāk nekā jebkad agrāk iegulda tīrā enerģijā un enerģētiskajā patstāvībā.

Tomēr ES valstis vienojās ierobežot gāzes cenu kāpumu, lai palīdzētu aizsargāt iedzīvotājus un ekonomiku. Gāzes darījumiem tiks piemērota maksimālā cena, kad un ja gāzes cenas sasniegs ārkārtas līmeni.

Šis tirgus korekcijas mehānisms ir pagaidu mehānisms un piemērojams līdz 2024. gada februārim.

Uzzināt vairāk par tirgus korekcijas mehānismu

Atjaunīgie energoresursi

• labvēlīgi ietekmē klimatu,
• veicina ES enerģētisko neatkarību,
• uzlabo piegādes drošību un
• rada darbvietas Eiropas Savienībā.

Plāns “REPowerEU” paātrina zaļo pārkārtošanos un veicina apjomīgas investīcijas atjaunīgajā enerģijā.

Mēs plānojam turpināt atjaunīgo energoresursu enerģijas izvēršanu: mums būtu jāturpina mūsu jaudu kāpināšana 2023. gadā, aizstājot 12 mljrd. m³ gāzes ar atjaunīgajiem energoresursiem.

2023. gada martā ES vienojās par stingrākiem tiesību aktiem jaudu palielināšanai atjaunīgo energoresursu jomā. ES saistošais mērķrādītājs 2030. gadam tika palielināts līdz 42,5 % ar mērķi sasniegt 45 % — tas gandrīz divkāršotu pašreizējo atjaunīgās enerģijas īpatsvaru ES.

Lai atbalstītu šo pāreju uz tīru vidi, mums ir labāk jārūpējas par mūsu tīro rūpniecību, bez kuras nav iespējama zaļā pāreja, — no ūdeņraža līdz ķimikālijām, no biotehnoloģijām līdz nanotehnoloģijām. Tālab 2023. gada februārī mēs ierosinājām Zaļā kursa industriālo plānu Eiropai.

“REPowerEU” finansējums

Plānam “REPowerEU” ir vajadzīgas apjomīgas investīcijas un reformas. Šobrīd tiek mobilizēti gandrīz 300 miljardi eiro — aptuveni 72 miljardi eiro dotācijās un 225 miljardi eiro — aizdevumos. Atveseļošanas un noturības mehānisms ir “NextGenerationEU” kodols.

Tas ietvers aptuveni 10 miljardu eiro finansējumu trūkstošajos gāzes un LNG savienojumos, lai neviena dalībvalsts netiktu atstāta aukstumā, un turpat 2 miljardus eiro naftas infrastruktūrā, lai izbeigtu Krievijas naftas sūtījumus. Pārējais finansējums, t.i., 95 %, tiks atvēlēts tam, lai paātrinātu un nostiprinātu pāreju uz tīru enerģiju.

Pagājušajā gadā panāktais progress palīdzēja noslēgt šo ziemu (2022./2023. gads) labā pozīcijā, bez gāzes nepietiekamības, un mēs varam sākt nākamo uzpildes sezonu ar pārliecību un ar līdz pusei pilnām glabātavām.

Taču nevajadzētu dzīvot ilūzijās: turpmākie mēneši joprojām būs problemātiski, kamēr vien Krievija turpina brutālo iebrukumu Ukrainā un izmanto savas energoresursu piegādes kā ieroci.

Tāpēc mēs koncentrēsimies uz “REPowerEU” plāna īstenošanu.