Plāns “REPowerEU”

Īsumā par <em>REPowerEU</em> 

Reaģējot uz grūtībām un pasaules enerģijas tirgus traucējumiem, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā, Eiropas Komisija īsteno plānu REPowerEU, lai pakāpeniski izbeigtu fosilā kurināmā importu no Krievijas.

Plāns REPowerEU, kas tika sākts 2022. gada maijā, palīdz ES

• panākt enerģijas ietaupījumus,
• dažādot energoapgādi,
• ražot tīru enerģiju.

Pateicoties REPowerEU, mēs pasargājām ES iedzīvotājus un uzņēmumus no enerģijas nepietiekamības, palīdzējām Ukrainai, iztukšojot Krievijas kara kasi, paātrinājām pāreju uz tīru enerģiju un stabilizējām cenas.

Putina mēģinājums sašķelt Eiropu, izmantojot enerģiju kā ieroci, ir bijis neveiksmīgs. Mūsu kopīgie centieni turpinās, un Eiropa tagad ir labāk sagatavota un vienotāka nekā jebkad agrāk.

Galvenie sasniegumi 

Enerģijas imports no Krievijas

• ES sankcijas aizliedz jebkādu Krievijas ogļu importu.
• ES valstis, kas joprojām izmanto Krievijas augstspiediena ūdens kodolreaktorus, sekmīgi virzās uz Krievijas kodoldegvielas aizstāšanu ar citu ražotāju degvielu.

Ceļvedis, kā pilnībā izbeigt enerģētisko atkarību no Krievijas

Pēc tam, kad 2024. gadā atkal pieauga gāzes imports, 2025. gada maijā un jūnijā tika nākts klajā ar vēl citiem soļiem ceļā uz pilnīgu neatkarību. Tie rāda, kā saskaņotā un drošā veidā pakāpeniski izņemt no ES tirgiem Krievijas naftu, gāzi un kodolenerģiju un turpināt ES pāreju uz tīru enerģiju.

ES plāni

• Gāze – līdz 2027. gada novembrim apturēt visu Krievijas importu pa cauruļvadiem un sašķidrinātās dabasgāzes importu.
• Nafta – vērsties pret Krievijas “ēnu floti” (kuģiem, ko Krievija izmanto, lai izvairītos no sankcijām), kas pārvadā naftu, un no 2027. gada beigām apturēt Krievijas naftas importu.
• Kodolenerģija – ierobežot urāna, bagātināta urāna un citu Krievijas izcelsmes kodolmateriālu importu.

ES valstīm līdz 2026. gada 1. martam bija jāiesniedz Komisijai nacionālie diversifikācijas plāni ar sīki izstrādātiem pasākumiem un atskaites punktiem Krievijas gāzes un naftas tiešā un netiešā importa pakāpeniskai izbeigšanai. Tajā pašā laikā tiks turpināti centieni paātrināt ES enerģētikas pārkārtošanu un dažādot energoapgādi, lai netiktu apdraudēta enerģētiskā drošība un tirgu stabilitāte.

Uzziniet vairāk par to, ko cīņā pret enerģētisko krīzi dara ES

Cenas ziņā pieejamas enerģijas nodrošināšana

Pateicoties koordinētai Eiropas reakcijai un plānam REPowerEU, Eiropā enerģijas cenas salīdzinājumā ar 2022. gada rādītājiem ir ievērojami samazinājušās. Eiropa investē tīras un cenas ziņā pieejamas enerģijas ražošanā un enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā.

2025. gada februārī Komisija nāca klajā ar Lētākas enerģijas rīcības plānu, kura mērķis ir samazināt elektroenerģijas rēķinus, cenu satricinājumu ietekmi un aizsargāt patērētājus. Plāns sniedza īstermiņa atvieglojumu patērētājiem, vienlaikus veicinot enerģētikas savienības izveides pabeigšanu, paātrinot ieguvumus no atjaunīgās enerģijas, enerģijas ietaupījumiem un dziļākas tirgus integrācijas.

2026. gada aprīlī Komisija ieviesa jaunu pasākumu kopumu AccelerateEU, lai risinātu enerģijas izmaksu pieauguma problēmu un turpinātu samazināt atkarību no naftas un gāzes, jo īpaši ņemot vērā spriedzes pieaugumu Tuvajos Austrumos. Šis plāns uzlabos koordināciju starp ES valstīm, paātrinās pāreju uz drošu un cenas ziņā pieejamu tīru enerģiju un veicinās publiskās un privātās investīcijas.

Gāzes pieprasījuma sakopošana

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ES ierosināja kopīgu gāzes iepirkuma sistēmu, lai nodrošinātu, ka eiropiešiem ir pieejama enerģija par pieņemamu cenu, un lai izvairītos no energoapgādes traucējumiem. Šī sistēma mums ļāva daļu mūsu gāzes iegādāties kopīgi, kā eiropiešiem, bez savstarpējas konkurences par ierobežotajiem resursiem.

2022. gada aprīlī Komisija izveidoja ES Enerģijas platformu, kurai ir bijusi svarīga loma mūsu energoapgādes dažādošanā. Šīs platformas mērķis bija koordinēt investīcijas infrastruktūrā un sarunas ar ārējiem gāzes piegādātājiem, lai novērstu to, ka ES valstis cita citu pārsola. 2025. gadā Komisija paplašināja šo mehānismu, iekļaujot to ES Enerģētikas un izejvielu platformā, lai dotu ES uzņēmumiem iespēju iegādāties energoproduktus un izejvielas. Platforma satur dažādus mehānismus, kas aptver ūdeņradi, izejvielas, biometānu, sašķidrinātu dabasgāzi (LNG) un dabasgāzi.

2023. gada aprīlī Komisija ieviesa sistēmu AggregateEU, kas pieprasījuma pēc gāzes apmierināšanai izmanto kopīga iepirkuma principus. Šī iniciatīva sakopoja ES un energokopienas uzņēmumu pieprasījumu pēc gāzes un piemeklēja tam konkurētspējīgus piegādes piedāvājumus no pasaules tirgus. Pēc uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus uzņēmumi varēja brīvprātīgi noslēgt iepirkuma līgumus ar gāzes piegādātājiem individuāli vai kopā.

Pateicoties AggregateEU, mēs varējām iegādāties gandrīz 100 mljrd. m³ gāzes par viskonkurētspējīgāko cenu, tādējādi apmierinot Eiropas pieprasījumu. AggregateEU mehānisms tā sākotnējā veidolā beidzās 2025. gada martā.

Tīras enerģijas ražošana

Atjaunīgā enerģija nāk par labu

• klimatam,
• ES enerģētiskajai neatkarībai,
• piegādes drošībai,
• zaļo darbvietu radīšanai.

Plāns REPowerEU paātrina zaļo pārkārtošanos un veicina apjomīgas investīcijas atjaunīgajā enerģijā.

Kopš 2022. gada mums ir izdevies palielināt ražošanu un jaudu:  

• sasniedzot jaunuzstādītas saules enerģijas jaudas rekordu — 406 GW;  
• palielinot vēja enerģijas jaudu par 234 GW; 
• nodrošinot, ka nedaudz vairāk par 47 % no mūsu elektroenerģijas tagad tiek iegūti no atjaunīgajiem energoresursiem. 

Paātrināta pāreja uz tīru enerģiju

2023. gada novembrī pārskatītajā Atjaunojamo energoresursu direktīvā tika izvirzīti mērķi gandrīz divkāršot pašreizējo atjaunīgās enerģijas īpatsvaru ES. Mērķis ir palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru ES kopējā enerģijas patēriņā. Saistošais mērķrādītājs 2030. gadam ir paaugstināts līdz 42,5 %, bet vēl labāk būtu sasniegt 45 %.

Lai atbalstītu pāreju uz tīru enerģiju, mums ir labāk jāatbalsta sava rūpniecība. Lai to panāktu, 2023. gadā mēs ierosinājām Zaļā kursa industriālo plānu. Plāns palīdzēs ES apstrādes rūpniecībai palielināt neto nulles emisiju tehnoloģiju un produktu ražošanu, kas vajadzīgi, lai sasniegtu Eiropas vērienīgos klimata mērķrādītājus.

Divi svarīgi plāna elementi ir Kritiski svarīgo izejvielu akts un Neto nulles emisiju industrijas akts. Tie abi radīs paredzamu un vienkāršotu normatīvo vidi, veicinot investīcijas un tādu projektu izstrādi, kas ir būtiski Eiropas ekonomikai.

2023. gadā Komisija arī nāca klajā ar rīcības plānu elektrotīklu izvēršanas paātrināšanai. Modernizēts infrastruktūras tīkls pilnībā integrētajos ES tirgos nodrošina to, ka iedzīvotāji un uzņēmumi varēs gūt labumu no lētākas un tīrākas enerģijas.

Mēs pārskatījām arī Energoefektivitātes direktīvu kopā ar citiem enerģētikas un klimata noteikumiem. Jaunie noteikumi nosaka principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, kas nozīmē, ka praksē ES valstīm ir jāņem vērā energoefektivitāte visās attiecīgajās rīcībpolitikās un nozīmīgos investīciju lēmumos, kas pieņemti gan enerģētikas, gan ar enerģētiku nesaistītās nozarēs. Noteikumi ir arī vērsti uz to, lai nodrošinātu, ka mēs sasniedzam klimata mērķrādītāju līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gadu.

2024. gada jūlijā stājās spēkā ES elektroenerģijas tirgus modeļa reforma. Tas palīdz padarīt ES enerģijas tirgu noturīgāku un sniedz labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, padarot viņu enerģijas rēķinus neatkarīgākus no elektroenerģijas īstermiņa tirgus cenas. Reforma arī palīdz paātrināt atjaunojamo energoresursu progresīvu integrēšanu energosistēmā un uzlabot aizsardzību pret tirgus manipulācijām.

2025. gada sākumā tika iesniegts plaša mēroga uzņēmējdarbības plāns, kā vēl vairāk atbalstīt ES rūpniecības konkurētspēju un noturību, proti, tīras rūpniecības kurss. Kurss paātrinās dekarbonizāciju, vienlaikus veicinot ES ražošanu, pazeminot enerģijas cenas, radot kvalitatīvas darbvietas un pareizos apstākļus uzņēmumu uzplaukumam.

Plāna finansēšana

Plāna REPowerEU finansēšanai Komisija ir mobilizējusi gandrīz 300 miljardus eiro. Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) ir REPowerEU kodols. 

Pateicoties grozītajai ANM regulai, ES dalībvalstīm no Inovāciju fonda un saskaņā ar Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) kvotu pārdošanu tika piešķirtas papildu REPowerEU dotācijas 20 miljardu eiro apmērā.  

Lai finansētu savus REPowerEU plānus, dalībvalstis var arī pieprasīt pārvedumus no Brexit korekcijas rezerves (BKR). Kopējā no rezerves pieejamā summa ir 5,4 miljardi eiro.

Turpmākie soļi

ES ir sekmīgi sasniegusi lielāko daļu no vērienīgajiem mērķrādītājiem, kas noteikti plānā REPowerEU, un tagad ir uz pareizā ceļa, lai pilnībā atbrīvotos no Krievijas fosilā kurināmā, vienlaikus turpinot īstenot zaļo pārkārtošanos un atbalstot Ukrainu.

Mēs joprojām koncentrējamies uz REPowerEU plāna īstenošanu ar šādām darbībām:

• Krievijas gāzes importa turpmāka samazināšana;
• rūpniecības dekarbonizācijas stimulēšana;
• atjaunīgo energoresursu ātrāka izvēršana;
• investīcijas energoinfrastruktūrā un starpsavienojumos;
• energoefektivitātes uzlabošana.