Reaģējot uz pašreizējām grūtībām un pasaules enerģijas tirgus traucējumiem, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar plānu “REPowerEU”.
“REPowerEU” ir plāns:
- enerģijas taupīšanai,
- tīras enerģijas ražošanai,
- energoapgādes dažādošanai.
Tā atbalstam tiek īstenoti finansiāli un juridiski pasākumi, kuru mērķis ir izveidot jaunu enerģētikas infrastruktūru un sistēmu, kas atbilst Eiropas vajadzībām.
“REPowerEU” darbības
Jaunā ģeopolitiskā un enerģijas tirgus realitāte mums liek krasi paātrināt pārkārtošanos uz tīru enerģiju un panākt Eiropas enerģētisko neatkarību no neuzticamiem piegādātājiem un fosilajiem kurināmajiem, kuru cenas ir stipri svārstīgas.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar plānu “REPowerEU”, kas paredz Eiropu jau krietni pirms 2030. gada padarīt neatkarīgu no Krievijas fosilajiem kurināmajiem, sākot ar gāzi.
85 % eiropiešu uzskata, ka, lai atbalstītu Ukrainu, ES pēc iespējas drīzāk būtu jāsamazina atkarība no Krievijas gāzes un naftas. Rīkojoties vienoti, kā Savienība, Eiropa to var panākt ātrāk.
Plānā ir izklāstīta virkne pasākumu, kuru mērķis ir strauji samazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un paātrināt zaļo pārkārtošanos, vienlaikus stiprinot ES mēroga energosistēmas noturību. Tā pamatā ir:
ES sadarbojas ar starptautiskajiem partneriem, lai atrastu alternatīvus enerģijas avotus. Īstermiņā maksimāli ātri ir jānodrošina alternatīvas gāzes, naftas un ogļu piegādes, un nākotnē būs vajadzīgs arī atjaunīgais ūdeņradis.
Enerģiju var taupīt ikviens iedzīvotājs, uzņēmums un organizācija. Nedaudz pielāgojot savus ikdienas paradumus, varam panākt būtiskas izmaiņas. Jāparedz arī ārkārtas pasākumi piegādes pārtraukumu gadījumiem.
Atjaunīgā enerģija ir lētākā un tīrākā mums pieejamā enerģija, un to var ražot iekšzemē, tādējādi samazinot vajadzību enerģiju importēt. Plāns “REPowerEU” paātrinās zaļo pārkārtošanos un veicinās apjomīgas investīcijas atjaunīgajā enerģijā. Lai samazinātu emisijas un atkarību no fosilā kurināmā, jārod arī iespējas paātrināt fosilā kurināmā aizstāšanu rūpniecības un transporta nozarēs.
- Kopīgi gāzes, sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) un ūdeņraža iepirkumi ES Enerģētikas platformā visām dalībvalstīm, kuras vēlas piedalīties, kā arī Ukrainai, Moldovai, Gruzijai un Rietumbalkāniem
- Jaunas enerģētikas partnerības ar uzticamiem piegādātājiem, t. sk. turpmāka sadarbība atjaunīgo energoresursu un mazoglekļa gāzu jomā
- Saules un vēja enerģijas projektu ātra izvēršana apvienojumā ar atjaunīgā ūdeņraža ieviešanu, aiztaupot aptuveni 50 mljrd. m3 gāzes importa
- Biometāna ražošanas palielinājums, aiztaupot 17 mljrd. m3 gāzes importa
- Pirmo ES mēroga ūdeņraža projektu apstiprināšana līdz vasarai
- ES paziņojums par enerģijas taupīšanu ar ieteikumiem par to, kā iedzīvotāji un uzņēmumi var aiztaupīt aptuveni 13 mljrd. m3 gāzes importa
- Gāzes krātuvju piepildīšana līdz 80 % no ietilpības līdz 2022. gada 1. novembrim
- ES koordinēti pieprasījuma samazināšanas plāni gāzes piegādes traucējumu gadījumā
- Jauni nacionālie “REPowerEU” plāni saskaņā ar grozīto Atveseļošanas un noturības fondu nolūkā atbalstīt investīcijas un reformas 300 mljrd. EUR apmērā
- Atbalsts rūpniecības dekarbonizācijai ar aptuveni 3 mljrd. EUR no Inovāciju fonda sākumposmā intensīvi īstenotiem projektiem
- Jauni tiesību akti un ieteikumi par atļauju ātrāku piešķiršanu atjaunīgo energoresursu projektiem, konkrēti, īpašās ražošanai izdevīgās teritorijās ar zemu vidisko risku
- Investīcijas integrētā un pielāgotā gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras tīklā
- Vērienīgākas ieceres attiecībā uz enerģijas ietaupījumiem, paaugstinot ES mēroga efektivitātes mērķrādītāju 2030. gadam no 9 % līdz 13 %
- Eiropas atjaunīgo energoresursu mērķrādītāja 2030. gadam palielināšana no 40 % līdz 45 %
- Jauni ES priekšlikumi nolūkā nodrošināt rūpniecībai piekļuvi kritiski svarīgām izejvielām
- Reglamentējoši pasākumi energoefektivitātes palielināšanai transporta nozarē
- Ūdeņraža akselerators ar mērķi līdz 2025. gadam uzbūvēt elektrolīzerus ar 17,5 GW jaudu, kas ES rūpniecību apgādātu ar 10 miljoniem tonnu iekšzemē saražota atjaunīgā ūdeņraža
- Moderns ūdeņraža tiesiskais regulējums
Tīra enerģija
Lai pieliktu punktu ES atkarībai no Krievijas fosilajiem kurināmajiem, būs ievērojami jākāpina atjaunīgās enerģijas ražošana, kā arī jāpanāk ātrāka elektrifikācija un rūpniecībā, ēku sektorā un transporta nozarē būs jāatsakās no apsildes ar fosilo kurināmo un fosilajām degvielām. Pāreja uz tīru enerģiju laika gaitā palīdzēs pazemināt enerģijas cenas un samazināt atkarību no importa.
Atjaunīgā enerģija ir lētākā un tīrākā mums pieejamā enerģija, un to var ražot iekšzemē, tādējādi samazinot vajadzību enerģiju importēt. Komisija ierosina no 40 % līdz 45 % palielināt ES 2030. gadam noteikto atjaunīgo energoresursu mērķrādītāju. Ja tiks īstenots plāns “REPowerEU”, atjaunīgās enerģijas ražošanas kopējā jauda 2030. gadā sasniegs 1236 GW salīdzinājumā ar 1067 GW, kas 2030. gadā tiktu sasniegti ar paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” pasākumiem.
ES saules enerģijas stratēģija veicinās fotoelementu enerģijas plašāku ieviešanu. Šī stratēģija ir plāna “REPowerEU” daļa, un tās mērķis ir līdz 2025. gadam uzstādīt jaunas saules fotoelementu sistēmas ar kopējo jaudu vairāk nekā 320 GW (kas vairāk nekā divas reizes pārsniegtu pašreizējo līmeni) un līdz 2030. gadam sasniegt teju 600 GW jaudu. Šāda agrīna papildu jaudu uzstādīšana līdz 2027. gadam katru gadu aiztaupīs 9 mljrd. m3 dabasgāzes patēriņa.
Tīra rūpniecība
Ogļu, naftas un gāzes aizstāšana rūpnieciskajos procesos palīdzēs mazināt atkarību no Krievijas fosilajiem kurināmajiem un vienlaikus ļaus pāriet uz tīrākiem enerģijas avotiem, stiprināt rūpniecības konkurētspēju un sekmēt starptautiskās līderpozīcijas tehnoloģiju jomā.
- Elektrifikācija, energoefektivitāte un atjaunīgo energoresursu izvēršana ļautu rūpniecības nozarei līdz 2030. gadam aiztaupīt 35 mljrd. m3 dabasgāzes, pārsniedzot mērķrādītājus, kas noteikti paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”.
- Lielāko gāzes samazinājumu — gandrīz 22 mljrd. m3 — varētu nodrošināt nemetālisko minerālu, cementa, stikla un keramikas, ķīmisko produktu ražošana, kā arī pārstrādes rūpnīcas.
- Gaidāms, ka līdz 2030. gadam, pateicoties atjaunīgajam ūdeņradim, ES primārā tērauda ražošana būs dekarbonizēta aptuveni 30 % apjomā.
Rūpnieciskajam sektoram būs arī svarīga loma tādu iekārtu un komponentu ražošanas paplašināšanā, kas vajadzīgi, lai ātri pārveidotu mūsu energosistēmu.
Enerģijas taupīšana
Enerģijas taupīšana ir lētākais, drošākais un tīrākais veids, kā samazināt mūsu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā importa. Mēs visi — patērētāji, uzņēmumi un rūpnieciskās ražotnes — varam viegli iesaistīties enerģijas patēriņa samazināšanā. Kopā ar energoefektivitātes pasākumiem mūsu individuālā rīcība labvēlīgi ietekmēs cenas, tiešā veidā samazinot summas, ko ikdienā maksājam par enerģiju, padarot mūsu ekonomiku noturīgāku un paātrinot visas ES pāreju uz tīru enerģiju.
Ir ne mazums veidu, kā ikdienas dzīvē varam samazināt enerģijas patēriņu.
- Pazemināsim apkures temperatūru un pieticīgāk izmantosim gaisa kondicionēšanu
- Sadzīves tehniku lietosim efektīvāk
- Automašīnu izmantosim ekonomiskāk
- Biežāk izmantosim sabiedrisko transportu un pāriesim uz aktīvo mobilitāti
- Izejot no telpas, izslēgsim gaismu
Visiem enerģijas lietotājiem jāapzinās vislabākās ietaupījuma iespējas un iedarbīgākie veidi, kā to panākt. Komisija iedzīvotājus atbalstīs ar mērķorientētu informāciju, kas palīdzēs izdarīt apzinātu izvēli un veikt energoefektīvus pirkumus.
Lai atrastu un popularizētu visiedarbīgākos enerģijas taupīšanas veidus, mēs arī sadarbojamies ar dalībvalstīm un vietējām pašvaldībām, un ar tādām organizācijām kā Starptautiskā Enerģētikas aģentūra.
“REPowerEU” finansēšana
Lai izbeigtu Krievijas fosilā kurināmā importu, kas pašlaik Eiropas nodokļu maksātājiem izmaksā gandrīz 100 mljrd. EUR gadā, līdz 2027. gadam būtu jāinvestē vēl 210 mljrd. EUR.
Plāna “REPowerEU” īstenošanas pamatā ir Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), kas sniegs papildu finansējumu. Dalībvalstīm savos atveseļošanas un noturības plānos būs jāpievieno atsevišķa “REPowerEU” nodaļa, kurā būs aprakstīts investīciju sadalījums “REPowerEU” prioritātēm, un būs jāīsteno vajadzīgās reformas.
Dalībvalstis var izmantot atlikušos ANM aizdevumus (pašlaik 225 mljrd. EUR) un jaunas ANM dotācijas, ko finansē, izsolot emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas kvotas, kas pašlaik glabājas tirgus stabilitātes rezervē un sasniedz 20 mljrd. EUR.
Citi “REPowerEU” finansējuma avoti:
- Kohēzijas politikas fondi
- Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai
- Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments
- Inovāciju fonds
- Valstu un ES finansējums “REPowerEU” mērķu atbalstam
- Valstu fiskālie pasākumi
- Privātie ieguldījumi
- Eiropas Investīciju banka
Sadarbība ar starptautiskajiem partneriem
Mēs vēlamies veidot savstarpēji izdevīgas ilgtermiņa partnerības — veicināt atjaunīgās enerģijas apguvi un palielināt energoefektivitāti visā pasaulē, kā arī sadarboties zaļo tehnoloģiju un inovāciju jomā. Pieprasījuma sakopošanā, infrastruktūras izmantojuma koordinēšanā, sarunās ar starptautiskajiem partneriem un kopīgu gāzes un ūdeņraža iepirkumu sagatavošanā svarīga loma būs jaunajai ES Enerģētikas platformai.
Darbības:
- Palielināt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādes no ASV un Kanādas un cauruļvadu gāzes un LNG piegādes no Norvēģijas
- Pastiprināt sadarbību ar Azerbaidžānu, it sevišķi Dienvidu gāzes koridorā
- Politiski vienoties par LNG piegāžu palielināšanu ar tādiem gāzes piegādātājiem kā Ēģipti un Izraēlu
- Atsākt enerģētikas dialogu ar Alžīriju
- Turpināt sadarbību ar lielākajiem ražotājiem Persijas līcī, tai skaitā Kataru, un Austrāliju
- Koordinēties ar tādiem gāzes pircējiem kā Japānu, Ķīnu un Koreju
- Noskaidrot Subsahāras Āfrikas valstu, piemēram, Nigērijas, Senegālas un Angolas, eksporta potenciālu
ES turklāt turpinās sadarbību ar G7, G20 un citiem starptautiskiem forumiem, arī OPEC un IEA, lai nodrošinātu raitu globālo naftas tirgu darbību.
Hronoloģija
- 2022. gada 14. decembris
Eiropas Parlaments un Padome panāk politisku vienošanos par “REPowerEU” finansēšanu un dod iespēju dalībvalstīm savos atveseļošanas un noturības plānos ieviest “REPowerEU” nodaļas.
- 2022. gada 9. decembris
Izveidota jauna rūpniecības alianse ES Saules enerģijas un energoapgādes drošības veicināšanai.
- 2022. gada 9. novembris
Paātrinot atjaunīgo energoresursu atļauju piešķiršanu, Komisija pastiprina zaļo pāreju – prom no Krievijas gāzes.
- 2022. gada 26. jūlijs
Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Padome panāk vienošanos nodrošināt sakārtotu un koordinētu gāzes patēriņa samazinājumu visā ES, lai sagatavotos nākamajai ziemai.
- 2022. gada 20. jūlijs
Taupīsim gāzi, lai ziemā nepietrūkst: Komisija nāk klajā ar priekšlikumu par plānu, kā samazināt gāzes pieprasījumu, lai ES būtu gatava piegādes samazinājumiem.
- 2022. gada 18. jūlijs
ES un Azerbaidžāna paraksta jaunu Saprašanās memorandu par stratēģisku partnerību enerģētikas jomā, kas ieliek pamatus ilgtermiņa partnerībai attiecībā uz energoefektivitāti un tīru enerģiju. Pateicoties tam, tiks divkāršota Dienvidu gāzes koridora jauda, lai līdz 2027. gadam Eiropas Savienībai ik gadu piegādātu vismaz 20 miljardus kubikmetru gāzes.
- 2022. gada 15. jūlijs
Komisija apstiprina “IPCEI Hy2Tech” — pirmo svarīgo projektu visas Eiropas interesēs ūdeņraža nozarē. Projekta mērķis ir izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas ūdeņraža vērtības ķēdei, lai dekarbonizētu rūpnieciskos procesus un mobilitāti. Tajā piedalās 35 uzņēmumi, 15 dalībvalstīs īstenojot 41 projektu.
- 2022. gada 27. jūnijs
Ir pieņemti jauni gāzes glabāšanas noteikumi. Tie stiprinās gāzes piegādes drošību Eiropas Savienībā, domājot par gaidāmo ziemu. Jaunie noteikumi paredz, ka ES dalībvalstīm līdz šā gada novembrim krātuves jāuzpilda līdz 80 % no ietilpības un turpmākajos gados — līdz 90 %.
- 2022. gada 23. jūnijs
ES un Norvēģija vienojas padziļināt partnerību, lai pastiprinātu īstermiņa un ilgtermiņa gāzes piegādes, risinātu augsto enerģijas cenu problēmu un nostiprinātu sadarbību tīras enerģijas, arī ūdeņraža, jomā.
- 2022. gada 17. jūnijs
Eiropas Savienība, Amerikas Savienotās Valstis un 11 citas valstis nāk klajā ar “Globālo metāna emisiju mazināšanas solījumu: enerģētiskā trajektorija”, lai strauji samazinātu metāna emisijas naftas un gāzes nozarē, panākot progresu gan klimata, gan enerģētiskās drošības jomā.
- 2022. gada 15. jūnijs
ES, Ēģipte un Izraēla paraksta trīspusēju saprašanās memorandu par dabasgāzes eksportu uz Eiropu. Dabasgāze Vidusjūras austrumdaļas reģionā no Izraēlas, Ēģiptes un citiem avotiem tiks nosūtīta uz Eiropu, izmantojot Ēģiptes sašķidrinātās dabasgāzes eksporta infrastruktūru.
- 2022. gada 25. maijs
Komisija izveido ES Enerģētikas platformas darba grupu alternatīvu piegāžu nodrošināšanai.
- 2022. gada 18. maijs
Komisija iepazīstina ar “REPowerEU” — plānu, kā strauji samazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un paātrināt zaļo pārkārtošanos.
Dokumenti
- Communication
REPowerEU related documents
A clear and complete repository of the thematic areas that are shaping the REPowerEU initiative
- Lejupielādētfrançais(5.95 KB - HTML)
- Lejupielādētfrançais(5.95 KB - HTML)
- Lejupielādētfrançais(5.95 KB - HTML)
- Lejupielādētfrançais(5.95 KB - HTML)
- Lejupielādētfrançais(5.95 KB - HTML)
- Lejupielādētfrançais(5.95 KB - HTML)