22. novembris. Lai aizsargātu ES uzņēmumus un mājsaimniecības no pārmērīgi augstām gāzes cenām, Komisija ierosina tirgus korekcijas mehānismu, pagaidu un mērķorientētu instrumentu, ar kuru var automātiski iejaukties gāzes tirgos ārkārtēju gāzes cenu pieaugumu gadījumā. Jaunā mehānisma mērķis ir mazināt Eiropas gāzes tirgu nestabilitāti, vienlaikus aizsargājot gāzes piegādes drošību.
Komisija jau gadu risina enerģijas cenu pieauguma problēmu. Kopš Krievija iebruka Ukrainā un sāka enerģijas resursus izmantot par ieroci, situācija enerģijas tirgū ir ievērojami pasliktinājusies.
Lai gan energoresursu piegāde no Krievijas ir ievērojami kritusies – pērn no turienes importējām 45 % gāzes, bet 2022. gada septembrī tikai 14 % –, Eiropai ir izdevies atrast citus enerģijas piegādātājus un samazināt pieprasījumu, tādējādi kompensējot šo deficītu.
Esam arī veikuši pasākumus, lai mazinātu tirgus nestabilitāti un novirzītu iedzīvotājiem un uzņēmumiem tos enerģētikas nozares ieņēmumus, kuri ievērojami pārsniedz ierastos ieņēmumus.
Ar enerģijas cenu rīkkopu dalībvalstis valsts līmenī ir ieviesušas dažādus pasākumus, ar kuriem tiek mazināts cenu spiediens uz iedzīvotājiem un rūpniecību. Lai pēc iespējas drīzāk izbeigtu mūsu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, maijā mēs pieņēmām plānu REPowerEU.
Lai parūpētos par enerģijas piegādes drošību nākamajās ziemās, esam noteikuši minimālās gāzes uzglabāšanas saistības un nosprauduši mērķrādītāju samazināt gāzes pieprasījumu par 15 %, – tas Eiropā palīdzēs rast līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu. Centieni taupīt enerģiju un piepildīt krātuves līdz šim ir devuši labus rezultātus.
2022. gada septembrī tika pieņemti jauni pasākumi, lai samazinātu pieprasījumu pēc elektroenerģijas un izmantotu enerģijas pārpalikumu iedzīvotāju un rūpniecības labā.
2022. gada 18. oktobrī Komisija ierosināja jaunus pasākumus attiecībā uz kopīgiem gāzes iepirkumiem, cenu ierobežošanas mehānismiem un pārredzamu infrastruktūras izmantošanu, kā arī solidaritāti starp dalībvalstīm un pieprasījuma pārvaldību. Tas nodrošinās turpmāku tirgus stabilitāti.
Ikona sagatavota ar Pixel perfect, par pamatu izmantojot www.flaticon.com.
Galvenie skaitļi
Piegāžu diversifikācija
ES vairākus mēnešus ar starptautiskajiem partneriem strādā pie tā, lai diversificētu enerģijas avotus, un ir panākusi rekordliela sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) daudzuma importu un lielākas cauruļvadu gāzes piegādes.
Sasniegumi
- Parakstīts trīspusējs saprašanās memorands starp ES, Ēģipti un Izraēlu par dabasgāzes eksportu uz Eiropu
- Saprašanās memorands ar Azerbaidžānu par stratēģisku partnerību enerģētikas jomā
- ASV apņemšanās šogad papildus piegādāt ES vismaz 15 mljrd. m³ sašķidrinātās dabasgāzes
- 2022. gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā par 19 mljrd. m³ pieaudzis sašķidrinātās dabasgāzes imports no valstīm, kas nav Krievija. Par 14 mljrd. m³ palielinājies arī cauruļvadu gāzes imports no Norvēģijas, Azerbaidžānas, Apvienotās Karalistes un Ziemeļāfrikas.
Pieprasījuma samazināšana
Lai mazinātu riskus un izmaksas Eiropai piegādes samazinājumu vai pārrāvumu gadījumā, Komisija ir pieņēmusi Eiropas gāzes pieprasījuma samazināšanas plānu, kura mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm samazināt gāzes pieprasījumu par 15 %.
Plāns balstās uz trim pīlāriem:
- pārslēgties no gāzes uz alternatīviem kurināmajiem,
- stimulēt patēriņa samazināšanu,
- panākt samazinājumus siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā.
Turklāt plānā ir paredzēta iespēja izziņot ES trauksmi, kas nozīmē obligātu gāzes patēriņa samazinājumu visās dalībvalstīs. Tas ir spēcīgs signāls, ka ES darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu piegādes drošību un aizsargātu patērētājus.
Komisija cieši uzrauga pieprasījuma samazināšanas pasākumus. Sākotnējā analīze, kas balstās uz 15 dalībvalstu sniegtajām ziņām, liecina, ka 2022. gada augustā un septembrī ES gāzes patēriņš varētu būt bijis aptuveni par 15 % mazāks nekā vidēji iepriekšējos piecos gados. Līdzīgi centieni būs vajadzīgi katru mēnesi līdz 2023. gada martam. Dalībvalstīm ik pēc diviem mēnešiem būs jāziņo par panākto progresu. Ja pašreizējie pasākumi izrādīsies nepietiekami, Komisija ir gatava izsludināt ES trauksmi vai pārskatīt mērķrādītājus.
Gāzes uzglabāšanai ir svarīga loma ES piegādes drošības garantēšanā, un parastā ziemā tā nodrošina 25–30 % visas ES patērētās gāzes.
No 2022. gada jūnija ir spēkā jauni tiesību akti, saskaņā ar kuriem – lai nodrošinātu apgādi nākamajā ziemā – ES pazemes gāzes krātuves līdz 2022. gada 1. novembrim ir jāuzpilda līdz 80 % no to ietilpības, bet turpmākajos gados – līdz 90 %.
Kopīgs enerģijas iepirkums
Lai ES nodrošinātu enerģijas piegādi par pieņemamām cenām, Komisija un dalībvalstis ir izveidojušas ES platformu kopīgai gāzes, LNG un ūdeņraža iegādei. Tas ir brīvprātīgs koordinācijas mehānisms, kas palīdz Savienībai iegādāties gāzi un ūdeņradi, pēc iespējas iedarbīgāk izmantojot ES kolektīvo politisko un tirgus ietekmi.
Platformā jau ir izveidotas piecas dalībvalstu reģionālās grupas. ES gāzes pieprasījuma agregēšana un kopīgs gāzes iepirkums ļaus ES izmantot kolektīvo pirktspēju, lai vienotos par labākām cenām un samazinātu risku, ka dalībvalstis viena otru pārsolīs jau tā saspringtajā tirgū. Tas arī uzlabos pārredzamību un īpaši noderīgi būs mazākām dalībvalstīm, kuras kā pircēji ir nelabvēlīgākā situācijā.
Mazāki rēķini Eiropas mājsaimniecībām un uzņēmumiem
Lai tiktu galā ar neseno dramatisko cenu pieaugumu un mazinātu spiedienu uz Eiropas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, Komisija septembrī ierosināja vairākus pasākumus, kuru vidū ir:
- ārkārtas pasākumi elektroenerģijas pieprasījuma mazināšanai, kas palīdzēs samazināt elektroenerģijas izmaksas patērētājiem,
- pasākumi enerģētikas nozares virsieņēmumu pārdalei galapatērētājiem.
Pirmā reakcija augsto cenu problēmas risināšanā ir pieprasījuma samazināšana. Tas var ietekmēt elektroenerģijas cenas un panākt vispārēju nomierinošu ietekmi uz tirgu. Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, dalībvalstis vienojās par sekojošo:
- samazināt kopējo elektroenerģijas pieprasījumu par vismaz 10 %,
- samazināt pieprasījumu maksimumcenu stundās par 5 %.
Samazinot elektroenerģijas pieprasījumu par 5 % maksimumstundās, gāzes patēriņu elektroenerģijai ziemā samazinām par aptuveni 4 % un samazinām spiedienu uz cenām.
Ieņēmumu griesti zemu izmaksu elektroenerģijas ražošanai
“Inframargināli” elektroenerģijas ražotāji gūst izcilu peļņu, jo augstās gāzes cenas ir paaugstinājušas elektroenerģijas vairumcenas, lai gan to ražošanas izmaksas joprojām ir zemas. Tāpēc Komisija ierosina ES uz kādu laiku līdz 180 EUR/MWh ierobežot ieņēmumus no elektroenerģijas, kas saražota ar šādām tehnoloģijām: kodolenerģija, lignīts, atjaunīgie energoresursi u. c.
Ieņēmumus, kas pārsniedz šo līmeni, dalībvalstis iekasēs un novirzīs enerģijas patērētājiem, lai mazinātu augsto enerģijas cenu ietekmi.
Dalībvalstis šos ieņēmumus var izmantot šādiem nolūkiem:
- kompensācija elektroenerģijas lietotājiem par patēriņa samazināšanu;
- tieši pārvedumi lietotājiem;
- elektroenerģijas izmaksu samazināšana lietotājiem ierobežotā apjomā;
- lietotāju ieguldījumu veicināšana atjaunīgos energoresursos un energoefektivitātē;
- kompensācija piegādātājiem, kas elektroenerģiju lietotājiem piegādā zem pašizmaksas.
Solidāras fosilā kurināmā uzņēmumu iemaksas
Arī naftas, gāzes, ogļu un rafinēšanas uzņēmumi pēdējos mēnešos ir guvuši milzīgu peļņu, galvenokārt enerģijas tirgus traucējumu dēļ, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā, nevis uzņēmējdarbības lēmumu vai investīciju dēļ. Minētie pasākumi neietekmē šos uzņēmumus. Solidaritātes un taisnīguma interesēs visiem enerģijas avotiem ir jāpalīdz mazināt augsto cenu ietekmi uz patērētāju rēķiniem. Lai to panāktu, Komisija ierosināja solidāru pagaidu iemaksu par virspeļņu, kas 2022. gadā gūta no darbībām fosilā kurināmā nozarēs.
Kā solidārā iemaksa darbotos:
- Iekasē par virspeļņu 2022. un/vai 2023. gadā
- Aptver peļņu, kas pārsniedz 20 % pieaugumu virs iepriekšējo trīs gadu vidējās peļņas
- Šos ieņēmumus iekasēs dalībvalstis
- Tiek lēsts, ka tie radīs ap 25 miljardiem eiro, ar kuriem palīdzēt samazināt enerģijas rēķinus
ES solidaritātes stiprināšana
Solidaritāte ir Savienības stūrakmens un pamats tās darbības efektivitātei. Piecus gadus pēc vienošanās par Piegādes drošības regulu no 40 iespējamiem nolīgumiem starp dalībvalstīm ir parakstīti tikai 6 divpusēji solidaritātes nolīgumi. Tas ir pārāk lēni, un Komisija ir ierosinājusi noteikt standarta noteikumus par solidaritāti, kas nodrošinās, ka dalībvalsts, kura saskaras ar ārkārtas situāciju, saņems gāzi no citām dalībvalstīm apmaiņā pret taisnīgu kompensāciju.
Pienākums nodrošināt solidaritāti tiks paplašināts un attiecināts arī uz dalībvalstīm, kurām nav cauruļvadu savienojumu, bet kurām ir LNG kompleksi, ar nosacījumu, ka gāzi būs iespējams transportēt uz dalībvalsti, kurai tā ir vajadzīga.
Investīcijas infrastruktūrā
Pateicoties ES investīcijām LNG termināļos un gāzes starpsavienotājos, tagad katra dalībvalsts gāzi var saņemt no vismaz diviem avotiem un starp kaimiņvalstīm ir iespējama plūsmas reversēšana. Saskaņā ar Gāzes piegādes drošības regulu dalībvalstīm ir jābūt preventīvās rīcības plānam un ārkārtas rīcības plānam; regula arī paredz solidaritātes mehānismu, kas garantē, ka nopietnā ārkārtas situācijā kaimiņvalstu aizsargājamajiem lietotājiem tiks nodrošināta piegāde.
Sasniegumi
- 2022. gada 1. maijā komercdarbību sāka Polijas un Lietuvas gāzes starpsavienotājs, kas visā Baltijas gāzes tirgū nodrošina plašākas izvēles iespējas un noturību; projekts tapis arī ar Eiropas Komisijas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta atbalstu.
- 2022. gada 1. oktobrī tika atklāts Grieķijas un Bulgārijas gāzes starpsavienotājs
Atjaunīgā enerģija ir lētākā un tīrākā mums pieejamā enerģija, un to var ražot iekšzemē, tādējādi samazinot vajadzību enerģiju importēt. Atjaunīgās enerģijas izmantojuma nepārtraukta izvēršana elektroenerģijas ražošanā, rūpniecībā, ēku sektorā un transportā dos iespēju ātrāk panākt neatkarību, stimulēs zaļo pārkārtošanos un laika gaitā samazinās cenas. Komisija ierosināja palielināt ES 2030. gada atjaunīgo energoresursu mērķrādītāju no 40 % līdz 45 %.
Plāns REPowerEU līdz 2030. gadam ļautu palielināt kopējo atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu līdz 1236 GW salīdzinājumā ar 1067 GW, ko līdz 2030. gadam paredzēts sasniegt saskaņā ar paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”.
Atbalsts mājsaimniecībām un uzņēmumiem: jaunākie piemēri
- Komisija atbilstoši ES valsts atbalsta noteikumiem ir apstiprinājusi Polijas shēmu, kuras mērķis ir energoietilpīgiem uzņēmumiem daļēji kompensēt augstākas elektroenerģijas cenas, kas saistītas ar netiešajām emisiju izmaksām.
- Komisija ir apstiprinājusi Spānijas pasākumu 220 miljonu eiro apmērā, ar kuru atbalsta Cobra Instalaciones y Servicios, S.A. atjaunīgā ūdeņraža ražošanā. Pasākums palīdz sasniegt ES Ūdeņraža stratēģijas un Eiropas zaļā kursa mērķrādītājus, vienlaikus palīdzot samazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un paātrināt zaļo pārkārtošanos saskaņā ar plānu REPowerEU.
- Lai nodrošinātu elektroapgādes drošību Somijā, Komisija saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem ir apstiprinājusi Somijas jaudas mehānismu 150 miljonu eiro apmērā. Šis pasākums arī palīdzēs samazināt CO2 emisijas elektroenerģijas nozarē atbilstīgi ES zaļajam kursam un palīdzēs sasniegt plāna REPowerEU mērķus un samazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā.
Energotaupības pasākumi: hronoloģija
- 2022. gada 22. novembris
Komisija ierosina jaunu instrumentu, ar ko ierobežot pārmērīgus gāzes cenu kāpumus
- 2022. gada 30. septembris
Enerģētikas ministri vienojas par regulu par ārkārtas intervenci nolūkā risināt augsto enerģijas cenu problēmu
- 2022. gada 14. septembris.
Priekšlikums par jaunu ārkārtas regulējumu, kura mērķis ir palīdzēt risināt augsto gāzes cenu problēmu ES un nodrošināt piegādes drošību šoziem.
- 2022. gada 26. jūlijs
Enerģētikas ministri vienojas par regulu par koordinētiem gāzes pieprasījuma samazināšanas pasākumiem
- 2022. gada 20. jūlijs
Komisija ierosina regulu par koordinētiem gāzes pieprasījuma samazināšanas pasākumiem un nāk klajā ar paziņojumu “Taupīsim gāzi, lai ziemā nepietrūkst”
- 2022. gada 27. jūnijs
Pieņemta Gāzes uzglabāšanas regula
- 2022. gada 18. maijs
Komisija iepazīstina ar plānu REPowerEU
- 2022. gada 23. marts
Komisija ierosina grozīt regulu par gāzes piegādes drošību un nāk klajā ar paziņojumu “Piegādes drošība un pieņemamas enerģijas cenas”
- 2022. gada 8. marts
Paziņojums “REPowerEU: vienota ES rīcība, kas enerģiju padarīs lētāku, drošāku un ilgtspējīgāku”
- 2021. gada 13. oktobris
Paziņojums “Augošās enerģijas cenas: pretdarbības un atbalsta instrumenti”
Dokumenti