Steidzami nepieciešamas reformas
ES dabas resursu izmantošana ilgtnespējīgā veidā, jo īpaši augsnes degradācija un piesārņošana, ir viens no galvenajiem procesiem, kas izraisa klimata krīzi un samazina bioloģisko daudzveidību. Tas ir maksājis tūkstošiem dzīvību un miljardiem eiro.
Arvien biežāk nākas sastapties ar sausumu, dabas ugunsgrēkiem, ūdens trūkumu un plūdu risku, un tas izraisījis traģiskas sekas jau trīs ceturtdaļās Eiropas valstu.
Ražas zudumi, ko izraisa degradēta vide, piesārņojums, sausums, karstuma viļņi, plūdi un jauni kaitēkļi, rada zaudējumus lauksaimniekiem un zvejniekiem. Turklāt tas dārgi izmaksā arī iedzīvotājiem, jo ražas zudumu rezultātā pieaug pārtikas cenas.
Eiropas Komisija ierosina pasākumus, kas ilgtermiņā nodrošinās ieguvumus ekonomikas, sociālajā, veselības un vides jomā un ļaus ES dabas resursus izmantot ilgtspējīgi.
Augsne ir būtisks dzīvs dabas resurss, kas ir svarīgs videi, ekonomikai un sabiedrībai. Tas ir neatjaunojams dabas resurss, kurā mijiedarbojas simtiem tūkstošu sugu. Augsne nodrošina dažādus ekosistēmu pakalpojumus, kuri nosaka mūsu spēju novērst katastrofas, mazināt klimata pārmaiņas un sagādāt sev pārtiku.
Ar ierosināto Augsnes monitoringa aktu Komisija vēlas līdz 2050. gadam panākt augsnes stāvokļa uzlabošanos ES. Tādēļ tiks apkopoti dati par augsnes veselību, kas tālāk tiks nodoti lauksaimnieku un citu augsnes apsaimniekotāju rīcībā. Priekšlikums:
- ietver vienotu un skaidru augsnes veselības definīciju;
- izveido stabilu un saskaņotu monitoringa sistēmu;
- paredz, ka ilgtspējīga augsnes apsaimniekošana ir norma;
- prasa dalībvalstīm apzināt visas potenciāli piesārņotās teritorijas, izpētīt tās un novērst riskus cilvēka veselībai un videi.
Pilnīgāki dati par augsni palīdzēs:
- lauksaimniecības praksē ieviest inovācijas un tehnoloģiskos un organizatoriskos risinājumus;
- izprast tendences attiecībā uz sausumu, augsnes ūdensietilpību un eroziju, un tas savukārt palielinās iespējas novērst un pārvaldīt dabas katastrofas;
- nodrošināt jaunas uzņēmējdarbības, inovācijas un darba iespējas lauksaimniekiem un zemes apsaimniekotājiem.
Jaunās tehnoloģijas palīdzēs palielināt lauksaimniecības un meža zemes noturību un aizsargāt ražu no klimata pārmaiņu ietekmes, kā arī novērsīs biodaudzveidības izzušanu un vides degradāciju. Jaunas genomikas metodes ir inovatīvi rīki, kas palīdz vairot pārtikas sistēmu noturību un ilgtspēju.
Tās ļauj veidot uzlabotas augu šķirnes, kas ir izturīgas pret klimata pārmaiņām un kaitēkļiem, kurām vajadzīgs mazāk mēslojuma un pesticīdu un kuras dod lielāku ražu. Tas palīdz uz pusi samazināt ķīmisko pesticīdu lietošanu un ar tiem saistītos riskus un samazināt ES atkarību no lauksaimniecības produktu importa.
Jaunās genomikas metodes
Tās ir metodes, kas var palīdzēt selekcionēt jaunas augu šķirnes ātrāk un ar lielāku precizitāti nekā klasiskās selekcijas metodes, tādas kā sēklu selekcija vai krustošana. Ar jaunajām genomikas metodēm iespējams radīt ļoti daudzveidīgus augu produktus. Augi var tikt izmainīti gan pavisam nedaudz, proti, tās būtu izmaiņas, kas var rasties arī dabā vai klasiskās selekcijas rezultātā, gan arī lielākā mērā.
Ar jaunajiem noteikumiem Eiropas Komisija vēlas nodrošināt veselības un vides aizsardzību augstā līmenī, veicināt visdažādāko augu sugu ilgtspēju un radīt pētniecības un inovācijas iespējas.
Priekšlikums:
- iedala ar jaunām genomikas metodēm iegūtos augus divās kategorijās: augi ar dabā sastopamajām variācijām un augi ar sarežģītākām modifikācijām;
- nodrošina stimulus augu selekcijas veicināšanai nolūkā atbalstīt ilgtspējas mērķus;
- nodrošina pārredzamību attiecībā uz visiem augiem ES tirgū, kuri iegūti ar jaunajām genomiskajām metodēm (piem., marķējot sēklas);
- nodrošina ar jaunajām genomikas metodēm iegūtu produktu ekonomiskās, vidiskās un sociālās ietekmes stingru uzraudzību.
Augu un meža reproduktīvā materiāla uzlabošana
Eiropas sēklu nozare ir lielākais eksportētājs pasaules sēklu tirgū.
Augu reproduktīvo materiālu izmanto citu augu (sēklu, spraudeņu, sakņu un bumbuļu utt.) pavairošanai. Meža reproduktīvais materiāls, savukārt, ir sēklas, stādi un koku daļas, ko izmanto jaunu mežu ierīkošanai un koku stādīšanai. Ir svarīgi, lai tiesību aktu izstrāde ietu rokrokā ar zinātnes attīstību.
Ar ierosināto regulu Komisija vēlas palielināt sēklu, spraudeņu un cita augu reproduktīvā materiāla daudzveidību un kvalitāti. Tas garantēs stabilu ražu un sēklas, kas pielāgotas klimata pārmaiņu radītajam spiedienam, saglabās kultūraugu ģenētisko daudzveidību un uzlabos nodrošinātību ar pārtiku.
Lai meži vieglāk tiktu galā ar klimata pārmaiņām, attiecībā uz meža reproduktīvo materiālu jaunie noteikumi palīdzēs nodrošināt, ka katrs koks tiek stādīts tam piemērotākajā vietā.
Pārtikas atkritumu un tekstilatkritumu apjoma samazināšana
Pārtikas atkritumu un tekstilatkritumu apjoma samazināšana var palīdzēt lietderīgāk izmantot dabas resursus un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada šīs nozares.
Cīņa pret pārtikas izšķērdēšanu
ES un tās dalībvalstis ir apņēmušās sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), proti, līdz 2030. gadam uz pusi samazināt izšķērdētās pārtikas apjomu uz vienu iedzīvotāju mazumtirdzniecības un patērētāju līmenī. Lai ES šo mērķi varētu sasniegt ātrāk, Komisija ierosina dalībvalstīm līdz 2030. gadam samazināt šos apjomus atbilstoši šādiem mērķiem:
- pārstrādē un ražošanā – par 10 %;
- mazumtirdzniecībā, restorānos, ēdināšanas vietās un mājsaimniecībās – par 30 % uz vienu iedzīvotāju.
Panākot, ka mazāk pārtikas nonāk atkritumos, tiek uzlabota iedzīvotāju nodrošinātība ar pārtiku. Tas arī palīdz uzņēmumiem un patērētājiem ietaupīt naudu un samazina pārtikas ražošanas un patēriņa ietekmi uz vidi.
Ilgtspējīgi un apritīgi tekstilizstrādājumi
Tekstilizstrādājumu patēriņš Eiropā ir ceturtais būtiskākais vidi un klimata pārmaiņas ietekmējošais faktors; pirmie trīs ir pārtika, mājokļi un mobilitāte. Turklāt tas ieridnojas pirmajās trīs vietās ūdens patēriņa un aizņemtās zemes platības, bet piektajā vietā – primāro izejvielu izmantošanas un radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņā.
Lai mazinātu tekstilizstrādājumu atkritumu apjomu, Komisija ir ierosinājusi noteikumus, kuri paredz, ka ražotājiem būs jāuzņemas atbildība par pilnu tekstilizstrādājumu aprites ciklu, un atbalsta tekstilatkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu ES. Noteikumi paredz:
- visās ES dalībvalstīs attiecībā uz tekstilizstrādājumiem ieviest obligātas un saskaņotas paplašinātas ražotāja atbildības shēmas, kurās ražotāji sedz tekstilatkritumu apsaimniekošanas izmaksas;
- atbalstu dalībvalstīm, lai tās varētu izpildīt prasību no 2025. gada vākt tekstilizstrādājumus atsevišķi;
- veicināt inovatīvu tehnoloģiju pētniecību un izstrādi, lai panāktu tekstilrūpniecības nozares apritīgumu, novēršot tekstilatkritumu nelikumīgu eksportu uz valstīm, kuras nav pietiekami aprīkotas šādu atkritumu apsaimniekošanai.
Paredzams, ka lietotu tekstilizstrādājumu pieejamības palielināšana radīs vietējas darbvietas un ietaupīs naudu patērētājiem ES un ārpus tās robežām, vienlaikus mazinot tekstilizstrādājumu ražošanas ietekmi uz dabas resursiem.
Plašāka informācija par ilgtspējīgiem un apritīgiem tekstilizstrādājumiem