Šo transformatīvo pārmaiņu plāns ir izklāstīts paziņojumā par Eiropas zaļo kursu.

Visas 27 ES dalībvalstis ir apņēmušās līdz 2050. gadam ES padarīt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Lai to panāktu, tās solījušas emisijas līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 55 % (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni). 

Tas pavērs jaunas inovācijas, investīciju un nodarbinātības iespējas, vienlaikus

Tajā pašā laikā pārkārtošanās nodrošinās iespējas itin visiem, atbalstīs neaizsargātos iedzīvotājus, novēršot nevienlīdzību un enerģētisko nabadzību, un stiprinās Eiropas uzņēmumu konkurētspēju.

Eiropas Komisija ierosina vērienīgākus mērķrādītājus jaunu vieglo automobiļu un furgonu CO₂ emisiju samazināšanai:

Komisija arī veicina bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu tirgus izaugsmi. Jo īpaši tās mērķis ir nodrošināt, lai iedzīvotājiem būtu infrastruktūra, kas vajadzīga, lai šādus transportlīdzekļus uzlādētu gan īsiem, gan gariem braucieniem.

Turklāt no 2026. gada uz autotransportu attieksies emisiju tirdzniecība, kas nozīmē, ka piesārņojumam būs noteikta cena, tiks stimulēta tīrākas degvielas izmantošana un ieņēmumi tiks atkalinvestēti tīrās tehnoloģijās.

Komisija turklāt ierosina oglekļa cenu noteikt arī aviācijas nozarei, uz kuru līdz šim attiecās izņēmums. Tā arī ierosina atbalstīt ilgtspējīgu aviācijas degvielu, nosakot pienākumu visos lidojumos no ES lidostām izmantot ilgtspējīgu jaukto degvielu.

Lai nodrošinātu, ka taisnīgu ieguldījumu centienos dekarbonizēt mūsu ekonomiku dod arī jūrniecība, Komisija ierosina oglekļa cenu attiecināt arī uz to. Komisija turklāt lielām ostām noteiks mērķrādītājus kuģu elektroapgādei no krasta, tā samazinot piesārņojošu degvielu izmantošanu, kas kaitē arī vietējai gaisa kvalitātei.

Šie priekšlikumi pilnā garumā ietekmēs vērtības ķēdes tādās nozarēs kā enerģētika un transports, būvniecība un renovācija, palīdzot radīt ilgtspējīgas, vietējas un labi apmaksātas darbvietas visā Eiropā.

Paredzams, ka ekonomikas elektrifikācija un lielāks atjaunīgo energoresursu izmantojums šajās nozarēs turklāt kāpinās nodarbinātību. Būvniecībā darbvietas radīs arī ēku energoefektivitātes paaugstināšana, un palielināsies pieprasījums pēc vietējā darbaspēka.

Mēs vēlamies saglabāt savu klimatisko ieceru vērienu, nepieļaujot, ka mūsu rūpniecības centienus samazināt emisijas apdraud negodīga konkurence ārvalstīs.

Tāpēc Komisija ierosina mehānismu, kas nodrošinās, ka arī uzņēmumiem no valstīm ar mazāk stingriem klimata noteikumiem, produktus importējot ES, būs jāmaksā oglekļa cena.

Komisija ierosina saistošo atjaunīgo energoresursu mērķrādītāju ES energoresursu struktūrā palielināt līdz 40 %. Priekšlikumi veicina atjaunīgo degvielu, piemēram, ūdeņraža, plašāku ieviešanu ražošanas un transporta nozarēs, nosakot papildu mērķrādītājus.

Turklāt, lai samazinātu gan emisijas, gan enerģijas izmaksas patērētājiem un rūpniecībai, ir jāsamazina enerģijas patēriņš. Komisija ierosina palielināt energoefektivitātes mērķrādītājus ES līmenī un padarīt tos saistošus ar mērķi līdz 2030. gadam panākt enerģijas galapatēriņa un primārās enerģijas patēriņa vispārēju samazinājumu par 36-39 %.

Zaļā pārkārtošanās ar pareizajiem stimuliem ir jāatbalsta arī energoproduktu nodokļu sistēmai. Komisija ierosina minimālās nodokļu likmes siltumapgādei un transportam pieskaņot klimata mērķiem, vienlaikus mazinot sociālo ietekmi un atbalstot mazaizsargātās iedzīvotāju grupas.

Jaunais Sociālais klimata fonds atbalstīs ES iedzīvotājus, kurus enerģētiskā nabadzība vai trūcīgas mobilitātes iespējas skar vai apdraud visvairāk. Tas palīdzēs samazināt izmaksas tiem, ko pārmaiņas skar vissmagāk, tā gādājot, ka pārkārtošanās ir taisnīga un nevienu neatstāj novārtā.

Tas 7 gadu laikā nodrošinās gadā ap 72,2 miljardus eiro ēku renovācijai, piekļuvei bezemisiju un mazemisiju mobilitātei vai pat ienākumu atbalstam.

Jārenovē ne vien mājokļi, bet arī publiskā sektora ēkas, lai tajās vairāk tiktu izmantota atjaunīgā enerģija un tās būtu energoefektīvākas.

Komisija ierosina

• dalībvalstīm noteikt pienākumu gadā renovēt vismaz 3 % no visu publiskā sektora ēku kopējās grīdas platības;
• noteikt etalonu, ka atjaunīgo energoresursu īpatsvaram ēku sektorā līdz 2030. gadam jāsasniedz 49 %;
• dalībvalstīm noteikt pienākumu atjaunīgās enerģijas izmantojumu siltumapgādē un aukstumapgādē līdz 2030. gadam ik gadu palielināt par + 1,1 procentpunktu.

Atjaunot dabu un dot iespēju atkal uzplaukt bioloģiskajai daudzveidībai ir ātrs un lēts oglekļa absorbēšanas un uzglabāšanas risinājums.

Tāpēc Komisija ierosina atjaunot Eiropas mežus, augsnes, mitrājus un kūdrājus. Tas palielinās CO₂ absorbciju un padarīs mūsu vidi izturīgāku pret klimata pārmaiņām.

Šo resursu apritīga un ilgtspējīga pārvaldība

• uzlabos mūsu dzīves apstākļus;
• uzturēs veselīgu vidi;
• radīs kvalitatīvas darbvietas;
• sagādās ilgtspējīgus energoresursus.

Jauni dabisko oglekļa piesaistītāju palielināšanas mērķrādītāji:

Bioenerģijas izmantošana veicina pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā un ES ekonomikas dekarbonizāciju. Tomēr tā jāizmanto ilgtspējīgi. Komisija ierosina stingrus jaunus kritērijus, kas palīdzēs vērsties pret ilgtnespējīgu mežizstrādi un aizsargāt no biodaudzveidības viedokļa augstvērtīgas teritorijas.

Globālās klimatrīcības kāpināšana

Eiropas zaļais kurss jau ir rādījis priekšzīmi un mudinājis svarīgus starptautiskos partnerus noteikt pašiem savus klimatneitralitātes sasniegšanas termiņus.

Investējot atjaunīgās enerģijas tehnoloģijās, mēs veidojam lietpratību un produktus, kas noderēs arī pārējai pasaulei.

Mūsu pārvirze uz zaļo transportu ļaus izveidot pasaulē vadošus uzņēmumus, kas var apkalpot augošu globālo tirgu. Sadarbojoties ar starptautiskajiem partneriem, mēs kopā visā pasaulē mazināsim jūras transporta un aviācijas emisijas.

ES ar šiem priekšlikumiem un idejām iepazīstinās starptautiskos partnerus ANO Klimata pārmaiņu konferencē COP26, kas novembrī notiks Glāzgovā.