Ceļā uz klimatneitrālu Eiropu līdz 2050. gadam ES Klimata aktā ir ietverta juridiski saistoša apņemšanās padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu.Komisija 2021. gada jūlijā nāca klajā ar priekšlikumiem, kā sagatavot visas ES ekonomikas nozares šim izaicinājumam. Pirmais solis ir līdz šīs desmitgades beigām par vismaz 55 % samazināt emisijas. Ir pieņemta tiesību aktu pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kuras uzdevums ir nodrošināt, ka ES līdz 2030. gadam sasniedz savus klimata mērķrādītājus taisnīgā, izmaksefektīvā un konkurētspējīgā veidā.Tas arī apliecina, ka Eiropa pilda iedzīvotājiem un starptautiskajiem partneriem dotos solījumus – uzņemties vadošo lomu klimatrīcībā un nodrošināt zaļās pārkārtošanās īstenošanu iedzīvotāju un rūpniecības nozaru labā.“Gatavi mērķrādītājam 55 %” – priekšlikumu īstenošana Lapas satursLapas saturs Ekonomikas un sabiedrības pārveide Klimata pārmaiņas ir mūsdienu lielākā problēma. Taču tā ir arī iespēja veidot jaunu ekonomikas modeli. Šo transformatīvo pārmaiņu plāns ir izklāstīts paziņojumā par Eiropas zaļo kursu. Plānā paredzētajām pārmaiņām būs pozitīva ietekme – uzlabosies mūsu veselība un labbūtība, kā arī pavērsies jaunas iespējas inovācijas, investīciju un zaļās nodarbinātības jomā. Visas 27 ES dalībvalstis ir apņēmušās līdz 2050. gadam ES padarīt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Lai to panāktu, tās solījušas līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 55 % (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni). Eiropas Savienībā tagad ir noteikti juridiski saistoši klimata mērķrādītāji, kas aptver visas galvenās ekonomikas nozares. Tiesību aktu pakete ietver emisiju samazināšanas mērķrādītājus visdažādākajās nozarēs, mērķrādītāju, kura nolūks ir stiprināt dabiskos oglekļa piesaistītājus, atjauninātu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ar mērķi noteikt emisiju maksimālo robežvērtību, noteikt cenu piesārņojumam un piesaistīt investīcijas zaļās pārkārtošanās procesam, kā arī sociālo atbalstu iedzīvotājiem un mazajiem uzņēmumiem. Dalībvalstis tagad 100 % no saviem emisijas kvotu tirdzniecības ieņēmumiem tērēs ar klimatu un enerģētiku saistītiem projektiem un pārkārtošanās sociālajai dimensijai. Jaunizveidotais Sociālais klimata fonds 65 miljardus eiro no ES budžeta un kopumā vairāk nekā 86 miljardus eiro novirzīs vismazāk aizsargāto iedzīvotāju un mazo uzņēmumu zaļās pārkārtošanās atbalstam. Tas palīdzēs nodrošināt iespējas itin visiem, novēršot nevienlīdzību un enerģētisko nabadzību, stiprinot Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un gādājot, ka neviens netiek atstāts novārtā. Lai garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas uzņēmumiem, oglekļa ievedkorekcijas mehānisma aptvertajās nozarēs par importētām precēm būs jāmaksā līdzvērtīga oglekļa cena. Šis mehānisms ir vērtīgs instruments, kas veicina emisiju samazināšanu pasaulē un paver iespējas izmantot ES tirgu mūsu globālo klimata mērķu sasniegšanai. Komisija 2024. gada februārī nāca klajā ar novērtējumu par ES 2040. gada klimata mērķrādītāju. Tas uzskatāms par nākamo soli ceļā uz klimatneitralitāti. Tā ieteica līdz 2040. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas ES samazināt par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tas atbilst jaunākajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ES saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Eiropas Parlaments un dalībvalstis apspriedīs šo mērķi, un nākamā Komisija, pamatojoties uz diskusijas rezultātiem, nāks klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem. Ilgtspējīgs transports ikvienam Pārkārtošanās uz zaļāku mobilitāti nodrošinās tīru, piekļūstamu un cenas ziņā pieejamu transportu un loģistikas risinājumus visiem eiropiešiem, arī laukos un attālajos reģionos. Saskaņā ar jaunajiem CO2 standartiem līdz 2035. gadam jāpanāk, ka visi Eiropā reģistrētie jaunie vieglie automobiļi un furgoni ir bezemisiju transportlīdzekļi. Lai sasniegtu nulles emisiju līmeni, jaunu vieglo automobiļu vidējās emisijas līdz 2030. gadam būs jāsamazina par 55 %, bet jaunu furgonu emisijas – par 50 %. Tas autotransporta nozarei palīdzēs virzīties uz to, lai līdz 2050. gadam tiktu sasniegta bezemisiju mobilitāte. 55 %vieglo automobiļu emisiju samazinājums līdz 2030. gadam50 % furgonu emisiju samazinājums līdz 2030. gadam0emisijas no jauniem vieglajiem automobiļiem 2035. gadā ES strādā pie tā, lai iedzīvotājiem būtu pieejama infrastruktūra bezemisiju transportlīdzekļu uzlādei gan īsiem, gan gariem braucieniem. Tiks noteikti obligāti mērķrādītāji attiecībā uz elektrouzlādes un ūdeņraža uzpildes infrastruktūras izveidi Eiropas autoceļu tīklā. Publiski pieejamo uzlādes punktu jauda būs pietiekama, lai apmierinātu augošā bezemisiju automobiļu autoparka prasības, kā arī tiks paplašinātas uzlādes iespējas privātām vajadzībām mājokļos un darbavietās. Turklāt no 2027. gada uz autotransportu attieksies emisijas kvotu tirdzniecība, kas nozīmē, ka piesārņojumam tiks noteikta cena, tiks stimulēta tīrākas degvielas izmantošana un ieņēmumi tiks atkalinvestēti tīrās tehnoloģijās. Oglekļa cenu noteikšana attiecas arī uz aviācijas nozari. Līdz šim tā tika piemērota tikai lidojumiem EEZ iekšienē un lidojumiem no ES uz Šveici un Apvienoto Karalisti. No 2024. gada šī sistēma aptvers arī lidojumus uz tālākajiem reģioniem un no tiem. Lai sekmētu ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu, ir palielināts minimālais ilgtspējīgu degvielu īpatsvars, kas aviācijas degvielas piegādātājiem jāpiejauc ES lidostām piegādātajai petrolejai. Oglekļa cenas noteikšanas mehānisms tiks piemērots arī jūrniecības nozarei. Lai veicinātu atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu, ir noteikts mērķrādītājs gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes pakāpeniskai samazināšanai uz kuģiem patērētajai enerģijai. Vadošā loma zaļajā industriālajā revolūcijā Zaļā pārkārtošanās, radot tirgus tīrām tehnoloģijām un produktiem, paver lielas iespējas Eiropas rūpniecībai. 2023. gada februārī Komisija nāca klajā ar Zaļā kursa industriālo plānu, kura uzdevums ir uzlabot Eiropas neto nulles emisiju industrijas konkurētspēju un paātrināt pāreju uz klimatneitralitāti. Vairāk nekā 100 mljrd. eiro –ES neto nulles emisiju jaunuzņēmumu ekosistēmas vērtība 2021. gadā (divkārt lielāka nekā 2020. gadā)Vairāk nekā 400 GW –vēja un saules atjaunīgās enerģijas ražošanas jauda ES 2022. gadā (par 25 % vairāk nekā 2020. gadā)4,5 miljoni –zaļo darbvietu skaits Eiropā 2019. gadā (salīdzinājumā ar 3,2 miljoniem 2000. gadā) Zaļā kursa industriālā plāna mērķis ir panākt, ka Eiropa kļūst par industriālās inovācijas un tīro tehnoloģiju šūpuli, un tā pamatā ir šādi četri pīlāri: prognozējama un vienkāršota normatīvā vide, ātrāka piekļuve finansējumam, prasmju pilnveidošana, atvērta un godīga tirdzniecība noturīgu piegādes ķēžu nodrošināšanai. 2023. gada martā Komisija nāca klajā ar Neto nulles emisiju industrijas aktu, kas ir Zaļā kursa industriālā plāna daļa. Akta mērķis ir paplašināt tīru tehnoloģiju ražošanu Eiropas Savienībā, radīt zaļās darbvietas un nodrošināt, ka ES ir pienācīgi sagatavota pārejai uz tīru enerģiju. Tas radīs labākus apstākļus neto nulles emisiju projektu īstenošanai Eiropā un investīciju piesaistīšanai. Mērķis: līdz 2030. gadam panākt, ka tiek apmierinātas vismaz 40 % no ES ikgadējām vajadzībām pēc stratēģiskām neto nulles emisiju tehnoloģijām. Tīrāka energosistēma Lai siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam samazinātu vismaz par 55 %, ir nepieciešams lielāks atjaunīgo energoresursu īpatsvars un lielāka energoefektivitāte. Krievijas agresija Ukrainā un tās izraisītie traucējumi enerģijas tirgū pastiprināja ES apņemšanos izbeigt atkarību no Krievijas fosilās degvielas un paātrināt zaļo pārkārtošanos. 2022. gada maijā Komisija nāca klajā ar plānu REPowerEU, kas ES palīdzēs ražot tīru enerģiju, panākt enerģijas ietaupījumus, diversificēt enerģijas piegādes. 2023. gada martā ES vienojās par stingrākiem tiesību aktiem, lai palielinātu atjaunīgo energoresursu jaudu, paaugstinot ES saistošo mērķrādītāju 2030. gadam līdz vismaz 42,5 % (pašreizējo 32 % vietā) un tiecoties sasniegt 45 %. Tādējādi atjaunīgās enerģijas īpatsvars ES tiktu gandrīz divkāršots. Turklāt, lai samazinātu gan emisijas, gan enerģijas izmaksas patērētājiem un rūpniecībai, ir jāsamazina enerģijas patēriņš. Ir noteikts jauns saistošs ES līmeņa mērķrādītājs, kas paredz energoefektivitāti līdz 2030. gadam uzlabot par 11,7 %. Dalībvalstīm laikā no 2024. līdz 2030. gadam būs jāpanāk ikgadējs ietaupījums vidēji 1,49 % apmērā. Turklāt dalībvalstīm būs jāpanāk arī energoefektivitātes uzlabojumi; šā pasākuma prioritārā mērķauditorija ir enerģētiskās nabadzības skartie iedzīvotāji. 42,5 %jauns atjaunīgo energoresursu mērķrādītājs 2030. gadam (ar ieceri sasniegt 45 %)11,7 %energoefektivitātes uzlabojums līdz 2030. gadam Zaļā pārkārtošanās ar pareizajiem stimuliem ir jāatbalsta arī energoproduktu nodokļu sistēmai. Vēl notiek sarunas par Komisijas ierosinājumu minimālās siltumapgādei un transportam piemērojamo nodokļu likmes salāgot ar klimata mērķiem, vienlaikus mazinot sociālo ietekmi un atbalstot mazaizsargātās iedzīvotāju grupas. Ēku renovēšana zaļākam dzīvesveidam Mājokļu un ēku renovācija ļaus ietaupīt enerģiju, nodrošinās aizsardzību pret ekstrēmu karstumu vai aukstumu un palīdzēs novērst enerģētisko nabadzību. Komisijas mērķis ir nākamajos desmit gados renovācijas apjomus vismaz divkāršot un sekot, lai renovācijas rezultātā tiktu panākta lielāka energoefektivitāte un resursefektivitāte. Tādējādi uzlabosies dzīves kvalitāte tiem, kas šajās ēkās dzīvo un tās izmanto, samazināsies Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisijas, tiks sekmēta digitalizācija un uzlabota materiālu atkalizmantošana un reciklēšana. Lai veicinātu renovāciju, Komisija 2021. gadā ierosināja pārskatīt Ēku energoefektivitātes direktīvu ar mērķi Eiropā pakāpeniski uzlabot ēku energosniegumu, rūpīgi izvērtējot situāciju katrā valstī. Nepieciešamos uzlabojumus var panākt, veicot virkni atsevišķu pasākumu, piemēram, uzstādot siltumizolāciju, nomainot vecos logus un durvis, modernizējot apkures sistēmas vai uzstādot saules enerģijas paneļus. Jaunizveidotais Sociālais klimata fonds atbalstīs ES iedzīvotājus, kurus enerģētiskā vai mobilitātes nabadzība skar vai apdraud visvairāk. Tas kopumā nodrošinās vairāk nekā 86 miljardus eiro vismazāk aizsargāto iedzīvotāju un mazo uzņēmumu atbalstam zaļās pārkārtošanās procesā. Fonds šīs mazāk aizsargātās grupas atbalstīs, izmantojot strukturālus pasākumus un investīcijas energoefektivitātē, ēku renovācijā (piemēram, siltumizolācijā), tīrā siltumapgādē un aukstumapgādē (piemēram, siltumsūkņos) un atjaunīgās enerģijas (piemēram, saules enerģijas paneļu) integrācijā, kā arī bezemisiju un mazemisiju mobilitātē un transportā, tai skaitā sabiedriskajā transportā. Lai papildinātu jaunos ES noteikumus attiecībā uz ēkām un virzītu dalībvalstu centienus, ir noteikts jauns indikatīvs nacionālais etalonrādītājs, proti, 49 % atjaunīgo energoresursu enerģijas ēku sektorā. Ir noteikts jauns mērķrādītājs publiskajam sektoram, kam turpmāk savs enerģijas patēriņš ik gadu būs jāsamazina par 1,9 %. Ir paplašināts dalībvalstu pienākums katru gadu renovēt vismaz 3 % no publiskās pārvaldes īpašumā esošo ēku kopējās platības; nākotnē tas attieksies uz visiem publiskās pārvaldes līmeņiem, ne tikai centrālo valdību. Turklāt no 2027. gada uz ēku kurināmo un transporta degvielām attieksies emisijas kvotu tirdzniecība, kas nozīmē, ka piesārņojumam tiks noteikta cena, tiks stimulēta tīrākas degvielas izmantošana un ieņēmumi tiks atkalinvestēti tīrās tehnoloģijās. Daba — mūsu planētas un veselības aizsardzības atslēga Daba ir spēcīgs sabiedrotais cīņā pret klimata pārmaiņām. Atjaunot dabu un dot iespēju atkal uzplaukt bioloģiskajai daudzveidībai ir ātrs un lēts oglekļa absorbēšanas un uzglabāšanas risinājums. ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam ir visaptverošs ilgtermiņa plāns, kura uzdevums ir aizsargāt dabu un palīdzēt Eiropai nostāties uz biodaudzveidības atjaunošanas ceļa, – ieguvēji no tā būs kā cilvēki, tā klimats un planēta. Stratēģijā ir ietvertas konkrētas saistības un darbības: paplašināt ES mēroga tīklā “Natura 2000” iekļautās aizsargātās sauszemes un jūras teritorijas, nākt klajā ar ES dabas atjaunošanas plānu, tai skaitā pirmo Dabas atjaunošanas aktu, par kuru šobrīd notiek sarunas, piesaistīt finansējumu biolodaudzveidībai, lai varētu ieviest vajadzīgās transformatīvās pārmaiņas, ieviest pasākumus, kas palīdzētu risināt globālo biodaudzveidības apdraudējuma problēmu. Dabas atjaunošana būtiskā mērā palīdz bremzēt globālās sasilšanas gaitu, it sevišķi ar dabiskajiem oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas procesiem, kā arī pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt tādu dabas katastrofu kā plūdu, sausuma un karstuma viļņu arvien postošāko ietekmi. Turklāt viens no galvenajiem klimata un biodaudzveidības krīzes cēloņiem ir ES dabas resursu izmantošana ilgtnespējīgā veidā, jo īpaši augsnes degradācija un piesārņošana. Lai risinātu šo problēmu, Komisija ir ierosinājusi Augsnes monitoringa aktu, kura mērķis ir līdz 2050. gadam panākt augšņu atveseļošanu Eiropas Savienībā. Šim nolūkam tiks apkopoti dati par augsnes veselību, kas tālāk tiks nodoti lauksaimnieku un citu augsnes apsaimniekotāju rīcībā. Ārkārtīgi svarīgi ir palielināt neto oglekļa piesaistījumus un spēcināt oglekļa piesaistītājus Eiropas Savienībā. ES mērķrādītājs attiecībā uz oglekļa neto piesaistījumiem dabiskos piesaistītājos tiks palielināts un 2030. gadā sasniegs 310 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta. Oglekļa piesaiste no atmosfēras ir dalībvalstu kopīga atbildība, un tām ir jārūpējas par saviem oglekļa piesaistītājiem un jāpaplašina tie, lai varētu sasniegt jauno ES mērķrādītāju. Bioenerģijas izmantošana veicina pakāpenisku atteikšanos no fosilās degvielas un ES ekonomikas dekarbonizāciju. Tomēr tā jāizmanto ilgtspējīgi. Atbilstīgi Eiropas zaļā kursa vērienīgajām iecerēm klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā tiks piemēroti jauni stingri kritēriji, kas palīdzēs vērsties pret ilgtnespējīgu mežizstrādi un aizsargāt no biodaudzveidības viedokļa augstvērtīgas teritorijas. Globālās klimatrīcības pastiprināšana Globālos klimata pārmaiņu draudus mēs varam novērst tikai sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem. Eiropas zaļais kurss jau ir rādījis priekšzīmi un mudinājis svarīgus starptautiskos partnerus noteikt pašiem savus klimatneitralitātes sasniegšanas termiņus. Investējot atjaunīgās enerģijas tehnoloģijās, mēs veidojam lietpratību un produktus, kas noderēs arī pārējai pasaulei. Pārvirze uz zaļo transportu ļauj mums veidot pasaulē vadošus uzņēmumus, kas var apkalpot augošu globālo tirgu. Sadarbojoties ar starptautiskajiem partneriem, mēs kopā mazināsim jūras transporta un aviācijas emisijas visā pasaulē. ANO COP28 samitā Dubaijā 2023. gadā ES mudināja būtiski palielināt globālos mērķus klimata jomā, lai 1,5 °C mērķis joprojām būtu sasniedzams saskaņā ar Parīzes nolīgumu. ES ir panākusi vienošanos šajā desmitgadē visā pasaulē paātrināt atteikšanos no fosilajām degvielām, trīskāršot atjaunīgo energoresursu jaudas un divkāršot energoefektivitāti ES, tās dalībvalstis un Eiropas Investīciju banka kopā ir lielākais publiskā klimatfinansējuma devējs jaunattīstības valstīm, — to kopējais ieguldījums 2022. gadā bija 28,5 miljardi eiro. Kā ES finansē klimatrīcību? Dokumenti Faktu lapa2021. gada 14. jūlijsEiropas zaļā kursa īstenošanaFaktu lapas - Eiropas zaļā kursa īstenošana General publications2023. gada 9. oktobrisLegal documents on Delivering the European Green DealA list of legal documents on Delivering the European Green Deal
ES Klimata aktā ir ietverta juridiski saistoša apņemšanās padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu.Komisija 2021. gada jūlijā nāca klajā ar priekšlikumiem, kā sagatavot visas ES ekonomikas nozares šim izaicinājumam. Pirmais solis ir līdz šīs desmitgades beigām par vismaz 55 % samazināt emisijas. Ir pieņemta tiesību aktu pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kuras uzdevums ir nodrošināt, ka ES līdz 2030. gadam sasniedz savus klimata mērķrādītājus taisnīgā, izmaksefektīvā un konkurētspējīgā veidā.Tas arī apliecina, ka Eiropa pilda iedzīvotājiem un starptautiskajiem partneriem dotos solījumus – uzņemties vadošo lomu klimatrīcībā un nodrošināt zaļās pārkārtošanās īstenošanu iedzīvotāju un rūpniecības nozaru labā.“Gatavi mērķrādītājam 55 %” – priekšlikumu īstenošana
Klimata pārmaiņas ir mūsdienu lielākā problēma. Taču tā ir arī iespēja veidot jaunu ekonomikas modeli.
Pārkārtošanās uz zaļāku mobilitāti nodrošinās tīru, piekļūstamu un cenas ziņā pieejamu transportu un loģistikas risinājumus visiem eiropiešiem, arī laukos un attālajos reģionos.
Zaļā pārkārtošanās, radot tirgus tīrām tehnoloģijām un produktiem, paver lielas iespējas Eiropas rūpniecībai.
Mērķis: līdz 2030. gadam panākt, ka tiek apmierinātas vismaz 40 % no ES ikgadējām vajadzībām pēc stratēģiskām neto nulles emisiju tehnoloģijām.
Lai siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam samazinātu vismaz par 55 %, ir nepieciešams lielāks atjaunīgo energoresursu īpatsvars un lielāka energoefektivitāte.
Mājokļu un ēku renovācija ļaus ietaupīt enerģiju, nodrošinās aizsardzību pret ekstrēmu karstumu vai aukstumu un palīdzēs novērst enerģētisko nabadzību.
Faktu lapa2021. gada 14. jūlijsEiropas zaļā kursa īstenošanaFaktu lapas - Eiropas zaļā kursa īstenošana
General publications2023. gada 9. oktobrisLegal documents on Delivering the European Green DealA list of legal documents on Delivering the European Green Deal