Eiropas Komisija uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt, lai katrs eiro no Savienības budžeta tiktu izlietots atbilstīgi noteikumiem un radītu pievienoto vērtību.
Lai šo mērķi sasniegtu, Eiropas Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, citām ES iestādēm un īstenošanas partneriem, piemēram, starptautiskām iestādēm (tādām kā Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka). ES dalībvalstīm ir būtiska loma, jo tās saskaņā ar dalītas pārvaldības principu kopā ar Eiropas Komisiju pārvalda aptuveni 3/4 no Savienības budžeta. Tas nozīmē, ka dalībvalstis sadala līdzekļus saņēmējiem. Tāpēc tām ir jānodrošina, ka budžetu izmanto tur, kur tas ir nepieciešams; šajā nolūkā dalībvalstis izveido piemērotas pārvaldības un kontroles sistēmas.
Preventīvi pasākumi
Lai pārliecinātos, ka šādas procedūras pastāv un tiek veiktas pareizi, Komisija īsteno ex ante pārbaudes, revīzijas un pārbaudes uz vietas. Ja Komisija konstatē, ka kaut kas notiek nepareizi, tā var iejaukties un pārtraukt vai apturēt maksājumus saņēmējiem vai dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka uz laiku, kamēr tiek novērstas konstatētās problēmas, tiek apturēti ES līdzekļu maksājumi. Komisija var arī samazināt summu, ko tā maksās, salīdzinājumā ar izmaksu pieprasījumu, kas saņemts no saņēmēja. Tās ir preventīvas darbības.
Atklāšana un korektīvas darbības
Komisijai ir iespējas rīkoties arī pēc maksājumu veikšanas. Tā veic ex post pārbaudes, revīzijas un pārbaudes uz vietas un, ja tajās tiek konstatētas neatbilstības, Komisija var noteikt finanšu korekcijas un atgūt jau izmaksāto naudu.
Krāpšanas gadījumā problēmas risināšanā iesaistās Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai jeb OLAF. Ja OLAF izmeklēšanā apstiprinās, ka ir notikusi krāpšana ar ES līdzekļiem, Komisija sāk darbu, lai atgūtu līdzekļus.
Kopš 2020. gada noziedzīgus nodarījumus pret ES budžetu izmeklē Eiropas Prokuratūra — tā veic kriminālvajāšanu un nodod pārkāpējus tiesāšanai. Tās darbs ir papildu garantija, ka ES budžets ir pilnībā aizsargāts.
