Centieni panākt, lai sankcijas būtu iedarbīgas

Konsekventa sankciju īstenošana

Sankcijas vienmēr tiek noteiktas ar konkrētu mērķi, un, lai to sasniegtu, ir būtiski nodrošināt sankciju efektīvu un precīzu īstenošanu. Tā galvenokārt ir dalībvalstu atbildība. Tās šajā uzdevumā atbalsta Komisija, pateicoties

• regulārām ekspertu grupas sanāksmēm, kurās Komisija var apspriest ar sankciju īstenošanu saistītus jautājumus ar visām dalībvalstu kompetentajām iestādēm;
• Komisijas 2022. gada martā izveidotajai darba grupai “Freeze and Seize”, kas nodrošina Krievijas un Baltkrievijas fizisko personu un organizāciju aktīvu iesaldēšanas labāku koordināciju;
• komisāres Mareidas Makginesas vadītajai augsta līmeņa grupai, kurā 27 dalībvalstu iestādes var apmainīties ar informāciju savā starpā un ar ES rūpniecības un uzņēmumu pārstāvjiem;
• Komisijas rīkotām ieinteresēto personu ad hoc sanāksmēm, kurās tiek apspriesta sankciju piemērošana un sniegti norādījumi uzņēmējiem.

ES koordinē savas sankcijas ar citiem galvenajiem starptautiskajiem sabiedrotajiem un partneriem, tādiem kā Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Dienvidkoreja, Šveice, Japāna, Austrālija, Kanāda, Jaunzēlande un Norvēģija, lai katra valsts izmantotu visefektīvākos pasākumus, pamatojoties uz savu ekonomiku.

Sankciju apiešanas novēršana

ES sankciju apiešana ir noziegums. Komisija pārrauga sankciju piemērošanu,

• mobilizējot savus tirdzniecības un muitas dienestus, lai atklātu tirdzniecības plūsmu pārvirzīšanu no konkrētām trešām valstīm, kuras var darboties kā iespējamie vārti uz Krieviju;
• risinot dialogu ar trešām valstīm, lai vienotos par kopīgu novērtējumu, salīdzinātu datus un vajadzības gadījumā apspriestu korektīvus pasākumus;
• vācot informāciju par sankciju apiešanas praksi privātajā sektorā un izstrādājot ieteikumus par to, kā labāk novērst šo parādību.

2023. gada 23. jūnijā pieņemtās 11. sankciju paketes ietvaros ES ir ieviesusi jaunu instrumentu, lai novērstu sankciju apiešanu, izmantojot ārpussavienības valstu jurisdikciju. Šis instruments ir paredzēts gadījumiem, kad ir zināms, ka Krievijā caur trešām valstīm nonāk konkrētas augsta riska preces, uz kurām attiecas ES sankcijas. Izmantojot šo instrumentu, ES var aizliegt šādu preču eksportu uz valstīm, kas tiek izmantotas ES sankciju apiešanai, kā arī aizliegt saistīto pakalpojumu sniegšanu.

Šim pasākumam pakļauto preču un tehnoloģiju saraksts tiks izveidots tikai tad, ja neizdosies rast citu risinājumu. Tas nozīmē, ka notiks aktīvs dialogs ar katru no attiecīgajām ārpussavienības valstīm. Mēs vienmēr dosim to iestādēm iespēju reaģēt uz ES konstatētajiem faktiem un secinājumiem, līdz ar to šis ir galējais līdzeklis.

Lai vēl efektīvāk vērstos pret sankciju apiešanu, ir pieņemti vēl citi pasākumi:

Informācija ieinteresētajām personām

Lai nodrošinātu, ka informācija ir pieejama ieinteresētajām personām, Komisija ir

• publicējusi simtiem bieži uzdoto jautājumu, kas attiecas uz visām sankciju skartajām ekonomikas nozarēm, kā finanses un bankas, tirdzniecība un muita, enerģētika, lauksaimniecība, transports, mediji, publiskais iepirkums, un izdevusi īpašus norādījumus par humānās palīdzības jautājumiem. Tā risina regulāru dialogu ar nozaru ieinteresētajām personām un sadarbojas ar valstu kompetentajām iestādēm, kam ir pilnvaras piemērot ES sankcijas, piešķirt atļaujas un saukt pie atbildības par pārkāpumiem;
• publicējusi viegli pieejamu informāciju par līdz šim pieņemtajām sankciju paketēm. ES sankciju karte lietotājdraudzīgā veidā sniedz informāciju par visiem spēkā esošajiem sankciju režīmiem, ieskaitot informāciju par personām, kurām noteiktas individuālas sankcijas. Konsolidētais finanšu sankciju saraksts, kurā iekļautas visas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar ES sankcijām attiecas aktīvu iesaldēšana un aizliegums darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus, ir pieejams tiešsaistē;
• izveidojusi trauksmes celšanas rīku, ar kura palīdzību var anonīmi ziņot par sankciju pārkāpumiem. ES sankcijas tagad arī paredz, ka dalībvalstīm ir jānosaka kriminālatbildība par sankciju pārkāpumiem;
• izveidojusi ES līmeņa kontaktpunktu humānās palīdzības jautājumos, kurš humānās palīdzības sniedzējiem sniedz praktisku informāciju par atkāpēm humanitāriem mērķiem ES sankciju ietvaros;
• izveidojusi centrālu kontaktpunktu, kas trešo valstu iestādēm un uzņēmējiem sniedz palīdzību saistībā ar Krievijai noteikto sankciju darbības jomu un īstenošanu – jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar nodrošinātību ar pārtiku. Tas arī tiek darīts, lai nodrošinātu, ka sankcijas neskar lauksaimniecības pārtikas produktu un mēslošanas līdzekļu plūsmu uz šīm valstīm.

^{Informācija pēdējo reizi atjaunināta 2025. gada 23. oktobrī}