Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisija

Centieni panākt, lai sankcijas būtu iedarbīgas

Šī informācija ir pieejama arī šādās valodās: ukraiņu | українська | krievu | русский

Konsekventa sankciju īstenošana

Sankcijas vienmēr tiek noteiktas ar konkrētu mērķi, un, lai to sasniegtu, ir būtiski nodrošināt sankciju efektīvu un precīzu īstenošanu. Tā galvenokārt ir dalībvalstu atbildība. Tās šajā uzdevumā atbalsta Komisija, pateicoties

  • regulārām ekspertu grupas sanāksmēm, kurās Komisija var apspriest ar sankciju īstenošanu saistītus jautājumus ar visām dalībvalstu kompetentajām iestādēm;
  • Komisijas 2022. gada martā izveidotajai darba grupai “Freeze and Seize”, kas nodrošina Krievijas un Baltkrievijas fizisko personu un organizāciju aktīvu iesaldēšanas labāku koordināciju;
  • komisāres Mareidas Makginesas vadītajai augsta līmeņa grupai, kurā 27 dalībvalstu iestādes var apmainīties ar informāciju savā starpā un ar ES rūpniecības un uzņēmumu pārstāvjiem;
  • Komisijas rīkotām ieinteresēto personu ad hoc sanāksmēm, kurās tiek apspriesta sankciju piemērošana un sniegti norādījumi uzņēmējiem.

ES koordinē savas sankcijas ar citiem galvenajiem starptautiskajiem sabiedrotajiem un partneriem, tādiem kā Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Dienvidkoreja, Šveice, Japāna, Austrālija, Kanāda, Jaunzēlande un Norvēģija, lai katra valsts izmantotu visefektīvākos pasākumus, pamatojoties uz savu ekonomiku.

Sankciju apiešanas novēršana

ES sankciju apiešana ir noziegums. Komisija pārrauga sankciju piemērošanu,

  • mobilizējot savus tirdzniecības un muitas dienestus, lai atklātu tirdzniecības plūsmu pārvirzīšanu no konkrētām trešām valstīm, kuras var darboties kā iespējamie vārti uz Krieviju;
  • risinot dialogu ar trešām valstīm, lai vienotos par kopīgu novērtējumu, salīdzinātu datus un vajadzības gadījumā apspriestu korektīvus pasākumus;
  • vācot informāciju par sankciju apiešanas praksi privātajā sektorā un izstrādājot ieteikumus par to, kā labāk novērst šo parādību.

2023. gada jūnijā pieņemtās 11. sankciju paketes ietvaros ES ir ieviesusi jaunu instrumentu, lai novērstu sankciju apiešanu, izmantojot ārpussavienības valstu jurisdikciju. Šis instruments ir paredzēts gadījumiem, kad ir zināms, ka Krievijā caur trešām valstīm nonāk konkrētas augsta riska preces, uz kurām attiecas ES sankcijas. Izmantojot šo instrumentu, ES var aizliegt šādu preču eksportu uz valstīm, kas tiek izmantotas ES sankciju apiešanai, kā arī aizliegt saistīto pakalpojumu sniegšanu.

Šim pasākumam pakļauto preču un tehnoloģiju saraksts tiks izveidots tikai tad, ja neizdosies rast citu risinājumu. Tas nozīmē, ka notiks aktīvs dialogs ar katru no attiecīgajām ārpussavienības valstīm. Mēs vienmēr dosim to iestādēm iespēju reaģēt uz ES konstatētajiem faktiem un secinājumiem, līdz ar to šis ir galējais līdzeklis.

Šis instruments pirmo reizi tika aktivizēts saskaņā ar 20. sankciju paketi pēc tam, kad Kirgizstānas Republika sistemātiski un pastāvīgi neizpildīja savu pienākumu novērst noteiktu darbgaldu un telekomunikāciju aprīkojuma, kas importēts no ES un tiek izmantots dronu un raķešu ražošanai Krievijā, pārdošanu, piegādi, nodošanu vai eksportu uz Krieviju.

Lai vēl efektīvāk vērstos pret sankciju apiešanu, ir pieņemti vēl citi pasākumi:

Tranzīta aizliegums divējāda lietojuma precēm un modernām tehnoloģijām

Esam ieviesuši tranzīta aizliegumu divējāda lietojuma precēm, modernām tehnoloģijām, šaujamieročiem un ar aviāciju saistītiem materiāliem caur Krievijas teritoriju. Tas nozīmē, ka šīs preces vairs nevar tranzītā šķērsot Krievijas teritoriju, kad tās eksportē uz ārpussavienības valstīm.

Uzņēmējiem ir obligāti ar līgumu jāaizliedz šo sensitīvo preču reeksports uz Krieviju.

18. sankciju paketē mēs ieviesām īpašu visaptverošu noteikumu, lai palīdzētu dalībvalstīm apturēt un izmeklēt aizdomīgas augsto tehnoloģiju preču piegādes.

Tranzīta aizliegums ekonomiski kritiski svarīgām precēm

Esam ieviesuši aizliegumu atsevišķu ekonomiski kritiski svarīgu preču tranzītam caur Krievijas teritoriju. Tas nozīmē, ka šīs preces vairs nevar tranzītā šķērsot Krievijas teritoriju, kad tās eksportē uz ārpussavienības valstīm.  

Ziņošana par līdzekļu pārvedumu ārpus ES

Esam ieviesuši pasākumu, kas paredz, ka ES struktūrām jāziņo par konkrētiem līdzekļu pārvedumiem ārpus ES, ja vairāk nekā 40 % no tiem tieši vai netieši pieder Krievijas iedzīvotājiem vai Krievijā iedibinātām vienībām.

Ziņošanas pienākumi saistībā ar Krievijas Centrālās bankas aktīviem

Sadarbībā ar dalībvalstīm Komisija sagatavos pārskatu par visiem iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas aktīviem, kas atrodas ES, lai zinātu, kur tie atrodas un kāda ir to vērtība. Tas ir īpaši svarīgi saistībā ar Krievijas publisko aktīvu iespējamo izmantojumu Ukrainas atjaunošanas finansēšanai.

Dalībvalstis ir paziņojušas Komisijai, ka 10. sankciju paketes ietvaros ir imobilizēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi vairāk nekā 200 miljardu eiro apmērā. 

Konsekventāka ziņošana par aktīvu iesaldēšanu

Šī ir pirmā reize, kad ES prasa, lai sankciju sarakstā iekļautās personas valsts kompetentajai iestādei atklāj informāciju par visiem saviem ES jurisdikcijā esošajiem aktīviem. Tas sekmē efektīvāku līdzekļu izsekošanu un iesaldēšanu. Šā pienākuma neizpilde, t. i., ja sarakstā iekļautās personas nesniedz minēto informāciju, tiek uzskatīta par ES sankciju tiesību aktu pārkāpumu ar sekām, kas izriet no katras dalībvalsts tiesību aktiem, tostarp krimināltiesību aktiem.

Šis pasākums ir reakcija uz to, ka sankciju apiešanas shēmas kļūst arvien sarežģītākas. Savienībai ir jāturpina būt soli priekšā, lai nepieļautu šādus pārkāpumus.

12. sankciju pakete dalībvalstīm uzlika stingrāku pienākumu proaktīvi izsekot sarakstā iekļauto personu aktīvus, lai novērstu un atklātu sankciju pārkāpšanas vai apiešanas gadījumus.

Iekļaušana sankciju sarakstā

ES ir noteikusi kritērijus tādu personu iekļaušanai sankciju sarakstā, kuras veicina sankciju apiešanu (piemēram, personas, kas atbalsta Krievijas ēnu flotes nedrošo naftas tankkuģu ekspluatēšanu).

Turklāt, lai novērstu iespējamu aktīvu iesaldēšanas apiešanu, no aktīvu iesaldēšanas saraksta varēs nesvītrot mirušu personu vārdus.

Kriminālatbildības noteikšana par ES sankciju pārkāpumiem

Tā kā Krievijas agresija pret Ukrainu turpinās, ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES ierobežojošie pasākumi tiktu pilnībā īstenoti un šo pasākumu pārkāpumi neatmaksātos. 

Kopš to stāšanās spēkā 2024. gada maijā jaunie ES noteikumi atvieglo izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un sodīšanu ierobežojošo pasākumu pārkāpumu gadījumā visās dalībvalstīs.

Diplomātiski kontakti ar trešām valstīm (t. i., ārpussavienības valstīm)

Komisija izveidoja ES sankciju sūtņa amatu, lai nodrošinātu, ka ar trešām valstīm pastāvīgi tiek risinātas augsta līmeņa diskusijas, kuru mērķis ir nepieļaut izvairīšanos no Krievijai noteiktajām sankcijām un to apiešanu. Par starptautisko īpašo sūtni ES sankciju īstenošanas jautājumos 2023. gada janvārī tika iecelts bijušais Komisijas ģenerālsekretārs un ES augstākā līmeņa diplomāts Deivids O'Salivans.

Apņemšanās novērst kopīgu augstas prioritātes preču nonākšanu Krievijā

ES uzņēmumiem būs jāveic rūpības pienākums, lai novērstu kopīgu augstas prioritātes preču nonākšanu Krievijā un nodrošinātu, ka to ārvalstu meitasuzņēmumi, kas tirgo šādas preces, dara to pašu.

Mēs esam arī ieviesuši Krievijas izslēgšanas klauzulu attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību nodošanu, lai nodrošinātu, ka ārpus ES nodotā rūpnieciskā zinātība netiek izmantota Krievijai paredzētu kopīgu augstas prioritātes preču ražošanā.

Vēršanās pret Krievijas ēnu floti

Lai palīdzētu novērst to, ka Krievija apiet sankcijas un G7+ noteiktos naftas cenu griestus, uz Krievijas ēnu flotes kuģiem attiecas aizliegums piekļūt ostām un sniegt pakalpojumus. Līdz šim ES šajā sarakstā ir iekļāvusi 632 kuģus.

Ir konstatēts, ka šie kuģi ir iesaistīti augsta riska kuģniecībā, transportējot Krievijas naftu vai naftas produktus, veicot ieroču piegādes, piedaloties graudu zādzībās vai atbalstot Krievijas enerģētikas nozari.

Šāda mērķtiecīga pieeja palielina šo kuģu izmantošanas izmaksas Krievijai, jo tie vairs nevar turpināt savas ierastās darbības ES vai sadarboties ar ES operatoriem. Tā arī samazina to Krievijas ēnu flotes kuģu skaitu, kuri var pārvadāt Krievijas jēlnaftu.

Informācija ieinteresētajām personām

Lai nodrošinātu, ka informācija ir pieejama ieinteresētajām personām, Komisija ir

  • publicējusi simtiem bieži uzdoto jautājumu, kas attiecas uz visām sankciju skartajām ekonomikas nozarēm, kā finanses un bankas, tirdzniecība un muita, enerģētika, lauksaimniecība, transports, mediji, publiskais iepirkums, un izdevusi īpašus norādījumus par humānās palīdzības jautājumiem. Tā risina regulāru dialogu ar nozaru ieinteresētajām personām un sadarbojas ar valstu kompetentajām iestādēm, kam ir pilnvaras piemērot ES sankcijas, piešķirt atļaujas un saukt pie atbildības par pārkāpumiem;
  • publicējusi viegli pieejamu informāciju par līdz šim pieņemtajām sankciju paketēm. ES sankciju karte lietotājdraudzīgā veidā sniedz informāciju par visiem spēkā esošajiem sankciju režīmiem, ieskaitot informāciju par personām, kurām noteiktas individuālas sankcijas. Konsolidētais finanšu sankciju saraksts, kurā iekļautas visas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar ES sankcijām attiecas aktīvu iesaldēšana un aizliegums darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus, ir pieejams tiešsaistē;
  • izveidojusi trauksmes celšanas rīku, ar kura palīdzību var anonīmi ziņot par sankciju pārkāpumiem. ES sankcijas tagad arī paredz, ka dalībvalstīm ir jānosaka kriminālatbildība par sankciju pārkāpumiem;
  • izveidojusi ES līmeņa kontaktpunktu humānās palīdzības jautājumos, kurš humānās palīdzības sniedzējiem sniedz praktisku informāciju par atkāpēm humanitāriem mērķiem ES sankciju ietvaros;
  • izveidojusi centrālu kontaktpunktu, kas trešo valstu iestādēm un uzņēmējiem sniedz palīdzību saistībā ar Krievijai noteikto sankciju darbības jomu un īstenošanu – jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar nodrošinātību ar pārtiku. Tas arī tiek darīts, lai nodrošinātu, ka sankcijas neskar lauksaimniecības pārtikas produktu un mēslošanas līdzekļu plūsmu uz šīm valstīm.

Šī lapa pēdējoreiz atjaunināta 23 aprīlis 2026