Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas logotips
lv
Eiropas Komisija

Sankcijas enerģētikas nozarē

  • alt=""
    FAKTI

    Importa aizliegums aptver 90 % no pašreizējā Krievijas naftas eksporta uz ES.

    Krievijas akmeņogļu importa aizliegums ietekmē ceturto daļu no kopējā globālā Krievijas akmeņogļu eksporta un nozīmē, ka Krievijas ieņēmumu samazinājums ir 8 miljardi eiro gadā.

No naftas eksporta gūto Krievijas ieņēmumu ierobežošana

ES ir aizliegusi no Krievijas importēt jēlnaftu, ko piegādā pa jūru, un naftas pārstrādes produktus. Naftas importa aizlieguma ietekme uz Krieviju ir ievērojama. Aptuveni puse no tās kopējā naftas eksporta apjoma nonāk ES. 2021. gadā ES no Krievijas importēja naftu 71 miljarda eiro vērtībā: jēlnaftu (48 miljardu eiro vērtībā) un naftas pārstrādes produktus (23 miljardu eiro vērtībā). Šā ienesīgā vadošā tirgus zaudēšana ir būtiski ietekmējusi Krieviju, kuras budžets lielā mērā ir atkarīgs no šiem naftas eksporta ieņēmumiem. 

Cenu griesti, kurus noteikusi ES kopā ar G7 cenu ierobežošanas koalīciju, ir vēl vairāk samazinājuši Krievijas ieņēmumus no naftas pārdošanas un palīdzējuši stabilizēt globālos enerģijas tirgus. Šie cenu griesti, piemēram, neļauj ES operatoriem sniegt transporta vai apdrošināšanas pakalpojumus Krievijas naftas pārvadāšanai, ja netiek ievērots maksimālās cenas ierobežojums. Pašlaik ir noteikti trīs eksporta cenu griesti:

  • pēc 18. sankciju paketes pieņemšanas pa jūru transportētai Krievijas jēlnaftai ir noteikta maksimālā cena 47,6 USD par barelu;
  • naftas produktiem par augstāku cenu nekā jēlnafta, piemēram, dīzeļdegvielai, petrolejai un benzīnam —100 USD par barelu;
  • naftas produktiem par zemāku cenu nekā jēlnafta, piemēram, degvieleļļai un jēlbenzīnam — 45 USD par barelu.

18. sankciju pakete ieviesa arī automātisku un dinamisku mehānismu naftas cenu griestu turpmākai pārskatīšanai. Jaunā sistēma nodrošinās, ka maksimālā cena vienmēr būs par 15 % zemāka nekā Urālu jēlnaftas vidējā tirgus cena iepriekšējos sešos mēnešos, tādējādi radot gan paredzamību operatoriem, gan lejupvērstu spiedienu uz Krievijas enerģijas ieņēmumiem.

Turklāt, lai palīdzētu cīnīties pret “ēnu floti”, ko Krievija izmanto, lai apietu cenu griestus, G7+ cenu ierobežošanas koalīcija nesen ieviesa pasākumus, lai cieši uzraudzītu tankkuģu pārdošanu ārpussavienības valstīm. 

Citi pasākumi enerģētikas nozarē

  • Aizliegums importēt visu veidu akmeņogles no Krievijas.
  • Sašķidrinātās naftas gāzes (LPG) importa aizliegums, kas ietekmē ikgadējo importu vairāk nekā 1 miljarda eiro vērtībā, izņemot šobrīd spēkā esošos līgumus uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus.
  • Aizliegums importēt LPG variantu, ko izmanto, lai apietu spēkā esošos ierobežojumus.
  • Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importa aizliegums, kas attiecībā uz ilgtermiņa līgumiem stājas spēkā no 2027. gada 1. janvāra un attiecībā uz īstermiņa līgumiem – sešu mēnešu laikā no sankciju spēkā stāšanās dienas.
  • Aizliegums veikt turpmākas investīcijas būvniecības posmā esošos LNG projektos Krievijā un veikt ar tiem saistītu eksportu.
  • Aizliegums izmantot ES ostas Krievijas LNG pārkraušanai.
  • Aizliegums importēt Krievijas LNG konkrētos termināļos, kas nav savienoti ar ES gāzes cauruļvadu tīklu.
  • Aizliegums nodrošināt preces, tehnoloģijas un pakalpojumus Krievijas sašķidrinātas dabasgāzes un jēlnaftas projektiem.
  • Aizliegums veikt jaunas ES investīcijas Krievijas ieguves rūpniecībā, tomēr nosakot atkāpes atsevišķām izejvielām.
  • Aizliegums eksportēt atsevišķu veidu naftas pārstrādes tehnoloģijas. Tas Krievijai apgrūtina un sadārdzina naftas pārstrādes rūpnīcu modernizāciju.
  • Vērienīgs aizliegums jaunām investīcijām Krievijas enerģētikas nozarē ar dažiem izņēmumiem attiecībā uz civilo kodolenerģiju un konkrētu energoproduktu transportēšanu uz ES.
  • Aizliegums Krievijas valstspiederīgajiem un struktūrām rezervēt gāzes uzglabāšanas jaudas ES dalībvalstīs.
  • Vācijai un Polijai vairs nebūs iespējams importēt Krievijas naftu pa cauruļvadiem.
  • Aizliegums uz laiku uzglabāt vai laist ES ostās Krievijas jēlnaftu vai naftas produktus.
  • Aizliegums eksportēt, piegādāt vai nodrošināt naftas un gāzes izpētes programmatūru Krievijai.
  • Aizliegums veikt darījumus, kas saistīti ar cauruļvadiem “Nord Stream 1” un “Nord Stream 2”.
  • Aizliegums veikt darījumus ar lielajiem naftas un gāzes uzņēmumiem Rosneft un Gazprom Neft.
  • Aizliegums importēt no Krievijas jēlnaftas iegūtus rafinētus naftas produktus.
  • Pasākumi pret trešo valstu operatoriem, kas nodrošina Krievijai ieņēmumu plūsmas, iepērkot Krievijas gāzi vai atbalstot Krievijas ēnu flotes darbības.  

Šī lapa pēdējoreiz atjaunināta 24 oktobris 2025