Eiropas atveseļošanas plāns

Līdz šim lielākā stimulu pakete

ES ilgtermiņa budžets kopā ar iniciatīvu NextGenerationEU (NGEU), kas ir pagaidu instruments atveseļošanas veicināšanai, ir visapjomīgākais stimulu kopums, kāds jebkad finansēts Eiropā. Eiropas atjaunošanu pēc Covid-19 pandēmijas sekmē kopumā 2,018 triljoni eiro faktiskajās cenās*. Tā būs zaļāka, digitālāka, noturīgāka Eiropa.

Līdzekļi tiek izmantoti, lai risinātu svarīgākās problēmas, ar kurām saskaras Eiropa, un atbalstītu grūtībās nonākušos. Tūlīt pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu ES budžets tika mobilizēts, lai sniegtu ārkārtas palīdzību un atbalstu Ukrainā un ES valstīs un mazinātu kara izraisītās humanitārās sekas.

^{*1,8 triljoni eiro 2018. gada cenās.}

Fakti un skaitļi: daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam un NextGenerationEU

Paketes galvenie elementi

Vairāk nekā 50 % ilgtermiņa budžeta un NextGenerationEU līdzekļu atvēlēti modernizācijai, piemēram:

Paketē uzmanība pievērsta arī šādām jomām:

Galvenie jaunumi

Daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam un NextGenerationEU kopējie piešķīrumi katram postenim

_{Visas summas izteiktas eiro un faktiskajās cenās. Avots: Eiropas Komisija}

NextGenerationEU galvenais elements ir Atveseļošanas un noturības mehānisms — instruments, ar ko piedāvā dotācijas un aizdevumus reformu un investīciju atbalstam ES dalībvalstīs. Tā kopējā vērtība ir 723,8 miljardi eiro faktiskajās cenās. Lai saņemtu līdzekļus no Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM), dalībvalstīm ir jāsagatavo atveseļošanas un noturības plāni, kuros izklāstīts, kā tās plāno ieguldīt līdzekļus. Turklāt tām ir jāizpilda attiecīgie starpposma rādītāji un mērķrādītāji, un maksājumi ANM ietvaros tiek veikti pēc tam, kad Komisija ir novērtējusi katra starpposma rādītāja un mērķrādītāja apmierinošu izpildi.

Dažādu ES dalībvalstu plānus un līdz šim veiktos maksājumus varat skatīt interaktīvajā atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatā.

Atlikušos NextGenerationEU līdzekļus ES dalībvalstīm izmaksā šādu ES programmu ietvaros: atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU), “Apvārsnis Eiropa”, InvestEU, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Taisnīgas pārkārtošanās fonds (TPF).

Sakarā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu ES dalībvalstis varētu izmantot daļu no šiem līdzekļiem, lai sniegtu palīdzību bēgļiem, kuri ierodas to teritorijā.

NextGenerationEU sadalījums

_{Visas summas izteiktas eiro un faktiskajās cenās. Avots: Eiropas Komisija}

Piešķīrumi valstīm

ES budžets nav un nekad nav bijis tikai līdzekļu iemaksa un izmaksa. Visām dalībvalstīm nāk par labu dalība vienotajā tirgū, kur kopīgās problēmas tiek risinātas kopīgi. ES līdzekļi, piemēram, kohēzijas fondu vai programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, nonāk visos ES reģionos.

Dažās politikas jomās dalībvalstis saņēma iepriekš iedalītas summas. Ar tām var iepazīties šeit.

Aizņēmumi ekonomikas atveseļošanas finansēšanai

Lai finansētu NextGeneraionEU, Eiropas Komisija Eiropas Savienības vārdā aizņemas līdzekļus tirgos izdevīgāk, nekā to spētu izdarīt vairums dalībvalstu, un pārdala šo naudu.

Eiropas Komisija jau pirms NextGeneraionEU ir emitējusi obligācijas, lai finansētu aizdevumus ES un trešām valstīm, ieskaitot teju 100 miljardu eiro vērto SURE programmu, kuras mērķis ir atbalstīt nodarbinātību un palīdzēt cilvēkiem saglabāt darbvietas Covid-19 pandēmijas laikā.

Līdz 2026. gadam Eiropas Savienība, izmantojot diversificētu finansēšanas stratēģiju, NextGenerationEU vajadzībām piesaistīs līdz pat 800 miljardiem eiro pašreizējās cenās.

ES kā aizdevumu ņēmēja

Skaidrs ceļvedis attiecībā uz jauniem ieņēmumu avotiem, kas palīdzēs atmaksāt aizņēmumu

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2021. gada decembra iestāžu nolīgumā vienojās strādāt pie tā, lai ieviestu pietiekamus jaunus pašu resursus NextGenerationEU atmaksājumu segšanai.

Tāpēc 2021. gada decembrī Komisija ierosināja trīs jaunus ES budžeta ieņēmumu avotus, kuri palīdzētu atmaksāt NextGenerationEU dotāciju daļu. Šis priekšlikums arī palīdzētu finansēt Sociālo klimata fondu, kura uzdevums ir nodrošināt sociāli taisnīgu pārkārtošanos uz dekarbonizētu ekonomiku.

2023. gada 20. jūnijā Komisija pabeidza priekšlikumu attiecībā uz nākamās paaudzes pašu resursiem. Galīgais pasākumu kopums paredz jaunus pagaidu pašu resursus, kas būs balstīti uz statistiku un kuru pamatā būs uzņēmumu peļņa. Pēc politiskās vienošanās par paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kuras mērķis ir nodrošināt, ka ES politika sekmē mūsu kontinenta klimatneitralitāti, Komisija arī pielāgojusi sākotnējos 2021. gada decembra priekšlikumus par pašu resursiem, kas pamatojas uz Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) un oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIM).

Turklāt tiek saglabāti pašu resursi, kuru pamatā ir starptautisko uzņēmumu atlikušās peļņas daļa, kas tiks pārdalīta ES dalībvalstīm saskaņā ar ESAO/G20 nolīgumu par nodokļu uzlikšanas tiesību pārdali (“pirmais pīlārs”). Komisija strādā kopā ar Eiropas Parlamentu un ES dalībvalstīm Padomē, lai jaunie ieņēmumu avoti tiktu drīzumā apstiprināti.

ES 2021.–2027. gada budžeta ieņēmumu avoti

ES pašu resursu nākama paaudze

Saņēmēji

Ikviens var būt ES budžeta līdzekļu saņēmējs. Atrodiet uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus finansējuma saņemšanai, skatiet informāciju par finansēšanas procedūrām un programmām, iesniedziet pieteikumu tiešsaistē.

Uzziniet vairāk par konkursu procedūrām un iespējām sadarboties ar Eiropas Komisiju.

Konteksts

Komisija nāca klajā ar priekšlikumu par nākamo ES ilgtermiņa budžetu 2018. gada 2. maijā.

2020. gada 27. maijā Eiropas Komisija, reaģējot uz koronavīrusa izraisīto bezprecedenta krīzi, ierosināja pagaidu atveseļošanas instrumentu NextGenerationEU, kā arī mērķtiecīgus palielinājumus ES ilgtermiņa budžetā 2021.–2027. gadam.

2020. gada 21. jūlijā, pēc nepilniem diviem mēnešiem, ES valstu un to valdību vadītāji panāca politisku vienošanos par šo paketi.

Galīgā pieņemšana Padomē notika 2020. gada 17. decembrī.

Sarunu process