Konference par Eiropas nākotni

Kā tas viss sākās

Konference par Eiropas nākotni bija pilsoņu vadītu debašu un diskusiju virkne. Tā ilga no 2021. gada aprīļa līdz 2022. gada maijam un deva cilvēkiem no visas Eiropas iespēju dalīties ar idejām un palīdzēt veidot mūsu kopējo nākotni.

Šī bija pirmā tāda veida konference: tas bija nozīmīgs Eiropas mēroga demokrātisks pasākums ar pilsoņu vadītām debatēm, kas deva iespēju cilvēkiem no visas Eiropas dalīties savās idejās un palīdzēt veidot mūsu kopīgo nākotni. Visi eiropieši varēja dalīties savās idejās inovatīvā daudzvalodu digitālā platformā un piedalīties Eiropas pilsoņu paneļdiskusijās, ko rīkoja nacionālā un Eiropas līmenī.

Platformai bija vairāk nekā 5 miljoni unikālo apmeklētāju, un pasākumos piedalījās vairāk nekā 700000 cilvēku, — šī konference piedāvāja jaunu publisku forumu atklātām, iekļaujošām un pārredzamām diskusijām ar pilsoņiem par daudzām svarīgām prioritātēm un problēmām.

Lasīt vairāk par konferenci par Eiropas nākotni vietnē “Europa” (arhivēts)

Konference par Eiropas nākotni bija unikāla iespēja pilsoņiem no visas Eiropas vesela gada garumā diskutēt, apspriesties un sadarboties, lai pastāstītu, kādā Eiropā viņi vēlas dzīvot. Konference oficiāli noslēdzās 2022. gada 9. maijā — Eiropas dienā — Strasbūrā. Šajā dienā konferences valdes līdzpriekšsēdētāji Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētājiem iesniedza nobeiguma ziņojumu, kurā bija ietverti 49 priekšlikumi.  

Šie priekšlikumi aptvēra deviņus tematus: klimata pārmaiņas un vide; veselība; spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums un nodarbinātība; ES pasaulē; vērtības un tiesības, tiesiskums, drošība; digitālā pārveide; Eiropas demokrātija; migrācija; izglītība, kultūra, jaunatne un sports. Tie aptvēra vispārīgus mērķus un vairāk nekā 300 konkrētu pasākumu. Tagad visas trīs iestādes izskata iespējas efektīvi rīkoties saistībā ar ierosinātajiem priekšlikumiem katra savas kompetences jomās un saskaņā ar Līgumiem.

Komisija 17. jūnijā publicēja paziņojumu, kurā sniegts detalizēts novērtējums par to, kas jādara, lai rīkotos saistībā ar konferences priekšlikumiem. Šis paziņojums sniedz pārskatu par turpmākajiem posmiem, norādot uz to, kā vislabāk mācīties no konferencē gūtajām atziņām un iekļaut līdzdalības demokrātiju Eiropas Savienības politikas izstrādē un likumdošanā. Piemēram, pamatojoties uz Eiropas pilsoņu paneļdiskusiju panākumiem, Komisija saskaņā ar vispusīgāku politikas veidošanu un labāka regulējuma principiem ļaus šo paneļdiskusiju locekļiem apspriest atsevišķus svarīgus priekšlikumus un sniegt ieteikumus pirms šo priekšlikumu iesniegšanas. Komisija organizē pirmo jaunās paaudzes pilsoņu paneļdiskusiju par to, kā pastiprināt rīcību, kuras mērķis ir samazināt pārtikas izšķērdēšanu ES.

Eiropas pilsoņu paneļdiskusijas

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 2022. gada septembra runā par stāvokli Savienībā, kā arī tam pievienotajā nodomu vēstulē paziņoja par pirmo jauno priekšlikumu kopumu. Šie priekšlikumi ir arī iekļauti Komisijas darba programmā 2023. gadam. Lai informētu iedzīvotājus, kas piedalījušies konferencē, un nezaudētu dinamiku, 2022. gada decembrī tika organizēts konferences atsauksmju pasākums. Šis pasākums bija iespēja izskaidrot iedzīvotājiem, kā trīs ES iestādes turpina darbu saistībā ar konferences priekšlikumiem.

Konference bija daļa no priekšsēdētājas Leienas apņemšanās dot eiropiešiem vairāk iespēju ietekmēt to, ko Eiropas Savienība dara un kā strādā viņu labā. Konferencē piedalīties varēja visi ES iedzīvotāji neatkarīgi no tā, kas viņi ir un kur atrodas.

Konferences mērķis bija atspoguļot mūsu daudzveidību, vērsties pie visiem iedzīvotājiem — gan reģionos, gan lielajās pilsētās —, stiprinot saikni starp eiropiešiem un iestādēm, kas tiem kalpo. Tas tika panākts ar dažādu konferences pasākumu un debašu palīdzību, kas tika rīkotas visā Savienībā, kā arī izmantojot interaktīvu daudzvalodu digitālo platformu. Šai konferencei bija lieliski panākumi: līdz 2022. gada maijam daudzvalodu digitālo platformu bija apmeklējuši gandrīz 5 miljoni vienreizējo apmeklētāju, un tajā bija vairāk nekā 50 000 aktīvu dalībnieku, kuri bija piedalījušies kādā no 18 000 debašu un vairāk nekā 6500 reģistrētu pasākumu.  

Jo īpaši svarīgi bija, lai piedalītos un ar idejām dalītos jaunieši. ES un valstu iestādes, kā arī reģionālās un vietējās pašvaldības, pilsoniskā sabiedrība un citas organizācijas arī varēja rīkot pasākumus, lai iesaistītu pēc iespējas vairāk cilvēku.

 

 

 

 

 

 

 

Faktu lapas