Pārskats
Ieviešot vēl nepieredzētus pasākumus gan valstu, gan ES līmenī, Eiropas Komisija dara visu iespējamo, lai ierobežotu koronavīrusa izplatīšanos, atbalstītu valstu veselības aprūpes sistēmas un mazinātu pandēmijas sociālekonomiskās sekas.
Eiropas Komisijas koronavīrusa krīzes komanda
Komisijas krīzes pasākumu piemēri:
Drošu un iedarbīgu vakcīnu nodrošināšana Eiropai un pārējai pasaulei
Komisijas Vakcīnu stratēģijas mērķi ir šādi:
palīdzēt uzņēmumiem palielināt ražošanas jaudu apjoma un ātruma ziņā;
nodrošināt vakcīnu pietiekamu piegādi dalībvalstīm, noslēdzot iepriekšējus pirkuma līgumus ar vakcīnu ražotājiem;
maksimāli izmantot mūsu noteikumu elastību, lai paātrinātu vakcīnu izstrādi, apstiprināšanu un pieejamību.
Vakcīnu devu nodrošināšana un vakcinācijas atbalstīšana ES valstīs
Komisija ES iedzīvotājiem ir izveidojusi daudzveidīgu vakcīnu portfeli par taisnīgām cenām. Ir noslēgti līgumi ar astoņiem daudzsološiem vakcīnu izstrādātājiem, tādējādi nodrošinot līdz 4,2 miljardiem devu:
- līgums ar “BioNTech-Pfizer” par līdz pat 2,4 miljardiem devu;
- līgums ar “AstraZeneca” par līdz pat 400 miljoniem devu;
- līgums ar “Sanofi-GSK” par līdz pat 300 miljoniem devu;
- līgums ar “Johnson and Johnson” par līdz pat 400 miljoniem devu;
- līgums ar “Moderna” par līdz pat 460 miljoniem devu;
- līgums ar “Novavax” par līdz pat 200 miljoniem devu;
- līgums ar “Valneva” par līdz pat 1,2 miljoniem devu;
- līgums ar “HIPRA Human Health” par līdz pat 250 miljoniem devu.
Kopš 2020. gada decembra Komisija ir piešķīrusi sešas Covid-19 vakcīnu tirdzniecības atļaujas ar nosacījumiem: “BioNTech” un “Pfizer” vakcīnai (2020. g. 21. decembrī), “Moderna” vakcīnai (2021. g. 6. janvārī), “Astra Zeneca” vakcīnai (2021. g. 29. janvārī), “Johnson & Johnson” vakcīnai (2021. g. 11. martā), “Novavax” vakcīnai (2021. g. 20. decembrī) un “Valneva” vakcīnai (2022. g. 24. jūnijā).
Kopš 2020. gada decembra vakcīnu devu piegādes dalībvalstīm ir nemitīgi pieaugušas. Vakcinācijas temps visā Eiropas Savienībā palielinājās, un līdz 2022. gada vidum 86 % ES pieaugušo iedzīvotāju bija pilnībā vakcinēti.
Parādoties jauniem koronavīrusa variantiem, Komisija mobilizēja finansējumu steidzamiem pētījumiem un turpināja slēgt pirkuma priekšlīgumus par balstvakcinācijas devām un vakcīnu pielāgošanu jauniem vīrusa variantiem.
Komisija ir arī sākusi jaunu kopīgu iepirkumu procedūru vakcinācijai paredzētu medicīnas iekārtu iegādei. Komisija arī ierosināja atbrīvot slimnīcas un ārstus no PVN maksāšanas par vakcīnām un testēšanas komplektiem.
Aizsardzība pret jauniem vīrusa variantiem
Eiropas Komisija ir izveidojusi Eiropas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi (HERA), kuras uzdevums ir izvairīties no ārkārtas situācijām veselības jomā, tās atklāt un uz tām ātri reaģēt.
HERA ir kopīgs resursu un uzdevumu kontroles centrs, kas palīdz dalībvalstīm un ES iestādēm labāk sagatavot ES pārrobežu veselības apdraudējumiem.
Vācot izlūkdatus un veidojot vajadzīgās reaģēšanas spējas, HERA arī ļaus prognozēt apdraudējumus un potenciālas veselības krīzes. Savukārt ārkārtas situācijā HERA nodrošinās, ka tiek izstrādātas, ražotas un izplatītas zāles, vakcīnas un citi medicīniskie pretlīdzekļi, piemēram, cimdi un maskas, kas pirmajā reaģēšanas uz koronavīrusu posmā bieži vien bija nepietiekamā apjomā.
Tādēļ HERA ir viens no Eiropas veselības savienības svarīgākajiem balstiem un veselības jomā ir jauna gatavības un noturības misija, kas aptver visu ES (kā paziņoja priekšsēdētāja fon der Leiena savā 2021. gada runā par stāvokli Savienībā). Tā novērsīs nepilnības ES sagatavotībā un reaģēšanā uz ārkārtas situācijām veselības jomā.
Priekšsēdētāja fon der Leiena ir paziņojusi, ka Eiropas komandai būtu jāpiešķir 50 miljardi eiro šai jaunajai veselības jomas gatavības un noturības misijai, kas aptver visu ES.
Ražošanas paplašināšana
2021. gada 4. februārī Eiropas Komisija izveidoja darba grupu, kas atbalsta Covid-19 vakcīnu ražošanas jaudas palielināšanu ES, darbodamās kā vienots kontaktpunkts ražotājiem, kam vajadzīgs atbalsts, un apzina un novērš vājās vietas ražošanas jaudā un piegādes ķēdēs.
Galvenie darba grupas sasniegumi: tā ir noteikusi un palīdzējusi novērst vājās vietas vakcīnu ražošanā ES, apzinājusi ES vakcīnu ražošanas jaudas visā piegādes ķēdē un, īstenojot kontaktu veidošanas pasākumus vakcīnu un terapijas līdzekļu ražošanai, sekmējusi partnerību izveidi. Darba grupas mērķis ir arī nodrošināt pietiekamu ilgtermiņa ražošanas jaudu Eiropā un atbalstīt piekļuvi vakcīnām un centienus vakcīnu izdales jomā visā pasaulē.
Pētniecības finansēšana
Kopš 2020. gada janvāra Komisija pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros ir mobilizējusi vairāk nekā 660 miljonus eiro jaunu tādu vakcīnu, ārstēšanas metožu, diagnostikas testu un medicīnisko sistēmu izstrādei, kuru mērķis ir novērst koronavīrusa izplatīšanos un glābt dzīvības.
Komisija uzņēmumam “CureVac”, kas ir ļoti inovatīvs Eiropas vakcīnu izstrādātājs, ir piedāvājusi finansiālu atbalstu, garantējot Eiropas Investīciju bankas 75 miljonu eiro aizdevumu.
Eiropas Investīciju banka arī parakstīja 100 miljonu eiro vērtu finansēšanas līgumu ar imūnterapijas uzņēmumu “BioNTech SE”, lai izstrādātu vakcinācijas programmu. EIB finansējumu atbalsta programma “Apvārsnis 2020”un Investīciju plāns Eiropai.
Globāla reakcija uz krīzi
Pasaules mēroga pandēmijai ir nepieciešams pasaules mēroga risinājums. Tāpēc Komisija ir apņēmusies nodrošināt vispārēju piekļuvi Covid-19 vakcīnām, arī valstīs ar maziem un vidējiem ienākumiem.
2020. gadā līdzekļu vākšanas maratons, kas tika organizēts globālās reaģēšanas uz koronavīrusu ietvaros, ļāva piesaistīt līdzekļus, lai garantētu vispārēju piekļuvi koronavīrusa terapijām, testiem un vakcīnām. Tas sākās maijā un noslēdzās ar līdzekļu devēju pasaules samitu un koncertu 2020. gada jūnijā.
Eiropas Komisija un Eiropas Investīciju banka stingri atbalsta “COVAX” — pasaules mēroga mehānismu, kura mērķis ir nodrošināt ikvienam taisnīgu piekļuvi Covid-19 vakcīnām.
Iniciatīvas “Eiropas komanda” ietvaros ES un tās dalībvalstis kopā uzņēmušās “COVAX” piešķirt vairāk nekā 3 miljardus eiro, un tādējādi Eiropas Savienība ir kļuvusi par vienu no lielākajiem “COVAX” līdzekļu devējiem.
Ekonomiskie pasākumi
ES vadītāji ir vienojušies par atveseļošanas paketi 2,018 triljonu eiro apmērā (faktiskajās cenās), kas apvieno ES budžetu 2021.–2027. gadam un instrumentu “NextGenerationEU”. Saskaņā ar šo vienošanos Komisija varēs tirgos aizņemties apmēram 800 miljardus eiro (faktiskajās cenās).
Lai finansētu Eiropas atveseļošanu no koronavīrusa krīzes un tās sekām, Eiropas Komisija 2021. gada 15. jūnijā savā pirmajā “NextGenerationEU” darījumā piesaistīja 20 miljardus eiro, emitējot desmit gadu obligāciju, kuras termiņš ir 2031. gada 4. jūlijs. Ieskaitot citus darījumus, kas tika veikti jūnijā un jūlijā, Komisija līdz šim saskaņā ar instrumentu “NextGenerationEU” ir piesaistījusi 45 miljardus eiro. Tagad līdzekļi tiks izmantoti pirmajiem maksājumiem saskaņā ar “NextGenerationEU”, Atveseļošanas un noturības mehānismu un dažādām ES budžeta programmām. Pirmais saskaņā ar “NextGenerationEU” veiktais maksājums notika jau jūnija beigās atbilstīgi programmai REACT-EU.
Līdz augusta beigām Komisija bija novērtējusi un apstiprinājusi 19 no iesniegtajiem valstu atveseļošanas un noturības plāniem. Pirmie maksājumi, kuru kopsumma pārsniedz 49 miljardus eiro, 21. septembrī jau bija sasnieguši Dāniju, Beļģiju, Franciju, Grieķiju, Kipru, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Portugāli, Spāniju un Vāciju.
2020. gadā Eiropas Komisija pieņēma dažādus atbalsta pasākumus, tādus kā:
ekonomikas pasākumi, kas papildina Eiropas Centrālās bankas Pandēmijas ārkārtas iepirkumu programmu 1,85 miljardu eiro apmērā, kura tika pieņemta papildus iepriekš noteiktajai programmai 120 miljardu eiro apmērā;
pagaidu valsts atbalsta noteikumi, lai valdības varētu nodrošināt likviditāti ekonomikai un līdz ar to lai atbalstītu iedzīvotājus un saglabātu darbvietas ES;
“izņēmuma klauzulas” iedarbināšana, kas ļauj maksimālu elastību mūsu budžeta noteikumiem, lai palīdzētu ES valstīm atbalstīt veselības sistēmas un uzņēmumus, kā arī saglabāt nodarbinātību krīzes laikā;
ārvalstu tiešo ieguldījumu skrīnings. Komisija ir publicējusi pamatnostādnes,kas palīdzēs dalībvalstīm aizsargāt kritiskas Eiropas tehnoloģijas un aktīvus pašreizējās krīzes apstākļos.
Eiropas pusgada pavasara pakete sniedza norādes par ekonomikas politiku visām ES dalībvalstīm pandēmijas kontekstā. Ieteikumos galvenā uzmanība pievērsta krīzes seku mazināšanai īstermiņā un ilgstošas izaugsmes veicināšanai, ievērojot pārkārtošanos uz zaļo ekonomiku un ņemot vērā arī digitalizācijas mērķus.
Komisijas ierosinātais pagaidu atbalsts bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) ir paredzēts tam, lai palīdzētu cilvēkiem saglabāt darbu krīzes laikā. Atbalstu saskaņā ar SURE sniedz sociālo obligāciju veidā, lai nodrošinātu, ka katram eiro ir patiesa sociālā ietekme. Deviņpadsmit valstis saskaņā ar šo instrumentu jau ir saņēmušas atbalstu kopumā vairāk nekā 94 miljardu eiro apmērā.
Komisija arī nāca klajā ar pamatnostādnēm, lai nodrošinātu sezonas darbinieku aizsardzību ES pandēmijas laikā. Tie ir norādījumi valstu valdībām, darba inspekcijām un sociālajiem partneriem, kas sniegti, lai garantētu sezonas darba ņēmēju tiesības un darba aizsardzību un lai sezonas darba ņēmēji zinātu savas tiesības.
- EIB grupa plāno ieguldīt papildu 20 miljardus eiro mazos un vidējos uzņēmumos.
- Komisija mobilizē 8 miljardus eiro, lai kopā ar EIB grupu palīdzētu vismaz 100 000 uzņēmumu.
Lai dalībvalstīm nodrošinātu tūlītēju likviditāti, Komisija ir izstrādājusi investīciju iniciatīvu. Tā balstās uz neizlietotajiem kohēzijas politikas līdzekļiem un paredz:
- jaunas metodes, kā visneaizsargātākās personas atbalstīt Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fonda ietvaros, tādas kā piegādes mājās un elektronisku talonu izmantošana vīrusa izplatīšanās riska mazināšanai.
- atbalstu zvejniekiem un lauksaimniekiem.
- sāka ārkārtas pasākumus, lai atbalstītu un stabilizētu lauksaimniecības tirgus;
- pieņēma ārkārtas pasākumu kopumu vīna nozares atbalstam. 2020. gada 4. maijā Komisija pieņēma jaunu pasākumu kopumu, kura mērķis ir vairāk atbalstīt koronavīrusa krīzē vissmagāk cietušās lauksaimniecības un pārtikas nozares.
Sabiedrības veselība
Solis ceļā uz Eiropas veselības savienību
Komisija 2020. gada 11. novembrī izvirzīja pirmos orientierus Eiropas veselības savienībai, kuras pamatā ir divi pīlāri:
- spēcīgāks satvars veselības drošības jomā, kas ietvers:
-
saskaņotus sagatavotības un reaģēšanas plānus ES, valstu un reģionu līmenī. Šos plānus Komisija un ES aģentūras regulāri pārbaudītu, veicot noturības testus un auditus;
-
ES līmeņa ārkārtas situāciju sistēmu, kas iedarbinātu pastiprinātu koordināciju un ātru rīcību, lai izstrādātu, uzkrātu un iepirktu aprīkojumu, kas vajadzīgs krīzes pārvarēšanai;
-
- spēcīgākas ES aģentūras:
-
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs uzraudzīs epidemioloģisko situāciju, pamatojoties uz kopējiem datiem;
-
Eiropas Zāļu aģentūras pilnvaras aptvers zāļu un medicīnisko ierīču drošumu, zāļu trūkuma risku un zāļu klīnisko izpēti;
-
tiks izveidota jauna iestāde gatavībai un reaģēšanai ārkārtas situācijās veselības jomā.
-
Medicīniskie norādījumi ES valstīm
Komisijas 7 neatkarīgu epidemiologu un virusologu grupa sniedz pamatnostādnes, ko pamato zinātniski dati, un padomus attiecībā uz
- reaģēšanas pasākumiem visām dalībvalstīm,
- nepilnībām klīniskajā pārvaldībā,
- prioritāšu noteikšanu veselības aprūpē, civilajā aizsardzībā un citās jomās,
- pasākumiem attiecībā uz koronavīrusa ilgtermiņa sekām.
Par pamatu ņemot padomdevēju grupas un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) padomus, Eiropas Komisija veica šādus pasākumus.
- 2020. gada 19. marts
Ieteikumi par sabiedrībā īstenojamiem pasākumiem, tādiem kā fiziska distancēšanās.
- 2020. gada 8. aprīlis
Tiek izdotas pamatnostādnes, kuru mērķis ir optimizēt zāļu piedāvājumu un pieejamību, kā arī pretmonopola norādījumi par to, kā atļaut ierobežotu sadarbību starp uzņēmumiem, jo īpaši attiecībā uz kritiski svarīgām zālēm slimnīcās. Komisija arī izveido Medicīniskā aprīkojuma starpniecības centru, kas palīdz apzināt pieejamos krājumus (t. sk. testēšanas komplektus) un ātrāk salāgot šos krājumus ar valstu pieprasījumu.
- 2020. gada 15. aprīlis
Pamatnostādnes par koronavīrusa diagnosticēšanas metodēm, kuru mērķis ir atbalstīt testēšanas komplektu efektīvu izmantošanu dalībvalstīs, jo īpaši pēc ierobežošanas pasākumu atcelšanas.
- 2020. gada 16. aprīlis
Norādījumi par to, kā ierobežojošo pasākumu pakāpeniskas atcelšanas kontekstā izstrādāt mobilas kontaktu izsekošanas lietotnes, kas pilnībā ievēro ES datu aizsardzības noteikumus.
- 2020. gada 16. jūnijs
ES dalībvalstis ar Komisijas atbalstu vienojas par tehnisko specifikāciju kopumu nolūkā nodrošināt drošu informācijas apmaiņu starp dažādās valstīs ieviestām kontaktu izsekošanas lietotnēm un to sadarbspēju.
- 2020. gada 3. jūlijs
Tiek izsniegta tirdzniecības atļauja ar nosacījumiem zālēm “Remdesivir”, kas ir pirmās ES līmenī atļautās zāles koronavīrusa ārstēšanai.
- 2020. gada 29. jūlijs
Tiek parakstīts 63 miljonus eiro vērts līgums ar farmācijas uzņēmumu “Gilead” par “Veklury” (remdesivīra tirdzniecības nosaukums) ārstniecisko devu piegādi. “Veklury” partijas tiek piegādātas dalībvalstīm un Apvienotajai Karalistei, Komisijai koordinējot un atbalstot šo procesu.
- 2020. gada 19. oktobris
Darbu sāk Eiropas vārtejas pakalpojums, kura uzdevums ir savienot dažādās valstīs izstrādātās kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotnes. Līdz decembra vidum plānots vārtejā savienot 13 lietotnes.
- 2020. gada 2. decembris
Stratēģijā “Šoziem sargāsim sevi no Covid-19” ieteikts saglabāt piesardzību ziemas mēnešos līdz pat 2021. gada sākumam, kad tiks sākta vakcinēšana ar drošām un iedarbīgām vakcīnām.
Komisija no ES budžeta ir piešķīrusi 3 miljardus eiro, kurus papildina dalībvalstu 3 miljardi eiro, lai finansētu Ārkārtas atbalsta instrumentu un RescEU kopējos medicīnisko materiālu krājumus.
Individuālie aizsardzības līdzekļi (IAL)
Lai atbalstītu individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) ražošanu un pieejamību, Komisija:
- cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, lai novērtētu ES pieejamo IAL krājumus, ražošanas jaudas un paredzamās vajadzības;
- nodrošina atbilstības novērtēšanu un tirgus uzraudzību, lai palielinātu IAL piedāvājumu, neapdraudot veselības un drošības standartus;
- diskutē ar nozares pārstāvjiem par to, kā pārveidot ražošanas līnijas, lai piegādātu vairāk IAL, un sniedz ražotājiem norādījumus, kā palielināt IAL, roku dezinfekcijas un dezinfekcijas līdzekļu ražošanu.
Komisija nāca klajā ar ieteikumu dalībvalstīm par testēšanas stratēģijām, tostarp par ātro antigēna testu izmantošanu.
100 miljoni eiro no Ārkārtas atbalsta instrumenta ir ieguldīti šo testu iegādē un piegādē dalībvalstīm. Vienlaikus Komisija sākusi kopīga iepirkuma procedūru, lai palīdzētu ES valstīm iegādāties šos diagnosticēšanas testus lielākos daudzumos.
Turklāt Komisija Starptautiskajai Sarkanā Krusta federācijai (IFRC) ir piešķīrusi 35,5 miljonus eiro no Ārkārtas atbalsta instrumenta, lai Eiropas Savienībā palielinātu Covid-19 testēšanas jaudu, apmācītu brīvprātīgos un aizsargātu visneaizsargātākos iedzīvotājus.
Robežas un mobilitāte
Pandēmijas laikā Komisija ir sniegusi ieteikumus, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis rīkojas koordinēti, lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos, nodrošinātu cilvēku brīvu pārvietošanos un preču brīvu apriti un to, ka mūsu ekonomikas darbojas.
Komisija ierosināja digitālos sertifikātus, lai pandēmijas laikā atvieglotu brīvu un drošu pārvietošanos ES teritorijā.
2021. gada 1. jūlijā stājas spēkā ES digitālā Covid sertifikāta regula. Digitālie Covid sertifikāti tagad var tikt piešķirti ES pilsoņiem un iedzīvotājiem un pārbaudīti visā ES. Šis digitālais vai uz papīra izdrukātais sertifikāts ir bezmaksas, un to var izmantot vakcinācijas, testa rezultāta vai pārslimošanas apliecināšanai.
2020. gadā Komisija ir sniegusi:
- vadlīnijas par robežu pārvaldības pasākumiem sabiedrības veselības aizsardzībai un preču un pamatpakalpojumu pieejamības nodrošināšanai;
- norādījumus, kā nodrošināt pārvietošanās brīvību darba ņēmējiem, jo īpaši tiem, kas strādā veselības aprūpes un pārtikas nozarē;
- norādījumus par kruīza kuģu pasažieru un kravas kuģu apkalpju veselību, repatriāciju un pārvietošanās kārtību;
- priekšlikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka visi dalībvalstu veiktie pasākumi, kas pandēmijas dēļ ierobežo brīvu pārvietošanos, tiek koordinēti un skaidri paziņoti ES līmenī, izmantojot vienotu krāsu kodu sistēmu, ar kuru apraksta riskus, un piemērojot vienotus noteikumus. Komisija arī sadarbosies ar dalībvalstīm, lai izstrādātu vienotu pieeju karantīnas praksei;
- norādījumus ceļotājiem, kas atbrīvojami no pagaidu ceļošanas ierobežojumiem;
- testēšanas protokolu aviācijai un ES pasažieru atrašanās vietas noteikšanas veidlapu, lai atvieglotu drošu ceļošanu.
Portāls Re-open EU sniedz būtisku informāciju par brīvas pārvietošanās un tūrisma drošu atsākšanu visā Eiropā. Lietotne “Re-open EU” sāka darboties 2020. gada decembrī. Tur varat atrast reāllaika informāciju par
- robežām,
- pieejamajiem transporta veidiem,
- ceļošanas ierobežojumiem,
- sabiedrības veselības pasākumiem un drošības pasākumiem,
- kā arī karti, kurā izmantota skaidri saprotama krāsu kodu sistēma.
Cīņa pret dezinformāciju
Komisija uztur ciešus sakarus ar sociālo mediju platformām attiecībā uz pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt autoritatīvu saturu, vairāk informēt lietotājus un ierobežot dezinformāciju un reklāmu saistībā ar koronavīrusu.
Līdz šim vietnē www.EUvsDisinfo.eu ir apgāzti, publicēti un atjaunināti vairāk nekā 700 dezinformējoši vēstījumi par koronavīrusu. Komisijas lapā, kas veltīta cīņai pret dezinformāciju saistībā ar koronavīrusu, ir arī materiāli mītu atspēkošanai un faktu pārbaudei.
Komisija izmanto visus pieejamos instrumentus un finansē pētniecību, lai palīdzētu cīņā pret dezinformāciju attiecībā uz koronavīrusu.
Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests cieši sadarbojas ar pārējām ES iestādēm un dalībvalstīm (arī izmantojot 2019. gada martā izveidoto agrīnās brīdināšanas sistēmu), kā arī ar starptautiskajiem partneriem no G7 un NATO.
2020. gada 10. jūnijā Komisija nāca klajā ar darbībām, kuru mērķis ir pastiprināt cīņu pret dezinformāciju, kas saistīta ar koronavīrusa pandēmiju. Tās jo īpaši paredz nostiprināt stratēģisko komunikāciju un publisko diplomātiju ES tuvākajās kaimiņvalstīs un pasaulē, kā arī atbalstīt medijus un neatkarīgos žurnālistus.
Šīs darbības palīdz Eiropas Savienībai apkarot dezinformāciju, un Komisija 2020. gada decembrī ierosināja divus jaunus dokumentus. Pirmais ir Eiropas Demokrātijas rīcības plāns, kas pastiprina ES centienus dezinformācijas apkarošanā un pūliņus pielāgoties mainīgajiem draudiem un manipulācijām, kā arī atbalsta brīvus un neatkarīgus medijus. Otrais ir Digitālo pakalpojumu tiesību akts, kurā izklāstīti noteikumi, kas paredz nodrošināt lielāku pārskatatbildību attiecībā uz platformu īstenoto satura moderēšanu, reklāmu ievietošanu un algoritmu procesiem.
Ikmēneša uzraudzības programma, kas izveidota sadarbībā ar dalībniekiem, kuri parakstījuši mūsu prakses kodeksu dezinformācijas apkarošanai tiešsaistē, tagad sniedz arī informāciju par darbībām, kas vērstas uz dezinformācijas apkarošanu vakcīnu jomā. 2021. gada martā Komisija ierosināja nostiprināt šo kodeksu vairākās jomās, lai tas būtu spēcīgs, stabils un elastīgs.
Dokumenti
- LejupielādētDeutsch
- Lejupielādētfrançais