Kas ir Eiropas pusgads?
Tas ir ikgadējs cikls, kura laikā tiek koordinēta ES ekonomikas un sociālā politika. Eiropas pusgada laikā ES dalībvalstis saskaņo savu budžeta un ekonomikas politiku ar mērķiem un noteikumiem, par kuriem panākta vienošanās ES līmenī.
Eiropas pusgada mērķis ir ar spēcīgāku ekonomisko un sociālo koordināciju nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu, makroekonomisko stabilitāti un stabilas publiskās finanses visā ES.
Eiropas pusgads ir regulārs cikls, kas sākas rudenī, kad Eiropas Komisija iepazīstina ar ekonomikas un sociālajām prioritātēm. Tas noslēdzas nākamā gada oktobrī, kad ES dalībvalstis iesniedz savus budžeta plānu projektus. Kad tas ir paveikts, sākas atkal jauns cikls.
Eiropas pusgada satvars
Eiropas pusgads tika izveidots 2010. gadā, un tā mērķis bija nodrošināt spēcīgāku ES sociālekonomisko pārvaldību un labāku koordināciju starp valstu ekonomikas un fiskālo politiku. Nepieciešamība veikt šādus pasākumus atklājās 2008. gada finanšu krīzē. Reaģējot uz šo krīzi, ES dalībvalstis sāka plašu ES politikas reformu, kas ietvēra:
- jaunus instrumentus, ar kuriem sniegt atbalstu dalībvalstīm, kuras nonākušas finansiālās grūtībās, tai skaitā Eiropas Stabilitātes mehānismu,
- valstu budžetu stingrāku fiskālo uzraudzību, izmantojot reformēto Stabilitātes un izaugsmes paktu,
- jaunus instrumentus, ar kuriem novērš un koriģē riskantas makroekonomiskās tendences, izmantojot makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru,
- nodarbinātības, sociālās un izaugsmes politikas ciešāku koordināciju, kā arī
- Eiropas pusgadu — ikgadēju plānošanas ciklu, kas sinhronizē dažādu koordinācijas procedūru grafikus.
Eiropas pusgads nodrošina, ka valstu ekonomikas, sociālā un budžeta politika, kas iepriekš tika aplūkotas katra atsevišķi, tiek analizētas un novērtētas kopā. Tas notiek īpašā viena gada ciklā. Pirmajā posmā ES dalībvalstis apspriež savus ekonomikas un budžeta plānus un vienojas par galvenajām prioritātēm. Cikla otrajā posmā, ko dēvē par “valsts pusgadu”, no dalībvalstīm tiek sagaidīts, ka tās attiecīgi pieskaņos savu nākamā gada politiku un jo īpaši valsts budžetu. Eiropas pusgadā svarīga loma ir Eiropas Komisijai, jo tā izvērtē dalībvalstu iesniegtos budžeta projektus un sniedz tām norādījumus.
Pirmais Eiropas pusgada cikls sākās 2011. gada janvārī, kad Komisija publicēja gada izaugsmes pētījumu un vienoto nodarbinātības ziņojumu. Pēdējos gados Eiropas pusgada cikli ir sākušies novembrī, un “valsts pusgadi” ritējuši no jūnija līdz oktobrim.
Salīdzinājumā ar iepriekšējiem koordinācijas satvariem Eiropas pusgadam ir šādas priekšrocības:
- regulārāka uzraudzība,
- saskaņotāka rīcība kopīgu izaicinājumu risināšanai,
- ātrāka reaģēšana problēmu gadījumā,
- labāka pārredzamība dalībvalstu starpā,
- lielāka Eiropas Parlamenta un valstu likumdevēju, sociālo partneru un citu attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanās visos līmeņos.
Eiropas pusgada grafiks
Eiropas pusgads norit saskaņā ar precīzu grafiku. Papildus zemāk aprakstītajiem oficiālajiem pasākumiem Eiropas Komisija visa gada garumā uztur dialogu ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām.
- NovembrisEiropas pusgada rudens pakete
Eiropas pusgada cikls sākas novembrī, kad Eiropas Komisija nāk klajā ar Eiropas pusgada rudens paketi. Tā nosaka vispārējās sociālās un ekonomiskās prioritātes un sniedz dalībvalstīm politikas norādes nākamajam periodam.
Rudens pakete parasti ietver:
- gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumu, kurā saskaņā ar Eiropas Komisijas novērtējumu noteiktas Eiropas Savienības vispārējās prioritātes ekonomikā, nodarbinātībā un sociālajā jomā nākamajiem 12 līdz 18 mēnešiem;
- atzinumus par eirozonas dalībvalstu budžeta plānu projektiem. Šie atzinumi ir Komisijas novērtējums par to, kādā mērā dalībvalstu nākamā gada budžeta projekti atbilst ES ekonomikas fiskālajiem noteikumiem. Tas ietver visaptverošu paziņojumu;
- priekšlikumu Padomes ieteikumam par eirozonas ekonomikas politiku, kurā sniegti politiski ieteikumi eirozonas dalībvalstīm par aspektiem, kas ietekmē eirozonas darbību kopumā;
- brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kura mērķis ir atklāt, novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, kas kavē dalībvalstu ekonomikas, ekonomiskās un monetārās savienības vai visas Savienības pienācīgu darbību;
- pēcprogrammas uzraudzības ziņojumus, kuros tiek novērtētas to dalībvalstu atmaksāšanas spējas, kuras ir izmantojušas finansiālās palīdzības programmas;
- vienotā nodarbinātības ziņojuma priekšlikumu, kurā analizētas galvenās norises nodarbinātības un sociālajā jomā ES, kā arī valstu valdību stratēģiskie pasākumi.
- Janvāris–martsPadome pieņem secinājumus un norādes
Rudens paketes dokumenti tiek nosūtīti Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei.
No janvāra līdz februārim Padome apspriež un pieņem secinājumus par gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumu un brīdināšanas mehānisma ziņojumu. Tā arī apstiprinaPadomes ieteikuma par eirozonu projektu (iespējams, ar grozījumiem). Pēc tam ieteikumu iesniedz Eiropadomei.
Martā Padome pieņem vienoto nodarbinātības ziņojumu ar secinājumiem. Eiropadome apstiprina Padomes ieteikuma par eirozonas ekonomikas politiku projektu. Uz šā pamata ES līderi sniedz kopīgas norādes attiecībā uz vidēja termiņa fiskālajiem un strukturālajiem plāniem, kas jāiesniedz aprīlī. Lai palīdzētu sagatavot nacionālos plānus, Komisija turklāt piedāvā fiskālās politikas norādes.
Eiropas Parlaments arī apspriež gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumu, un tas var publicēt patstāvīgu ziņojumu.
- AprīlisDalībvalstis iesniedz savus politikas plānus izvērtēšanai
Līdz aprīļa beigām dalībvalstis iesniedz Komisijai izvērtēšanai savus vidēja termiņa fiskālos un strukturālos plānus vai saistītos gada progresa ziņojumus. Šajos dokumentos ir izklāstīta daudzgadu neto izdevumu virzība ar mērķi samazināt valsts parādu vai noturēt to piesardzīgā līmenī. Strukturālajos plānos ir arī detalizēti izklāstītas reformas un publiskās investīcijas, ko valstis plāno īstenot, lai veicinātu ilgtspēju un izaugsmi un risinātu galvenos izaicinājumus, kas apzināti Eiropas pusgada kontekstā.
No 2024. gada ekonomikas pārvaldības pārskatīšanas ietvaros valstu reformu programmas un stabilitātes/konverģences programmas aizstāj valsts vidēja termiņa fiskālie un strukturālie plāni. Tie aptver vismaz četrus gadus atkarībā no valsts likumdevēja darbības ilguma.
Politikas plānu vai progresa ziņojumu izstrādē dalībvalstīm ir jāņem vērā norādes, kas sniegtas konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos (sk. sadaļu “Jūnijs–jūlijs”), Padomes ieteikums par eirozonas ekonomikas politiku un Komisijas sniegtās papildu fiskālās politikas norādes (sk. sadaļu “Janvāris–marts”).
- MaijsEiropas pusgada pavasara pakete
Komisija nāk klajā ar Eiropas pusgada pavasara paketi, kas sniedz ekonomiskas un fiskālas norādes dalībvalstīm, pamatojoties uz valsts vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu vai saistīto progresa ziņojumu izvērtējumu.
Pavasara pakete parasti ietver:
- paziņojumu, kurā apkopoti paketes galvenie elementi;
- ziņojumus par visām dalībvalstīm, kuros izvērtēta attiecīgā ekonomiskā un sociālā situācija;
- konkrētām valstīm adresētus ieteikumus. Tajos katrai dalībvalstij sniegti norādījumi par to, kā pienācīgi reaģēt uz jauniem izaicinājumiem un problēmām, kas jau tiek risinātas, un sasniegt galvenos politikas mērķus;
- pēcprogrammas uzraudzības ziņojumus, kuros tiek novērtētas to dalībvalstu atmaksāšanas spējas, kuras ir izmantojušas finansiālās palīdzības programmas;
- priekšlikumu par nodarbinātības pamatnostādnēm, kurā izklāstītas valstu nodarbinātības politikas kopējās prioritātes.
- Jūnijs–jūlijsPadome apspriež un pieņem konkrētām valstīm adresētus ieteikumus
Jūnijā Padome apspriež ierosinātos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus un vienojas par galīgo redakciju. Šajās diskusijās dalībvalstis var komentēt savus attiecīgos vidēja termiņa fiskālos un strukturālos plānus. Pēc Eiropadomes apstiprinājuma saņemšanas Padome jūlijā oficiāli pieņem ieteikumus.
- Augusts–oktobrisKonkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošana praksē
Dalībvalstis tiek aicinātas īstenot tām adresētos ieteikumus, iekļaujot tos reformu, publisko investīciju un valsts budžeta plānos nākamajam gadam. Eirozonas dalībvalstis pirms nākamās rudens paketes līdz oktobra vidum iesniedz Komisijai savus budžeta projektus. Komisija izvērtē, vai plāni ir saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām, saskaņoto neto izdevumu virzību un konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem.
Gada beigās dalībvalstis apstiprina savu valsts budžetu, ņemot vērā Komisijas atzinumus par budžeta plānu projektiem jaunajā rudens paketē.
Līdz ar to Eiropas pusgads ir noslēdzies, un pēc tam sākas jauns cikls.
