Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas logotips
lv
Eiropas Komisija

ES rīcība koronavīrusa apkarošanai 2020. gadā

President von der Leyen

“Pēdējos mēnešos esam no jauna atskārtuši, cik nozīmīgas ir mums visiem kopīgās vērtības. Mēs parādījām, kas ir iespējams, kad uzticamies cits citam un paļaujamies uz Eiropas iestādēm. Un tas vēl nav viss – mēs nolēmām atveseļošanu un atjaunotni ievirzīt tā, lai tās dotu labumu ne tikai šeit un tagad, bet ieliktu pamatus labākai dzīvei nākotnes pasaulē.”

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena

Kopš koronavīrusa pandēmijas uzliesmojuma Eiropas Komisija ir darījusi visu iespējamo, lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos, atbalstītu valstu veselības aprūpes sistēmas un mazinātu pandēmijas sociālekonomiskās sekas. Šajā nolūkā gan valstu, gan ES līmenī nācās īstenot iepriekš nepieredzētus pasākumus.

Drošu un iedarbīgu vakcīnu nodrošināšana Eiropā un citur pasaulē

  • vaccination

    Iedarbīgas un drošas koronavīrusa vakcīnas izstrāde un izplatīšana ir noturīgs risinājums pandēmijas pārvarēšanai un viens no pamatprincipiem Komisijas rīcībā koronavīrusa apkarošanai.

Pie kā Komisija strādāja (līdz 2021. gada februārim)

  • ieviesa Eiropas vakcīnu stratēģiju, kuras mērķis bija paātrināt Covid-19 vakcīnu izstrādi, ražošanu un ieviešanu

  • apstiprināja 6 līgumus kopumā par 2,3 miljardiem drīzumā gaidāmo vakcīnu devu un sāka sarunas ar 2 potenciāliem izstrādātājiem par 260 miljoniem papilddevu

  • piešķīra 3 tirdzniecības atļaujas ar nosacījumiem uzņēmumiem “BioNtech un Pfizer”, “Moderna” un “AstraZeneca”

2020. gada 27. decembris

Apliecinot vienotību, visā ES sākās vakcinācija pret Covid-19

Citas svarīgas darbības

  • Lai novērstu koronavīrusa izplatīšanos un glābtu dzīvības, Komisija kopš 2020. gada janvāra pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros ir mobilizējusi vairāk nekā 660 miljonus eiro, kas novirzīti vakcīnu, jaunu ārstēšanas metožu, diagnostikas testu un medicīnisko sistēmu izstrādei.
  • Lai nodrošinātu vispārēju piekļuvi koronavīrusa ārstēšanai, testiem un vakcīnām, tika organizēts līdzekļu piešķiršanas maratons “Globālā reaģēšana uz koronavīrusu”. Tas sākās 2020. gada maijā un noslēdzās jūnijā ar globālo līdzekļu devēju samitu un koncertu. No līdzekļu devējiem visā pasaulē tika reģistrēti solījumi nodrošināt atbalstu 16 miljardu eiro apmērā.
  • Eiropas komanda kopā ar ES dalībvalstīm līdz 2021. gada februārim bija atvēlējušas vairāk nekā 850 miljonus eiro mehānismam “COVAX”, padarot ES par šī mehānisma lielāko līdzekļu devēju. Šis ieguldījums nodrošinās taisnīgu, vienlīdzīgu un no ienākumiem neatkarīgu piekļuvi vakcīnām miljoniem cilvēku visā Āfrikā, Āzijā, Karību jūras reģionā, Klusā okeāna reģionā un Eiropas austrumu un dienvidu kaimiņvalstīs. 

Atbalsts Eiropas ekonomikai ceļā uz atveseļošanos

  • workers at a machine

    Eiropas Komisija ir ierosinājusi vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu, kas

    • palīdzēs novērst pandēmijas radīto ekonomisko un sociālo kaitējumu,
    • stimulēs Eiropas ekonomikas atveseļošanos,
    • aizsargās un radīs darbvietas.

    1,8 miljardus eiro vērto atveseļošanas pasākumu kopumu veido līdzekļi no ES budžeta 2021.–2027. gadam un atveseļošanas instrumenta “NextGenerationEU”.

     

Komisijas pieņemtie pasākumi (kopš 2020. gada)

  • mobilizēts ES budžets un Eiropas Investīciju banka nolūkā aizsargāt darbvietas un atbalstīt krīzes skartos uzņēmumus

  • izveidots pagaidu atbalsta instruments (SURE) ar 100 miljardu eiro budžetu, no kura dalībvalstīm var piešķirt aizdevumus nodarbinātības saglabāšanai

  • pieņemti pagaidu valsts atbalsta noteikumi, lai valdības varētu ekonomikā nodrošināt likviditāti un tādējādi atbalstīt iedzīvotājus un saglabāt darbavietas

Tika pieņemti 1440 pasākumi

(tai skaitā 650 lēmumi par valsts atbalstu)

Citas 2020. gadā īstenotas darbības

  • Tika iedarbināta “izņēmuma klauzula”, kas ļauj maksimāli elastīgi piemērot mūsu budžeta noteikumus.
  • Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšana. Komisijas publicētās vadlīnijas palīdz dalībvalstīm pašreizējās krīzes apstākļos aizsargāt kritiski svarīgus Eiropas aktīvus un tehnoloģijas.
  • Lai dalībvalstīm nodrošinātu tūlītēju likviditāti, tika izstrādāta Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu.
  • Komisija piešķīra vairāk nekā 10 miljardus eiro maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai palīdzētu tiem turpināt darbību pandēmijas laikā, un 3 miljardus eiro darba ņēmēju un neaizsargātu iedzīvotāju grupu atbalstam.

Sabiedrības veselības aizsardzība

  • lady at a pc

    2020. gada 11. novembrī Komisija lika pamatus Eiropas veselības savienībai, kurā visas ES valstis kopā gatavosies un reaģēs uz krīzēm veselības jomā. Tā nodrošinās piekļuvi cenas ziņā pieejamām medicīnas precēm, un valstis kopīgiem spēkiem uzlabos slimību profilaksi un ārstēšanu. 

     

Kādus pasākumus Komisija īstenoja pandēmijas laikā

  • palīdzēja dalībvalstīm apvienot spēkus, lai maksimāli palielinātu pirktspēju un pēc iespējas ātrāk nodrošinātu nepieciešamās medicīnas preces

  • investēja augstākās kvalitātes pētniecībā, apvienojot Eiropas vadošos zinātniekus

  • izveidoja septiņu neatkarīgu epidemiologu un virusologu grupu, kura dalībvalstīm sniedz norādījumus par reaģēšanas pasākumiem

Komisija arī publicēja

  • ieteikumus par sabiedrībā īstenojamiem pasākumiem, tādiem kā fiziska distancēšanās,
  • pamatnostādnes, kuru mērķis ir optimizēt zāļu piedāvājumu un pieejamību,
  • pamatnostādnes par koronavīrusa diagnosticēšanas metodēm (lai palīdzētu dalībvalstīm efektīvi izmantot testēšanas komplektus).

ES iedzīvotāju mobilitātes aizsardzība

  • girls in a train station

    Pandēmijas laikā pie dažām iekšējām robežām nācās atjaunot robežkontroli. Komisija strādāja kopā ar dalībvalstīm, lai

    • ierobežotu ietekmi uz iekšējo tirgu,
    • aizsargātu iedzīvotāju veselību,
    • nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret cilvēkiem, kuriem ir nepieciešamība ceļot,
    • garantētu, ka visā ES turpinās būtisku preču pārvadājumi.

Ko Komisija paveica

  • ar ES civilās aizsardzības mehānisma palīdzību nogādāja mājās vairāk nekā 90 000 eiropiešu, kas bija iestrēguši dažādās vietās visā pasaulē

  • izdeva pamatnostādnes par “zaļajām joslām” dalībvalstīm, lai visā ES nodrošinātu ātru un nepārtrauktu preču plūsmu

  • atklāja tīmekļa platformu “Re-open EU”, kurā atrodama svarīgākā informācija par veselības aizsardzības pasākumiem un ceļošanas ierobežojumiem visā ES

Papildu darbības

  • Izveidots vienots satvars, kurā sniegti kritēriji, pēc kuriem droši un pakāpeniski atjaunot tūrisma darbību.
  • Dalībvalstis vienojās par vadlīnijām, kas nodrošinātu izsekošanas lietotņu pārrobežu sadarbspēju, lai iedzīvotājus būtu iespējams brīdināt par iespējamu inficēšanos arī tad, kad viņi ceļo ES teritorijā.
  • Ierosināta brīvu pārvietošanos ierobežojošu pasākumu skaidrāka un paredzamāka pieņemšana.

Noderīgas saites