Cīņa pret dezinformāciju par koronavīrusu

Arhivēts saturs
Tīmekļvietnes šajā sadaļā vairs netiek atjauninātas. Saturs var būt novecojis un izmantojams vienīgi kā retrospektīvs atskats uz agrākām norisēm.

Dezinformācija par koronavīrusu ir ļoti izplatīta. Ir svarīgi saņemt atjauninātu informāciju tikai no uzticamiem avotiem.

Iesakām sekot ieteikumiem, ko izplata jūsu valsts sabiedrības veselības aizsardzības iestādes, kā arī informācijai, kas publicēta attiecīgo ES un starptautisko organizāciju tīmekļvietnēs: ECDC un PVO. Neizplatiet nepārbaudītu informāciju, kas iegūta no apšaubāmiem avotiem.

Cīņa pret dezinformāciju ir kopīgs darbs, kurā iesaistītas visas Eiropas iestādes. ES cieši sadarbojas ar tiešsaistes platformām, lai tās rosinātu popularizēt autoritatīvus avotus, pazemināt tāda satura rangu, kas pēc faktu pārbaudes izrādījies nepatiess vai maldinošs, un izņemt saturu, kas ir nelikumīgs vai varētu radīt fizisku kaitējumu.

Esam pastiprinājuši mūsu centienus apkarot dezinformāciju, maldinošu informāciju un ārvalstu iejaukšanos un izklāstījuši tos Komisijas un Augstā pārstāvja kopīgajā paziņojumā.

Cīnoties pret dezinformāciju un maldinošu informāciju saistībā ar Covid-19, tiek glābtas dzīvības. Eiropas Komisija izmanto visus pieejamos instrumentus un finansē pētniecību, lai šajā cīņā palīdzētu.

Ar koronavīrusu saistītas dezinformācijas apkarošana

Vakcīnas – faktu nošķiršana no izdomājumiem

Īsti nezināt, ko domāt par dažām ziņām, ko lasāt? Lūk, fakti!

Ņemot vērā steidzamo nepieciešamību risināt pašreizējo krīzi, ES veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ES augstajiem drošuma un iedarbīguma standartiem atbilstīgas Covid-19 vakcīnas pēc iespējas ātrāk sasniedz visus, kam tās ir vajadzīgas.
Vakcinācija ir viens no lielākajiem sabiedrības veselības ieguvumiem. Vakcīnas visā pasaulē ik gadu izglābj vismaz 2–3 miljonus dzīvību un vēl vairāk cilvēku pasargā no kropļojošām saslimšanām, kas var ilgt visu mūžu. ES cenšas nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejamas tikai tādas Covid-19 vakcīnas, kas atbilst ES augstajiem drošuma un iedarbīguma standartiem. Komisija ir noslēgusi vairākus pirkuma priekšlīgumus ar vakcīnu izstrādātājiem un nodrošinājusi pietiekami daudz vakcīnu devu, lai būtu iespējams vakcinēt visus ES iedzīvotājus. Visas vakcīnas, kuras Eiropas Komisija ir apstiprinājusi, pamatojoties uz Eiropas Zāļu aģentūras novērtējumu, ir uzskaitītas vietnē Drošas Covid-19 vakcīnas eiropiešiem. Turpat atrodama arī informācija par to, kuras vakcīnas pašlaik tiek izvērtētas un kuras vēl ir izstrādes posmā).
Vakcīnas palīdz aizsargāt iedzīvotājus no bīstamām slimībām. Jau no paša koronavīrusa pandēmijas sākuma atsevišķas personas izplata zinātniski nepamatotus apgalvojumus, kas diskreditē vakcīnas. Šie apgalvojumi sēj cilvēkos bailes un var nodarīt lielu kaitējumu sabiedrības veselībai. Maldinoša informācija, zinātniski nepierādītas teorijas un nepamatoti apgalvojumi par to, ka vakcīnas pārveido DNS vai izraisa saindēšanos, vairo vakcīnneizlēmību un attur cilvēkus no vakcinēšanās.
Bezprecedenta zinātniskāmobilizācijair sniegusi daudzsološus rezultātus. Koronavīruss ir ārkārtīgi bīstams un ietekmē mūsu dzīvesveidu. Tāpēc pasaules medicīniskās pētniecības kopiena koncentrējās uz drošu un iedarbīgu vakcīnu izstrādi un spēja to paveikt rekordīsā laikā. Neraugoties uz ārkārtas situāciju, kandidātvakcīnas pirms to laišanas apgrozībā tiek rūpīgi pārbaudītas un tām jāsaņem pozitīvs Eiropas Zāļu aģentūras novērtējums, lai garantētu, ka tās ir iedarbīgas, drošas un kvalitatīvas. Pateicoties vērienīgai resursu un speciālo zināšanu mobilizācijai katrā procesa posmā, izstrādi, novērtēšanu un atļauju piešķiršanu ir izdevies paātrināt.
Pateicoties ES digitālajam Covid sertifikātam, visi eiropieši var droši ceļot ES teritorijā un ārpus tās darba darīšanās vai atpūtas nolūkos.
Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu tiesību aktam par ES digitālo Covid sertifikātu, kas apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19, saņēmusi negatīvu testa rezultātu vai ir atveseļojusies no Covid-19. Sertifikāta mērķis ir atvieglot iedzīvotāju drošu un brīvu pārvietošanos starp ES dalībvalstīm. Sertifikātā ir iekļauta tikai minimāla informācija, kas apliecina, ka turētājs ir vakcinēts, testēts vai atveseļojies. Šo sertifikātu izsniedz bez maksas digitālā vai papīra formā, un tajā ir iekļauts QR kods.
Minētais kods satur digitālu parakstu, kas sertifikātu aizsargā pret viltošanu. Kad sertifikātu pārbauda, tiek noskenēts QR kods un verificēts paraksts. Komisija ir izveidojusi vārteju, lai nodrošinātu, ka visus sertifikātus var verificēt visā ES. Sertifikāta turētāja persondati caur vārteju sūtīti netiks.
Cirkulē daudz nepareizu pieņēmumu par ES digitālo Covid sertifikātu, – sākot no sazvērestības teorijām līdz pat maldinošai informācijai par jautājumiem, kuri daudziem rada bažas un neskaidrības. Viens no šādiem apgalvojumiem ir tāds, ka sertifikātu izmantos, lai nevakcinētiem cilvēkiem neļautu ceļot. Tā nav taisnība. Viens no galvenajiem ES digitālā Covid sertifikāta principiem ir nediskriminācija: dalībvalstīm, kas prasa apliecinājumu par vakcināciju, ir pienākums ar tiem pašiem noteikumiem pieņemt arī negatīvu testa rezultātu vai sertifikātu par atveseļošanos no Covid-19. Šis sertifikāts neievieš jaunus ierobežojumus ceļošanai vai tās aizliegumu. Gluži otrādi – tas tikai atvieglo ceļošanu Eiropas Savienībā.
Svarīgi atcerēties, ka ES digitālais Covid sertifikāts ir pagaidu pasākums. Komisija šo pasākumu apturēs, kolīdz Pasaules Veselības organizācija būs paziņojusi, ka Covid-19 pandēmija beigusies.
Vakcīnu blaknes (ja tās parādās vispār) parasti ir ļoti vieglas un īslaicīgas.
Blaknes ir ne tikai vakcīnām. Tādas ir arī pārtikai un citām zālēm, dažas nopietnākas par citām. Tomēr parasti mēs blaknes nemaz nepiedzīvojam. Retajos gadījumos, kad blaknes tiek novērotas, tās gandrīz vienmēr ir nelielas un neturpinās ilgi. Tas attiecas arī uz vakcīnām pret Covid-19. Visizplatītākās vakcīnu blaknes ir nelielas un īslaicīgas sāpes vai pietūkums injekcijas vietā, nogurums, paaugstināta temperatūra, nelabums, vemšana un drudzis. Mazāk nekā 1 cilvēkam no 10 var rasties izsitumi, nātrene vai apsārtums injekcijas vietā. Niezi injekcijas vietā novēro vēl retāk (1 no 100 cilvēkiem). Visiem ir brīvi pieejams “BioNTech-Pfizer”, “Moderna”, “AstraZeneca” un “Janssen” izstrādāto vakcīnu potenciālo blakņu pilns saraksts. Plašāku informāciju varat saņemt arī no sava ārsta.
Lai arī pret ikvienu gadījumu, kad radušās aizdomas par nopietnām Covid-19 vakcinācijas blaknēm, ir jāizturas nopietni, nevajadzētu pārsteigties ar secinājumiem. Pat tad, ja simptoms radies īsi pēc vakcinācijas, tas automātiski nenozīmē, ka tā izraisītājs ir bijusi tieši vakcīna; var būt citi ar vakcīnu nesaistīti iemesli, kuru iedarbība laika ziņā diemžēl sakritusi ar vakcināciju. Vienīgais veids, kā gūt pilnīgu skaidrību, vai blaknes izraisītājs bijusi vakcīna, ir gaidīt, līdz mediķi rūpīgi izmeklē visus vakcinētos un nodala īstus blakņu gadījumus no tādiem, kuriem ar vakcināciju nav nekāda sakara.
Ja jums šķiet, ka pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas jums ir nopietnas blaknes, ziņojiet par to savam ārstam.
Pacienti, kuri piedalās Covid-19 vakcīnu klīniskajos izmēģinājumos, pārstāv tās iedzīvotāju grupas, kas vakcīnas izmantos, ja tās tiks apstiprinātas.
ES augstie standarti attiecībā uz drošumu un iedarbīgumu prasa, lai visām jaunām vakcīnām (piemēram, vakcīnām pret Covid-19) tiktu veikti stingri klīniskie izmēģinājumi. Pēc šiem klīniskajiem izmēģinājumiem ražotājiem dati par tiem ir jāiesniedz Eiropas Zāļu aģentūrai, kas tos izskata un nolemj, vai ieteikt Eiropas Komisijai izmantot attiecīgo vakcīnu. Viens no faktoriem, ko Eiropas Zāļu aģentūra pārbauda, ir klīniskajos izmēģinājumos testēto pacientu grupa. Lai klīniskie izmēģinājumi pierādītu vakcīnas pret Covid-19 drošumu un iedarbīgumu, izmēģinājumu dalībniekiem ir jāpārstāv iedzīvotāju grupas, kas tiks vakcinētas, ja attiecīgo vakcīnu apstiprinās. Klīniskajos izmēģinājumos ir piedalījušies ļoti atšķirīgu grupu cilvēki (dažāda etniskā izcelsme, vecums un dzimums). Klīniskajos izmēģinājumos piedalījās arī augsta riska grupām pieskaitāmi cilvēki, un rezultāti liecina, ka visās grupās novērots augsts drošuma un iedarbīguma līmenis.
Daudz maldinošas informācijas tiek izplatīts arī par blaknēm, ko vakcīna it kā izraisa grūtniecēm. Taisnība, ka dati par Covid-19 vakcīnu lietošanu grūtniecības laikā ir ļoti ierobežoti, jo grūtnieces parasti nepiedalās pētījumos tādēļ, ka grūtniecība ietekmē sievietes imūnsistēmu. Tomēr izmēģinājumos ar dzīvniekiem konstatēts, ka kaitīgas blaknes grūtniecības laikā neradās, un eksperti nedomā, ka tādas varētu rasties. Tomēr lēmums par to, vai vakcinēt grūtnieci, ir jāpieņem, rūpīgi konsultējoties ar veselības aprūpes speciālistu un apsverot ieguvumus un riskus. Vakcīnu ražotāji arī turpmāk rūpīgi uzraudzīs vakcīnu saņēmējus, lai garantētu vakcīnu iedarbīgumu un drošumu ilgtermiņā.
- Uzziniet vairāk par ES Klīnisko izmēģinājumu regulu
- Lasiet vairāk par klīnisko izmēģinājumu pacientiem (informācija no EMA publiskās sanāksmes ar ieinteresētajām personām par Covid-19 vakcīnu drošumu un iedarbīgumu)
- Uzziniet vairāk par EMA norādēm zāļu izstrādātājiem un citām Covid-19 jautājumos ieinteresētajām personām
- Iepazīstieties ar informāciju par uzņēmumu “BioNTech-Pfizer”, “Moderna”, “AstraZeneca” un “Janssen” izstrādāto vakcīnu klīnisko izmēģinājumu dalībniekiem.
Dabiskā imunitāte, kas izveidojas pēc inficēšanās ar Covid-19, ir īslaicīga, un cilvēkiem, kas bijuši inficēti, vienalga ir jāvakcinējas (pirms tam konsultējoties ar savu ārstu).
Pieejamie zinātniskie pierādījumi liecina, ka dabiskā imunitāte, kas rodas pēc apstiprinātas inficēšanās ar Covid-19, ir neilga. Vairumā novērtējumu lēsts, ka Covid-19 pārslimojušam cilvēkam dabiska imunitāte ir apmēram sešus līdz astoņus mēnešus. Nepaļaujieties uz nepārbaudītiem apgalvojumiem par dabisku imunitāti pret Covid-19 pēc inficēšanās ar šo slimību un turpiniet ievērot aizsardzības pasākumus, lai neinficētos atkārtoti: ievērojiet fizisku distanci no citiem cilvēkiem, nēsājiet sejas masku un bieži mazgājiet rokas. Ja esat nesen izveseļojies no Covid-19, vaicājiet savam ārstam vai vietējā veselības iestādē, kad jums vajadzētu potēties.
Vakcinācijas tempu nosaka ražošanas jaudas pasaulē.
Vakcinācijas temps ES valstīs ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Viens no tiem ir vakcīnu ražošanas jauda un tas, cik ātri tās iespējams izplatīt ES valstīs. Rēķinoties ar to, Eiropas Komisija agrīnā pandēmijas posmā piedāvāja vakcīnu izstrādātājiem finansiālu atbalstu, lai palīdzētu tiem palielināt ražošanas jaudu. Tas notika apmaiņā pret ražotāju saistībām piegādāt miljardiem vakcīnu devu. Komisija ir apstiprinājusi līgumus ar vairākiem vakcīnu ražotājiem un pasūtījusi 2,3 miljardus drīzumā gaidāmo vakcīnu devu, lai maksimāli palielinātu izredzes saņemt vislabāko vakcīnu vai vakcīnas. ES vakcīnas iegādājās uzreiz, kolīdz ražotāji tās piedāvāja.
Pirmās vakcīnu devas ES valstīm tika piegādātas pirms Eiropas Vakcinācijas dienām 2020. gada 27.–29. decembrī, savukārt turpmāka vakcīnu izplatīšana ir atkarīga no valstu un reģionālām organizācijām un to sagatavotības līmeņa.
Veselības politika ir dalībvalstu pārziņā. Komisija koordinē pārrobežu aspektus un vajadzības gadījumā sniedz atbalstu.
Eiropas Komisija atbalsta Eiropas valstis un palīdz koordinēt rīcību krīzes laikā. Uzlabojot koordināciju starp Eiropas valstīm, stiprinot mūsu medicīnas un zinātniskās aģentūras un uzsākot tādas iniciatīvas kā Eiropas Zāļu stratēģija, Komisija gatavojas turpmākām pārrobežu veselības krīzēm. Veselības joma galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē. Tās pašas ir atbildīgas par savu politiku.
- Plašāka informācija par Eiropas veselības savienību
- Kompetences sadalījums starp ES un dalībvalstīm
Covid-19 vakcīnas pirms apstiprināšanas iziet vairākas nopietnu izmēģinājumu un zinātniskas izvērtēšanas kārtas.
Vakcīnu apstiprināšanas process ir gan rūpīgs, gan caurskatāms. Covid-19 vakcīnām ir jāiziet trīs klīnisko izmēģinājumu posmi un jāatbilst augstiem standartiem, pirms Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) sniedz pozitīvu zinātnisku ieteikumu un Eiropas Komisija tās atļauj publiskai lietošanai tāpat kā jebkuras citas vakcīnas. Farmācijas uzņēmumi veic šos klīniskos izmēģinājumus saskaņā ar EMA noteiktajiem standartiem, lai pārbaudītu testēto zāļu ietekmi un aizsargātu izmēģinājumu dalībnieku labbūtību. Turklāt visi izmēģinājumi tiek reģistrēti ES klīnisko pētījumu datubāzē EudraCT, kur informācija par klīniskajiem izmēģinājumiem ir publiski pieejama. Šis process ir caurskatāms, tāpēc ka datiem var piekļūt ikviens.
Lai vakcīnu izstrādes procesu padarītu efektīvāku (nepieļaujot atkāpes no iedarbīguma un veselības standartiem), tika rīkoti paralēli klīniskie izmēģinājumi ar lielāku skaitu brīvprātīgo un apjomīgākiem resursu piešķīrumiem pētniekiem. Turklāt vakcīnu izstrādātājiem bija dota iespēja periodiski iesniegt EMA savus izmēģinājumu rezultātus visā zinātniskās izpētes un izstrādes posmā. Parasti klīnisko izmēģinājumu dati tiek iesniegti izskatīšanai tikai pēc tam, kad ir pabeigts pētniecības un izstrādes posms. Kad izstrādātājs iesniedz pieteikumu tirdzniecības atļaujas saņemšanai, EMA savu atzinumu par vakcīnu var sagatavot ātrāk, jo daļa novērtējuma jau ir veikta. Kvalitāte netiek upurēta ātras pieejamības labā.
Covid-19 vakcīnas, tāpat kā jebkura cita veida vakcīnas, māca jūsu imūnsistēmu, kā sevi pasargāt no vīrusa, pret kuru jūs vakcinē.
Vakcīnas darbojas šādi: neliela, neaktīva bīstamā vīrusa daļa tiek ievadīta mūsu organismā, lai radītu imūnreakciju, neizraisot infekciju. Tas mūs pasargā no iespējamām īsta vīrusa infekcijām nākotnē.
Mūsu organisma šūnas lasa ģenētisko kodu – mūsu DNS – un rada pagaidu ģenētiskās instrukcijas RNS veidā, kas informē organismu par to, kā tas var saražot šūnu augšanai un atjaunotnei nepieciešamos proteīnus. Kad proteīni ir saražoti, RNS degradējas. “Pfizer-BioNTech” un “Moderna” vakcīnas identificēja specifisku proteīnu (pīķa proteīnu), kas ļauj koronavīrusam inficēt veselas cilvēka šūnas. Šīs vakcīnas nodod šūnām modificētu RNS – mRNS –, kas norīko tās ražot šo pīķa proteīnu, bet ne atlikušo vīrusa daļu. Mūsu organisms atbild ar imūnreakciju uz pīķa proteīnu, kura var ilgt ilgāku laiku, ja organisms pirmo reizi tiek pakļauts tā iedarbībai. Pateicoties šim procesam, mūsu organisms iemācās, kā identificēt šo proteīnu pēc vakcinācijas, un var to atcerēties un saražot antivielas, kas tam ir vajadzīgas, lai to likvidētu daudz ātrāk nākotnē, faktiskas infekcijas gadījumā.
Nav pierādījumu tam, ka šis process var kaitēt mūsu pašu šūnām.
Farmācijas uzņēmumi ir atbildīgi par to vakcīnu blakusparādībām, kas iegādātas saskaņā ar ES Vakcīnu stratēģiju
Atbildība par produktu vienmēr ir uzņēmumam, kuram piešķirta tirdzniecības atļauja. Uzņēmumi ir atbildīgi par savu produktu drošumu, un tiem ir īpaši pienākumi, jo īpaši pienākums īstenot pilnīgu risku uzraudzības plānu, ziņot par katru produkta negatīvas ietekmes gadījumu un veikt nepieciešamos turpmākos pasākumus. ES patiešām ir pielāgojusi dažus ar vakcīnām saistītus noteikumus, lai nodrošinātu drošu un iedarbīgu vakcīnu pieejamību īsākā termiņā. Tomēr noteikumi par drošības standartiem ir tikpat stingri kā līdz šim, un Produktatbildības direktīva joprojām ir spēkā. Citiem vārdiem sakot, apgalvojumi, ka saskaņā ar Komisijas noslēgtajiem līgumiem vakcīnu ražotāji nav atbildīgi par varbūtējām blakusparādībām, neatbilst patiesībai.
Atļauto Covid-19 vakcīnu drošums un iedarbīgums tiks stingri uzraudzīts ar ES izveidoto zāļu uzraudzības sistēmu. To, cik iedarbīga jaunā vakcīna ir ilgtermiņā, var apstiprināt tikai tad, kad ir pagājis pietiekami ilgs laiks. Bieži vien, kad negaidītas medicīniskas patoloģijas parādīšanās sakrīt ar vakcīnas ievadīšanu, cilvēki pieņem, ka attiecīgo patoloģiju izraisījusi vakcīna. Nesen apstiprinātās vakcīnas pret Covid-19 tiks pastāvīgi uzraudzītas, lai gūtu labāku izpratni par to, vai iespējamās blakusparādības patiešām izraisa vakcīna vai arī tām nav nekāda sakara ar to, kā arī lai kontrolētu vakcīnu ilgtermiņa iedarbīgumu. Atbildība arī turpmāk gulsies uz vakcīnu ražotāju pleciem, un viņiem būs jāuzrauga vakcīnu ilgtermiņa ietekme vēl ilgi pēc to ievadīšanas.
Ja ir pietiekami daudz ticamu pierādījumu, kas apstiprina Covid-19 vakcīnas atbilstību ES augstajiem drošuma un iedarbīguma standartiem, ES ieteiks tās izmantojumu neatkarīgi no tā, kas ir tās ražotājs.
Kremlim pietuvināti avoti melīgi apgalvo, ka ES tīši sabotē citu valstu pūliņus. Vakcīnu laišana ES iekšējā tirgū ir saistīta ar augstiem drošuma un iedarbīguma standartiem, kurus noteikusi Eiropas Zāļu aģentūra. Krievijas Covid-19 vakcīna “Sputnik V” patlaban tiek izvērtēta, un tas, vai Eiropas Komisija atļaus šo vakcīnu izmantot ES, būs atkarīgs no Eiropas Zāļu aģentūras ieteikuma.
Turklāt Kremļa atbalstītām dezinformācijas kampaņām Eiropā un citur pasaulē ir sena vēsture, kas tiek labi dokumentēta vietnē EUvsDisinfo. Tā, piemēram, ir atklātas Kremlim pietuvinātas personas, kas Latīņamerikā popularizēja vakcīnu “Sputnik V”, vienlaikus aģitējot pret citām vakcīnām.
ES būtu ar mieru lietot vakcīnu, kas izstrādāta jebkur pasaulē, taču tai jāatbilst Eiropas Zāļu aģentūras noteiktajiem augstajiem drošuma un efektivitātes standartiem.

Covid-19 – faktu nošķiršana no izdomājumiem

Īsti nezināt, ko domāt par dažām ziņām, ko lasāt? Lūk, fakti!

Lielākā daļa zinātnieku un politikas veidotāju atzīst, ka pārvietošanās ierobežojumi palīdz glābt dzīvības, tomēr piekrīt, ka tas nav piemērots ilgtermiņa risinājums pandēmijas pārvarēšanai.
ES un visu tās dalībvalstu galvenā prioritāte nemainīgi ir cilvēku veselība un iztika. Pandēmijas gaitā vairums Eiropas valstu bija spiestas ieviest īslaicīgu “lokdaunu”, jo bija daudz jaunu saslimšanas gadījumu. Visu interesēs ir panākt, ka pārvietošanās ierobežojumu (ja tādi tiek ieviesti) darbības laiks ir pēc iespējas īsāks, bet tas ir iespējams tikai tad, ja tiek sasniegts vēlamais efekts: jaunu inficēšanās gadījumu skaita būtisks samazinājums. Koronavīrusa izplatības apturēšana ir atkarīga arī no tā, cik apzinīgi iedzīvotāji ievēro pieņemtās vadlīnijas, tādas kā masku valkāšana publiskās vietās un sociālā distancēšanās.
Politikas veidotāji un zinātnieki apzinās, ka pārvietošanās ierobežojumi ir dārgi un nav noturīgs ilgtermiņa risinājums, jo tie nesamērīgi skar nabadzīgos iedzīvotājus, ģimenes ar maziem bērniem un darba ņēmējus, kuri nevar strādāt no mājām. Tie rada lielu slogu ekonomikai un kaitē cilvēku garīgajai veselībai un labbūtībai. Dažās situācijās ir vajadzīgi pagaidu pārvietošanās ierobežošanas pasākumi, lai veselības aprūpes dienestiem dotu iespēju atgūt kontroli pār situāciju un novērst sliktāko iespējamo scenāriju.
Tā kā koronavīruss izplatās sīku pilienu veidā un lielākos attālumos ir iespējama arī pārnese aerosolu veidā, jo īpaši nepietiekamas ventilācijas apstākļos, kontaktu ierobežošana starp cilvēkiem ir visdrošākais veids, kā pārraut infekcijas ķēdes. Ja ļausim koronavīrusam arī turpmāk nekontrolēti izplatīties, veselības aprūpes dienesti galu galā tiks pārslogoti, un tas varētu novest pie augstākas mirstības.
Izturieties piesardzīgi pret tiešsaistē publicētiem apgalvojumiem par “brīnumlīdzekļiem”
Sekošana nezināmu vai neuzticamu avotu sniegtiem medicīniskiem padomiem var apdraudēt jūsu veselību. Atcerieties, ka aktuālais Eiropas Komisijas apstiprināto vakcīnu saraksts ir atrodams tīmekļvietnē Drošas Covid-19 vakcīnas eiropiešiem. Tajā uzskaitītās vakcīnas tika apstiprinātas pēc rūpīga novērtējuma, ko veica Eiropas Zāļu aģentūra, kura pašlaik novērtē arī citu farmācijas uzņēmumu izstrādātās vakcīnas. Izturieties ļoti piesardzīgi attiecībā uz ikvienu, kurš izplata informāciju par koronavīrusa ārstēšanas metodi, ko nav apstiprinājusi Eiropas Zāļu aģentūra vai ko nav ieteikušas jūsu valsts veselības iestādes. Ja jūs tiem neuzticētos normālos apstākļos – neuzticieties arī tagad!
Pirms dalāties ar sociālajos medijos uzietu informāciju par ārstniecības līdzekļiem, padomājiet divreiz! Salīdziniet šo informāciju ar jaunumiem, kas publicēti uzticamos avotos. Viens no šādiem piemēriem ir diskusija par hidroksihlorhīnu (zāles, ko izmanto malārijas profilaksei un ārstēšanai). Lai gan kontrolēto pētījumu rezultāti liecina, ka zāles ir neefektīvas pret koronavīrusu, šim tematam ir pievērsta liela uzmanība. Nelietojiet patvaļīgi šīs zāles vai citus “brīnumlīdzekļus”! Jaunākā informācija par visiem potenciālajiem Covid-19 ārstēšanas veidiem un zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.
Koronavīruss var izplatīties tikai no cilvēka uz cilvēku ar pilieniem, kas tiek izšķaudīti, izklepoti vai izelpoti, – nevis ar mobilo tīklu starpniecību.
Internetā arvien plašāk izplatās mīts, ka koronavīrusa pandēmijā vainojama jauno 5G tīklu ieviešana. Tā nav taisnība. Sazvērestības teorijas sasaista 5G un koronavīrusu, iespējams, tāpēc, ka tie abi ir relatīvi jauni un ar neapbruņotu aci nav saredzami. 5G ir vienkārši nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkli un, tāpat kā pašreizējie 4G tīkli, nevar mijiedarboties ar vīrusu. 5G izmanto radioviļņus, lai savienotu dažādas ierīces, un tas nepārnēsā vīrusu, kas izdzīvo tikai šķidruma pilienos. Vēl viens pārliecinošs arguments pret šo mītu ir tas, ka koronavīruss ir izplatījies visā pasaulē, bet 5G tīkli vēl nav izvietoti visur. Daudzas valstis, kurās nav 5G tīklu, ir pieredzējušas lielus koronavīrusa uzliesmojumus. Starp koronavīrusa uzliesmojumiem un 5G ieviešanu gluži vienkārši nav nekādas saistības.
Cilvēku aizsardzība ir galvenā ES prioritāte, tāpēc ES ekspozīcijas robežvērtības tiek noteiktas pēc principa, ka profilakse ir labāka par ārstēšanu. Patiesībā ES ekspozīcijas robežvērtības plašai sabiedrībai, arī attiecībā uz 5G, ir 50 reižu zemākas (pēc pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem) par tām, kas varētu ietekmēt cilvēku veselību. Lai 5G iekārtas varētu nodot ekspluatācijā, tām ir jāatbilst šiem augstajiem standartiem. Ja 5G apdraudētu Eiropas cilvēku veselību un labbūtību, ES nebūtu ieteikusi to izmantot un dalībvalstis to būtu aizliegušas.
Eiropas Savienībai ir saskaņots plāns Eiropas atveseļošanai, kas atbalsta iedzīvotājus un uzņēmumus, vienlaikus turpinot risināt ar veselību saistītus jautājumus
ES savas pūles koncentrē uz to, lai tiktu atsākta saimnieciskā darbība un veidota taisnīgāka, zaļāka, digitālāka Eiropa. Atveseļošanas plāns, kura kopējais budžets ir 1,8 triljoni eiro, palīdzēs Eiropai atgūties no krīzes un atbalstīs daudzas Eiropas nozares pēc ierobežojošo pasākumu atcelšanas. Tas ietver tādas nozīmīgas programmas kā “Next GenerationEU”, kas nodrošinās, ka atveseļošanās ir noturīga, iekļaujoša un taisnīga pret visiem, tai skaitā lauku apvidos dzīvojošiem un tiem, kurus krīze skārusi īpaši smagi. Instruments “NextGenerationEU”, kas tika izveidots ar visu dalībvalstu dalību, uzlabos saimniecisko darbību visā ES. Priekšnosacījums līdzekļus saņemšanai ir ekonomikas reformu īstenošana, nenosakot taupības pasākumus.
ES arī vēlas nodrošināt iedzīvotājiem iespēju turpināt ceļot pa Eiropu, nepakļaujot sevi inficēšanās riskam. Tīmekļa platforma “Re-open EU”, kas sākotnēji tika izveidota, lai palīdzētu eiropiešiem ceļot pandēmijas laikā, tika pārveidota par vienotu kontaktpunktu informācijai par veselības pasākumiem, ierobežojumiem un ceļošanas iespējām visā ES. ES un dalībvalstis par prioritāti izvirza iedzīvotāju drošību un labklājību.
Aiz centieniem apturēt pandēmiju nav nekādas sazvērestības – zinātnieki cenšas izstrādāt visiem pieejamu vakcīnu
Ja dzirdat sazvērestības teoriju, kas visās mūsu likstās vaino kādu parocīgu grēkāzi, padomājiet vēlreiz – vai tiešām tam var ticēt. Sazvērestības teorijas parasti ir aizraujošas, jo piedāvā ļoti vienkāršotas un šķietami loģiskas atbildes uz kompleksiem jautājumiem. Tām ir paredzams formāts, un tās koncentrējas uz acīmredzamu, viegli identificējamu “ienaidnieku”. Šo teoriju pamatā parasti ir viena paredzama shēma, kas tiek replicēta dažādos scenārijos, mainoties vien teorijas centrā esošajam “galvenās lomas izpildītājam”. Neļaujiet sevi apmuļķot ar šādiem pārlieku vienkāršotiem un neiespējamiem risinājumiem pašreizējai veselības krīzei.
Vienā no šādām teorijām – bez jebkādiem pamatojošiem pierādījumiem – ir apgalvots, ka koronavīrusu ir radījis Bils Geitss kādas zemiskas shēmas ietvaros. Tas bez šaubām ir izdomājums. Bila un Melindas Geitsu fonds jau izsenis ir cīnījies, lai pasaulē tiktu izskaustas bīstamas slimības, tādas kā poliomielīts. Lai cīnītos pret koronavīrusu, šis fonds ir ziedojis 125 miljonus ASV dolāru neatkarīgiem starptautiskiem centieniem izstrādāt un ieviest koronavīrusa diagnostikas un terapijas metodes un vakcīnas. Geitsu fonds arī aktīvi ziedoja un atbalstīja līdzekļu vākšanas maratonu “Globāla rīcība koronavīrusa apkarošanai”, kuru 4. maijā atklāja Eiropas Komisija. Šajā kampaņā no ziedotājiem visā pasaulē tika reģistrēti solījumi nodrošināt 15,9 miljardus eiro, kas palīdzēs finansēt koronavīrusa diagnostikas un ārstniecības līdzekļu un vakcīnu izstrādi un vispārēju ieviešanu. Protams, visām koronavīrusa vakcīnām pirms apstiprināšanas būs jāiziet stingri klīniskie izmēģinājumi.
ES ir vieni no stingrākajiem datu aizsardzības un privātuma noteikumiem pasaulē. Koronavīruss šajā ziņā neko nemaina.
Digitālās tehnoloģijas var aizsargāt un glābt dzīvības. Brīvprātīgām koronavīrusa izsekošanas un brīdināšanas lietotnēm var būt nozīmīga loma visos krīzes posmos un jo īpaši tagad, kad atkal pieaug jaunu saslimšanas gadījumu skaits. Tās papildina citus pasākumus, piemēram, izvērstu testēšanu. Šādas lietotnes var palīdzēt apturēt vīrusa izplatīšanos, pārraujot pārneses ķēdes un brīdinot lietotājus, kuri atrodas inficētas personas tuvumā. Visu koronavīrusa kontaktu izsekošanas lietotņu izmantošanai jābūt brīvprātīgai, un tām jābūt pārredzamām, drošām, jādarbojas pāri robežām un pilnībā jāievēro cilvēku privātums.
Lai veicinātu kontaktu izsekošanas lietotņu pienācīgu darbību, Komisija vieso sadarbspējas vārteju. Tā ir digitāla infrastruktūra, kas vajadzīga, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu starp valstu lietotņu serveriem. Šis risinājums, kas aptver lielāko daļu no ES ieviestajām izsekošanas lietotnēm, palīdzēs gan ceļotājiem, kuri dodas darījumu braucienos, gan tūristiem droši ceļot Eiropā pandēmijas apstākļos.
Sejas maskas jums palīdz saglabāt veselību, ir pilnīgi drošas, un tās ir pareizi jālieto un jāiznīcina.
Mēs visi vēlamies pasargāt sevi no koronavīrusa, un maskas, ja tās lieto pareizi, var mums palīdzēt saglabāt drošību un veselību pandēmijas laikā. Tās var būtiski ierobežot koronavīrusa izplatīšanos, jo īpaši slēgtās telpās. Jums, iespējams, nav nekādu simptomu arī tad, ja esat inficēts. Tādā gadījumā sejas maska var pasargāt citus.
Maskas papildina citas preventīvas metodes, kā roku mazgāšana un sociālā distancēšanās, un pašas par sevi nevar garantēt pilnīgu aizsardzību. Tās ir jānēsā un jānoņem pareizi. Sejas maskas pareiza valkāšana neizraisa hipoksiju (skābekļa trūkumu) vai hiperkapniju (saindēšanos ar oglekļa dioksīdu). ES gādā, lai sejas maskām, kas tiek izplatītas caur ES atbalsta mehānismiem, būtu pietiekami laba kvalitāte, ko garantē pirms piegādēm veiktie testi.
Ar koronavīrusu var inficēties ikviens, un komplikācijas var rasties arī cilvēkiem, kuri ir zema riska grupā.
Katrai paaudzei Eiropā ir nācies piedzīvot kādu nopietnu problēmu vai apdraudējumu – mūsu paaudzei tas ir Covid-19. Šis koronavīruss ir tik bīstams tāpēc, ka tas ir ļoti infekciozs. Inficēties var ikviens, un tas var izraisīt smagas komplikācijas arī jauniem un fiziski veseliem cilvēkiem.
ES par prioritāti ir noteikusi iedzīvotāju dzīvību un iztiku – tā cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, lai koordinētu un izplatītu informāciju, un liek lietā visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai palēninātu vīrusa izplatību un rastu risinājumus. Šobrīd mēs nezinām, kā pandēmija attīstīsies, bet mums jābūt gataviem dažādiem scenārijiem.
Saslimt var gan jauni, gan veci, ja neievēro iestāžu ieteikumus. Turklāt joprojām nezinām, kāda ir vīrusa ietekme ilgtermiņā. Zinātniskie pētījumi joprojām turpinās, un mums vienkārši nav pietiekami informācijas par vīrusu, lai novērtētu, cik lielu kaitējumu tas var nodarīt. Mēs zinām tikai to, ka pasargāts no tā nav neviens.
Taču ikviens var palīdzēt samazināt šī vīrusa izplatību: rūpīgi mazgāt rokas, neaiztikt seju, ieturēt fizisku distanci sabiedriskās vietās un simptomu gadījumā izolēties.
Visi Eiropā pieņemtie ierobežojošie pasākumi ir īslaicīgi un nenorāda uz demokrātijas vai Eiropas vērtību beigām.
Sociālā distancēšanās un Covid-19 vadlīniju ievērošana palīdz glābt dzīvības un aptur koronavīrusa izplatīšanos. Šo pasākumu pamatā ir jaunākie zinātniskie atzinumi un dati, kas ir pieejami lēmumu pieņēmējiem katrā dalībvalstī. Valstu valdības un Komisija arī apzinās psiholoģisko un ekonomisko slogu, ko šie pārvietošanās ierobežojumi rada iedzīvotājiem, un ir apņēmības pilnas pēc iespējas ātrāk panākt kontroli pār situāciju un atkal atvērt ES.
Tādas Eiropas pamatvērtības kā pārvietošanās brīvība un vārda brīvība ir ES sociālā modeļa un dzīvesveida neatņemama sastāvdaļa, un šajā krīzes laikā tās ir īpaši svarīgas. Noslēdzes (“lokdauna”) pasākumi neliecina par šo vērtību beigām vai kompromisu attiecībā uz tām, bet tie ir nepieciešami, lai reaģētu uz jaunu Covid-19 slimnieku skaita straujo pieaugumu, kas novērots šīs pandēmijas gaitā. Katru reizi, kad jaunu gadījumu skaits samazinās līdz pieņemamam līmenim, pagaidu ierobežojumus atceļ un eiropieši var atsākt pārvietoties, kā ierasts. Dalībvalstis šos pasākumus ievieš, lai reaģētu uz īpaši smagām situācijām. ES ir apņēmusies nodrošināt, ka šajā sarežģītajā laikā šīs vērtības tiek ievērotas visā ES teritorijā.
Lai varētu apstiprināt Covid-19 pandēmijas izcelsmi, ir nepieciešami turpmāki izmeklējumi.
Cīņā pret koronavīrusu izšķiroša loma ir sadarbībai un solidaritātei ar valstīm visā pasaulē. Dezinformācija un nepamatotas apsūdzības saistībā ar koronavīrusa izcelsmi var viegli kaitēt vitāli svarīgiem starptautiskiem atbalsta tīkliem un apdraud dzīvības. ES atbalsta globālos centienus noskaidrot pandēmijas izcelsmi, piemēram Pasaules Veselības organizācijas (PVO) globālo pētījumu par koronavīrusa izcelsmi.
Slimību Covid-19 izraisa koronavīrusa celms (kas pats ir vīrusa veids) ar nosaukumu Sars-CoV-2, un PVO par to tika paziņots 2019. gada 31. decembrī Uhaņā (Ķīnā). Koronavīrusi izraisa elpceļu slimības, un tos no dzīvniekiem var pārnest uz cilvēkiem. Mūsu rīcībā nav pavisam drošas informācijas par to, kur šis vīruss radies. Tomēr PVO globālajā pētījumā par koronavīrusa izcelsmi norādīts, ka ir iespējams un ticams, ka Covid-19 ir izplatījies, cilvēkam nonākot tiešā kontaktā ar šo vīrusu nēsājošu dzīvnieku. Balstoties uz pieejamiem pierādījumiem, izvirzītā versija par negadījumu Uhaņas Virusoloģijas institūta laboratorijā atzīta par maz ticamu. Tomēr ir vajadzīgi tālāki pētījumi, lai noskaidrotu Covid-19 izcelsmi, neizslēdzot nevienu no varbūtībām.
Ir jāuzdod svarīgi un nepieciešami jautājumi par ziņošanu un rīcību saistībā ar šo uzliesmojumu, un nepamatota citu vainošana šīs slimības izraisīšanā pašreizējo situāciju neuzlabos. Tikai kopā Eiropa un pārējā pasaule var pārvarēt koronavīrusa pandēmiju. Par pasaules veselību atbildīgi ir visi. Ikviens noklusējums vai novēlota informācija par sabiedrības veselību var izraisīt negatīvas sekas visā pasaulē.
Lai arī ES sadarbība ar tās kaimiņiem ir cieša un konstruktīva, mēs vienmēr atklāsim kaitniecisku dezinformāciju un neslēpsim tās avotus.
Dezinformācija pasliktina mūsu spēju pieņemt pareizus lēmumus. Pretrunīga informācija samulsina un rada šaubas. Sekas var būt postošas – tiek apdraudēta cilvēku drošība, iedragāta uzticība valdībām un plašsaziņas līdzekļiem, kā arī vājināta mūsu ietekme pasaulē. Dezinformācija ir sevišķi bīstama stresa brīžos – ir cilvēki, kas izmanto izdevību un vēršas pret mums brīdī, kad koronavīrusa pandēmijas dēļ atrodamies neaizsargātā situācijā.
EUvsDisinfo analītiķi ir konstatējuši, ka visā pasaulē aktīvi tiek izplatīta nepatiesa informācija un apgalvojumi, lai vairotu apjukumu un neuzticēšanos Eiropas reakcijai uz koronavīrusu. Ārvalstu rīcībspēki, tai skaitā atsevišķas trešās valstis, it īpaši Krievija un Ķīna, ir rīkojušas mērķorientētas ietekmēšanas operācijas un dezinformēšanas kampaņas par koronavīrusu Eiropas Savienībā, tās kaimiņvalstīs vai pasaules mērogā, mēģinot graut demokrātiskas diskusijas un saasināt sabiedrības polarizāciju, kā arī uzlabot savu tēlu koronavīrusa kontekstā. Vislabākā reakcija uz šādiem mēģinājumiem ir atmaskot melus, identificēt vaininiekus un pašiem jau laikus un regulāri atspoguļot patiesību. Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un EĀDD strādā pie tā, lai apzinātu šādus dezinformācijas izplatīšanas gadījumus un uzlabotu sabiedrības informētību.
Vīrusiem nerūp, no kurienes esam. Tiem nerūp, kāda ir mūsu ādas krāsa un kas ierakstīts mūsu pasē.
Daudzviet pasaulē ļaudis mēģina slimībā vainot kādu citu – to sauc par eiropiešu vīrusu, par ķīniešu vīrusu, par amerikāņu vīrusu. Koronavīruss izplatās no cilvēka uz cilvēku ar pilieniem, inficētajai personai šķaudot, klepojot vai izelpojot, un to neizplata kāda viena konkrēta personu grupa. Ja lasāt, ka migranti vai konkrētas etniskās grupas mērķtiecīgi izplata vīrusu, varat būt droši, ka šādiem apgalvojumiem nav nekāda zinātniska pamatojuma. Patiesībā šis koronavīruss ir globāla krīze, kuru atrisināt var tikai ar globālu solidaritāti.
ES atbalsta dalībvalstu ieguldījumus sabiedrības veselībā
ES atbalsta svarīgus ieguldījumus sabiedrības veselībā, un tās fiskālie noteikumi nekad nav prasījuši samazinājumus šajā jomā. Eiropā iedzīvotāji un viņu veselība ir pirmajā vietā, un publiskie izdevumi veselības aprūpē lielākajā daļā ES valstu pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājušies. Tā ir politika, ar ko Eiropas Savienība vienmēr izcēlusies pasaulē. ES nesen nāca klajā ar plānu, kura mērķis ir palīdzēt valstīm pārvarēt krīzi, ļaujot elastīgāk piemērot noteikumus, lai valstis varētu atvēlēt vairāk resursu neatliekamās palīdzības pakalpojumiem un koncentrēt savus pūliņus uz vissvarīgāko – iedzīvotāju aizsardzību.
Arī tas nav nekas jauns – kopš 2008. gadā piedzīvotās finanšu krīzes ES ir ieviesusi daudzas finanšu iniciatīvas, kas atbalsta visas dalībvalstis – it sevišķi tās, kuras krīze skāra vissmagāk, kā Grieķija, Spānija un Itālija. Tādu valstu veselības aprūpes sistēmām kā Grieķija šīs reformas nekaitēja. Gluži pretēji, ES ekonomikas korekciju programma ir palīdzējusi šajā valstī nostiprināt vispārējo veselības apdrošināšanu un visaptverošu veselības aprūpes sistēmu. Investīciju plāns ir ne vien atbalstījis mazos uzņēmumus, pētniecību un inovāciju un ar klimatu saistītus projektus, bet arī palīdzējis finansēt daudzus veselības nozares projektus, piemēram, jaunu vēža ārstēšanas terapiju izstrādi un slimnīcu paplašināšanu un modernizēšanu. Komisija arī nāca klajā ar ES veselības programmu “ES – veselībai”, lai pastiprinātu ES pasākumus pret pandēmijām. Programmas budžets ir 5,1 miljardi eiro, un tā nodrošinās finansējumu ES valstīm, veselības aizsardzības organizācijām un nevalstiskām organizācijām.
ES rūpējas par jautājumiem, par kuriem tā ir atbildīga, lai valdības var koncentrēties uz savām prioritātēm.
Likumu un lēmumu pieņemšana cīņai pret koronavīrusu ir vienīgi dalībvalstu vai – dažos gadījumos – atsevišķu dalībvalstu reģionu ziņā. Eiropas Komisijai nav tiesību iejaukties nacionālajos tiesību aktos un lēmumos, kas skar tādas jomas kā veselība. No otras puses, ES kompetencē ir ES politikas formulēšana un ātras, labi koordinētas Eiropas mēroga iniciatīvas, kuru mērķis ir novērst krīzi sadarbībā ar dalībvalstīm. Piemēram, lēmumu izsludināt ārkārtas stāvokli un slēgt valsts robežas pieņem valsts līmenī, savukārt lēmumu mobilizēt 100 miljonus eiro, lai izstrādātu vakcīnu, jaunas ārstēšanas metodes un diagnostikas testus, pieņem ES līmenī ES pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros. Tas papildina Komisijas pašreiz apsolītos 15,9 miljardus eiro iniciatīvai “Globāla rīcība koronavīrusa apkarošanai”, ko 4. maijā izsludināja priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
- Uzziniet vairāk par Komisijas veiktajiem sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem
- Plašāka informācija par ES koronavīrusa vakcīnu stratēģiju

Neļaujiet botiem sevi apmuļķot

Tiešsaistes boti izplata dezinformāciju par koronavīrusa krīzi Eiropā.

Tiešsaistes avotos masveidā ir pieaugusi dezinformācija un viltus ziņas par koronavīrusu, tāpēc ir ļoti grūti atšķirt patiesību no meliem. Dažkārt maldinošā informācija, kas tiek plaši izplatīta caur sociālo plašsaziņas līdzekļu viltus kontiem, arī izmantojot “botus”, kuri izpilda automatizētus uzdevumus internetā un sociālajos plašsaziņas līdzekļos, var izrādīties ļoti kaitējoša gan jums, gan jūsu tuviniekiem. Viltus ziņu bīstamību vairo tas, ka tās ir viegli noturēt par patiesību, kas savukārt rada vēlmi ar tām dalīties. Padomājiet divreiz, pirms dalāties ar saturu sociālo plašsaziņas līdzekļu platformās! Atcerieties, ka informācijas avotam ir jābūt uzticamam: ja kādam informācijas vai ziņu avotam parasti nemēdzat uzticēties, tad neuzticieties arī tagad!

ES sadarbojas ar tiešsaistes platformām, lai risinātu jautājumu par viltus kontiem un botiem – daudzi no tiem jau ir apturēti. Šajā krīzes laikā, kad esam pakļauti bailēm un paaugstinātai spriedzei, viltus konti un boti rada lielāku apdraudējumu nekā jebkad agrāk. Viltus ziņas var atpazīt, izpildot šos trīs vienkāršos soļus:

Pārbaudiet avotu. Vai jūs nemaldina viltus konts vai vietne?
Pārbaudiet ziņu. Vai par to raksta vēl kāds ziņu avots?
Pārbaudiet nolūku. Varbūt šo informāciju izplata boti?

Ziņošana par dezinformāciju un maldinošu informāciju

Tīmeklī cirkulējoša nepatiesa un maldinoša informācija par Covid-19 vakcīnām apdraud mūsu spēju atgūties no pandēmijas. Dezinformācija un maldinoša informācija par vakcīnām mazina iedzīvotāju uzticēšanos medicīnas zinātnei un mediķiem. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi pārbaudīt faktus.

Varat palīdzēt ierobežot nepareizas informācijas izplatību, ziņojot par tiešsaistes saturu, kas, jūsuprāt, ir nepareizs vai maldinošs. Lai jums palīdzētu, PVO ir izveidojusi tīmekļlapu, kurā parādīts, kā varat ziņot par nepareizu vai maldinošu saturu sociālajos plašsaziņas līdzekļos.

Ziņošana par dezinformāciju un maldinošu informāciju

Sazvērestības teoriju atpazīšana

Koronavīrusa pandēmijas apstākļos ir savairojušās bīstamas sazvērestības teorijas, kas izplatās galvenokārt internetā. Šīs teorijas piedāvā kaitnieciskus un maz ticamus skaidrojumus par to, kur šis vīruss cēlies un kurš vainojams pie tā izplatīšanās. Lai vērstos pret sazvērestības teoriju negatīvo ietekmi, Eiropas Komisija un UNESCO īsteno visaptverošu pieeju, tai skaitā publicē virkni izglītojošu infografiku, kuras iedzīvotājiem palīdz atpazīt un atspēkot sazvērestības teorijas.

Lasīt vairāk

Uzmanieties no krāpšanas tiešsaistē

Uzmanieties no krāpniekiem, kuri tiešsaistē piedāvā līdzekļus, kas it kā pasargā no inficēšanās ar Covid-19 vai ārstē to. Negodīgi tirgotāji var reklamēt un censties pārdot tādus ražojumus kā aizsargmaskas vai roku dezinfekcijas līdzekļi, kas – pēc viņu teiktā – var novērst inficēšanos vai jūs izārstēt, taču šie ražojumi var būt viltoti, un jūs varat kļūt par krāpnieku upuriem. Šeit varat atrast padomus, kā atpazīt iespējamu krāpšanos un izvairīties no tās.

Komisija 2021. gada 2. martā publicēja gada ziņojumu par ES ātrās brīdināšanas sistēmu “Safety Gate”, ar kuras palīdzību no tirgus tiek izņemtas bīstamas nepārtikas preces.

“Safety Gate” dokumenti

Tiešsaistes resursi un rīki

Iepazīstieties ar tiešsaistes mācību resursiem un rīkiem, kuri noderēs gan izglītojamiem, gan pedagogiem Covid-19 uzliesmojuma laikā.

Vietnē “Medium” lasiet mūsu ierakstu par 5 noderīgām lietām, kas jāzina par koronavīrusu.

Cīņa pret dezinformāciju

Vakcīnas – faktu nošķiršana no izdomājumiem

Covid-19 – faktu nošķiršana no izdomājumiem

Neļaujiet botiem sevi apmuļķot

Ziņošana par dezinformāciju un maldinošu informāciju

Sazvērestības teoriju atpazīšana

Uzmanieties no krāpšanas tiešsaistē

Tiešsaistes resursi un rīki

Līdzīgas saites