Esošie projekti
Saskaņā ar “Apvārsnis 2020” – pašreizējo pētniecības un inovācijas pamatprogrammu – tika mobilizēti ievērojami resursi, lai pārliecinātos par sociālajos un citos medijos atrodamās informācijas patiesumu. Dezinformācijas un sociālo mediju analīzes sociālā observatorija (SOMA), kā arī citi ES finansēti projekti (PROVENANCE, SocialTruth, EUNOMIA, WeVerify) piedāvā sociālo mediju nozarei iespēju analizēt nozares dinamiku un tās attiecības ar citām nozarēm.
Observatorija jau ir apkopojusi ievērojamu skaitu resursu un analīžu par koronavīrusa “infodēmiju” un zināšanas, kas ir saistītas ar dezinformāciju. Ierosinātie risinājumi aptver dažādu veidu projektus, tādus kā platforma satura patiesuma pārbaudei, faktu pārbaudes rīki, metodoloģija dezinformācijas sociālekonomisko seku novērtēšanai, stratēģijas un pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot medijpratību, analizēt juridiskos šķēršļus un kopienu pašregulācijas aspektus, ar dezinformāciju saistītu zināšanu krātuve.
Projekts HERoS, piemēram, uzlabo reaģēšanai uz pandēmiju pieņemto pasākumu efektivitāti. Tā mērķis ir palīdzēt personām, kuru ziņā ir reaģēšana uz ārkārtas situācijām sabiedrības veselības jomā, pieņemt informētus lēmumus. Tālab projekts izstrādā jaunu metodi, kā kategorizēt un filtrēt informāciju, kas nāk no sociālajiem medijiem, lai labāk apkarotu baumas un dezinformāciju par koronavīrusu.
Vairāki citi projekti, kas tiek īstenoti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros (sabiedriski nozīmīgs uzdevums Nr. 6 un sadaļas “Zinātne sabiedrībai un sadarbībā ar to”), ir pielāgojuši savu darbību un iekļāvuši ar koronavīrusu saistītu dezinformāciju. Piemēram, projekts Co-Inform, kas izstrādā rīkus kritiskās domāšanas un medijpratības uzlabošanai, lai sabiedrība būtu labāk informēta, jau ir publicējis tīmekļlapu Nepatiesa informācija un COVID-19 . Projektā QUEST, kura uzmanības centrā ir zinātnes un tehnoloģijas jomā notiekošās komunikācijas kvalitāte un efektivitāte, uzmanība pašsaprotami tika pievērsta dažādiem saistībā ar koronavīrusa krīzi notiekošās zinātnieku komunikācijas kvalitātes aspektiem. Projektā TRESCA, kas, modernizējot komunikāciju starp pētniekiem, žurnālistiem un politikas veidotājiem, veicina uzticēšanos zinātnei un inovācijai, arī tika analizētas digitālās pamatmetodes nolūkā apturēt dezinformāciju.
Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansētā projekta FANDANGO uzdevums ir apkopot un pārbaudīt dažādu veidu jaunumus, mediju avotus, sociālos medijus, atvērtos datus nolūkā atklāt viltus ziņas un gādāt, lai visiem ES iedzīvotājiem piedāvātu efektīvāku un pārbaudītu komunikāciju. Vēl viens šī projekta mērķis ir novērst šķēršļus datu sadarbspējai, nodrošinot saskaņotas metodes un integrētu lielo datu platformu, kas tradicionālo mediju nozarei palīdzētu plaukt jaunajā “datu” ekonomikā, vairojot caurskatāmību un pētniecības un inovācijas pārskatatbildību.
Eiropas Pētniecības padome (EPP) atbalsta teorētiskus pētījumus, piemēram, Oksfordas Interneta institūta direktora Fila Hovarda (Phil Howard) pētījumu. Viņš saņēmis EPP konsolidētāja dotāciju projektam COMPROP, kura temats ir “Datorizētā propaganda: kā algoritmi un roboti ietekmē politisko diskursu Eiropā”. Fils Hovards izmanto vislabākās metodes, kas pašlaik pieejamas sociālo zinātņu un datorzinātņu jomā, lai izskatītu iespējamos risinājumus. Par šo pētījumu jau stāstīts EPP tīmekļvietnē un raidījumu sērijā ERCTalks. Kopā ar līdzstrādniekiem Fils Hovards reizi nedēļā sniedz pārskatus par maldinošu informāciju saistībā ar koronavīrusu, un nesen viņu intervēja par dezinformāciju koronavīrusa pandēmijas laikā. Jāpiemin arī darbs, ko paveicis Ekseteras Universitātes profesors Džeisons Reiflers (Jason Reifler). Viņš saņēmis EPP konsolidētāja dotāciju par projektu DEBUNKER, kura tēma ir “Maldīgi priekšstati par konkrētiem politikas, veselības un zinātnes jautājumiem: cēloņi, sekas un risinājumu meklējumi”. Par šo projektu stāstīts nesen publicētā rakstā.
FARE projekts pēta viltus ziņu izplatīšanu, sniedzot teorētisku satvaru, kas ļauj sagatavot pārbaudāmas prognozes. Šajā projektā ar eksperimentālām un skaitļošanas metodēm (lielie dati un sarežģītas sistēmas) attīstīs starpnozaru pētniecību, kas paplašina mūsu izpratni par lēmumu pieņemšanas procesiem un kļūdām, ko esam pieļāvuši attiecībā uz viltus ziņām.
Eiropas Pētniecības padome atbalsta arī tādus koncepcijas pamatojuma projektus kā GoodNews, kurā padziļinātas mācīšanās tehnoloģiju izmanto viltus ziņu atklāšanai. Ar šo projektu, pamatojoties uz jaunas paradigmas, ir iecerēts attīstīt tehnoloģiskas spējas ar algoritmiem atklāt viltus ziņas sociālajos medijos. Tradicionālās pieejas, proti, jaunumu satura analīzes vietā, projekts analizēs informācijas izplatīšanas modeļus sociālajos medijos. Šī projekta pamatā ir jauna padziļinātās mācīšanās ģeometrisko algoritmu klase, kas izveidota projektā LEMAN (Learning on Manifolds and Graphs).
Eiropas Inovācijas padome vada ciešā sadarbībā ar ES dalībvalstīm organizēto #EUvsVirus Hackathon (hakatons “ES pret vīrusu”) ar mērķi veidot sakarus starp pilsonisko sabiedrību, inovatoriem, partneriem un investoriem no visas Eiropas un izstrādāt inovatīvus risinājumus ar koronavīrusu saistītām problēmām. Pasākumā Matchathon, kuru 2020. gada 22.–25. maijā sarīkoja Eiropas Inovācijas padome nolūkā piesaistīt finansējumu, piedalījās sadaļas “Viltus ziņu izplatīšanās nepieļaušana” ietvaros piedāvāto risinājumu autori. Iepriekš, pateicoties tādām darbībām kā Truthcheck un Newtral, Eiropas Inovācijas padome arī palīdzēja uzņēmumiem izstrādāt pusautomatizētas viltus ziņu atklāšanas sistēmas.
Otrais uzaicinājums izteikt ieinteresētību, kas, reaģējot uz koronavīrusa pandēmiju, tika izsludināts pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, bija vērsts uz sociālajām, ekonomiskajām un ar uzvedību saistītajām sekām, ko radīja pasākumi, kas tika veikti, reaģējot uz pandēmiju. No pieciem atlasītajiem projektiem COVINFORM pievēršas ar Covid-19 saistītai dezinformācijai/maldinošai informācijai. Projektā tiks apzināti un novērtēti pasākumi, kuru mērķis ir novērst maldinošu informāciju, dezinformāciju, ļaunprātīgu informāciju, viltus ziņas un sazvērestības teorijas, kā arī tiks formulēti ieteikumi to apkarošanai. Tas arī analizēs un palīdzēs izprast maldinošas informācijas un digitālās komunikācijas ietekmi uz dažādu grupu garīgo veselību un labklājību.
Pēdējo uzaicinājumu ietvaros, kas tika organizēti saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, 3 projekti par Eiropas mediju vides pārveidi tika sākti 2021. gada sākumā. Šiem projektiem, kas bija izstrādāti pirms koronavīrusa pandēmijas sākšanās, cita starpā būs jāpēta mediju, tostarp sociālo mediju loma, valoda un ziņu sagatavošana, kā arī jaunas parādības, kā viltus ziņas. Tāpēc, lai gan projekti nav tieši saistīti ar pandēmiju, tie palīdzēs cīnīties pret dezinformāciju, analizējot mediju būtisko sociālo, kultūras un politisko lomu un tās ietekmi uz Eiropas politiskās un kultūras telpas attīstību.
Citi pašreizējie instrumenti
Platformu Epidemics Intelligence from Open Sources (EIOS) kopīgi izstrādāja Pasaules Veselības organizācija (PVO) un ES Kopīgais pētniecības centrs (JRC), lai, izmantojot informāciju no medijiem, varētu ātri apzināt potenciālu apdraudējumu sabiedrības veselībai. Tā palīdzēja PVO atklāt koronavīrusa pirmās pazīmes Uhaņā pērnā gada decembrī, un kopš tā laika kalpojusi tam, lai sekotu līdzi šīs slimības izplatībai visā pasaulē. Platformas pamatā ir JRC medicīniskās informācijas sistēma Europe Media Monitor (MEDISYS), kas ik dienu apstrādā turpat 120 000 ar koronavīrusa pandēmiju saistītu rakstu.
Vairumā gadījumu viltus ziņās ar nolūku izmantoti tādi vārdi un izteiksme, kuru mērķis ir izraisīt un sakāpināt negatīvas emocijas — bailes un nemieru. Kopīgais pētniecības centrs ir izstrādājis mašīnmācīšanās programmu Misinfo Classifier, kas ļauj atklāt īpašas valodas iezīmes, piemēram, agresivitāti, un noteikt, vai runa ir par viltus ziņām. Šo rīku pašlaik izmanto Komisija un Eiropas Parlaments, un to darīs pieejamu arī respektablām faktu pārbaudes organizācijām.
Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija izmanto arī lietotni “Social Rumour”. Tā identificē Twitter kontus, kuri publicē saites uz avotiem, par kuriem ir labi zināms, ka tie ir aizdomīgi. Tad tā apseko citas saites, kas publicētas šajā kontā, lai noteiktu jaunus vēstījumus, kas parādās sociālajos medijos. Arī šo lietotni darīs pieejamu uzticamām faktu pārbaudes organizācijām.
Eiropas Digitālo mediju novērošanas centrs (EDMO) ir projekts, kas atbalsta neatkarīgo kopienu, kas cīnās pret dezinformāciju. Tas ļaus izveidot neatkarīgu faktu pārbaudītāju un zinātnisko pētnieku pārrobežu un daudzdisciplīnu kopienu, kas sadarbosies ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai atklātu, analizētu un atmaskotu iespējamus dezinformācijas draudus. EDMO sadarbībā ar tiešsaistes platformām izveidos privātumam atbilstošu un drošu satvaru, kas ļauj zinātniskajiem pētniekiem piekļūt tiešsaistes platformu datiem. Turklāt EDMO sniegs tehnisko atbalstu un konsultācijas Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupai (ERGA), lai saskaņā ar Prakses kodeksu dezinformācijas jomā un/vai turpmāko tiesisko regulējumu kontrolētu tiešsaistes platformu politiku. EDMO darbojas kopš 2020. gada 1. jūnija. Konsorciju, ar kuru ir noslēgts līgums, vada Eiropas Universitātes institūts (EUI).
Komisija pirms neilga laika paziņoja par uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus rezultātu; šī uzaicinājuma mērķis bija piešķirt dotācijas 11 miljonu eiro apmērā, lai izveidotu 8 EDMO reģionālos centrus dažādās dalībvalstīs un nodrošinātu to saikni ar centrālo infrastruktūru. Centri sāks darboties līdz 2021. gada vasarai un aptvers Īriju, Beļģiju, Čehiju, Dāniju, Somiju, Franciju, Itāliju, Luksemburgu, Nīderlandi, Poliju, Slovākiju, Spāniju, Zviedriju, kā arī Norvēģiju, kas ir EEZ daļa.
Gaidāmie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un projekti
Nākamās pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros pirmās darba programmas piesaistīs aptuveni 60 miljonus eiro pētījumiem dezinformācijas apkarošanas jomā, ar dažiem specifiskiem dezinformācijas aspektiem, kas saistīti ar pandēmiju. 2. klasteris “Kultūra, jaunrade un iekļaujoša sabiedrība” ietvers tematus attiecībā uz dezinformācijas izpēti, spēcīgas un neatkarīgas mediju vides un viltus ziņu apkarošanas pieaugošo nozīmi koronavīrusa kontekstā. 2021.–2022. gadam paredzētie pētījumu temati var jo īpaši ietvert šādus:
- tradicionālo un jauno mediju politiskā loma, žurnālistikas standartu saglabāšana un demokrātijas atbalstīšana ar kvalitatīvu mediju palīdzību;
- tiešsaistes sociālo mediju un jauno mediju ietekme uz individuālo un kolektīvo uzvedību, uzskatiem un vērtībām;
- ar pandēmiju saistīta dezinformācija un tās pārvarēšanas mehānismi, ņemot vērā politiku un pārvaldību post-covid pasaulē.
3. klasteris “Civilā drošība sabiedrībai” un 4. klasteris “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss” finansēs arī pētījumus par dezinformācijas un viltus ziņu apkarošanu un uzticības vairošanu digitālajai pasaulei, kā arī pētījumus par mākslīgo intelektu dezinformācijas apkarošanā.