Ārkārtas atbalsta instruments (ESI) tika aktivizēts Covid-19 krīzes sākumā 2020. gadā. Tā mērķis bija palīdzēt dalībvalstīm reaģēt uz koronavīrusa pandēmiju, stratēģiski un koordinēti pievēršoties vajadzībām Eiropas līmenī. Instrumenta piemērošanas termiņš beidzās 2022. gada janvārī.
Pirmās nepieciešamības preču, medicīniskās palīdzības vienību un pacientu pārvadājumi
Daļa no kopējā Ārkārtas atbalsta instrumenta finansējuma tika piešķirta mobilitātes paketei, kas nodrošināja atbalstu šādu pasākumu veikšanai.
Medicīnas preču nogādāšana vietās, kur tās bija visvairāk vajadzīgas, finansējot palīdzības un pirmās nepieciešamības preču piegādi starp ES dalībvalstīm.
Pacientu pārvietošana starp ES dalībvalstīm vai no dalībvalstīm uz kaimiņvalstīm. Tas deva iespēju izmantot rezerves kapacitāti un nepieļaut risku, ka veselības aprūpes sistēma tiek pārslogota. Tas arī ļāva nodrošināt ārstēšanu pēc iespējas lielākam skaitam pacientu.
Medicīniskā personāla un mobilo medicīniskās palīdzības vienību pārvadāšana starp ES dalībvalstīm un uz ES no citām kaimiņvalstīm nolūkā palīdzēt cilvēkiem tur, kur medicīniskā palīdzība bija vajadzīga visvairāk.
Šāda papildu finansējuma iespēja papildināja atbalstu, kas jau bija pieejams no ES civilās aizsardzības mehānisma, un aizsardzības līdzekļu piegādes no “rescEU” krājumiem.
ESI aktivēšanas laikā Komisija piešķīra vairāk nekā 164 miljonus eiro medicīnisko preču, ar vakcinēšanu saistīta aprīkojuma un terapijas līdzekļu pārvadāšanai, kā arī 9 miljonus eiro medicīniskās palīdzības vienību un pacientu pārvietošanai.
Kopumā atbalsts tika sniegts vairāk nekā 2000 pa gaisu, zemi vai jūru veiktām operācijām. Uz Eiropu tika transportēti dzīvības glābšanai paredzēti individuālie aizsardzības līdzekļi un medicīniskais aprīkojums, kā arī tika pārvietoti 515 veselības aprūpes darbinieki un 135 pacienti.
Ultravioleto staru roboti dezinfekcijas veikšanai slimnīcās visā Eiropā
Komisija no Ārkārtas atbalsta instrumenta atvēlēja 12 miljonus eiro, lai slimnīcām 27 dalībvalstīs ziedotu 305 ultravioletā starojuma dezinfekcijas robotus. Roboti ātri un droši dezinficē standarta izmēra palātu. Tādējādi tie palīdz atslogot slimnīcu personālu, vienlaikus nodrošinot pacientiem labāku aizsardzību pret inficēšanos ar patogēniem.
Intensīvās aprūpes prasmes veselības aprūpes speciālistiem
Eiropas Komisija atvēlēja 2,5 miljonus eiro no Ārkārtas atbalsta instrumenta dažādu jomu veselības aprūpes speciālistu apmācībai, lai vajadzības gadījumā viņi varētu palīdzēt intensīvās terapijas nodaļās. Programma ilga astoņus mēnešus, un tās ietvaros tika apmācīti 17 000 ārstu un medmāsu no 700 slimnīcām visā ES. Tā nodrošināja intensīvās medicīniskās aprūpes prasmes veselības aprūpes speciālistiem, kuri ikdienā nestrādā intensīvās terapijas nodaļās. Bija pieejams lielāks skaits darbinieku, kurus varēja iesaistīt darbā gadījumā, ja ātri, īslaicīgi un ievērojami jāpalielina intensīvās aprūpes sniegšanas kapacitāte.
ES digitālais Covid sertifikāts
2021. gada 1. jūlijā stājās spēkā Regula par ES digitālo Covid sertifikātu. Lai pandēmijas laikā atvieglotu iedzīvotāju drošu un brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā, Eiropas Komisija jau 2021. gada 17. martā nāca klajā ar priekšlikumu izveidot ES digitālo Covid sertifikātu. Komisija 2021. gada 27. septembrī piešķīra dotācijas 20 dalībvalstīm. Dotāciju kopējā summa bija 95 miljoni eiro, un mērķis bija iegādāties Covid-19 diagnostikas testus, lai atvieglotu ES digitālā Covid sertifikāta izsniegšanu.
Sadarbspējas nodrošināšana
Komisija no Ārkārtas atbalsta instrumenta piesaistīja aptuveni 16 miljonus eiro, lai izveidotu infrastruktūru sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu izsniegšanai un verifikācijai.
Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, veidojot Eiropas apvienoto vārtejas pakalpojumu (EFGS) datu pārrobežas apmaiņai starp valstu izveidotām kontaktu izsekošanas un brīdināšanas mobilajām lietotnēm, Komisija izveidoja ES vārteju. Tā kļuva par drošu digitālo infrastruktūru, kas savieno valstu sistēmas un nodrošina sadarbspējīgu sertifikātu uzticamu verifikāciju visā ES. Pēc sekmīgas izmēģinājuma fāzes ES vārteja sāka darboties 2021. gada 1. jūnijā, nodrošinot iespēju verificēt sertifikātus pāri robežām.
ES digitālais Covid sertifikāts
Kontaktu izsekošanas lietotņu sasaistīšana pāri robežām
22 ES/EEZ valstis izvērsa valstu izveidotas kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotnes, lai pārrautu koronavīrusa infekcijas izplatīšanās ķēdi un glābtu dzīvības. Šīs valstis un Komisija strādāja, lai nodrošinātu šo lietotņu sadarbspēju pāri robežām. Tā kā 19 no šīm 22 valstīm bija pieslēgušās Eiropas apvienotajam vārtejas pakalpojumam, tās savā starpā jau bija savienotas.
Aptuveni 10 miljoni eiro no Ārkārtas atbalsta instrumenta tika atvēlēti kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotņu sadarbspējas atbalstam. No šīs summas 7 miljoni eiro tika izmantoti, lai izstrādātu un izvērstu EFGS — ES mēroga vārteju, kas nodrošināja šādu pārrobežu sadarbspēju. 3 miljoni eiro tika atvēlēti tam, lai palīdzētu dalībvalstīm pielāgot savas lietotnes un sistēmas un pieslēgties sadarbspējas vārtejas pakalpojumam.
Noderīgas saites
- Komisijas reakcija uz koronavīrusu sabiedrības veselības jomā
- Ārkārtas atbalsta instruments – jautājumi un atbildes
- Ārkārtas atbalsta instruments – 2016. gada juridiskais pamats un aktivizēšana 2020. gadā
- Komisijas izveidotais medicīniskā aprīkojuma starpniecības centrs