Skip to main content

Ar koronavīrusu saistītās dezinformācijas apkarošana

Faktu pārbaude

Koronavīrusa pandēmijas laikā iedzīvotāju sakāpinātā baiļu sajūta un strauji mainīgo ziņu aprite radīja pateicīgu augsni dezinformācijai – pandēmiju pavadīja milzīgs nepatiesas un maldinošas informācijas vilnis un ārvalstu spēku mēģinājumi ietekmēt ES iekšējās debates. Maldinoša informācija par veselības aprūpi, bīstami joki ar nepatiesiem apgalvojumiem, sazvērestības teorijas un patērētāju krāpšana – tas viss apdraud sabiedrības veselību.

Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir apņēmības pilnas cīnīties pret spēkiem, kuri mēģina gūt labumu uz krīzes rēķina, apdraud iedzīvotāju dzīvību vai izplata propagandu un kultivē naidu. Ņemot vērā 2018. gada rīcības plānu dezinformācijas apkarošanai, šādas nelabvēlīgas norises prasa koordinētāku rīcību, kas atbilst mūsu demokrātiskajām vērtībām.

Eiropas Komisija un Augstais pārstāvis kopīgā paziņojumā ierosina konkrētu rīcību virzībai uz spēcīgāku un noturīgāku ES. Ierosinātā rīcība tiks izmantota turpmākajā ES cīņā pret dezinformāciju, jo īpaši gaidāmajā Eiropas Demokrātijas rīcības plānā, kā arī Digitālo pakalpojumu aktā.

Šī krīze ir pārbaudījums tam, kā ES un tās demokrātiskā sabiedrība tiek galā ar dezinformācijas problēmu. Virzībā uz spēcīgāku un noturīgāku ES būtiska nozīme ir turpmāk uzskaitītajiem aspektiem.

Izpratne

Nepatiesa vai maldinoša informācija par koronavīrusu var mazināt sabiedrības saliedētību, bet visvairāk tā apdraud sabiedrības veselību.

Nepatiesi vai maldinoši vēstījumi tiek izplatīti dažādās formās, un arī reakcijai uz to jābūt dažādai.

  • Pat ja saturs pēc būtības nav nelikumīgs, tas vienalga var būt kaitīgs.
  • Vēstījuma saturs var būt apzināti dezinformējošs vai arī maldinošs bez iepriekšēja nodoma.
  • Sabiedrību apdraud maldinoša informācija par veselības aprūpi, patērētāju krāpšana, kibernoziegumi, nelikumīgi naidīgi izteikumi, kā arī mērķtiecīgas ietekmēšanas darbības, ko organizē ārvalstu spēki.
  • Nepatiesas informācijas sniegšanai var būt dažādi motīvi – no vēlmes gūt ekonomisku labumu (krāpšana tiešsaistē), tā nodarot kaitējumu sabiedrībai, līdz politiskiem nolūkiem.
  • Ir konstatēti ārvalstu rīcībspēku un atsevišķu trešo valstu (jo īpaši Krievijas un Ķīnas) mēģinājumi mērķtiecīgi ietekmēt notikumus un iesaistīties dezinformēšanas kampaņās Eiropas Savienībā, tās kaimiņvalstīs vai pasaules mērogā.

Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) turpinās uzraudzīt nepatiesus vai maldinošus vēstījumus un ārvalstu spēku mēģinājumus ietekmēt sabiedrisko domu.

Dezinformācijas piemēri

False claims such as ‘drinking bleach or pure alcohol can cure the coronavirus infections’: on the contrary, drinking bleach or pure alcohol can be very harmful. Belgium’s Poison Control Centre has recorded an increase of 15% in the number of bleach-related incidents.

Sazvērestības teorijas, piemēram, apgalvojums, ka koronavīruss ir “pasaules elites apzināti radīta infekcija ar mērķi samazināt iedzīvotāju skaita pieaugumu”. Zinātniskie pierādījumi ir skaidri: Covid-19 ir viens no koronavīrusu dzimtas vīrusiem, kuri parasti izraisa dzīvnieku infekcijas, taču ar dažiem no tiem (piem., SARS un MERS) var inficēties arī cilvēki.

Apgalvojumi, ka “5G iekārtas izplatīs vīrusu”. Lai gan šai teorijai nebija nekāda pamatojuma, tā noveda pie uzbrukumiem 5G torņiem.

Informēšana

Eiropiešiem jābūt pieejamai uzticamai un pārbaudāmai informācijai par veselību.
ES izplata informāciju no oficiāliem un citiem pārbaudāmiem avotiem un sadarbojas ar starptautiskiem partneriem.

Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) turpinās ieguldījumus stratēģisko komunikācijas spēju attīstībā.

Komisija ir izveidojusi īpašu tīmekļvietni, kura veltīta rīcībai koronavīrusa apkarošanā un kurā pieejama reāllaika informācija par vīrusu un ES atbildes reakciju. Dezinformācija par koronavīrusu ir aplūkota īpašā sadaļā, kurā visās ES oficiālajās valodās regulāri tiek atspēkoti izplatītākie ar koronavīrusu saistītie mīti.

Komisija popularizē Pasaules Veselības organizācijas, valstu veselības aizsardzības iestāžu un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra saturu.

EĀDD kopā ar Komisiju izvērsa un turpmāk vēl vairāk stiprinās stratēģisko komunikāciju un publisko diplomātiju ES tuvākajās kaimiņvalstīs un visā pasaulē.

Komisijas pārstāvniecības dalībvalstīs turpinās izplatīt vietējai situācijai atbilstošu informāciju, kas balstīta uz faktiem.

Sadarbība

Eiropas Komisija sadarbojas ar partneriem Eiropas Savienībā un citur pasaulē.

Sadarbība notiek, izmantojot iedibinātos kanālus, piemēram, agrīnās brīdināšanas sistēmu. Tiks izveidota īpaša sadaļa, kas atvieglos ar koronavīrusu saistītu komunikācijas materiālu apmaiņu starp ES iestādēm un dalībvalstīm. Komisija vēl ciešāk sadarbosies ar Eiropas Parlamentu.

Tiks stiprināta sadarbība ar starptautiskajiem partneriem, tai skaitā ar PVO, G7 ātrās reaģēšanas mehānismu un NATO.

ES arī palielinās atbalstu un palīdzību pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un neatkarīgajiem medijiem trešās valstīs, tai skaitā ES kaimiņvalstīs.

Notiks sadarbība ar platformām un patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu sadarbības tīklu, lai veiktu mākslīgi sadārdzinātu, neefektīvu vai potenciāli bīstamu preču skrīningu un izņemtu tās no piedāvājuma.

Rezultāti, kas gūti darbā ar platformām

Prakses kodekss dezinformācijas jomā

Komisija ir rūpīgi uzraudzījusi tiešsaistes platformu darbību atbilstību ES prakses kodeksam dezinformācijas jomā. Šis kodekss ir tiešsaistes platformu, galveno sociālo tīklu, reklāmdevēju un reklāmas nozares pārstāvju brīvprātīga apņemšanās cīnīties pret dezinformāciju un viltus ziņām tiešsaistē.

2022. gada 16. jūnijā tika izziņots izvērstais prakses kodekss dezinformācijas jomā. Jaunajā kodeksā ir izklāstītas plašas un precīzas platformu un nozares saistības apkarot dezinformāciju, un tas ir jauns, svarīgs solis ceļā uz pārredzamāku, drošāku un uzticamāku tiešsaistes vidi. Kodeksa mērķis ir panākt atzīšanu par rīcības kodeksu atbilstoši Digitālo pakalpojumu aktam.

34 kodeksa parakstītāju vidū ir galvenās tiešsaistes platformas “Meta”, “Google”, “Twitter”, “TikTok” un “Microsoft”, kā arī dažādi citi dalībnieki, kā mazākas vai specializētas platformas, tiešsaistes reklāmas nozare, reklāmas tehnoloģiju uzņēmumi, faktu pārbaudītāji, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un citas personas, kas piedāvā īpašas zināšanas un risinājumus dezinformācijas apkarošanai.

Pastiprinātais ES prakses kodekss dezinformācijas jomā

Kodeksa parakstītāji tiek aicināti katru mēnesi ziņot par veiktajām darbībām cīņā pret dezinformāciju, kura saistīta ar koronavīrusu. Varat izlasīt jaunākos ziņojumus.

Aktualitātes

  • “Twitter” martā un aprīlī anulēja 527 kontus, kas pārkāpa šis vietnes noteikumus par maldinošas informācijas izplatīšanu saistībā ar Covid-19.
  • “TikTok” ziņoja, ka marta un aprīļa datos joprojām bija redzama februārī jau novērotā tendence, proti, aktivitātes samazinājums, kas skaidrojams ar ierobežojumu atcelšanu daudzās ES valstīs.
  • “Google” 4. maijā publicēja 2021. gada ziņojumu “Ads Safety Report”, kurā sniegts pārskats par darbībām, kas veiktas, lai novērstu “Google” reklāmas platformas ļaunprātīgu izmantošanu. Šāds ziņojums tiek sagatavots katru gadu, un tajā tiek ietverts arī kopējais no platformas izņemto reklāmu skaits. “Google” informē, ka martā un aprīlī tika bloķētas 33 882 679 ar koronavīrusu saistītas reklāmas (+267 048).
  • “Meta” ziņo, ka vietnes “Facebook” Covid-19 informācijas centram bijuši 3,1 miljons apmeklētāju martā un vairāk nekā 2 miljoni apmeklētāju aprīlī, proti, par gandrīz 21,8 miljoniem apmeklētāju mazāk salīdzinājumā ar janvāri un februāri.
  • “Microsoft” ziņo par ievērojamu apmeklētāju skaita samazinājumu “Bing” sadaļā par Covid-19, proti, 1 795 676 apmeklējumu (t. i.,  martā un aprīlī par 1 220 020 apmeklējumiem mazāk salīdzinājuma ar iepriekšējo ziņošanas periodu). “Microsoft Advertising” piemērotās politikas rezultātā noraidītas kopumā 9 022 800 (+8 200 933) reklāmas, kas paredzētas Eiropas tirgum (tai skaitā arī ar vakcīnām saistīts saturs).

Faktu pārbaude

ES ir pastiprinājusi atbalstu faktu pārbaudītājiem un dezinformācijas pētniekiem. Nesen izveidotā Eiropas Digitālo mediju observatorija palīdzēs padziļināt izpratni par dezinformācijas izplatītājiem, tendencēm, rīkiem, metodēm, izplatīšanas dinamiku, prioritārajiem mērķiem un ietekmi uz sabiedrību. Eiropas Digitālo mediju observatorijas mērķis ir kļūt par Eiropas centru cīņai pret dezinformāciju tiešsaistē. ES finansē arī citus projektus cīņai pret dezinformāciju, piemēram, “PROVENANCE”, “SocialTruth”, “EUNOMIA” un “WeVerify”.

Tackling online consumer scams

The Commission works with online platforms participating in the structured dialogue on tackling online consumer scams related to the coronavirus pandemic, together with consumer protection authorities. The Commission and the Consumer Protection Cooperation Network are in regularly contact with the 11 major online platforms: Allegro, Amazon, Alibaba/AliExpress, CDiscount, Ebay, Facebook, Google, Microsoft/Bing, Rakuten, Verizon Media/Yahoo and Wish to discuss new trends and business practices linked to the pandemic. As a result, the online platforms have reported the removal of hundreds of millions of illegal offers and advertisements and confirmed a steady decline in new coronavirus-related listings.

On 2 March 2021, the Commission published its annual report on the Safety Gate, the EU rapid alert system for dangerous consumer products helping remove dangerous non-food products from the market. The findings of the report show a record number of 5,377 actions taken by authorities in 2020, compared to 4,477 in 2019. 9% of all 2020 findings concern products related to COVID-19 products such as inefficient face masks, toxic disinfectants and UV lamps as sanitizers.

Vārda brīvības un plurālistisku demokrātisku debašu nodrošināšana

ES pieeja dezinformācijas apkarošanai ir balstīta uz pamattiesību ievērošanu. Koronavīrusu nedrīkst izmantot par ieganstu, lai ierobežotu vārda brīvību, samazinātu valsts iestāžu atbildību vai nepamatoti ierobežotu piekļuvi informācijai un traucētu pārredzamību. Krīze ir parādījusi, cik būtiska loma sabiedrībā ir žurnālistiem, kuri iedzīvotājiem sniedz uzticamu un pārbaudītu informāciju, tā palīdzot glābt dzīvības.

Komisija cieši uzrauga dalībvalstu veikto ārkārtas pasākumu ietekmi uz ES tiesību aktiem un vērtībām un turpinās to darīt līdz pasākumu pilnīgai atcelšanai.

Komisija aicina dalībvalstis pielikt lielākas pūles, lai nodrošinātu žurnālistiem drošus un piemērotus darba apstākļus, kā arī maksimāli izmantot ES ekonomiskās reaģēšanas un atveseļošanas pasākumu kopumu, lai atbalstītu krīzes smagi skartos plašsaziņas līdzekļus, vienlaikus respektējot to neatkarību.

ES vēl vairāk palielinās atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, neatkarīgiem medijiem un žurnālistiem visā pasaulē un pastiprinās darbības, kas sekmē vārda brīvības aizsardzību un drošāku plašsaziņas līdzekļu vidi.

Iedzīvotāju iespēju paplašināšana, izpratnes veicināšana un sabiedrības noturības uzlabošana

ES ir jāpaplašina iedzīvotāju iespējas, kā arī jāuzlabo sabiedrības informētība un noturība.

ES apmainīsies ar paraugpraksi par to, kā vairot izturētspēju koronavīrusa kontekstā.

Komisija atbalstīs un popularizēs medijpratības projektus, kritisko domāšanu un digitālās prasmes, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Tā stiprinās koordināciju starp iestādēm, tīkliem un dalībvalstīm, lai sekmētu apmaiņu ar izpratni veicinošiem materiāliem un paraugpraksi. Komisija īpašu uzmanību pievērsīs neaizsargātajām grupām, jo īpaši bērniem un jauniešiem, kuriem ir lielāks risks tikt maldinātiem.

Dokumenti

10 JŪNIJS 2020
KOPĪGS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI - Ar Covid-19 saistītās dezinformācijas apkarošana, pamatojoties uz faktiem
latviešu
(233.19 KB - HTML)
Lejupielādēt
10 JŪNIJS 2020
Factsheet: fighting coronavirus disinformation
English
(167.62 KB - PDF)
Lejupielādēt
26 MAIJS 2021
European Commission Guidance on Strengthening the Code of Practice on Disinformation
English
(273.36 KB - HTML)
Lejupielādēt