Jaunākās aktualitātes

2020. gada 21. decembris. Eiropas Komisija atļauj pirmo drošo un efektīvo vakcīnu pret Covid-19

Komisija ir piešķīrusi tirdzniecības atļauju ar nosacījumiem drošai un efektīvai vakcīnai pret Covid-19, ko izstrādājuši “BioNTech” un “Pfizer”. Atļauja tika piešķirta pēc Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) sniegtā labvēlīgā zinātniskā ieteikuma, kas balstīts uz visaptverošu vakcīnas drošuma, iedarbīguma un kvalitātes novērtējumu. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena: “Šodien Eiropas vēstures lappuses papildina nozīmīgs veiksmes stāsts. Esam apstiprinājuši pirmo drošo un iedarbīgo vakcīnu pret Covid-19! Drīz tai pievienosies vēl citas vakcīnas. Šodien apstiprinātās vakcīnas devas vienlaikus un ar vienādiem nosacījumiem kļūs pieejamas visām ES valstīm. Arī gaidāmās Eiropas vakcinācijas dienas būs mūsu saliedētības simbols. Tas būs pozitīvs signāls šī sarežģītā gada izskaņā, un dos mums cerību, ka redzamā nākotnē mēs uzvarēsim cīņā pret pandēmiju. Mēs visi esam vienādā situācijā.”

2020. gada 17. decembris. Priekšsēdētāja fon der Leiena paziņo par Eiropas vakcinācijas dienām 27., 28. un 29. decembrī

Priekšsēdētāja fon der Leiena paziņojusi, ka, tiklīdz Eiropas Zāļu aģentūra un Eiropas Komisija būs sekmīgi apstiprinājušas vakcīnu, 27., 28. un 29. decembrī visā ES sāksies vakcinācija pret koronavīrusu. “Lai izbeigtu pandēmiju, jābūt vakcinētiem līdz 70 % iedzīvotāju. Tas ir milzīgs uzdevums. Tāpēc nekavēsimies ar vakcinācijas sākšanu 27 ES valstīs!”, aicināja fon der Leiena.

2020. gada 14. decembris. Komisija nāk klajā ar mobilo lietotni “Re-open EU”, kurā tiek regulāri atjaunināta informācija par pasākumiem, kas koronavīrusa dēļ visā Eiropā ieviesti attiecībā uz veselību, drošību un ceļošanu.

Komisija nodeva sabiedrībai bezmaksas lietotni “Re-open EU”, kurā pieejama vispusīga un atjaunināta informācija par pasākumiem, kas saistīti ar veselību, drošību un ceļošanu visās ES dalībvalstīs, kā arī Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē. Informācija ir pieejama visās 24 ES oficiālajās valodās, un tā sagatavota, izmantojot gan dalībvalstu, gan Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datus. Lietotni var lejupielādēt gan “Android”, gan “iOS” ierīcēs.

2020. gada 3. decembris. Eiropas Demokrātijas rīcības plāns: stiprināt ES demokrātiju

Koronavīrusa pandēmija ir pievērsusi mūsu uzmanību izaicinājumiem, ar ko saskaras ES demokrātijas. Eiropas Komisija nāk klajā ar Eiropas Demokrātijas rīcības plānu, kura mērķis ir dot iespējas pilsoņiem un veidot noturīgākas demokrātijas visā ES. Ar šo rīcības plānu Komisija vēlas aizsargāt brīvas un godīgas vēlēšanas, stiprināt plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu un cīnīties pret dezinformāciju un ārvalstu iejaukšanos.

2020. gada 2. decembris. Komisija nāk klajā ar stratēģiju “Šoziem sargāsim sevi no Covid-19”

Komisija pieņēma stratēģiju pandēmijas ilgtspējīgai pārvaldībai ziemas mēnešos, kad pulcēšanās telpās var palielināt vīrusa pārnešanas risku.

Stratēģijā ieteikts saglabāt modrību un piesardzību ziemas mēnešos, kā arī 2021. gadā, kad tiks sākta vakcinēšana ar drošām un iedarbīgām vakcīnām.

Koordinēta ES mēroga pieeja ir būtiska, lai nepieļautu vīrusa atkārtotu pieņemšanos spēkā, un ierobežojošo pasākumu atcelšanā vienmēr būtu jāņem vērā epidemioloģiskās situācijas attīstība.

2020. gada 1. decembris. Eiropas Komisija SURE ietvaros izmaksā 8,5 miljardus eiro piecām dalībvalstīm, lai palīdzētu saglabāt darbavietas

Eiropas Komisija SURE instrumenta ietvaros ir izmaksājusi finansiālā atbalsta trešo maksājumu 8,5 miljardu eiro apmērā piecām ES dalībvalstīm. Lai atbalstītu valstu saīsināta darba laika shēmas, Beļģija ir saņēmusi 2 miljardus eiro, Ungārija – 200 miljonus eiro, Portugāle – 3 miljardus eiro, Rumānija – 3 miljardus eiro un Slovākija – 300 miljonus eiro. Ar šodien izmaksātajiem līdzekļiem laikā no oktobra beigām līdz novembra beigām 15 dalībvalstis ir saņēmušas aptuveni 40 miljardus eiro ES SURE instrumenta ietvaros.

2020. gada 25. novembris. Farmācijas stratēģija Eiropai: finansiāli pieejamas, piekļūstamas un drošas zāles visiem:

Komisija šodien pieņēma farmācijas stratēģiju Eiropai, lai nodrošinātu, ka ikvienam ir piekļuve inovatīvām zālēm par pieņemamu cenu, un tajā pašā laikā veicinātu ES farmācijas nozares konkurētspēju, inovāciju un ilgtspēju. Šī stratēģija ļaus Eiropai apmierināt savas vajadzības farmācijas jomā, pateicoties stabilām piegādes ķēdēm, un palīdzēs izveidot ES farmācijas sistēmu, kas atbilst nākotnes prasībām un ir noturīga pret krīzēm. Lai gan stratēģija ir daudz vairāk nekā tikai instruments reaģēšanai uz krīzēm, tajā ir ņemta vērā pieredze, kas gūta sākotnējā reaģēšanā uz Covid-19 pandēmiju, un tā nostiprina Eiropas farmācijas nozares sagatavotību un noturību. Farmācijas stratēģija Eiropai ir viens no Eiropas veselības savienības būtiskajiem elementiem.

2020. gada 18. novembris. Eiropas Komisija pastiprina darbības testēšanas jomā, formulējot ieteikumu par ātrajiem antigēnu testiem un atbalstu testēšanas spēju palielināšanai

Komisija pieņēma ieteikumu par ātro antigēnu testu izmantošanu Covid-19 diagnosticēšanai, lai nodrošinātu personu brīvu pārvietošanos un netraucētu iekšējā tirgus darbību. Ieteikums sniedz norādījumus par to, kā izvēlēties ātrus antigēna testus, kad tie ir piemēroti un kam tie būtu jāveic, un aicina uz testu un to rezultātu validēšanu un savstarpēju atzīšanu. Šis ieteikums, seko Komisijas 28. oktobra ieteikumam, kas paredz nodrošināt vienotu pieeju un efektīvākas testēšanas stratēģijas visā ES.

2020. gada 17. novembris. Eiropas Komisija SURE ietvaros izmaksā 14 miljardus eiro deviņām dalībvalstīm, lai palīdzētu saglabāt darbavietas

Eiropas Komisija SURE instrumenta ietvaros ir izmaksājusi finansiālā atbalsta otro maksājumu 14 miljardu eiro apmērā deviņām ES dalībvalstīm. Lai atbalstītu nacionālās daļēja bezdarba shēmas, Horvātija ir saņēmusi 510 miljonus eiro, Kipra – 250 miljonus eiro, Grieķija – 2 miljardus eiro, Itālija – vēl 6,5 miljardus eiro, Latvija – 120 miljonus eiro, Lietuva – 300 miljonus eiro, Malta – 120 miljonus eiro, Slovēnija – 200 miljonus eiro un Spānija – vēl 4 miljardus eiro. Oktobra beigās Itālija, Spānija un Polija no ES instrumenta SURE saņēma kopumā 17 miljardus eiro, lai tāpat atbalstītu daļēja bezdarba shēmas.

2020. gada 11. novembris: Eiropas Komisija sper pirmos soļus ceļā uz Eiropas veselības savienības izveidi

Komisija nāk klajā ar priekšlikumu kopumu, kas stiprinās ES veselības drošības satvaru un galveno ES aģentūru gatavību krīzēm un reaģēšanu uz tām. Lai pastiprinātu cīņu pret koronavīrusa pandēmiju un turpmākām ārkārtas situācijām veselības jomā, ir vajadzīga lielāka koordinācija ES līmenī. Mācoties no pašreizējās krīzes, šodienas priekšlikumi nodrošinās labāku gatavību un reaģēšanu pašreizējā un turpmākajās veselības krīzēs. Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena teica: “Šodien mēs sākam veidot Eiropas veselības savienību, lai krīzes laikā aizsargātu iedzīvotājus, nodrošinot augsti kvalitatīvu aprūpi, un sagatavotu Savienību un tās dalībvalstis tādu ārkārtas situāciju novēršanai un pārvaldībai veselības jomā, kas skar visu Eiropu.”

2020. gada 10. novembris. Eiropas Komisija atzinīgi vērtē vienošanos par ES ilgtermiņa budžetu un instrumentu NextGenerationEU 1,8 triljonu eiro vērtībā zaļākas, digitālākas un noturīgākas Eiropas izveidei.

Eiropas Parlaments un ES dalībvalstis Padomē ir vienojušās par ES ilgtermiņa budžetu un instrumentu NextGenerationEU. Šis pasākumu kopums 1,8 triljonu eiro vērtībā pēc pieņemšanas palīdzēs Eiropai atgūties un veidot ilgtspējīgāku nākotni. Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena paziņoja: “Mūsu atveseļošanas plāns mums palīdzēs pandēmijas problēmu pārvērst par atlabšanas iespēju, ko vada zaļā un digitālā pāreja.”

2020. gada 5. novembris. 2020. gada rudens ekonomikas prognoze

Pandēmijas ekonomiskās sekas ir ļoti atšķirīgas ES ietvaros. Saskaņā ar 2020. gada rudens ekonomikas prognozi eirozonas ekonomika 2020. gadā saruks par 7,8 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 4,2 %, bet 2022. gadā – par 3 %. Prognozētie dati parāda, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 7,4 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 4,1 %, bet 2022. gadā – par 3 %. Bezdarbam eirozonā būtu jāpieaug no 7,5 % 2019. gadā līdz 8,3 % 2020. gadā un 9,4 % 2021. gadā, savukārt 2022. gadā tas samazināsies līdz 8,9 %.

28. oktobris. Cīņa ar koronavīrusa otro vilni: Eiropas Komisija izklāsta jaunus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot gatavību un nostiprināt reaģēšanas pasākumus visā ES

Komisija paziņojumā par reaģēšanai uz Covid-19 pandēmiju vajadzīgajiem papildpasākumiem ir izklāstījusi konkrētas darbības, kas veicamas, lai visās dalībvalstīs palīdzētu ierobežot koronavīrusa izplatīšanos, glābtu dzīvības un vairākās jomās nodrošinātu labāku noturību. Starp minētajiem pasākumiem ir, piemēram, valstu ieviesto kontaktu izsekošanas lietotņu savstarpēja savienošana, ceļošanas ierobežojumu paplašināšana, testēšanas plašāka izvēršana un vakcīnu piegāžu nodrošināšana. Paziņojums pieņemts pirms ES vadītāju 29. oktobra diskusijas par koordināciju Covid-19 jomā (kā aicināja darīt 15. oktobra Eiropadome).

2020. gada 27. oktobris. Komisija Itālijai, Spānijai un Polijai izmaksā pirmo SURE maksājumu — 17 miljardus eiro

Komisija izmaksāja kopā 17 miljardus eiro Itālijai (10 miljardi €), Spānijai (6 miljardi €) un Polijai (1 miljards €). Tas ir pirmais maksājums no SURE finansiālā atbalsta dalībvalstīm. Atbalsts paredzēts, lai palīdzētu dalībvalstīm tikt galā ar paaugstinātiem publiskajiem izdevumiem, kas nepieciešami, lai saglabātu darbvietas, jo īpaši personām, kuras strādā saīsinātu darbalaiku, un pašnodarbinātajām personām. Plānots, ka Itālija pavisam saņems 27,4 miljardus, Spānija — 21,3 miljardus un Polija — 11,2 miljardus eiro.

2020. gada 19. oktobris. ES sadarbspējas vārteja darbojas – ar ES sistēmu ir sasaistītas pirmās kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotnes.

Komisija pēc ES dalībvalstu aicinājuma ir izveidojusi ES mēroga sistēmu, lai nodrošinātu, ka dažādās valstīs izstrādātās kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotnes var “komunicēt savā starpā”. Sistēma šodien tiek nodota apritē, un tā sasaista valstu lietotņu “pirmo vilni”: Vācijas “Corona-Warn-App”, Īrijas “COVID tracker” un Itālijas “Immuni”. Tās savā ierīcē ir ielādējuši aptuveni 30 miljoni cilvēku, kas atbilst divām trešdaļām visu lietotņu ielādes gadījumu. Otrā lietotņu grupa tiks pievienota nākamnedēļ. Vēlāk gaidāma Čehijas “eRouška”, Dānijas “smitte stop”, Latvijas “Apturi COVID” un Spānijas “Radar Covid” pievienošanās, bet novembrī paredzēta vēl citu lietotņu pieslēgšanās.

2020. gada 15. oktobris. ES vakcīnu stratēģija — gatavība Covid-19 vakcinācijas stratēģiju un vakcīnu ieviešanai.

Komisija publicēja paziņojumu par gatavību Covid-19 vakcinācijas stratēģiju un vakcīnu ieviešanai. Lai iedarbīgu un drošu vakcīnu saņemtu tie, kuriem tā ir nepieciešama, dalībvalstīm jāsāk gatavoties vakcīnu ieviešanai, jākomunicē intensīvāk un jānosaka, kuras iedzīvotāju grupas būtu jāvakcinē vispirms, tiklīdz vakcīnas būs pieejamas. Pašlaik nav zināms, kura kandidātvakcīna (ja tāda ir vispār) sekmīgi izies izstrādes un apstiprināšanas procedūru un līdz ar to atbildīs iedarbīguma un drošuma prasībām, lai to varētu laist ES tirgū. Eiropai ir vajadzīgs plašs kandidātvakcīnu loks. Proti, ir vajadzīgas dažādas kandidātvakcīnas, kuru pamatā ir atšķirīga tehnoloģiskā pieeja, lai maksimāli vairotu iespēju ātri izstrādāt, saražot un ieviest vakcīnu visiem eiropiešiem.

2020. gada 13. oktobris. Nolīgums par koordinētu pieeju pasākumiem, ar kuriem ierobežo brīvu pārvietošanos ES, ņemot vērā Covid-19.

Dalībvalstis vienojās par koordinētu pieeju tādu ceļošanas ierobežojumu noteikšanai, kuri saistīti ar koronavīrusa pandēmiju. Šī pieeja ietver reģionu klasifikāciju (zaļš, oranžs, sarkans un pelēks), pamatojoties uz vietējo epidemioloģisko situāciju. Pieņemtajā ieteikumā dalībvalstis tiek aicinātas arī laikus sniegt informāciju ceļotājiem. Dalībvalstis ir vienojušās par to, ka ierobežojumi (piemēram, karantīna vai testēšana) netiks piemēroti ceļotājiem no “zaļajiem” reģioniem. Informācijai vajadzētu būt pieejamai arī platformā “Re-open EU”.
Sīkāka informācija

2020. gada 12. oktobris. Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu īstenošanas sākotnējie rezultāti

Komisija publiskoja sākotnējos orientējošos rezultātus, kas gūti, īstenojot Investīciju iniciatīvas reaģēšanai uz koronavīrusu: ES mobilizēja vairāk nekā 13 miljardus eiro, lai cīnītos pret koronavīrusa pandēmiju. Tā atvēlēja 4,1 miljardu eiro veselības aprūpes sistēmu atbalstam, un 8,4 miljardus eiro mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam. 1,4 miljardi eiro Eiropas ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību tika novirzīti darbavietu saglabāšanai. Lai nodrošinātu maksimālu caurskatāmību un pārskatatbildību, Komisija īpašā tīmekļa vietnē, kas izveidota ar kohēziju saistīto atvērto datu platformas ietvaros, informē par to, kā ES kohēzijas politika palīdz dalībvalstīm pārvarēt koronavīrusa krīzi.

2020. gada 8. oktobris. Eiropas Komisija apstiprina trešo līgumu par iespējamām Covid-19 vakcīnām un paraksta līgumu par remdesivīru

7. oktobrī Eiropas Komisija apstiprināja trešo līgumu ar farmācijas uzņēmumu “Janssen Pharmaceutica NV” par 200 miljoniem cilvēkiem domātu vakcīnu devu. Dalībvalstīm būs arī iespēja iegādāties papildu 200 miljonus vakcīnu devu. Šī iespējamā vakcīna jau atrodas klīnisko izmēģinājumu 3. posmā. Ar uzņēmumu “Gilead”, kurš piegādā remdesivīru, kas patlaban ir vienīgās ar konkrētiem nosacījumiem ES reģistrētas zāles Covid-19 pacientiem, kam nepieciešama skābekļa piegāde, Komisija parakstīja vienošanos par līdz pat 500 000 remdesivīra ārstēšanas vienību piegādi. Kopīgā iepirkuma nolīgumā piedalās 36 parakstītājas valstis, tostarp visas ES valstis, EEZ valstis, Apvienotā Karaliste, kā arī sešas kandidātvalstis.

2020. gada 7. oktobris. Eiropas Komisija ES instrumenta SURE ietvaros emitēs sociālās obligācijas līdz 100 miljardu eiro apmērā.

Komisija paziņoja, ka tā emitēs SURE ES sociālās obligācijas līdz 100 miljardu eiro apmērā un ka tā ir pieņēmusi satvaru attiecībā uz sociālajām obligācijām, kurš tika neatkarīgi novērtēts. Ieguldītāji var būt pārliecināti, ka šie mobilizētie līdzekļi kalpos patiesi sociālam mērķim un palīdzēs dalībvalstīm segt izmaksas saistībā ar īstermiņa darba shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kas pieņemti, reaģējot uz pandēmiju. Komisija arī iesniedza priekšlikumu, kas paredz piešķirt Ungārijai 504 miljonus eiro saskaņā ar instrumentu SURE. Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena: “Mēs ne tikai ieguldām miljardiem eiro, lai Eiropā saglabātu darbvietas un mazinātu koronavīrusa pandēmijas sociālo ietekmi, bet arī darām to, emitējot sociālās obligācijas. Tas pavērs ieguldītājiem iespēju piedalīties mūsu centienos, un līdz pat 100 miljardiem eiro palīdzēs cilvēkiem mūsu dalībvalstīs saglabāt darbu.”

2020. gada 30. septembris. Komisija nāk klajā ar līdz šim pirmo ziņojumu par tiesiskumu: ārkārtas pasākumiem, kas veikti saistībā ar koronavīrusu, ir jāatbilst ES pamatprincipiem un vērtībām

Komisija iepazīstināja ar pirmo ES mēroga ziņojumu par tiesiskumu. Tas ir jauns preventīvs rīks, kas ir viens no galvenajiem jaunā Eiropas tiesiskuma mehānisma elementiem. Šajā ziņojumā, kas izstrādāts ciešā dialogā ar visām 27 dalībvalstīm, analizēti četri tiesiskuma galvenie pīlāri ES: tiesiskums dalībvalstīs, korupcijas apkarošana, plašsaziņas līdzekļu brīvība un svarīgas pārbaudes un līdzsvars. Tajā iztirzātas gan pozitīvas, gan negatīvas tendences visās dalībvalstīs. Ziņojumā uzmanība pievērsta arī problēmām, ko izraisījuši koronavīrusa ierobežošanai ieviestie ārkārtas režīmi, un iztirzāti arī pasākumi, kurus veikušas vairākas dalībvalstis un kurus Komisija turpinās novērot. Ziņojumā uzsvērts, ka izmaiņas valstu parastajā līdzsvara un atsvara sistēmā vai tās atcelšana var radīt nopietnas problēmas tiesiskumam un ka reakcijā uz krīzi ir jāievēro ES Līgumos izklāstītās pamatvērtības un principi. Tagad Komisija uz šā pamata sāks dialogu par tiesiskumu ar Eiropas Parlamentu, Padomi, valstu parlamentiem, valsts iestādēm un ieinteresētajām personām, lai rastu veidus, kā cits citu var atbalstīt, un lai pētītu iespējas veikt reformas.

2020. gada 24. septembris. Jaunā ECDC sagatavotā riska novērtējumā aicināts veikt stingrākus pasākumus, jo pieaug inficēto skaits

ECDC ir atjauninājis ātro epidemioloģiskās situācijas tendenču radītā riska novērtējumu. Centrs norāda, ka inficēto skaits ir pieaudzis gan visā ES, gan Apvienotajā Karalistē. Tas palielina risku dažām iedzīvotāju grupām un veselības aprūpes jomā strādājošajiem. ECDC arī publicēja jaunas pamatnostādnes par ierobežošanas pasākumiem. Komisija ir arī publicējusi atbildes uz jautājumiem par ES vakcinācijas stratēģiju.

2020. gada 22. septembris. Komisija atzinīgi vērtē garantiju sistēmas pabeigšanu attiecībā uz instrumentu SURE, kura budžets ir 100 miljardi eiro

Komisija atzinīgi vērtē to, ka ir aktivizēts instruments SURE — pagaidu atbalsta instruments bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijās, kas nodrošinās finansiālu atbalstu līdz 100 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu aizsargāt darba ņēmējus un darbvietas, ko skārusi koronavīrusa pandēmija. Šī aktivizēšana notiek pēc tam, kad visas dalībvalstis ir pabeigušas nacionālās apstiprināšanas un parakstīšanas procedūras, ar kurām tiek izveidoti garantijas nolīgumi ar Komisiju kopējā vērtībā 25 miljardi eiro. Eiropas Komisija jau ir iesniegusi Padomei lēmumu priekšlikumus, saskaņā ar kuriem 16 dalībvalstīm tiks piešķirts finansiāls atbalsts 87,3 miljardu eiro apmērā no instrumenta SURE. Tiklīdz Padome apstiprinās šos priekšlikumus, finansiālais atbalsts tiks sniegts aizdevumu veidā, ko ES ar izdevīgiem nosacījumiem piešķirs dalībvalstīm.

2020. gada 17. septembris. Savā 2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā Komisija iepazīstina ar turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, kura budžets ir 672,5 miljardi eiro

Eiropas Komisija savā 2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā ir noteikusi stratēģiskus norādījumus par Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu. Jaunā izaugsmes programma palīdz veidot ekoloģisku, digitālu un ilgtspējīgu atveseļošanos. Mehānisms, ko pārvalda darba grupa, ir centrālais NextGenerationEU instruments. Tas palīdzēs ES kļūt spēcīgākai un noturīgākai. Četras dimensijas: vides ilgtspēja, ražīgums, taisnīgums un makroekonomiskā stabilitāte ir pamatprincipi, kas ir pamatā dalībvalstu atveseļošanas un noturības plāniem, kā arī to nacionālajām reformām un ieguldījumiem. Dalībvalstīm, kuras vēlas izmantot Atveseļošanas un noturības mehānismu, no 2020. gada 15. oktobra jāiesniedz savi nacionālo reformu un ieguldījumu plāni.

2020. gada 10. septembris. Eiropas Komisija un Pasaules Veselības organizācija nostiprina koronavīrusa terapijas globālas sadarbības ietvaros

Šodien Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un PVO ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Ghebreiesuss kopīgi atklāja un organizēja pirmo Augsta līmeņa atbalsta padomes sanāksmi, lai paātrinātu Covid-19 vakcīnu, testu un terapiju izstrādi un ieviešanu. Augsta līmeņa atbalsta padome pamatojas uz rezultātiem, kurus līdz šim ir izdevies panākt ar iniciatīvu ACT-A: vairāk nekā 200 potenciālu vakcīnu, 1700 klīnisko pētījumu un 80 diagnosticēšanas metožu izpēte. Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena: “Šodien izveidotā Atbalsta padome mūs pietuvina mūsu globālajam mērķim, proti, nodrošināt, ka koronavīrusa vakcīnas, testi un ārstēšana ir pieejama visur un ikvienam, kam tā ir vajadzīga. ES izmantos visas savas mobilizēšanas spējas, lai palīdzētu saglabāt pasaules vienotību cīņā pret koronavīrusu.”

2020. gada 9. septembris. Komisija turpina veidot vakcīnu portfeli pēc sarunām ar “BioNTech-Pfizer”

Komisija ir noslēgusi izpētes sarunas ar sesto ražotāju, lai iegādātos potenciālu vakcīnu pret Covid-19. Kad būs pierādīts, ka vakcīna ir droša un efektīva, Komisija visu ES dalībvalstu vārdā varētu iegādāties 200 miljonus vakcīnu devu un 100 miljonus papildu devu. Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena: “Es priecājos paziņot, ka esam noslēguši sarunas ar “BioNTech-Pfizer”, lai sākotnēji iegādātos 200 miljonus nākamo koronavīrusa vakcīnu devu. Šis ir 6. farmācijas uzņēmums, ar kuru esam noslēguši sarunas vai rekordīsā laikā parakstījuši nolīgumu par iespējamām vakcīnām. Mūsu iespējas izstrādāt un ieviest drošu un efektīvu vakcīnu nekad nav bijušas tik lielas kā tagad – tā noderēs gan mums, eiropiešiem, gan pārējai pasaulei. Koronavīrusu varam labāk pārvarēt, ja ar to cīnāmies visā pasaulē.”

2020. gada 4. septembris. Komisija ierosina saskaņot nacionālos pasākumus, kas ietekmē brīvu pārvietošanos ES

Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu Padomes ieteikumam, kas paredz uzlabot to pasākumu koordinēšanu un paziņošanu, kas ierobežo brīvu apriti koronavīrusa pandēmijas dēļ. Komisijas priekšlikums satur trīs svarīgus punktus: vienoti kritēriji, kas ļauj lemt, vai ieviest ierobežojumus ceļošanas jomā; kritēriju kartogrāfija, izmantojot krāsu kodu, kas noteikts, kopīgi vienojoties; vienota stratēģija attiecībā uz pasākumiem, kurus piemēro ceļotājiem no augsta riska zonām. Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena teica: “Brīvība ceļot pāri robežām Eiropā ir viens no taustāmākajiem ieguvumiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Šie pasākumi eiropiešiem nodrošinās lielāku stabilitāti, skaidrību un paredzamību.”