Covid-19 pandēmija satricināja Eiropas un pasaules ekonomiku. Covid-19 krīze bija nopietns pārbaudījums Eiropas tautsaimniecībai un ES iedzīvotāju iztikai. Šīs veselības krīzes laikā bija ārkārtīgi svarīgi aizsargāt mūsu ekonomikas būtiskākās nozares, uzņēmumus un darbiniekus.
Komisija nekavējoties rīkojās, lai mazinātu pandēmijas ietekmi. Tā apstiprināja dalībvalstu vērienīgos pasākumus un izstrādāja ārkārtas situācijai paredzētus risinājumus, lai krīzes laikā palīdzētu darbiniekiem un darba devējiem un atbalstītu tautsaimniecību. Risinot neatliekamās vajadzības un reaģējot uz ekonomikas satricinājumiem, Komisija kopā ar ES daudzgadu budžetu 2021.–2027. gadam pieņēma arī bezprecedenta atveseļošanas mehānismu “NextGenerationEU”, kas ietver investīcijas un reformas.
Uzņēmumu un darbvietu aizsardzība
Komisija izstrādāja pasākumus un instrumentus Covid-19 pandēmijas skarto darbvietu un darbinieku aizsardzībai.
Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) palīdz darbiniekiem saglabāt ienākumus un uzņēmumiem turpināt darbību.
Kopš 2020. gada atbalstu no tā ir saņēmuši aptuveni 31,5 miljoni darba ņēmēju un 2,5 miljoni uzņēmumu 19 dalībvalstīs.
ES vēlas nodrošināt plašākas iespējas gados jauniem cilvēkiem – digitālās un zaļās ekonomikas procesu galvenajiem virzītājiem.
Īstenoto atbalsta pasākumu rezultātā ir pastiprināta Garantija jauniešiem, modernizēta Eiropas profesionālās izglītības un apmācības sistēma un dots jauns stimuls māceklībai. Kopš 2014. gada Garantijas jauniešiem shēma ir palīdzējusi vairāk nekā 36 miljoniem jauniešu turpināt mācības vai atrast darbu, prakses vietu vai māceklību.
Pīlāra rīcības plāns sniedz iespēju pārvērst tā principus konkrētās darbībās.
Plānā ir iekļauti pamatmērķrādītāji, kas ES jāsasniedz līdz 2030. gadam, proti, vismaz 78 % iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem jābūt nodarbinātiem, 60 % pieaugušo katru gadu jāpiedalās apmācībā un vismaz par 15 milj. jāsamazina nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu skaits.
Mazo un vidējo uzņēmumu aizsardzība
Koronavīrusa krīzes ekonomiskā ietekme uz dažādām nozarēm un uzņēmumiem bija atšķirīga.
Lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), kas ir ES ekonomikas mugurkauls, Komisija kopā ar Eiropas Investīciju bankas grupu izveidoja visaptverošu pasākumu paketi, kuru atbalstīja Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF). Piemēram, 714 miljoni eiro no ESIF tika novirzīti COSME aizdevumu garantiju mehānismam. Tādējādi Eiropas Investīciju fonds (EIF) varēja dot stimulu bankām nodrošināt koronavīrusa krīzes skarto MVU likviditāti. Mehānisma dalībniekiem tika nodrošināta lielāka elastība, un garantijas likme no 50 % tika paaugstināta līdz 80 %.
Kopš 2022. gada decembra beigām šis atbalsts palīdzēja nodrošināt likviditāti vairāk nekā 180 000 MVU visā Eiropā. Tas tika panākts, dodot stimulu vietējām bankām, kuras COSME Covid-19 pasākumu ietvaros piešķīra likviditātes finansējumu vairāk nekā 10 miljardu eiro apmērā.
Kohēzija un investīcijas – atbalsts reģioniem un vietējām kopienām
Galvenā loma pandēmijas un tās seku pārvarēšanā bija nacionālajām, reģionālajām un vietējām kopienām. Komisija dažu nedēļu laikā veica izmaiņas kohēzijas politikas noteikumos, lai nodrošinātu dalībvalstīm lielāku elastību, likviditāti un atvieglojumus, pieņemot divas jaunas iniciatīvas: Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII) un Papildināto investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII+). Dalībvalstis neizlietotos kohēzijas politikas fondu līdzekļus varēja pārdalīt nozarēm, kurām tas visvairāk bija nepieciešams – veselības aprūpei, uzņēmējdarbības atbalstam un neaizsargātu iedzīvotāju grupu aizsardzībai. Šo darbību kopējā vērtība pirmajos sešos mēnešos bija 13 miljardi eiro, un patlaban tā ir sasniegusi 24 miljardus eiro. Pateicoties veiktajiem pasākumiem, uzņēmumi pārvietošanās ierobežojumu laikā varēja saglabāt dzīvotspēju, slimnīcām tika nodrošināts medicīniskais aprīkojums un nelabvēlīgā situācijā nonākušiem cilvēkiem tika sniegts nepieciešamais medicīniskais un sociālais atbalsts.
Instruments “NextGenerationEU” pastiprināja kohēzijas politiku, ar jaunizveidotu iniciatīvu REACT-EU piešķirot tai papildu 50 miljardus eiro, kurus bija paredzēts izlietot ekonomikas atveseļošanas pasākumiem, uzmanības centrā izvirzot zaļās un digitālās prioritātes. REACT-EU palīdzēja atsākt uzņēmējdarbību, veicināt zinātnisko pētniecību un izstrādi un nodrošināt pieejamu izglītību, apmācību un palīdzību darba meklējumos tiem, kam tas nepieciešams. Pirmo trīs mēnešu laikā Komisija jau bija apstiprinājusi vairāk nekā 80 % no 2021. gadam pieejamā finansējuma.
Ilgtermiņa iniciatīvas ekonomikas atveseļošanai
Līdztekus pasākumiem, kuru mērķis bija mazināt pandēmijas ekonomisko ietekmi, Komisija ierosināja plānu “NextGenerationEU”, kura mērķis ir palīdzēt ES izkļūt no Covid-19 krīzes spēcīgākai un noturīgākai.
“NextGenerationEU” centrā ir pagaidu instruments Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM). Komisija izmanto šo mehānismu, lai piesaistītu līdzekļus, aizņemoties kapitāla tirgos (emitējot obligācijas ES vārdā). Pēc tam šie līdzekļi tiek darīti pieejami dalībvalstīm, kuras tos var izmantot, lai īstenotu vērienīgas reformas un investīcijas, kas
-
padara to ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, noturīgāku un labāk sagatavotu zaļajai un digitālajai pārejai saskaņā ar ES prioritātēm,
-
risina problēmas, kas apzinātas konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, kuri sniegti Eiropas ekonomikas un sociālās politikas koordinēšanas pusgada jeb Eiropas pusgada satvarā.
ANM ir arī centrāls elements plāna “REPowerEU” īstenošanā. Šis plāns ir Komisijas atbildes reakcija uz sociālekonomiskajām grūtībām un globālā enerģijas tirgus traucējumiem, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā.
Gan ES daudzgadu budžets, gan atveseļošanas instruments “NextGeneration EU”, kura pamatā ir Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), tika pieņemti 2020. gada decembrī. No ANM ietvaros pieejamiem 723 miljardiem eiro (2022. gada cenās) līdz 2023. gada augustam kopumā bija izmaksāti 153 miljardi eiro.
ANM finansētie projekti sniedz taustāmus rezultātus dalībvalstu un vietējo kopienu ekonomikai, tai skaitā tādās jomās kā zaļā un digitālā pārkārtošana, sociālā un teritoriālā kohēzija, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, noturība un uz nākamo paaudzi vērsta politika. Dalībvalstīs īstenoto projektu piemēri ir atrodami ANM vietnē.
2020. gada 19. martā Komisija pieņēma pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem, kas dalībvalstīm dod iespēju maksimāli izmantot valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastīgumu, lai atbalstītu ekonomiku koronavīrusa uzliesmojuma situācijā. Šis pagaidu regulējums deva iespēju dalībvalstīm sniegt nepieciešamu un samērīgu atbalstu citādi dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kuri pandēmijas dēļ tika apdraudēti. Kopš tā pieņemšanas Komisija ir apstiprinājusi vairāk nekā 1020 pasākumus, kuru kopējā apstiprinātā valsts atbalsta summa ir aplēsta 3 triljonu eiro apmērā. 2022. gada maijā tika paziņots, ka valsts atbalsta Covid pagaidu regulējums pēc 2022. gada 30. jūnija vairs netiks pagarināts. Vienīgais izņēmums attiecas uz ieguldījumu un maksātspējas atbalsta pasākumiem, kuri paliks spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim.
Elastīgums ES fiskālo noteikumu piemērošanā
2020. gada 20. martā Eiropas Komisija, īstenojot stratēģiju straujai un spēcīgai reakcijai uz koronavīrusa uzliesmojumu, pirmo reizi vēsturē iedarbināja Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējo izņēmuma klauzulu. Līdz ar to dalībvalstis varēja veikt pasākumus, kas ļāva tām pienācīgi reaģēt uz krīzi, uz laiku atkāpjoties no budžeta prasībām, kas parasti tiek piemērotas saskaņā ar Eiropas fiskālo sistēmu.
Vispārējā izņēmuma klauzula tiks deaktivēta 2023. gada beigās. Komisijas 2022. gada maija paziņojumā par Eiropas pusgada pavasara paketi ir norādīts, ka nosacījumi vispārējās izņēmuma klauzulas deaktivēšanai tiks uzskatīti par izpildītiem no 2024. gada. 2022. gada novembrī publicētā gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījuma rezultāti apstiprināja šo novērtējumu, norādot, ka Eiropas ekonomika izkļuvusi no smagas ekonomikas lejupslīdes perioda. Tā ir atgriezusies virs pirmspandēmijas līmeņa un tagad ir pārcietusi akūto enerģijas cenu satricinājuma posmu, ko izraisīja Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, lai arī nenoteiktība joprojām ir augsta.