2020. g. marts – augusts

2020. gada 26. jūnijs. Globālas darbības pret koronavīrusu: Komisija pievienojas Covid-19 vakcīnu vispasaules piekļūstamības mehānismam

Lai paātrinātu Covid-19 vakcīnu izstrādi un ražošanu visiem, kam tās vajadzīgas, Komisija pievienojas Covid-19 vakcīnu vispasaules piekļūstamības mehānismam (COVAX). Mehānismu COVAX kopīgi vada vakcīnu alianse “Gavi”, Epidēmijgatavības inovāciju koalīcija (CEPI) un PVO. Priekšsēdētāja fon der Leiena paziņoja: “Līdz šim ir apsolīti gandrīz 16 miljardi eiro garantiju veidā. Lielākie zinātnes un pētniecības talanti sadarbojas ar organizācijām, lai nodrošinātu vakcīnas, testus un ārstēšanu, kas būs mūsu vispārējais kopējais labums. Šodien Komisija apsola mehānismam COVAX 400 miljonu eiro kopdarbam nākamo vakcīnu iegādē.”

2020. gada 27. augusts. Eiropas Komisija oficiāli paraksta pirmo līgumu ar “AstraZeneca”

Pirmais līgums, ko Eiropas Komisija ES dalībvalstu vārdā apsprieda ar farmācijas uzņēmumu, stājās spēkā pēc tam, kad tas oficiāli tika parakstīts starp “AstraZeneca” un Komisiju. Priekšsēdētāja fon der Leiena teica: “Komisija nepārtraukti strādā, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu ES iedzīvotājiem drošu un iedarbīgu vakcīnu pret Covid-19. Ar “AstraZeneca” noslēgtā līguma stāšanās spēkā šajā ziņā ir nozīmīgs solis uz priekšu. Ar nepacietību gaidu, kad varēsim papildināt mūsu potenciālo vakcīnu portfeli, pateicoties līgumiem ar citiem farmācijas uzņēmumiem un savstarpējām saistībām ar starptautiskiem partneriem vispārējas un vienlīdzīgas vakcinācijas pieejamības nolūkā.”

2020. gada 25. augusts. Eiropas Komisija ierosina SURE ietvaros 16 dalībvalstīm piešķirt finansiālu atbalstu kopumā 87,3 miljardu eiro apmērā

24. un 25. augustā Komisija Padomi iepazīstināja ar priekšlikumiem no SURE piešķirt 16 dalībvalstīm finansiālu atbalstu kopumā 87,3 miljardu apmērā, lai atbalstītu īstermiņa shēmas nodarbinātībai un aizsargātu iedzīvotāju iespējas nodrošināt sev iztiku. Runa ir par šādām valstīm: Beļģija, Bulgārija, Čehija, Grieķija, Spānija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija un Slovēnija. Kad priekšlikumus apstiprinās, SURE aizsargās darba ņēmējus un palīdzēs uzņēmumiem, sniedzot finansiālu atbalstu, kas tiks piešķirts kā aizdevumi ar izdevīgiem nosacījumiem, lai palīdzētu dalībvalstīm segt izmaksas, kas saistītas ar īstermiņa darba shēmām un pasākumiem par labu pašnodarbinātām personām. Priekšsēdētāja fon der Leiena paziņoja: “Mums jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai saglabātu darbvietas un iztikas līdzekļus. Šodien ir sperts nozīmīgs solis šajā virzienā.”

2020. gada 20. augusts. Eiropas Komisija turpina paplašināt nākotnes vakcīnu portfeli, risinot jaunas sarunas ar “CureVac”

Komisija ir noslēgusi izpētes sarunas ar “CureVac”, lai iegādātos potenciālu vakcīnu pret Covid-19. Kolīdz būs pierādīts, ka koronavīrusa vakcīna ir droša un iedarbīga, visas ES dalībvalstis varēs iegādāties vakcīnu, un ir paredzēts, ka Komisija visu dalībvalstu vārdā sākotnēji iepirks 225 miljonus devu. Priekšsēdētāja fon der Leiena paziņoja: “Komisija pilda savu solījumu nodrošināt ātru piekļuvi drošai un iedarbīgai vakcīnai. Drīzumā mums būs līgums ar Eiropas inovatīvo uzņēmumu “CureVac”, kas gada pirmajā pusē saņēma ES finansējumu vakcīnas ražošanai Eiropā.”

2020. gada 14. augusts. Eiropas Komisija panāk pirmo vienošanos ar “AstraZeneca” par potenciālu vakcīnu

Šodien Eiropas Komisija ir panākusi pirmo vienošanos par potenciālu Covid-19 vakcīnu ar farmācijas uzņēmumu “AstraZeneca”. Kolīdz tiks pierādīts, ka vakcīna ir droša un efektīva pret Covid-19, Komisija varēs pamatoties uz līgumisku satvaru, par kuru pamatā ir panākta vienošanās, lai ES dalībvalstu vārdā iegādātos 300 miljonu “AstraZeneca” vakcīnas devu ar iespēju iegādāties papildu 100 miljonus. Priekšsēdētāja fon der Leiena teica: “Intensīvās sarunas, ko risina Eiropas Komisija, turpina dot rezultātus. Šodien panāktā vienošanās ir pirmais stūrakmens Eiropas Komisijas Vakcīnu stratēģijas īstenošanā.”

2020. gada 13. augusts. Eiropas Komisija noslēdz papildu sarunas nākamās koronavīrusa vakcīnas iepirkumam

Eiropas Komisija ir noslēgusi izpētes sarunas ar “Johnson & Johnson” potenciālas vakcīnas pret Covid-19 iegādei. Paredzētais līgums dotu iespēju visu ES dalībvalstu vārdā sākotnēji iegādāties 200 miljonus vakcīnas devu, ja tā izrādītos droša un efektīva pret Covid-19.

Priekšsēdētāja fon der Leiena teica: “Mūsu pilsoņiem un mūsu ekonomikai ir vajadzīga droša un efektīva vakcīna pret koronavīrusu. Šodienas sarunas mūs pietuvina šī mērķa sasniegšanai. Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un farmācijas uzņēmumiem, dara visu iespējamo, lai aktīvi veicinātu šī mērķa sasniegšanu.”

2020. gada 11. augusts. 23 jauni pētniecības projekti no ES saņem 128 miljonus eiro lielu finansējumu

Tā kā koronavīrusa krīze joprojām nav beigusies, Komisija nolēmusi 23 jaunu pētniecības projektu atbalstam piešķirt 128 miljonus eiro. Šis finansējums dos iespēju 347 pētniecības grupas no 40 valstīm (no tām 34 dalībnieki nāk no 16 valstīm ārpus ES) nostiprināt rūpnieciskās ražošanas kapacitāti, izstrādāt medicīnas tehnoloģijas un digitālus rīkus un uzlabot izpratni par pandēmijas sociāli ekonomisko ietekmi. Šis finansējums, kas nāk no ES pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020”, ir daļa no Komisijas apņemšanās piesaistīt 1,4 miljardus eiro iniciatīvai “Globāla rīcība koronavīrusa apkarošanai”. Šīs pētniecības darbības papildina jau iepriekš aizsāktos centienus attīstīt diagnostiku un ārstēšanu un izstrādāt vakcīnas.

2020. gada 31. jūlijs. Eiropas Komisija noslēdz sarunas nākamās koronavīrusa vakcīnas iepirkumam

Eiropas Komisija ir noslēgusi sākotnējās sarunas ar farmācijas uzņēmumu Sanofi, lai iegādātos potenciālu vakcīnu pret Covid-19. Kad būs pierādījies, ka šī vakcīna ir droša un efektīva, Komisija iegādāsies 300 miljonus devu visām ES dalībvalstīm. Priekšsēdētāja fon der Leiena paziņoja: “Eiropas Komisija dara visu iespējamo, lai Eiropas iedzīvotājiem drīz būtu pieejama droša vakcīna. Šodienas solis attiecībā uz “Sanofi” ir pirmais svarīgais stūrakmens daudz plašākā Eiropas vakcīnu stratēģijā. Mēs risinām sarunas ar vairākiem citiem uzņēmumiem. Lai gan šodien mēs nezinām, kura vakcīna beigās būs visefektīvākā, Eiropa iegulda daudzveidīgā daudzsološu vakcīnu portfelī.”

2020. gada 29. jūlijs. Eiropas Komisija nodrošina ES piekļuvi remdesivīram Covid-19 ārstēšanai

Eiropas Komisija ir parakstījusi 63 miljonus eiro vērtu līgumu ar farmācijas uzņēmumu “Gilead” par Veklury (remdesivīra tirdzniecības nosaukums) ārstēšanas devu piegādi. Veklury bija pirmās Covid-19 ārstēšanai paredzētās zāles, kam piešķirta atļauja ES līmenī. No augusta sākuma ar Komisijas koordināciju un atbalstu dalībvalstīm un Apvienotajai Karalistei tiks darītas pieejamas Veklury partijas, lai nodrošinātu ārstēšanu aptuveni 30 000 pacientu ar smagiem Covid-19 simptomiem. Komisija arī gatavo kopīgu iepirkumu turpmākām zāļu piegādēm, kas paredzētas papildu vajadzību segšanai.

2020. gada 27. jūlijs. Eiropas Komisija izsludina uzaicinājumu attiecībā uz novatoriskām reaģēšanas un atveseļošanas partnerībām starp ES reģioniem

Lai palīdzētu reaģēt uz koronavīrusu un palīdzētu reģioniem izmantot iespējas, Komisija izsludina uzaicinājumu izteikt ieinteresētību attiecībā uz novatoriskiem projektiem, kurus reģioni īsteno kopā, koncentrējoties uz četrām tematiskajām jomām: medicīniskās vērtības ķēdes attīstība; medicīnas atkritumu drošums un apsaimniekošana; ilgtspējīgs un digitāls tūrisms; ūdeņraža tehnoloģiju attīstība oglekļietilpīgos reģionos. Kopējais budžets četru tematisko partnerību attīstīšanai ir 400 000 eiro (līdz 100 000 eiro katrai partnerībai) no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, un uzaicinājumā var pieteikties līdz 2020. gada 7. septembrim.

2020. gada 23. jūlijs. Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena Eiropas Parlamentā: “Kopā mums tagad ir iespēja sasniegt kaut ko Eiropai vēsturisku.”

Pēc vienošanās Eiropadomē par Eiropas atveseļošanas plānu priekšsēdētāja fon der Leiena Eiropas Parlamentā teica: “Tagad mums ir milzīgs un vēl nepieredzēts finansiāls lādiņš — 1,8 triljoni eiro. Mēs varam paātrināt zaļo un digitālo pāreju ar Next Generation EU. 30 % no Next Generation EU un mūsu ES budžeta tiks tērēti ar klimatu saistītiem projektiem. Next Generation EU var būt līdzeklis, kas visvairāk stimulē ieguldījumus un reformas pasaulē,— investēot 5G izvēršanā, MI, rūpniecības digitalizācijā, atjaunojamajos energoresursos, ilgtspējīgā transportā un energoefektīvās ēkās. Esam skaidri apņēmušies ievērot tiesiskumu, un, tā kā šīs ir Eiropas investīcijas Eiropas Savienībā, ir būtiski, lai liela nozīme būtu Eiropas Parlamentam.”

2020. gada 21. jūlijs. ES valstu un valdību vadītāji panāk vienošanos par atveseļošanas plānu un ES ilgtermiņa budžetu 2021.–2027. gadam

Pēc sarunās aizvadītajām 4 garām dienām un naktīm ES valstu un valdību vadītājiem izdodas vienoties par Eiropas atveseļošanas plānu. Vairāk nekā 50 % no kopējā ilgtermiņa ES budžeta un Next Generation EU – pavisam aptuveni 1,8 triljons eiro – tiks atvēlēts tam, lai atbalstītu mūsdienīgu politiku un virzītu Eiropu uz ilgtspējīgu un noturīgu atveseļošanu, radot darbvietas un atjaunojot koronavīrusa izpostīto, vienlaikus veidojot zaļāku un digitālāku nākotni. Priekšsēdētāja fon der Leiena teica: “Nu visai Eiropai ir laba iespēja no krīzes izkļūt spēcīgākai. Šodien esam spēruši vēsturisku soli, ar ko varam lepoties. Tagad mums jāstrādā ar Eiropas Parlamentu un jāpanāk vienošanās.”

2020. gada 15. jūlijs. Komisija pastiprina gatavību iespējamajiem koronavīrusa uzliesmojumiem nākotnē

Lai glābtu dzīvības un izvairītos no pārvietošanās ierobežojumiem, Komisija ierosina tūlītējus īstermiņa pasākumus, ar kuriem stiprināt ES gatavību veselības jomā iespējamu koronavīrusa uzliesmojumu gadījumā nākotnē. Lai nākotnē uzliesmojumu gadījumā varētu ātri rīkoties, būtiska ir testēšana un kontaktu izsekošana, uzlabota sabiedrības veselības uzraudzība un plašāka piekļuve individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, zālēm un medicīniskajām ierīcēm. Paziņojumā izklāstītajās darbībās ietilpst arī sezonālās gripas radītā sloga samazināšanu veselības aprūpes sistēmām, turpināt aizsargāt visneaizargātos un citi pasākumi, kas nav saistīti ar zālēm.

2020. gada 8. jūlijs. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena apgalvo, ka no šīs krīzes mēs varam izkļūt stiprāki

Vācijai pārņemot prezidentūru ES Padomē, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzrunāja Eiropas Parlamentu: “Solidaritāte nozīmē to, ka lielāku atbalstu saņem tie, kam tas ir vairāk vajadzīgs. Eiropas Atveseļošanas instruments Next Generation EU paredz nākamās paaudzes investīcijas saistīt ar reformām, kuru pamatā ir pašreizējie konkrētām valstīm adresētie ieteikumi. Katrai dalībvalstij ir jāpaveic sava darba daļa. Ja vēlamies izkļūt no krīzes stiprāki, mums visiem ir jāmainās un jākļūst labākiem. Eiropieši no mums to sagaida. Ekonomikas atveseļošana nav nošķirama no Eiropas zaļā kursa, ne arī no digitalizācijas un noturības. Neizturieties nevērīgi pret mūsu septiņu gadu budžetu, kas būs spēkā arī pēc Next Generation EU īstenošanas. Next Generation EU ir instruments, kas palīdz novērst aktuālo krīzi, bet ilgtermiņa budžets ir paredzēts ilgākam laikam, un tas ir vissvarīgākais instruments. Šai politikai ir vajadzīga patiesa Eiropas pievienotā vērtība, un tai ir vajadzīgs spēcīgs septiņu gadu finansējums, lai to varētu īstenot.”

2020. gada 7. jūlijs. 2020. gada vasaras ekonomikas prognoze: nevienmērīgās atveseļošanās sekas būs jūtamas 2020. gada otrajā pusē

Neraugoties uz straujo un visaptverošo politisko reakciju uz koronavīrusa krīzi gan ES, gan valstu līmenī, 2020. gada vasaras ekonomikas prognoze šogad paredz dziļu lejupslīdi ES ekonomikā. Tā kā ierobežojošo pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā bija paredzēts mūsu pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs spēcīgāka nekā prognozēts. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā samazināsies par 8,3 % un 2021. gadā pieaugs par 5,8 %, savukārt eirozonas ekonomika 2020. gadā samazināsies par 8,7 % un 2021. gadā pieaugs par 6,1 %. Tomēr agrīnie dati par maiju un jūniju liecina, ka vissliktākais, iespējams, ir jau garām. Paredzams, ka situācija gada otrajā pusē uzlabosies, taču atlabšana joprojām nebūs pilnīga un dažādās dalībvalstīs atšķirsies.

2020. gada 1. jūlijs. Atbalsts jaunatnes nodarbinātībai: tilts uz darbvietām Eiropas jaunajai paaudzei

Koronavīrusa pandēmijas dēļ jau tā bieži vien sarežģītā darba gaitu sākšana daudziem jauniešiem kļuvusi vēl jo grūtāka. Tomēr Eiropas jaunieši ir pelnījuši vislabākās iespējas, ko Eiropa var dot. Tāpēc Komisija rīkojas, lai gādātu, ka Eiropas jaunā paaudze plaukst un zeļ, Eiropai kļūstot “zaļākai” un lielākā mērā digitalizētai. Proti, Komisija ierosina pastiprināt Garantiju jauniešiem, nākotnes prasībām labāk pielāgot ES profesionālo izglītību un apmācību, stimulēt māceklību, kā arī atbalstīt citus jauniešu nodarbinātības pasākumus. Komisija cer, ka valstu valdības jaunatnes nodarbinātības atbalstam ieguldīs vismaz 22 miljardus eiro.

2020. gada 27. jūnijs. Līdzekļu vākšanas samitā “Globālā reaģēšana uz koronavīrusu” mobilizē vēl 6,15 miljardus eiro.

27. jūnijā notika līdzekļu vākšanas samits “Globālais mērķis — vienoti nākotnei”, kuru organizēja Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un nevalstiskā organizācija Global Citizen. Pasākumā tika mobilizēti 6,15 miljardi eiro, kas palīdzēs koronavīrusa vakcīnu, testu un ārstniecības metožu izstrādē un nodrošinās vienlīdzīgu piekļuvi šiem ārstniecības līdzekļiem. Minētā summa ietver 4,9 miljardus eiro, ko apsolījusi Eiropas Investīciju banka sadarbībā ar Eiropas Komisiju, un 485 miljonus eiro, ko apņēmušās piešķirt ES dalībvalstis. Kā vispasaules solidaritātes žests samita rezultātā ir panākta apņemšanās saražot vairāk nekā 250 miljonus vakcīnas devu valstīm ar vidējiem un zemiem ienākumiem. Pasaules līdzekļu devēju samits un tam veltītais koncerts pulcēja māksliniekus, zinātniekus un pasaules līderus, kuri apvienojās ar mērķi nodrošināt vispārēju piekļuvi koronavīrusa zālēm. Ieskaitot šajā pasākumā piesaistītos līdzekļus, līdzekļu vākšanas maratonā “Globālā reaģēšana uz koronavīrusu” pavisam ir mobilizēti 15,9 miljardi eiro.

2020. gada 26. jūnijs. Globālā reaģēšana uz koronavīrusu: Kampaņa “Globālā reaģēšana uz koronavīrusu”: pieslēdzies un vēro samitu un klausies koncertu sestdien, 27. jūnijā plkst. 15.00 pēc Centrāleiropas laika.

Šo sestdien, 27. jūnijā notiek Komisijas un nevalstiskā organizācijas Global Citizen rīkotais globālais līdzekļu devēju samits un koncerts. Mākslinieki, zinātnieki un pasaules līderi apvienosies, lai mobilizētu papildu finansējumu koronavīrusa ārstēšanai un vakcīnām. Līdzekļu vākšanas samitu, kura pārraide sāksies svētdien plkst. 15.00 pēc Centrāleiropas laika, vadīs priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Kopā ar aktieri Dveinu Džonsonu viņa vadīs arī koncertu. Piedalīsies un uzstāsies Šakira, Džastins Bībers, Mailija Sairusa, Kriss Roks, Deivids Bekhems, Kerija Vašingtone, Hjū Džekmens un daudzi citi. Pilns dalībnieku saraksts atrodams te. Skatieties sociālajos tīklos: Skatieties sociālajos tīklos Facebook, Twitter un YouTube un klausieties Spotify sestdien. Sanāksmi straumēs NVO Global Citizen vietnē un sociālajos medijos.

2020. gada 22. jūnijs. Globālā reaģēšana uz koronavīrusu: Komisija paziņo par pasaules līderu sanāksmi un koncertu 27. jūnijā paredzētajam līdzekļu vākšanas pasākumam.

Māksliniekiem ir spēks iedvesmot pārmaiņas. Lai piesaistītu papildu līdzekļus globālai reaģēšanai uz koronavīrusu (varētu izstrādāt un visā pasaulē ieviest koronavīrusa vakcīnas), mākslinieki, zinātnieki un pasaules līderi runās vienā balsī kampaņas “Global Goal: Unite for our Future” samitā un koncertā. Līdzekļu vākšanas samitu, kura pārraide sāksies svētdien plkst. 15.00 pēc Centrāleiropas laika, vadīs priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Kopā ar aktieri Dveinu Džonsonu viņa vadīs arī koncertu. Piedalīsies un uzstāsies Šakira, Džastins Bībers, Mailija Sairusa, Kriss Roks, Deivids Bekhems, Kerija Vašingtone, Hjū Džekmens un daudzi citi. Pilns dalībnieku saraksts atrodams te. Skatieties sociālajos tīklos: Facebook, Twitter un YouTube. Sanāksmi straumēs “Global Goal Unite” vietnē un sociālajos tīklos.

2020. gada 17. jūnijs. ES nāk klajā ar stratēģiju attiecībā uz Covid-19 vakcīnu

Eiropas Komisija ir iepazīstinājusi ar ES stratēģiju, kā paātrināt koronavīrusa vakcīnu izstrādi, ražošanu un ieviešanu. Vakcīnas ir vienīgais veids, kā varam pilnībā pārvarēt pandēmiju (cerams, 12–18 mēnešos, ja ne ātrāk). Katrs mēnesis, kas būs iegūts vakcīnas izstrādes laikā, glābs dzīvības, ietaupīs iztikas līdzekļus un miljardiem eiro. Lai izpildītu šo sarežģīto uzdevumu, ir vienlaikus jāveic klīniskie pētījumi un jāiegulda ražošanas jaudas palielināšanā, lai varētu ražot miljoniem vai pat miljardiem iedarbīgas vakcīnas devu. Uzņēmumi, kuriem ir daudzsološa kandidātvakcīna un kuri jau ir sākuši vai drīzumā sāks klīniskos pētījumus, tiek aicināti sazināties ar Komisiju, rakstot uz e-pasta adresi EC-VACCINESec [dot] europa [dot] eu (EC-VACCINES[at]ec[dot]europa[dot]eu).

2020. gada 15. jūnijs. Atver jaunu tīmekļa platformu “Re-open EU”, kas palīdzēs nodrošināt brīvas pārvietošanās un tūrisma drošu atsākšanu ES

Eiropas Komisija ir atvērusi tīmekļa platformu “Re-open EU”, kurā sniegta būtiska informācija par brīvas pārvietošanās un tūrisma drošu atsākšanu visā Eiropā, lai jūs varētu droši baudīt gaidāmo atvaļinājumu. Platforma sniegs reāllaika informāciju par robežām, ceļošanas ierobežojumiem, sabiedrības veselību un drošības pasākumiem, tādiem kā fiziska norobežošanās vai sejas masku izmantošana, kā arī cita praktiska informācija ceļotājiem. “Re-open EU” ir pieejama visās 24 oficiālajās ES valodās. Izmantojiet “Re-open EU” un pievienojiet tai grāmatzīmi savos galddatoros un mobilajos tālruņos.

2020. gada 10. jūnijs. ES nolemj aktīvāk apkarot dezinformāciju par koronavīrusu

Eiropas Komisija un Augstais pārstāvis pastiprina cīņu pret dezinformāciju par koronavīrusu. Tie ierosina risinājumus kopējā paziņojumā. Tajā izklāstīta tūlītējā reakcija un konkrētas darbības, ko iespējams ātri īstenot, lai stātos pretī milzīgajam nepatiesas un maldinošas informācijas vilnim, tostarp dažu ārvalstu centieniem ietekmēt ES iedzīvotājus un diskusijas. Tajā pašā laikā ES turpinās nodrošināt vārda brīvību un atbalstīt plašsaziņas līdzekļus, kuru neatkarīgie ziņojumi ir tik svarīgi koronavīrusa pandēmijas apstākļos. Ierosinātās darbības tiks iekļautas turpmākajā ES darbā pret dezinformāciju, it īpaši Eiropas demokrātijas rīcības plānā un digitālo pakalpojumu tiesību aktā. 

2020. gada 8. jūnijs. Lai cīnītos pret koronavīrusu un veicinātu ekonomikas atlabšanu, ES piešķir 314 miljonus eiro inovatīviem uzņēmumiem

Eiropas Komisija paziņojusi, ka ar Eiropas Inovācijas padomes pilotshēmas “Accelerator” starpniecību ir piešķīrusi apmēram 166 miljonus eiro 36 uzņēmumiem, kas darbosies novatoriskos projektos: tādos kā biodekontaminācijas salvešu ražošanas paplašināšana, cenas ziņā pieejamu un masveida lietošanai domātu plaušu ventilācijas monitoringa sistēmu izstrāde, antivielu platformas izveide smagu inficēšanās gadījumu ārstēšanai. Tam papildus vēl 36 uzņēmumi saņems vairāk nekā 148 miljonus eiro ar mērķi palīdzēt īstenot Eiropas atveseļošanas plānu. Piemēram, izgatavojot spēcīgākus un augstākus vējturbīnu torņus no koka moduļiem. 

2020. gada 4. jūnijs. Eiropas Komisija Vakcīnu aliansei apsola piešķirt 300 miljonus eiro

4. jūnijā Eiropas Komisija (EK) paziņoja par apņemšanos laikā no 2021.–2025. gadam Vakcīnu un vakcinācijas globālajai aliansei (GAVI) piešķirt 300 miljonus eiro. Finansējums palīdzēs imunizēt 300 miljonus bērnu visā pasaulē un finansēt vakcīnu krājumus, kas pasargās no infekcijas slimību uzliesmojumiem. Tas nodrošinās dažu valstu sekmīgu pāreju uz pašfinansēšanos un piegādās vairāk nekā 3,2 miljardus vakcīnu devu uz 55 valstīm. Līdzekļu vākšanas kampaņā “Globālā reaģēšana uz koronavīrusu”, kuras rīkošanā piedalījās arī Eiropas Komisija, Vakcīnu aliansei tika savākti 1,5 miljardi eiro. Kampaņas mērķis ir palīdzēt pārvarēt pašreizējo pandēmiju un nepieļaut turpmākas pandēmijas.

2020. gada 3. jūnijs. Komisija sper pirmo soli ceļā uz Eiropas Zāļu stratēģijas pieņemšanu

Eiropas Komisija ir publicējusi ceļvedi par Eiropas Zāļu stratēģiju. Ikviens var iesniegt atsauksmes un palīdzēt izstrādāt priekšlikumu. Eiropas Zāļu stratēģija pievērsīsies riskiem, nodrošinās zāļu ražošanas jaudas Eiropā, atbalstīs Eiropas farmācijas nozari, lai tā arī turpmāk būtu pasaules līmeņa novatore un līdere, kā arī nodrošinās Eiropas apgādi ar drošām un cenas ziņā pieejamām zālēm. Komisija regulāri apspriežas ar iedzīvotājiem, uzņēmumiem un ieinteresētajām personām par savām iniciatīvām, tai skaitā Eiropas Zāļu stratēģiju. Pēc ceļveža publicēšanas tiks rīkota sabiedriskā apspriešana.

2020. gada 28. maijs. Globālā reaģēšana uz koronavīrusu: Sākas “Global Goal: Unite For Our Future” ar Global citizen atbalstu

Kampaņa “Globālā reaģēšana uz koronavīrusu” sākās 4. maijā. Tās mērķim — par pieņemamu cenu nodrošināt vispārēju un piekļuvi vakcinācijai pret koronavīrusu, tā ārstēšanai un testēšanai — līdz šim izdevies piesaistīt 9,8 miljardus eiro. Uzsākot nākamo posmu, Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena teica: “Pasaulei ir jāapvienojas un jāsakauj vīruss uz visiem laikiem. Ar prieku secinu, ka apvienošanās jau notiek. Mēs sākam jaunu kampaņu “Global Goal:Unite For Our Future”; ideja par šo kampaņu nāk no organizācijas Global citizen. Nākamā mēneša laikā cilvēki paudīs savu viedokli un dos ieguldījumu mūsu kopīgajā cīņā pret koronavīrusu. 27. jūnijā tiks rīkots pēdējais līdzekļu devēju samits, kurā uzņēmumi, fondi un iedzīvotāji var apvienot spēkus ar publiskajiem līdzekļu devējiem.”

2020. gada 27. maijs. Eiropai izšķirošs brīdis — Eiropas Komisija nāk klajā ar vērienīgu 2,4 triljonu eiro Eiropas atveseļošanas plānu, kura mērķis ir atjaunoties un sagatavot ceļu nākamajai paaudzei

Lai stimulētu Eiropas atveseļošanu, aizsargātu dzīvības, iztikas līdzekļus un darbvietas, Eiropas Komisija ierosina vērienīgu 2,4 triljonu eiro ekonomikas atveseļošanas plānu, kura pamatā ir spēcīga, moderna un uzlabota ES budžeta potenciāla pilnīga izmantošana ilgtspējīgākas, digitālākas, iekļaujošākas un taisnīgākas Eiropas panākšanai. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena teica: “Eiropas nākamā paaudze gūs labumu nākotnē. Šīs investīcijas ne tikai saglabās pēdējo 70 gadu izcilos sasniegumus, bet arī nodrošinās, ka mūsu Savienība ir klimatneitrāla, digitāla, sociāla un arī nākotnē saglabās spēcīgas globālo procesu dalībnieces statusu. Tas skar mūs visus. Un mēroga ziņā tas pārspēj ikkatru no mums. Šis ir brīdis, kad jārīkojas Eiropai.”

2020. gada 26. maijs. Solidaritāte cīņā ar koronavīrusu ES rūpniecības pasākumi Eiropas iedzīvotāju aizsardzībai

Eiropas uzņēmumi šajā krīzē ir izrādījuši ārkārtēju solidaritāti. Vairāki uzņēmumi visā Eiropā ir novirzījuši ražošanu no tekstilizstrādājumiem, apģērba un kosmētikas līdzekļiem uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, piemēram, sejas maskām, plaušu ventilatoriem un roku dezinfekcijas līdzekļiem. Daži Eiropas uzņēmumi ir apņēmušies ziedot produktus, solidarizējoties ar iedzīvotājiem. Eiropas Komisija palīdz uzņēmumiem pārveidot un izvērst individuālo aizsardzības līdzekļu ražošanu, darot brīvi pieejamas pamatnostādnes par standartiem, paātrinot apstiprināšanu un sniedzot ieteikumus par atbilstību.

2020. gada 20. maijs. Eiropas pusgada pavasara pakete: ieteikumi par koordinētu rīcību koronavīrusa pandēmijas pārvarēšanai

20. maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar valstīm adresētiem ieteikumiem visām ES dalībvalstīm un Apvienotajai Karalistei. To pamatā ir Komisijas formulētā izaugsmes stratēģija, kas veicina konkurētspēju, ilgtspēju un tādas ekonomikas veidošanu, kura darbojas gan cilvēku, gan planētas labā. Ieteikumi ir par tādām jomām kā investīcijas sabiedrības veselībā un veselības aprūpes nozares noturība, darbvietu saglabāšana (sniedzot ienākumu atbalstu darba ņēmējiem) un ieguldījumiem cilvēkos un prasmēs. Bez Eiropas koordinētas reakcijas ekonomikas jomā nav iespējams atsākt saimniecisko darbību, novērst kaitējumu ekonomikai un sabiedrībai kopumā un mazināt pārmērīgas atšķirības un līdzsvara trūkumu. Tāpēc Eiropas pusgada procedūra, kurā koordinē ekonomikas un nodarbinātības politiku, ir svarīgs atveseļošanas stratēģijas elements.

2020. gada 19. maijs. Papildu finansējums 122 miljonu eiro apmērā pētījumu stimulēšanai koronavīrusa jomā

Komisija mobilizējusi vēl 122 miljonus eiro no pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020”, lai atbalstītu steidzami nepieciešamos pētījumus koronavīrusa jomā. Jaunais uzaicinājums izteikt ieinteresētību papildina Komisijas apsolītos 1,4 miljardus eiro iniciatīvai “Globālā reaģēšana uz koronavīrusu”, ko 2020. gada 4. maijā uzsāka Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Jaunajos pētījumos aplūkos lielas pacientu grupas visā Eiropā tā, lai labāka izpratne par koronavīrusa epidēmijas sociālekonomiskajām sekām un ietekmi uz uzvedību palīdzētu uzlabot ārstēšanas un profilakses stratēģijas. Ar šo uzaicinājumu finansētiem projektiem būtu arī jāpārorientē ražošana tā, lai ātri varētu saražot būtiski svarīgo medicīnisko aprīkojumu un materiālus, kas vajadzīgi testēšanai, ārstēšanai un profilaksei, un būtu jāizstrādā medicīnas tehnoloģijas un digitālie rīki, kas uzlabotu vīrusa atklāšanu un uzraudzību un medicīnisko aprūpi.

2020. gada 13. maijs. Droša ceļošanas atsākšana un Eiropas tūrisma atjaunošana: Komisija veic pasākumus

Eiropas Komisija nāk klajā ar pamatnostādnēm un ieteikumiem tūristiem, ceļotājiem un uzņēmumiem, lai iedzīvotāji varētu doties atvaļinājumā, tikties ar draugiem un ģimenes locekļiem, lai tūrisma nozares uzņēmumi varētu atsākt darbību pēc mēnešiem ilgas izolācijas un lai palīdzētu dalībvalstīm pakāpeniski atcelt ierobežojumus, vienlaikus ievērojot nepieciešamos veselības aizsardzības pasākumus. Pasākumu pakete satur vispārēju stratēģiju, kopēju pieeju brīvas pārvietošanās atjaunošanai, satvaru transporta atbalstam, ieteikumu par ceļojuma vaučeriem un kritērijus, kas piemērojami tūrisma atjaunošanai. Šī elastīgā pieeja, kas ļauj turpināt tūrismu, balstās uz: epidemioloģiskiem kritērijiem, izolācijas pasākumu piemērojumu, kā arī ekonomiskās un sociālās distancēšanās pasākumiem.

2020. gada 12. maijs. Koronavīrusa ārstēšanai un diagnostikai piešķirti 117 miljoni eiro

Šā gada martā Novatorisku zāļu ierosme (IMI) (kas ir publiskā un privātā sektora partnerība) steidzamā kārtībā izsludināja uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, no kuriem Komisija atlasīja 8 vērienīgus pētniecības projektus, kas cenšas izstrādāt koronavīrusa terapijas un diagnostikas metodes. Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” sākotnēji piešķirto finansējumu 45 miljonu apmērā Komisija palielināja līdz 72 miljoniem eiro. Vēl 45 miljonus eiro nodrošinās farmācijas nozare, Novatorisku zāļu ierosmes asociētie partneri un citas organizācijas, tādējādi kopējais ieguldījums būs 117 miljoni eiro. Jau kopš krīzes sākuma Komisija koordinē vienotu Eiropas reaģēšanu uz koronavīrusa uzliesmojumu, un atlasītie projekti ir daļa no šiem reaģēšanas pasākumiem. Piešķirot finansējumu no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un veidojot partnerību ar farmācijas nozari, Komisija spēj finansēt lielāku skaitu kvalitatīvu priekšlikumu un paātrināt koronavīrusa diagnostikas un terapijas metožu izstrādi, kas ir būtiski rīki, ar kuriem risināt globāla mēroga ārkārtējo situāciju.

2020. gada 11. maijs. Eiropas solidaritāte rīcībā — rescEU maskas piegādātas Ziemeļmaķedonijai un Melnkalnei

Pēc iepriekšējām piegādēm Itālijai, Spānijai un Horvātijai Ziemeļmaķedonija un Melnkalne saņem papildu masku partijas, kas tiek piegādātas, izmantojot rescEU – kopējo Eiropas medicīnas aprīkojuma rezervi, kuras mērķis ir palīdzēt valstīm, kuras skārusi koronavīrusa pandēmija. 8. maijā 17 dalībvalstīm un Apvienotajai Karalistei tika piegādāta 1,5 miljonu ķirurģisko masku pirmā partija, lai aizsargātu veselības aprūpes darbiniekus pret koronavīrusu. Tuvākajās sešās nedēļās, izmantojot Ārkārtas atbalsta instrumentu, piegādās vēl 1,5 miljonus masku ik nedēļu. Rumānija un Vācija uzņem rescEU rezervi un tādējādi ir atbildīgas par materiālu iegādi, savukārt Komisija pilnībā finansē masku un citu iekārtu iegādi. Plašāka informācija pieejama te.

2020. gada 8. maijs. Eiropas solidaritāte darbībā – Komisija piegādā pirmo 1,5 miljonus lielo masku partiju ES medicīnas darbiniekiem.

17 dalībvalstīm un Apvienotajai Karalistei piegādā 1,5 miljonu ķirurģisko masku pirmo partiju, lai aizsargātu veselības aprūpes darbiniekus pret koronavīrusu. Tuvākajās sešās nedēļās piegādās vēl 1,5 miljonus masku ik nedēļu. Šī plānotā ES masku piegāde ir daļa no jaunā Komisijas finansētā 10 miljonu masku iepirkuma Ārkārtas atbalsta instrumenta ietvaros. Mērķis ir dalībvalstīm sniegt tiešu atbalstu pandēmijas tūlītējo seku mazināšanā un atveseļošanās veicināšanā.

2020. gada 7. maijs – Komisija palīdz dalībvalstīm pārvarēt veselības aprūpes darbinieku nepietiekamības problēmu un paātrina veselības aprūpes darbinieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanu

Lai palīdzētu novērst mediķu trūkumu, Komisija publicēja paziņojumu, kurā sniegtas vadlīnijas dalībvalstīm. Vadlīnijās paredzēts paātrināt mediķu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, izskaidroti noteikumi par tādu ārstu un medicīnas māsu, kuri vēl mācās, darbu profesijā, un atvieglota profesionāļu pārvietošanās, lai viņi varētu būt noderīgi tur, kur nepieciešami visvairāk. Paziņojumā arī apliecināta Komisijas gatavība palīdzēt dalībvalstīm un nozares profesionāļiem mazināt krīzi un gatavība nodrošināt viņu tiesības brīvi pārvietoties un gādāt par pacientu drošību.

2020. gada 6. maijs. 2020. gada pavasara ekonomikas prognoze par recesiju un atgūšanos no tās

Neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan ES, gan valstu līmenī šogad ES ekonomika piedzīvos recesiju, jo koronavīrusa pandēmija ir liels šoks ekonomikai. 2020. gada pavasara ekonomikas prognozē lēsts, ka ES ekonomika 2020. gadā samazināsies par 7,5 %, bet 2021. gadā pieaugs par apmēram 6 %. Tā kā ES ekonomikas ir savstarpēji atkarīgas, atveseļošanās dinamika katrā dalībvalstī ietekmēs arī atveseļošanās potenciālu citās dalībvalstīs. Lai ierobežotu kaitējumu ekonomikai un veicinātu ātru un stabilu ekonomikas atveseļošanos, izšķirīga nozīme būs līdz šim nepieredzēti vērienīgai un nemitīgai ES un valstu reakcijai.

2020. gada 4. maijs. Sākas kampaņa “Globālā reaģēšana uz koronavīrusu”: no sponsoriem visā pasaulē savākti 7,4 miljardi eiro, lai nodrošinātu, ka vakcīna pieejama ikvienam 

Līdzekļu devēju konferencē, kas sākās šodien un tiek rīkota globālās reaģēšanas uz koronavīrusu ietvaros, Eiropas Komisija reģistrējusi 7,4 miljardus eiro, kurus līdzekļu devēji visā pasaulē sola sniegt ar mērķi mobilizēt finansējumu koronavīrusa diagnostikai, ārstēšanai un vakcīnu izstrādei, un to izplatīšanai visā pasaulē. Priekšsēdētāja fon der Leiena teica: “Šodien pasaule visas sabiedrības labā izrādīja neierastu saliedētību. Ar šādu apņemšanos mēs esam uz pareizā ceļa, lai izstrādātu, ražotu un izplatītu vakcīnu visiem. Tomēr tas ir tikai sākums. Mums jāturpina centieni un jābūt gataviem sniegt lielāku ieguldījumu. Līdzekļu došanas maratons turpināsies. Pēc valdību iesaistīšanās arī pilsoniskajai sabiedrībai un cilvēkiem visā pasaulē ir jāiesaistās cerību un apņēmības mobilizēšanā pasaules mērogā.” Plašāka informācija pieejama te.

2020. gada 2. maijs. Laika atsaite sākusies: pirmdien, 4. maijā, sākās līdzekļu vākšanas maratons “Globālā reaģēšana uz koronavīrusu”

Rīkojot kampaņu “Globālā reaģēšana uz koronavīrusu”, Eiropas Savienība apvieno spēkus ar globālajiem partneriem, lai visas pasaules mērogā sāktu līdzekļu vākšanu. Tie vajadzīgi ārstēšanas metožu, vakcīnu un diagnostikas izstrādei. Pirmdien, 4. maijā, plkst. 15.00 pēc Centrāleiropas laika Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena vadīja globālu līdzekļu vākšanas pasākumu tiešsaistē, kuru varēja reāllaikā skatīties vietnē EbS. Sākotnējais mērķis ir panākt, lai līdzekļu piešķiršanas solījumu kopējais apjoms sasniegtu 7,5 miljardus eiro.
Priekšsēdētāja fon der Leiena teica: “4. maijā mums jāpulcina kopā pasaule, lai nodrošinātu koronavīrusa profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu. Mūsu mērķis ir savākt naudu un sākt līdz šim vēl nepieredzēti vērienīgu globālu sadarbību starp veselības organizācijām un pārējiem partneriem. Aicinu ikvienu sniegt ieguldījumu.”

2020. gada 30. aprīlis. Eiropas Komisija divkāršo pūliņus krāpšanas novēršanas un patērētāju aizsardzības jomā

Eiropas Komisija ir apņēmusies aizsargāt patērētājus tiešsaistē, jo īpaši koronavīrusa pandēmijas laikā, kad daži negodīgi tirgotāji izplata nepatiesus apgalvojumus vai nodarbojas ar krāpšanu. Eiropas Komisija nesen ir sākusi vairākas tiešsaistes platformu un reklāmu pārbaudes, lai nodrošinātu, ka patērētāji ES netiek pakļauti maldinošam saturam. Tiešsaistes platformas (Allegro, Amazon, AliExpress, Microsoft/Bing, CDiscount, Ebay, Facebook, Google, Rakuten, Wish un Yahoo/Verizon media), ES tieslietu komisāra Didjē Reindersa uzrunātas, ir reaģējušas pozitīvi un parādījušas stingru apņemšanos noņemt maldinošas un nelikumīgas reklāmas, tādējādi aizsargājot patērētājus. Šīs pārbaudes veiks Patērētāju tiesību aizsardzības nacionālo iestāžu sadarbības tīkls.

2020. gada 29. aprīlis. Koronavīrusa krīzes pārvarēšana. Eiropas Komisija pastiprina savu atbalstu Rietumbalkāniem

Eiropas Komisija ir paziņojusi par vairāk nekā 3,3 miljardu eiro liela ES finansiālā atbalsta piešķiršanu Rietumbalkāniem; šie līdzekļi palīdzēs nekavējoties risināt veselības aprūpes un sociālās jomas problēmas, ko rada koronavīrusa krīze, kā arī atbalstīs ekonomikas atlabšanu. Papildus sagatavošanās darbam, kas veltīts 2020. gada 6. maijā paredzētajai ES un Rietumbalkānu valstu vadītāju sanāksmei, Komisija, sagatavojot ekonomikas un investīciju plānu, vispārīgos vilcienos ir ieskicējusi ilgtermiņa atbalstu. Šis plāns tiks iesniegts rudenī. Priekšsēdētāja fon der Leiena teica: “Mums ir īpašs pienākums šīs pandēmijas laikā palīdzēt mūsu partneriem Rietumbalkānos, jo viņu nākotne nepārprotami ir Eiropas Savienībā. ES piešķir apjomīgu finanšu paketi, tādējādi apstiprinot ciešo solidaritāti. Kopā mēs pārvarēsim šo krīzi un atgūsimies no tās.

2020. gada 28. aprīlis. Banku pakete: atbalsts mājsaimniecībām un uzņēmumiem ES

Eiropas Komisija pieņem Banku paketi, lai nodrošinātu, ka bankas var turpināt aizdot naudu, atbalstīt ekonomiku un palīdzēt mazināt koronavīrusa ekonomisko ietekmi. Šī pakete ļaus bankām turpināt izsniegt aizdevumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem visā ES. Tā iekļauj skaidrojošu paziņojumu par ES grāmatvedības un prudenciālās uzraudzības regulējumu, kā arī ES banku noteikumu mērķtiecīgus grozījumus. Komisija sadarbosies ar Eiropas finanšu nozari, lai izpētītu iespējas izstrādāt paraugpraksi, ar kuras palīdzību varētu vēl lielākā mērā atbalstīt iedzīvotājus un uzņēmumus.

2020. gada 27. aprīlis. ES kopā ar globālajiem partneriem nāk klajā ar uzaicinājumu ziedot līdzekļus

Lai izstrādātu un ieviestu drošus diagnostikas testus, terapijas un vakcīnas pret koronavīrusu, Eiropas Savienība apvieno spēkus ar globālajiem partneriem, lai ievadītu līdzekļu vākšanas kampaņu – “Globālā reaģēšana uz koronavīrusu” –, kas sāksies 2020. gada 4. maijā. Valstis un organizācijas visā pasaulē tiek aicinātas apņemties piešķirt līdzekļus, lai sasniegtu 7,5 miljardu eiro mērķi. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena teica: “Mums jāpulcina kopā pasaule, tās līderi un iedzīvotāji cīņā pret koronavīrusu. Mēs sāksim globālu līdzekļu devēju pasākumu. Tas būs īstens maratons. Koronavīrusa pieveikšanai ir vajadzīga globāla reakcija un ilgtspējīga rīcība daudzās jomās. Mums ir jāizstrādā vakcīna, tā jāražo un jānodrošina visās pasaules daļās..”

2020. gada 24. aprīlis. Eiropas Komisija izstrādās kopīgu atveseļošanas plānu, kura centrālais elements būs pārstrādāts ilgtermiņa budžets 

Pēc 23. aprīļa videokonferences Eiropas vadītāji Eiropas Komisijai uzticēja izstrādāt kolektīvu reaģēšanu uz krīzi. Drīz notiks rūpīga ekonomikas novērtēšana. Eiropas Savienības budžets ir nepārprotami saistīts ar atveseļošanas fondu un ir uzticams un laika pārbaudi izturējis instruments, kas var nodrošināt daudzo atveseļošanas uzdevumu izpildi. Lielākā investīciju daļa tiks izlietota instrumentu un ekonomikas kohēzijas radīšanai un Savienības izturētspējas un autonomijas uzlabošanai, vienlaikus turpinot tādas modernas rīcībpolikas kā Eiropas zaļais kurss un digitalizācija. Jānostiprina arī stabilas partnerības ar ES tuvākajām kaimiņvalstīm. “Nākamais ES ilgtermiņa budžets, mūsu nākamais septiņu gadu budžets, jāpielāgo jaunajiem apstākļiem pēc koronavīrusa izraisītās krīzes. Mums budžets jāveido spēcīgāks, lai varētu radīt investīcijas, kas vajadzīgas visā Eiropas Savienībā,” saka priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un turpina: “Visi šie centieni ir saistīti ar vienotā tirgus aizsardzību. Jāinvestē jau pirmajos gados, un būs jāatrod pareizais līdzsvars starp dotācijām un aizdevumiem.”

2020. gada 23. aprīlis. Paziņojums par ārkārtas pasākumiem lauksaimniecības un pārtikas nozares atbalstam

Eiropas Komisija ir ierosinājusi ārkārtas pasākumus, lai ātri atbalstītu lauksaimniecības nozari un pārtikas tirgus, kurus skārusi koronavīrusa pandēmija.

Komisija ierosina piešķirt atbalstu piena un gaļas produktu privātai uzglabāšanai, ieviest zināmu elastību tirgus atbalsta programmu īstenošanā, lai pārorientētu finansējuma prioritātes, un atļautu izņēmuma kārtā atkāpties no ES konkurences noteikumiem, lai stabilizētu tirgus dažādās nozarēs. Piemēram, piena nozarei būs atļauts kolektīvi plānot piena ražošanu, un ziedu un kartupeļu nozarei būs atļauts izņemt produktus no tirgus. Šie nolīgumi un lēmumi būs spēkā ne ilgāk kā sešus mēnešus. Patēriņa cenu svārstības tiks rūpīgi uzraudzītas, lai izvairītos no negatīvām sekām. Komisija plāno šos pasākumus pieņemt līdz aprīļa beigām.

2020. gada 22. aprīlis. Finansiālā palīdzība 3 miljardu eiro apmērā desmit kaimiņvalstīm

Komisija ir ierosinājusi makrofinansiālās palīdzības paketi 3 miljardu eiro apmērā desmit valstīm, uz kurām attiecas paplašināšanās un kaimiņattiecību politika. Mērķis ir ierobežot koronavīrusa krīzes ekonomisko ietekmi partnervalstīs. Šis priekšlikums papildina stratēģiju “Team Europe”, kuras budžets sasniedz 15,6 miljardu eiro un kura ir ES mērķorientēta reakcija, ar ko ES plāno atbalstīt šos partnerus to cīņā pret koronavīrusa pandēmiju. Saņēmēji ir Albānija, Bosnija un Hercegovina, Gruzija, Jordānija, Kosova, Moldova, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Tunisija un Ukraina.

2020. gada 21. aprīlis. ES mobilizē palīdzību Itālijai, Horvātijai un kaimiņvalstīm

ES koordinē un līdzfinansē palīdzības piegādes ES un kaimiņvalstīs, kad ar ES civilās aizsardzības mehānisma starpniecību saņemti lūgumi palīdzēt cīņā pret koronavīrusa pandēmiju. Slovākija nosūta maskas un dezinfekcijas līdzekli Itālijai, bet Austrija sūta cimdus un dezinfekcijas līdzekli Horvātijai. Kā daļu no plašāka ES atbalsta Rietumbalkāniem Austrija nosūta cimdus, dezinfekcijas līdzekli un citus piederumus Bosnijai un Hercegovinai, Ziemeļmaķedonijai, Melnkalnei un Moldovai. Serbija no Austrijas saņems arī segas, matračus un teltis valstī esošajiem migrantiem.

2020. gada 20. aprīlis. Koronavīrusa datu kopīgošanas platforma pētniekiem

Eiropas Komisija kopā ar partneriem ir izveidojusi ES Covid-19 datu platforma, kuras uzdevums ir ātri ievākt daudzveidīgus pētniecības datus un tos kopīgot, piemēram, DNA sekvences, proteīnu struktūras, pirmsklīniskās pētniecības un klīnisko pētījumu datus, kā arī epidemioloģiskus datus. Vispārīgais mērķis ir stimulēt pētniecību. Lai novērstu koronavīrusa izplatīšanos, Komisija atbalsta pētniecību un inovāciju, kas varētu palīdzēt izstrādāt vakcīnas, jaunas ārstēšanas metodes, diagnostikas testus un medicīnas sistēmas. Šī platforma ir svarīga daļa no Eiropas Atvērtās zinātnes mākoņa un nodrošinās pētniekiem iespēju glabāt, kopīgot un analizēt dažādus datus par koronavīrusu: sākot no genoma datiem līdz mikroskopiskās izpētes un klīniskajiem datiem.

2020. gada 17. aprīlis. Mājās atgādāti vairāk nekā 500 000 ES pilsoņu

ES ir atvedusi mājās vairāk nekā pusmiljonu pilsoņu, kuriem ar koronavīrusu saistītu ceļošanas ierobežojumu dēļ bija vajadzīga palīdzība. Proti, ES ir finansējusi repatriācijas lidojumus un veikusi intensīvu konsulāro sadarbību. Koronavīrusa uzliesmojuma sākumā apmēram 600 000 ES pilsoņu paziņoja, ka ir “iestrēguši” ārpus ES (vairums no viņiem bija devušies neilgā ceļojumā). Pašlaik ārzemēs joprojām ir “iestrēguši” apmēram 98 900 ES pilsoņu (galvenokārt Āzijas, Klusā okeāna un Āfrikas valstīs). Pašlaik turpinās darbs pie tā, lai tuvākajās dienās varētu viņus ātri nogādāt mājās. No šiem pūliņiem, kas notiek vēsturē pirmo reizi, ieguvēji ir bijuši arī partnervalstu piemēram, Norvēģijas, Serbijas, Šveices, Turcijas un Apvienotās Karalistes pilsoņi, jo ar ES organizētiem lidojumiem atgriezušies 5000 šo valstu pilsoņu.

2020. gada 16. aprīlis. Priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena: “Eiropas budžets būs Eiropas atveseļošanas pamats.”

Dažādiem atveseļošanas pasākumiem Eiropa kolektīvi plāno atvēlēt krietni vairāk par 3 triljoniem eiro. Tā ir vislielākā plānotā palīdzības summa pasaulē, taču ir nepieciešams vēl vairāk, uzrunā Eiropas Parlamentam sacīja Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena. ES budžets būs pamats Eiropas atlabšanai, virzot ekonomiku uz zaļāku un digitālāku Eiropu. Ieguldījumi plaša mēroga renovācijā, atjaunojamos energoresursos, tīrā transportā, ilgtspējīgā pārtikā un dabas atjaunošanā būs vēl svarīgāki nekā iepriekš. Katru eiro esam izmantojuši ieguldījumiem medicīniskā aprīkojuma iepirkumos, vakcīnu izstrādē, darbvietu saglabāšanā un uzņēmējdarbības atbalstīšanā ekonomikas atveseļošanai. Priekšsēdētāja fon der Leiena savu runu noslēdza ar dedzīgu aicinājumu Eiropas Savienībai: “Ja mēs visi šodien iestāsimies par Eiropu – ar drosmi, uzticēšanos un solidaritāti – es zinu, ka rītdienas Eiropas dvēsele būs gaišāka nekā jebkad agrāk.”

2020. gada 16. aprīlis. Eiropas pieeja kontaktu izsekošanas lietotnēm — to izmantošana ir pilnīgi brīvprātīga un pilnībā atbilstoša persondatu aizsardzības noteikumiem

Lai izveidotu brīvprātīgas kontaktu izsekošanas un brīdināšanas sistēmas, kas pilnībā ievēro privātumu, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar rīkkopu un pamatnostādnēm. Uz Bluetooth tehnoloģiju, kas darbojas tikai tad, ja ierīces atrodas tuvu cita citai, balstītās lietotnes būtu jāizmanto tikai brīvprātīgi, tām jābūt ļoti drošām, viegli pieejamām, efektīvām un tajās pilnībā jāievēro privātums. Tai pat laikā tās sniegtu apkopotus nepersondatus publiskajām epidemioloģiskās uzraudzības struktūrām, lai aizsargātu un glābtu dzīvības.

2020. gada 15. aprīlis. Eiropas ceļvedis koronavīrusa ierobežošanas pasākumu atcelšanai

Eiropas Komisija sadarbībā ar Eiropadomes priekšsēdētāju ir nākusi klajā ar ceļvedi, ieteikumiem un galvenajiem principiem ierobežošanas pasākumu atcelšanai. Lai varētu īstenot sekmīgi koordinētu Eiropas pieeju pakāpeniskai ierobežošanas pasākumu atcelšanai, svarīga ir piemērota laika izvēle un vairāku vienotu kritēriju izpilde: vīrusa izplatība ir jāsamazinās un jāstabilizējas, jānodrošina pietiekama veselības aprūpes sistēmu kapacitāte un plaša apjoma testēšanas iespējas. Ierobežošanas pasākumu atcelšana ir jāpapildina ar vairākiem citiem pasākumiem, jāievieš kontaktu izsekošanas sistēma, jāpaplašina testēšanas iespējas, jāizstrādā efektīvas ārstēšanas metodes un jānodrošina pietiekama veselības aprūpes sistēmu kapacitāte. 

2020. gada 14. aprīlis. No ES budžeta 2,7 miljardi eiro veselības aprūpes nozares atbalstam

Lai tieši atbalstītu veselības aprūpes sistēmas ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija ierosināja aktivizēt ES Ārkārtas atbalsta instrumentu – šo pasākumu Padome nekavējoties apstiprināja 14. aprīlī. Ar šo instrumentu tiek piešķirti 2,7 miljardi eiro, lai atbalstītu aizsarglīdzekļu izplatīšanu, pacientu pārvietošanu uz nepārslogotām slimnīcām, kā arī zāļu un testēšanas metožu izstrādi. To izmantos kopā ar citiem ES instrumentiem, piemēram, medicīniskā aprīkojuma rescEU krājumiem, kam papildus sākotnēji ierosinātajiem 80 miljoniem eiro piešķirti 300 miljoni eiro, lai atbalstītu medicīniskā aprīkojuma sadali visā ES. Privātpersonām, fondiem un dalībvalstīm būs arī iespēja ziedot līdzekļus un piedalīties kolektīvās finansēšanas iniciatīvās.

2020. gada 8. aprīlis. 15,6 miljardi eiro ES globālajai cīņai pret koronavīrusa krīzi; ES aicina dalībvalstis nodrošināt zāļu pieejamību

Lai cīnītos pret koronavīrusu visā pasaulē, ES sniegs finansiālu palīdzību vairāk nekā 15,6 miljardu eiro apmērā, ar ko atbalstīs sabiedrības veselību un palīdzēs risināt humānās un sanitārās krīzes partnervalstīs visā pasaulē. Vēl Komisija 8. aprīlī aicināja dalībvalstis nodrošināt, ka Eiropas iedzīvotājiem ir pieejamas zāles, vienlaikus aizsargājot sabiedrības veselību un saglabājot vienoto tirgu. Komisija publicēja pamatnostādnes, lai nodrošinātu pietiekamu piegādi, ātru transportēšanu, vitāli svarīgu zāļu piešķiršanu un novērstu jebkādu iztrūkumus.

2020. gada 7. aprīlis. Itālijā tiek izvietots ES medicīniskais korpuss.

Šodien ES medicīniskais korpuss, kuru koordinē ES Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centrs, uz Bergamo nosūtīja Eiropas ārstu un medicīnas māsu grupu no Rumānijas un Norvēģijas. Izmantojot šo mehānismu, Austrija Itālijai piedāvāja 3360 litrus medicīniskā dezinfekcijas līdzekļa. Itālija arī aktivizēja Eiropas Savienības satelītu sistēmu Copernicus, lai iegūtu veselības aprūpes infrastruktūras karti un pārraudzītu darbības.

2020. gada 6. aprīlis. 8 miljardi eiro aptuveni 100 000 Eiropas uzņēmumu atbalstam

Finansējums, kas būs atbalsts un atvieglojums aptuveni 100 000 uzņēmumu, kurus skārušas koronavīrusa ekonomiskās sekas, būs pieejams aprīlī, kad Eiropas Komisija un Eiropas Investīciju fonds, pateicoties Eiropas Stratēģisko investīciju fondam, dos piekļuvi 8 miljardiem eiro. Uzņēmumi varēs tieši pieteikties atbalstam savās vietējās bankās un/vai pie aizdevējiem, kas piedalās shēmā, kā norādīts tīmekļa vietnē piekļuve finansējumam.

2020. gada 3. aprīlis. Regulas par medicīnas ierīcēm atlikšana, muitas nodokļu atcelšana aizsardzības līdzekļiem

Komisija ierosināja atlikt regulas par medicīniskajām ierīcēm uz vienu gadu, lai ražotāji varētu koncentrēties uz kritiski svarīgu medicīnisko ierīču ražošanu un izvairīties no deficīta vai kavēšanās, ko var izraisīt regulatīvo iestāžu lēmumi, tādējādi glābjot cilvēku dzīvību.

Komisija arī nolēma uz laiku atcelt muitas nodokļus un PVN medicīnisko ierīču un aizsardzības līdzekļu importam no ārpussavienības valstīm. Dažos gadījumos padarot masku, cimdu, aizsargtērpu un citu aizsardzības līdzekļu importu pat par trešdaļu lētāku, lēmums vēl vairāk palielinās šo kritisko preču pieejamību un palīdzēs tiem, kam tās ir vajadzīgas. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena teica: “Mēs strādājam visās jomās, lai likvidētu šķēršļus mūsu ceļā, lai nodrošinātu, ka mūsu veselības aprūpes speciālisti saņem to, kas viņiem vajadzīgs, lai glābtu cilvēku dzīvību.”

2. aprīlis. Rīcība koronavīrusa apkarošanā: Komisija mobilizē katru eiro, lai aizsargātu dzīvību un iztikas līdzekļus

Lai ātri sniegtu atbalstu darba ņēmējiem un mazinātu ar koronavīrusa uzliesmojumu saistīto bezdarba risku, Komisija sāka jaunu iniciatīvu SURE — atbalsts bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā. Lai palīdzētu saglabāt darbvietas un atbalstītu ģimenes, SURE sniegs dalībvalstīm finansiālu palīdzību aizdevumu veidā līdz pat 100 miljardiem eiro ar izdevīgiem nosacījumiem. Tā arī ierosināja visus pieejamos struktūrfondu līdzekļus novirzīt cīņai ar koronavīrusu. Atbalstu saņems arī lauksaimnieki un zvejnieki, kā arī iedzīvotāji, kam visgrūtāk saņemt atbalstu. ES iniciatīva “Solidaritāte veselībai”, kurai atvēlēti 3 miljardi eiro, nodrošinās dalībvalstu veselības aprūpes sistēmu vajadzības. Koronavīrusa izraisītās krīzes dziļā ietekme prasa bezprecedenta mēroga, ātruma un solidaritātes reakciju. Komisija to nodrošina ar šodienas dokumentu paketi.

2020. gada 1. aprīlis. Komisijas zinātnieki ir izstrādājuši jaunu kontroles veikšanas materiālu, ar kuru gādāt, lai konronavīrusa testu rezultāti visā ES būtu ticami.

Eiropas Komisijas zinātnieki ir izstrādājuši jaunu kontroles materiālu, kuru var izmantot, lai precīzi novērtētu koronavīrusa testu darbību un izvairītos no kļūdaini negatīviem testa rezultātiem. Kontroles materiāla paraugi ir augstā koncentrācijā, un testa pārbaudei līdz ar to ir vajadzīgs pavisam neliels daudzums materiāla.

2020. gada 31. marts. Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena brīdina: ārkārtas pasākumos, kas veikti saistībā ar koronavīrusu, ir jāievēro ES pamatprincipi un vērtības

Pēdējās nedēļās vairākas ES dalībvalstis ir veikušas ārkārtas pasākumus, lai pārvarētu veselības aizsardzības krīzi, ko izraisījusi koronavīrusa pandēmija. Ir izšķirīgi svarīgi, lai šie pasākumi tiktu veikti, nekaitējot mūsu vērtībām un pamatprincipiem, kas noteikti Līgumos.

2020. gada 30. marts. Saistībā ar koronavīrusa uzliesmojumu izveidota atsevišķa sadaļa “Cīņa pret dezinformāciju”

Maldinoša informācija un dezinformācija par veselības jautājumiem, arī par Covid-19, ir ļoti izplatīta. Tāpēc ir svarīgi, lai jaunāko informāciju iegūtu tikai no uzticamiem avotiem.