Donata Lerda Mēs esam šeit. Mēs vēlamies piedalīties šajā pasaulē. Mums nav vajadzīgs žēlums. Mums ir tiesības tikt pamanītiem, būt skaistiem un uzturēt sevi formā. Visiem ratiņkrēslu lietotājiem vajadzētu būt iespējai iziet ārā.Donata Lerda, kura dzīvo ar tetraplēģiju Atzīmējot Starptautisko personu ar invaliditāti dienu, mēs sarunājāmies ar Donatu viņas mājās Itālijā. Šīs dienas mērķis ir vairot izpratni par pastāvīgajām problēmām un šķēršļiem, ar kuriem saskaras cilvēki ar invaliditāti: sākot ar lielāku nabadzības risku un diskrimināciju darbavietā un beidzot ar nepietiekamu sociālo nodrošinājumu un atbilstošas aprūpes un atbalsta trūkumu. Pamatā invaliditāti grupē šādi: garīga, fiziska vai iedzimta. Donatas invaliditāte iestājās pēkšņi. Pirms septiņiem gadiem viņa, braucot ar velosipēdu, nokrita un guva muguras smadzeņu traumu. “Mana dzīve acumirklī pilnībā mainījās. Es biju ļoti sportiska, aktīva un enerģijas pilna. Tas ir kas tāds, ko nevar paredzēt,” viņa saka. “Neviens nekad nevar iedomāties, ka iegūs muguras smadzeņu traumu.”Sākumā bija grūti. “Ne viss tiek izskaidrots, jo tas ir process, kas pastāvīgi attīstās,” piebilst Donata. “Agrāk, iespējams, ārsti varēja paziņot, ka jums ir atlikuši vēl divi līdz trīs dzīves gadi. Tagad jūs varat dzīvot daudz ilgāk. Acīmredzot neviens īsti nezina, kas var notikt ar ķermeni un prātu ilgtermiņā.”Donata ir izvirzījusi sev mērķi panākt, lai ES atzītu muguras smadzeņu traumas, tai skaitā tetraplēģiju, par “retām slimībām”. “Kamēr tās netiek atzītas par tādām, nav ne īpaša finansējuma, ne atbalsta specializētiem centriem. Bez tiem nevar izstrādāt un ieviest efektīvas terapijas un ārstēšanas metodes.”ES pašlaik īsteno desmit gadu stratēģiju personu ar invaliditāti tiesību jomā (2021.–2030. gads). Tās mērķis ir pavērt ceļu pieejamai Eiropai un palīdzēt personām ar invaliditāti īstenot savas tiesības un pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības un ekonomikas dzīvē. Iniciatīvas ietver priekšlikumu par jaunu Eiropas invaliditātes karti un uzlabotu Eiropas autostāvvietu karti personām ar invaliditāti, kuras abas paredzēts ieviest 2028. gadāDonata joprojām saskaras ar fiziskiem šķēršļiem, kas apgrūtina piekļuvi atbalsta pakalpojumiem. “Es vairs nevaru strādāt. Es vairs nevaru pienācīgi izmantot savas rokas. Tas ir grūti… iedomājieties, ka vairs nevarat noglāstīt sava vīra vai bērnu seju. Jūs neesat tam gatavs.”Viņa piebilst: “Ratiņkrēslā jūs redzat cilvēku, kurš nevar staigāt. Bet tas ir ilgā atveseļošanās procesa pēdējais posms. Aiz tā slēpjas garš ciešanu ceļojums: cīņa ar slimības fiziskajām sekām.”Tomēr Donatu tas nebiedē. “Esmu mazāk nomākta nekā daudzi cilvēki – ar vai bez invaliditātes,” viņa smejas. “Ikviens var kaut ko darīt, lai aizstāvētu savas tiesības. Piemēram, runāt ar savas pilsētas mēru.” Bet kopā var sasniegt daudz vairāk. Viņa piebilst, ka, lai gan daudzās ES valstīs pastāv organizācijas tetraplēģijas slimniekiem, arī ar to starpniecību ne vienmēr ir viegli likt sevi sadzirdēt. Donata skaidro, ka viņas invaliditāte ir “mazākuma invaliditāte” starp 87 miljoniem cilvēku ES, kuriem ir kāda invaliditāte. Viņa uzskata, ka kopīga protokola izstrāde cilvēkiem ar muguras smadzeņu traumām, sākot no pirmās palīdzības līdz rehabilitācijai, ir fundamentāls mērķis gan ES, gan ārpus tās. “Ir tik daudz lietu, ko Eiropa var darīt,” viņa uzsvērti norāda. “Mums tikai jāatver savas sirdis.”Sīkāka informācija:InvaliditāteSavienība, kurā valda līdztiesība: personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.-2030. gadamANO: Starptautiskā personu ar invaliditāti diena Sīkāka informācija Publikācijas datums2025. gada 2. decembrisAutorsKomunikācijas ģenerāldirektorāts
