Digitālo līgumtiesību normas

Digitālie līgumi Eiropā

Iepirkšanās tīmeklī patērētājiem var izmaksāt lētāk un ir ērta. Tomēr tad, ja rodas problēmas, patērētāji bieži nav informēti par savām tiesībām. 

Lai šo jautājumu risinātu, Eiropas Komisija ir pieņēmusi divus svarīgus priekšlikumus. Viens no tiem ir par līgumu noteikumiem attiecībā uz digitālā satura nodrošināšanu (piemēram, mūzikas straumēšanu), bet otrs priekšlikums ir par līgumu noteikumiem attiecībā uz preču pārdošanu tiešsaistē (piemēram, fotoaparāta iegādi internetā).

Iecerēts, ka abi priekšlikumi nodrošinās vienādu regulējumu visās 28 ES valstīs.

Pašreizējā situācija

Priekšlikumus par digitālā satura piegādes līgumiem Komisija pieņēma 2015. gada decembrī, un pašlaik tos apspriež likumdevēji.

2017. gada 8. jūnijā Padome pieņēma savu nostāju par priekšlikumu direktīvai par digitālā satura piegādes līgumu noteikumiem.

Eiropas Parlaments turpina strādāt gan pie priekšlikuma direktīvai par digitālā satura piegādes līgumu noteikumiem (plašāka informācija par notiekošo procedūru), gan pie priekšlikuma direktīvai par preču pārdošanu tiešsaistē un citu veidu tālpārdošanu (plašāka informācija par notiekošo procedūru).

Kad Padome un Eiropas Parlaments būs pieņēmuši savu nostāju, abas iestādes sāks sarunas.

Digitālā satura iegāde

Par digitālo saturu sauc tādus produktus kā videomateriāli, mūzika, programmatūra un sporta pasākumu tiešraide (straumējot). Dažas no problēmām, kas rodas saistībā ar šo produktu iegādi tiešsaistē:

• jūs lejupielādējat mūziku, taču jūsu ierīcē to nav iespējams atskaņot,
• jūs nopērkat programmatūru, taču tā pēkšņi pārtrauc darboties. 

Preču pirkšana un pārdošana tiešsaistē

Attiecībā uz preču pārdošanu tīmeklī pastāv juridiskas atšķirības starp dažādām ES valstīm, un šīs atšķirības attur uzņēmumus un patērētājus no pirkšanas un pārdošanas pāri robežām. Minētās atšķirības ir vērojamas arī attiecībā uz patērētāju tiesībām gadījumos, kad precēm ir defekts.

Līdz ar to uzņēmumiem, kuri veic pārrobežu pārdošanu, ir jātērē laiks un nauda, lai izpētītu ārvalstu patērētāju līgumtiesības un attiecīgi pielāgotu līgumus.

Daudzas no problēmām, par kurām patērētājiem ir vislielākās bažas, ir saistītas ar līgumtiesībām: piemēram, gadījumos, kad patērētājs nesaņem savu pasūtījumu vai saņem nepareizu vai bojātu preci, vai arī viņam nākas lūgt bojātas preces remontu vai aizstāšanu.

Digitālā satura iegādes noteikumu saskaņošana

Pašlaik nav visā ES saskaņotu noteikumu attiecībā uz nederīgu digitālo saturu. Dažas ES valstis jau ir sākušas izstrādāt pašas savu regulējumu. Mums būtu jāizvairās no situācijas, kad attiecībā uz tīmeklī pārdotu digitālo saturu var attiekties 28 dažādi noteikumu kopumi. 

Lai tiešām varētu izveidoties digitālais vienotais tirgus, ir vajadzīgs viens un visiem vienāds noteikumu kopums, kas nodrošina juridisko noteiktību un līdz ar to palīdz uzņēmumiem izvērst darbību ārzemju tirgos, bet patērētājiem raisa pietiekamu uzticēšanos, lai viņi vēlētos izmantot digitālā vienotā tirgus priekšrocības.

Saskaņoti noteikumi digitālajam saturam samazinās izmaksas tirgotājiem un viņus rosinās izvērst darbību pāri robežām. Viņiem vairs nebūs jācenšas pielāgoties līgumtiesību atšķirībām katrā ES dalībvalstī, kurā viņi grib pārdot savus produktus. Savukārt patērētāji zinās, kas viņus sagaida, kad viņi pērk digitālo saturu tiešsaistē, un kādas viņiem ir tiesības, ja precei ir defekts.

Fakti un skaitļi

• Iedzīvotāji neiepērkas citu valstu tīmekļa vietnēs, jo netic, ka viss darbosies labi.
• Pēdējo 12 mēnešu laikā vismaz 70 miljoni patērētāju ir piedzīvojuši vienu vai vairākas problēmas saistībā ar četriem populārākajiem digitālā satura veidiem (mūzika, pretvīrusu aizsardzība, spēles un mākoņglabāšana).
• Tikai 10 % no patērētājiem, kuri saskārās ar problēmām, saņēma tiesisko aizsardzību. Šādu neatrisinātu problēmu dēļ patērētājiem ES ir radies finansiāla un cita veida kaitējums apmēram 9 –11 miljardu eiro apjomā.
• Tirgotāji nepārdod, jo viņus atbaida juridiskā sarežģītība. Digitālā satura piegādes līgumus dažādās valstīs klasificē atšķirīgi (kā pārdošanas līgumus, pakalpojumu līgumus vai nomas līgumus). Līdz ar to tiesiskās aizsardzības līdzekļi patērētājiem dažādās valstīs ir atšķirīgi.
• Tikai 15 % no ES patērētājiem tiešsaistē iegādājas preces no mazumtirgotājiem citās ES valstīs, taču savā valstī tās tiešsaistē iegādājas gandrīz trīsreiz vairāk patērētāju (44 %).
• Tikai 12 % no ES mazumtirgotājiem tiešsaistē pārdod preces patērētājiem citās ES valstīs, bet savā valstī to dara trīsreiz vairāk mazumtirgotāju (37 %).

Saskaņoto noteikumu prognozētā ietekme

Aplēsts, ka, novēršot ar līgumtiesībām saistītos šķēršļus,

• vēl vismaz 122 000 uzņēmumu sāks internetā pārdot preces, kuras varēs iegādāties pircēji citās ES valstīs,
• no 8 līdz 13 miljoniem jaunu patērētāju sāks internetā pirkt preces un pakalpojumus no citām ES valstīm,
• ES IKP salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni pieaugs par 4 miljardiem eiro,
• pieaugot konkurencei, samazināsies patēriņa cenas visā ES. Tā rezultātā pieaugs patērētāju labklājība, un tiek lēsts, ka salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni mājsaimniecību patēriņš ES palielināsies par 18 miljardiem eiro.

Dokumenti

• Ietekmes novērtējums
• Ietekmes novērtējuma kopsavilkums

• Paziņojums
• Direktīva (par digitālā satura piegādi)
• Direktīva (par preču pārdošanu)

Faktu lapas

Valstu faktu lapas