Migrācija ir pastāvējusi visos laikos. Arī mūsdienās cilvēki bēg no kara, nabadzības un nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, cerot uz labāku dzīvi nākotnē.
Tajā pašā laikā migrācija rada globālus izaicinājumus, kas ES ir jārisina kopīgi un saskaņā ar Eiropas vērtībām. Šis ir sarežģīts jautājums, kurš vienlaikus jārisina vairākos virzienos:
- jānodrošina ātras un taisnīgas patvēruma procedūras un efektīva atgriešana,
- jānodrošina likumīgi migrācijas ceļi uz ES,
- jānovērš neatbilstīga migrācija,
- jāapkaro migrantu kontrabanda un cilvēku tirdzniecība,
- jāgarantē drošība pie ES ārējām robežām.
Migrācijas statistika
Lai arī sabiedrības uzmanība bieži tiek pievērsta neatbilstīgai migrācijai, patiesībā nelikumīgā ceļā Eiropas Savienībā nonāk tikai neliela daļa migrantu.
Jaunākie (2021. gada) dati par migrāciju uz ES un no tās ir šādi:
Migrācijas un patvēruma pakts
Migrācijas un patvēruma pakts nodrošina visaptverošu un vienotu ES pieeju migrācijai. Līdz ar to ES var pārvaldīt migrāciju taisnīgā un ilgtspējīgā veidā, nodrošinot solidaritāti starp dalībvalstīm, kā arī garantējot drošību, skaidrību un pamattiesību aizsardzību cilvēkiem, kas ierodas Eiropas Savienībā. Šo paktu 2020. gada septembrī ierosināja Komisija, un 2024. gada aprīlī tas tika pieņemts Eiropas Parlamentā.
![Refugees in Serbia and Croatia](https://commission.europa.eu/sites/default/files/styles/oe_theme_medium_no_crop/public/media_avportal_thumbnails/P8ggWZOLPjkqJW-3goAopYz8fv7whc3XyEtwQIUc2Dk.jpg?itok=7VHQZb8S)
Migrācijas un patvēruma pakts garantēs, ka dalībvalstis pienācīgi dala atbildības slogu un izrāda solidaritāti ar valstīm, kuras sargā mūsu ārējās robežas un izjūt pastiprinātu migrācijas spiedienu. Tas palīdzēs novērst neatbilstīgu migrāciju ES teritorijā.
Pakts arī nodrošina ES un tās dalībvalstīm atbilstošus rīkus ātrai reaģēšanai krīzes situācijās, kad dalībvalstīs ierodas liels skaits nelikumīgu ieceļotāju vai kad trešā valsts vai nevalstiska struktūra cenšas izmantot migrantus, lai destabilizētu mūsu Savienību.
Galvenie politikas virzieni
Patvēruma meklētāji un bēgļi
Migrācijas un patvēruma pakts palīdzēs ES uzlabot patvēruma pieteikumu pārvaldību, aizsargāt bēgļus un personas, kam nepieciešama starptautiska aizsardzība, kā arī atbalstīt valstis, kuras uzņem bēgļus.
Cerībā uz labāku dzīvi tūkstošiem migrantu riskē ar savu dzīvību, lai, spītējot grūtībām un briesmām, šķērsotu tuksnešus un okeānus. ES sadarbībā ar ES dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem strādā pie pārmitināšanas iespēju un papildu uzņemšanas kanālu izveides migrantiem no prioritārajiem reģioniem, kā arī cenšas panākt uzņemšanas vietu skaita palielināšanu.
Likumīga migrācija – prasmīgu un talantīgu darbinieku piesaistīšana
Likumīga migrācija ir būtisks ekonomiskās labklājības aspekts. Apstākļos, kad sabiedrība ES valstīs noveco un rodas aizvien vairāk zaļu un digitālu darbvietu, kurās vajadzīgas jaunas prasmes, Eiropas darba devējiem ir grūti atrast vajadzīgos darbiniekus. Lai ES varētu piesaistīt un noturēt talantīgus speciālistus, Komisija 2022. gada aprīlī pieņēma Prasmju un talantu paketi.
Paketes ietvaros tika ierosināts pārskatīt Vienotās atļaujas direktīvu un Pastāvīgo iedzīvotāju direktīvu un izveidot ES Talantu fondu.
Pārskatītā Pastāvīgo iedzīvotāju direktīva
- vienkāršos uzņemšanas nosacījumus, tādējādi atvieglojot ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanu,
- uzlabos pastāvīgo iedzīvotāju un viņu ģimenes locekļu tiesības.
Pārskatītā Vienotās atļaujas direktīva
- racionalizēs pieteikšanās procedūru apvienotai darba un uzturēšanās atļaujai, tādējādi atvieglojot un vienkāršojot šo procesu pieteikumu iesniedzējiem un darba devējiem,
- ļaus pieteikumu iesniedzējiem iesniegt pieteikumus gan no trešām valstīm, gan no ES dalībvalstīm.
2023. gada 18. decembrī likumdevējiestādes panāca politisku vienošanos. Pārskatītie noteikumi darba ņēmējiem no ārpussavienības valstīm paredz vienotu tiesību kopumu attiecībā uz darba apstākļiem, sociālo nodrošinājumu, kvalifikācijas atzīšanu un nodokļu atvieglojumiem.
ES Talantu fonds, kura izveidi Komisija ierosināja 2023. gada novembrī, būs pirmais ES rīks, kura mērķis būs atvieglot darbā pieņemšanu starptautiskā mērogā un nodrošināt darba iespējas trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri vēlas strādāt Eiropas Savienībā.
Šengenas zona
Šengenas zona ir zona bez iekšējām robežkontrolēm, un tā ir pārvietošanās brīvības pamats vairāk nekā 425 miljoniem ES pilsoņu, kā arī trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri dzīvo vai viesojas Eiropas Savienībā. Robežkontroles atjaunošanai ir jābūt izņēmuma pasākumam, kas ir stingri ierobežots laikā un tiek piemērots kā galējs līdzeklis gadījumos, kad ir konstatēts nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai. Šengenas zonā ir jānodrošina personu brīva pārvietošanās un preču un pakalpojumu brīva aprite.
Ierosinājumam grozīt Šengenas Robežu kodeksu ir trīs galvenie mērķi:
- piedāvāt jaunus rīkus, kas garantēs, ka robežkontrole pie iekšējām robežām joprojām ir galējs līdzeklis, un dalībvalstīm nodrošinās elastību attiecībā uz alternatīvu un samērīgu pasākumu izmantošanu,
- ņemt vērā Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi,
- reaģēt uz aktuālām problēmām pie ES ārējām robežām.
Vīzu politika un Šengenas vīzas digitalizācija
2023. gada 13. jūnijā Eiropas Parlaments un Padome panāca politisku vienošanos par Šengenas vīzas procedūras digitalizāciju. Jaunie noteikumi modernizēs vīzas procedūras, izveidojot platformu vīzas pieteikumu iesniegšanai tiešsaistē un digitalizējot vīzas uzlīmi. 2023. gada rudenī Komisija ierosināja pārskatīt vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu, lai palīdzētu ES valstīm sekmīgāk vērsties pret iespējamu bezvīzu režīma ļaunprātīgu izmantošanu.
ES ārējo robežu stiprināšana
Primārā atbildība par savu ES ārējo robežu posmu uzraudzību ir dalībvalstīm. Tomēr Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) pēc dalībvalstu lūguma sniedz tām tehnisku un operatīvu atbalstu ārējo robežu pārvaldībai un atgriešanas operāciju veikšanai.
Lai Eiropas integrēto robežu pārvaldību padarītu efektīvāku, Frontex ietver arī Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgo korpusu, kura darbinieku skaits līdz 2027. gadam sasniegs 10 000.
Pamatojoties uz statusa nolīgumiem, Frontex izvieto koordinatorus un tehnisko aprīkojumu arī ārpussavienības valstīs, jo īpaši tajās, kuras atrodas uz galvenajiem migrācijas ceļiem. ES patlaban ir noslēgusi statusa nolīgumus ar Moldovu, Ziemeļmaķedoniju, Melnkalni, Albāniju un Serbiju.
ES tiesību akti paredz, ka Eiropas Robežu un krasta apsardze, kas ietver Frontex un dalībvalstu robežu pārvaldības iestādes, savus uzdevumus veic, pilnībā ievērojot pamattiesības.
ES līdzekļi galvenokārt tiek izmantoti ES dalībvalstu robežu pārvaldības spēju uzlabošanai, tai skaitā patruļas automobiļu, elektroniskās novērošanas iekārtu, patruļkuģu un uzraudzības lidaparātu iegādei.
Lai izplatītu pieteikumu reģistrācijas un ātru un taisnīgu patvēruma procedūru un atgriešanas procedūru paraugpraksi, Rumānijā un Bulgārijā ir sākti izmēģinājuma projekti, kas īpaši pievēršas robežprocedūrām. Šie projekti tiek īstenoti ar Frontex, ES Patvēruma aģentūras un Eiropola atbalstu.
Migrantu kontrabandas apkarošana
Cilvēku kontrabandas tīkli noziedzīgos nolūkos izmanto dažādus rīkus (gan tiešsaistē, gan bezsaistē), un to metodes strauji un bieži mainās. Eiropas Savienībai ir steidzami nepieciešami jauni instrumenti šo noziedzīgo tīklu apkarošanai.
Saskaņā ar atjaunināto ES rīcības plānu cīņai pret migrantu kontrabandu (2021–2025) Komisija 2023. gada novembrī nāca klajā ar diviem tiesību aktu priekšlikumiem, kas Eiropas Savienībai palīdzēs šajā cīņā. Proti, tie paredz
- novērst un apkarot neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu Eiropas Savienībā un
- spēcināt Eiropolu, lai sekmīgāk apkarotu migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību.
Lai uzlabotu starptautisko sadarbību migrantu kontrabandas novēršanā un reaģēšanā uz to, kā arī lai piedāvātu alternatīvas neatbilstīgai migrācijai, Komisija 2023. gada 28. novembrī izveidoja Globālo aliansi cīņai pret migrantu kontrabandu.
Starptautiskās partnerības
Lai ES migrācijas politika būtu iedarbīga, ir vēl vairāk jāstiprina mūsu savstarpēji izdevīgās partnerības ar ārpussavienības valstīm.
Komisija vēl ciešāk sadarbojas ar galvenajiem partneriem, izcelsmes un tranzīta valstīm, lai mazinātu neatbilstīgu migrāciju, kopīgi cīnoties pret migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, kas apdraud cilvēku dzīvību. Preventīva nozīme ir arī efektīvām atgriešanas procedūrām.
Komisija strādā pie tā, lai izveidotu drošus un likumīgus ceļus uz ES, un atbalsta ES partnerus neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņu novēršanā. Tas ietver plašāku iespēju nodrošināšanu gados jauniem cilvēkiem, tai skaitā palīdzot viņiem atrast darbu savā valstī.
ES sniegtā finansiālā palīdzība no Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta un iniciatīvas Global Gateway dažādās valstīs atbalsta investīcijas izglītībā, uzņēmējdarbības iespēju radīšanā, ātrākā darbvietu izveidē un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā.