Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa

Mūsu solījumu izpilde

Pasaulē, kas kļūst arvien neparedzamāka, mēs par prioritāti izvirzījām mūsu pilsoņu aizsardzību un mūsu kopējo drošību. Ņemot vērā pastāvīgi mainīgos un pieaugošos apdraudējumus, mēs izvēlējāmies visaptverošu pieeju drošības jomā un izstrādājām rīkus, kuru mērķis ir gādāt par ES iedzīvotāju drošību. Mēs esam aizsargājuši savas ārējās robežas un nodrošinājuši to pienācīgu darbību, pārraugot drošu un sekmīgu Šengenas zonas paplašināšanos. Pēc Krievijas nepamatotā agresijas kara pret Ukrainu mēs pastiprinājām savas aizsardzības spējas un stiprinājām partnerību ar NATO. 

Tā kā eiropieši pauž arvien lielākas bažas par migrācijas un patvēruma jautājumu, mēs pievērsām uzmanību arī kopējas migrācijas pārvaldības sistēmas izveidei. Šā darba rezultātā tika izstrādāts Migrācijas un patvēruma pakts, kas nodrošina, ka nevienai dalībvalstij nav jātiek galā ar migrācijas izaicinājumiem vienai un ka patvēruma jautājumi tiek risināti cieņpilni un ilgtspējīgi. Mēs arī izmantojām migrācijas pozitīvo potenciālu, uzsākot talantu partnerības ar svarīgām partnervalstīm.  

Pēc Covid-19 pārvarēšanas mēs apņēmāmies labāk sagatavot Eiropas Savienību sabiedrības veselības ārkārtas situācijām nākotnē. Lai to panāktu, mēs sākām veidot Eiropas veselības savienību, kurā visas ES valstis kopīgi gatavojas veselības krīzēm un reaģē uz tām. Savienība tagad rūpējas par to, lai medicīniskās preces būtu pieejamas, cenas ziņā pieņemamas un inovatīvas un lai valstis sadarbotos ar mērķi uzlabot dažādu slimību, tostarp vēža, profilaksi, ārstēšanu un pēcaprūpi. 

Turēti solījumi

Migrācijas pārvaldība 

• 2024. gadā mēs pieņēmām Migrācijas un patvēruma paktu, ar ko izveido vienotu sistēmu ilgtspējīgai migrācijas pārvaldībai ar solidaritātes mehānismiem dalībvalstīm, kuras saskaras ar pēkšņu migrācijas plūsmu pieaugumu.
• Zilās kartes direktīva stājās spēkā 2021. gada novembrī, ļaujot augsti kvalificētiem darba ņēmējiem no ārpussavienības valstīm gūt labumu no paātrinātām uzņemšanas procedūrām un veicināt ES ekonomikas konkurētspēju.
• Tika sagatavotas Talent Partnerships ar svarīgām partnervalstīm, tostarp Maroku, Tunisiju, Ēģipti, Bangladešu un Pakistānu.
• 2023. gadā mēs ierosinājām izveidot ES talantu fondu, kas ES darba devējiem palīdzēs atrast darba meklētājus no citām valstīm.
• Eiropas Patvēruma atbalsta birojs tika pārveidots par pilntiesīgu patvēruma aģentūru: Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru, kurai ir vairāk rīku, lai atbalstītu dalībvalstis patvēruma un uzņemšanas pārvaldībā.
• Uz ES ārējām robežām ir izvietoti Frontex darbinieki, un līdz 2027. gadam robežsardzes pastāvīgajā korpusā būs 10 000 darbinieku.
• Ar Eiropola atbalstu Globālā alianse migrantu kontrabandas apkarošanai (2023) un atjauninātie tiesību akti pastiprināja centienus apkarot kontrabandu.   

Šengenas zonas paplašināšana 

• Šengenas zona tika veiksmīgi paplašināta, iekļaujot Horvātiju, Rumāniju un Bulgāriju, un tās pārvaldība un noteikumi tika atjaunināti.  

Terorisma un organizētās noziedzības apkarošana 

• Pamatojoties uz 2020. gadā iesniegto Terorisma apkarošanas programmu, ir veikti konkrēti pasākumi, lai labāk novērstu terorisma draudus un reaģētu uz tiem.
• 2021. gada februārī stājās spēkā jauni noteikumi par likumīgi glabātu šaujamieroču pastiprinātu kontroli un piekļuvi sprāgstvielām.
• Mēs izveidojām Eiropas ostu aliansi, kuras mērķis ir palielināt ostu noturību pret noziedznieku iefiltrēšanos, pastiprinot muitas iestāžu, tiesībaizsardzības iestāžu un publiskā un privātā sektora dalībnieku darbu ostās visā ES.
• 2024. gada jūlijā stājās spēkā pārskatītie noteikumi cilvēku tirdzniecības apkarošanai. Šie noteikumi ietver piespiedu laulību, nelikumīgu adopciju un surogāciju kā ekspluatācijas veidus. 

Policijas sadarbība 

• Eiropola un Eurojust pilnvaras ir pastiprinātas līdztekus jauniem resursiem, lai atbalstītu valsts policiju pārrobežu izmeklēšanās un ātrāk reaģētu uz organizēto noziedzību un terorismu. 

Kritiskās infrastruktūras un kibernoturības stiprināšana 

• Kritisko vienību noturības direktīva stājās spēkā 2023. gadā, stiprinot kritisko vienību noturību pret dabas apdraudējumiem, teroristu uzbrukumiem, sabotāžu un ārkārtas situācijām.
• TID 2 direktīva paplašina kiberdrošības noteikumus, lai aptvertu jaunas nozares, piemēram, telesakaru pakalpojumu sniedzējus, pasta pakalpojumus, valsts pārvaldi un veselības aprūpi.
• Digitālās darbības noturības akts, kas ir spēkā kopš 2023. gada, nodrošina, ka Eiropā finanšu nozare darbības traucējumu gadījumā var turpināt darbību bez pārtraukuma.
• Kibernoturības akts, par kuru tika panākta vienošanās 2023. gadā, uzlabo digitālo produktu kiberdrošības līmeni, sākot ar mazuļu uzraudzības ierīcēm, viedpulksteņiem un datorspēlēm un beidzot ar ugunsmūriem un maršrutētājiem.  

Cīņa pret seksuālu vardarbību pret bērniem 

• 2022. gadā mēs ierosinājām tiesību aktus, lai novērstu un apkarotu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē un aizsargātu bērnus reālajā un tiešsaistes pasaulē.  

Eiropas veselības savienība 

• Komisija izveidoja savu Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi (HERA), lai nodrošinātu, ka ES un dalībvalstis ir gatavas rīkoties, saskaroties ar pārrobežu veselības apdraudējumiem.
• Mēs izveidojām Kritiski svarīgo zāļu aliansi, lai apzinātu problēmas un politikas risinājumus zāļu trūkumam, un 2023. gada decembrī mēs iepazīstinājām ar Savienības kritiski svarīgo zāļu saraksta pirmo versiju.
• 2024. gadā tika panākta vienošanās par Eiropas veselības datu telpu, kas dod cilvēkiem iespēju kontrolēt un izmantot savus veselības datus visā ES un veicina digitālo veselības pakalpojumu un produktu vienoto tirgu.
• 2021. gadā mēs uzsākām Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, kas vēža apkarošanai darīs pieejamu finansējumu 4 miljardu eiro apmērā. 

Uzziniet vairāk par to, ko Komisija ir darījusi, lai atbildīgi pārvaldītu migrāciju un Eiropu padarītu drošāku